Kursa mērķis (kopīgs kursiem “Franču valoda 1-4”) ir ļaut studentiem apgūt franču valodu tādā līmenī, lai tie spētu brīvi sazināties biežāk sastopamās sociālās un profesionālās dzīves situācijās. Šo kursu kopums sastāv no apmēram 200 mācību stundām un atbilst pusei no „Vidējā līmeņa” („Treshold” jeb B1 līmenim), ko nosaka Eiropas kopīgās pamatnostādnes valodu apguvei.
Kursa „Franču valoda 2„ mērķis ir pilnveidot un attīstīt studentu sarunu valodas un klausīšanās iemaņas (uztvert un saprast pasniedzēja runu un audio ierakstus), lasīšanas un rakstīšanas iemaņas (padziļināt gramatikas zināšanas un papildināt vārdu krājumu), nostiprināt valodas apguvēju komunikatīvo kompetenci saziņai praktiskās ikdienas un profesionālās situācijās, kurās notiek vienkārša informācijas apmaiņa par zināmiem jautājumiem (sniegt informāciju par sevi un tuvāko apkārtni, izteikt savas vajadzības).
Nodarbībās tiek izmantotas dažādas mācību organizācijas formas, kas nodrošina valodas prasmju pilnveidošanos.
Hēgelis rakstīja, ka filozofija iespējama tikai kā sistēma. Kopš 19. gadsimta sākuma priekšstats par filozofijas sistemātiskumu un filozofiju kā sistēmu ir ievērojami mainījies: filozofi vairs neuzskata, ka jāveido filozofiskas sistēmas, turklāt, filozofijas fragmentācija un filozofu šaurā specializācija atsevišķos jautājumos to padara neiespējamu. Tomēr līdz pat 20.gs. filozofi ne vien tiecās veidot lielas filozofiskas sistēmas, bet arī pati filozofija, cauri filozofijas attīstības vēsturei, bija sistēma, kas veidota par un ap tās fundamentālajām disciplīnām - ontoloģiju un epistemoloģiju.
Kursam ir divi mērķi: (1) iepazīstināt studentus no citām nozarēm un atgādināt studentiem ar filozofijas bakalaura grādu galvenās Rietumu filozofijas idejas tās galvenajās apakšnozarēs (ontoloģijā, epistemoloģijā un arī ētikā) un filozofijai raksturīgo problēmu formulēšanas un risināšanas veidu; (2) uzrādīt filozofisko problēmu formulēšanas un risināšanas kontinuitāti filozofijas vēsturē, veidojot
Kursā tiek sniegta programmatūras izstrādei nepieciešamā teorija un prakse. Kursa teorētiskajā daļā tiek aplūkoti informācijas sistēmu dzīves cikla modeļi, sniegts to salīdzinošs izvērtējums, aplūkotas informācijas sistēmu izstrādes metodes un paņēmieni: prasību uzkrāšana un analīze, sistēmas projektēšana un analīze, kodēšana, testēšana, ieviešana un uzturēšana. Aplūkoti programminženierijas procesā izmantotie standarti. Kursa praktiskajā daļā, izmantojot kursa teorētisko materiālu, tiek projektēta (neieskaitot programkoda rakstīšanu) neliela informācijas sistēma, kas palīdz apgūt daļu no kvalifikācijas darba izstrādei nepieciešamajām prasmēm. Projekta izstrāde un realizācija tiek veikta nelielās grupās, kas ļauj studentiem apgūt kolektīva darba iemaņas programmatūras projektā.Kursa mērķis ir dot studentiem zināšanas par programmatūras izstrādes procesiem, nepieciešamās pamatprasmes, lai izveidotu programmatūras izstrādes dokumentāciju un prast prezentēt darba rezultātu, kā arī
Kursa mērķis: nodrošināt iespēju iegūt studentiem priekšstatu par literatūrzinātnes teorijas pamatiem, iepazīstināt ar literatūras iedalījumu, nozīmīgākajām literatūrzinātnes skolām un zinātniskajām koncepcijām, kā arī ar galvenajām literatūrzinātnes pētniecības metodēm un idejām, tās aplūkojot daudznacionālā literārajā kontekstā.
Uzdevumi:
1. sniegt studentiem zināšanas par literatūras iedalījumu un nozīmīgākajiem aspektiem literatūrzinātnes teorijas vēsturē, veidojot daudzpusīgu priekšstatu par jomai aktuālu koncepciju un metožu rašanos, kā arī attīstības procesiem;
2. veicināt loģiska un sistēmiska priekšstata veidošanos par literatūrzinātnē lietoto terminoloģiju un tās attīstības aspektiem, ņemot vērā nacionālo literatūru (franču, krievu, vācu, igauņu, somu un lībiešu) specifiku un arī cittautu vispārējās zinātniskās tradīcijas.
3. sniegt izpratni par literatūrzinātnes kā atsevišķas zinātnes nozares struktūru;
4. aplūkot un sniegt iespēju iepazīt literatūru kā daudzpusīgu un
Vides antropoloģijas kursā studenti tiek iepazīstināti ar cilvēku un to dzīvesvides mijiedarbes procesiem. Kursa mērķis ir attīstīt studentu izpratni un pētniecības kapacitāti par to, kā vides uztvere, reprezentācija un zināšanu radīšana par to ir politiska un kā to ietekmē dažādu organismu līdzās pastāvēšana un iztikas sagādāšanas sistēmas.
Studiju kursa uzdevumi: kritiski analizēt sabiedrībā aktuālo vides problemātiku, kā klimata pārmaiņas, enerģijas patēriņu, sugu izmiršanu, kā arī atbildes uz tām un ideoloģijas, kā vides aizsardzība, neaugsme, ekomarķēšana un permakultūra; atklāt, kā antropoloģiskajā analīzē iekļaut citas sugas un kā kritiski aplūkot dabas konstruēšanu pilsētās, aizsargājamās teritorijās, laboratorijās un idejās par nācijvalsti; analizēt, kā vides problēmas dažādi skar cilvēkus starp šķiras, rases, dzimtes un koloniālo ietekmju dalījumu radītajām nevienlīdzībām. Kurss ir starpdisciplinārs un ietver jautājumus no politiskās ekoloģijas, sistēmu ekoloģijas un
Vides antropoloģijas kursā studenti tiek iepazīstināti ar cilvēku un to dzīvesvides mijiedarbes procesiem. Kursa mērķis ir attīstīt studentu izpratni un pētniecības kapacitāti par to, kā vides uztvere, reprezentācija un zināšanu radīšana par to ir politiska un kā to ietekmē dažādu organismu līdzās pastāvēšana un iztikas sagādāšanas sistēmas.
Studiju kursa uzdevumi: kritiski analizēt sabiedrībā aktuālo vides problemātiku, kā klimata pārmaiņas, enerģijas patēriņu, sugu izmiršanu, kā arī atbildes uz tām un ideoloģijas, kā vides aizsardzība, neaugsme, ekomarķēšana un permakultūra; atklāt, kā antropoloģiskajā analīzē iekļaut citas sugas un kā kritiski aplūkot dabas konstruēšanu pilsētās, aizsargājamās teritorijās, laboratorijās un idejās par nācijvalsti; analizēt, kā vides problēmas dažādi skar cilvēkus starp šķiras, rases, dzimtes un koloniālo ietekmju dalījumu radītajām nevienlīdzībām. Kurss ir starpdisciplinārs un ietver jautājumus no politiskās ekoloģijas, sistēmu ekoloģijas un
Kursa mērķis ir sniegt izpratni par galvenajām pieejām starptautiskās politikas analīzē, izpētes līmeņiem un pamata teorētiskajām nostādnēm, kuras palīdzēs atrast piemērotākos argumentus un labāk izprast starptautisko attiecību norises. Kurss iepazīstina ar nozīmīgākajām starptautiskās politikas teorijām (reālisms, liberālisms, angļu skola, konstruktīvisms) un konceptiem (drošība, ārpolitika, savstarpējā atkarība, spēku līdzsvars), ļauj apgūt politisko procesu izvērtējuma iemaņas, izprast Latvijas vietu starptautisko attiecību procesos, apzināt valstu motivācijas ārpolitikas veidošanā un lēmumu pieņemšanas procesu ārpolitikā.
Kursam ir sekojoši uzdevumi:
1)sniegt ieskatu par to, kādas ir nozīmīgākās starptautiskās politikas teorijas, kādi ir pamata koncepti starptautiskās politikas teorijā un kā tie lietojami, raksturojot starptautiskās politikas norises;
2) veicināt starptautisko politisko procesu izvērtēšanas iemaņas;
3) attīstīt studentu kompetenci caur lekcijās apgūto
Kursa mērķis ir sniegt zināšanas par jaunākajām tendencēm sociālo pētījumu dizainā un datu analīzē, kā arī prasmes un kompetences patstāvīgai pētījumu veikšanai un citu pētnieku veiktu pētījumu kritiskai novērtēšanai. Kursu veido divi moduļi - par kvalitatīvajām pētījumu metodēm un kvantitatīvajām pētījumu metodēm. Kursā tiek aplūkoti jautājumi par pētījuma organizāciju, pētījuma jautājumu un hipotēžu izvirzīšanu, pētījumu ētiku un datu pārvaldību. Kursa noslēgumā studenti spēj patstāvīgi veikt pētījuma plānošanu, lietot dažādas kvalitatīvo datu analīzes metodes, patstāvīgi sagatavot kvantitatīva pētījuma instrumentāriju un analizēt iegūtos datus, tai skaitā orientējas digitālajās pētījumu metodēs.
Kursa uzdevumi:
1) sniegt padziļinātas zināšanas par sociālajos pētījumos biežāk izmantotajām kvalitatīvajām un kvantitatīvajām pētnieciskajām un datu analīzes metodēm;
2) iepazīstināt studentus ar nozīmīgākajiem socioloģijas nozares pētījumiem Eiropā;
3) sniegt zināšanas un iemaņas darbā
Kursa mērķis ir nodrošināt iespēju studentiem iepazīties ar datizraces un lielo datu analīzes pamatiem; arvien vairāk attīstoties specializētajai informācijas tehnoloģiju jomai, kas nodarbojas ar Lielo Datu ieguvi, apstrādi un vizualizāciju, tiek lietotas vismodernākās datu bāzu platformas, izstrādes rīki, kā arī industrija un sabiedrība tam piemērojas. Studenti tiek iepazīstināti ar Lielo Datu analīzes pamatjēdzieniem un modeļiem, pašreiz lietotajām tehnoloģijām un lietojumu scenārijiem, izmantojot dažādas datu apstrādes vides un atvērto datu kopas.
Uzdevumi:
1. Iepazīties ar datizraces un datu analīzes pamatjēdzieniem un modeļiem;
2. Iepazīties ar lietotajām tehnoloģijām un lietojumu scenārijiem;
3. Iepazīties ar datizraces pamatiem;
4. Iepazīstieties ar Lielo Datu tehnoloģijām;
5. Iepazīties ar datu analīzes algoritmiem un rīkiem;
6. Izmantott dažādas datu apstrādes vides un atvērto datu kopas datu analīzei.
Studiju kurss tiek īstenots latviešu un angļu valodās.
Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar dabaszinātņu mācību metodikas pamatjautājumiem: mācību procesa organizāciju, plānošanu un mācību satura normatīvajiem dokumentiem, mācību sistēmas izveidi.
Uzdevumi:
- apgūt dabaszinātņu skolotāja profesionālajai darbībai nepieciešamās zināšanas,
- gūt izpratni par dabaszinātņu mācību procesa organizēšanu,
- modelēt un analizēt mācību procesu.
Studenti apgūst dabaszinātņu mācību metodikas pamatjautājumus, kas iekļauti vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības valsts standartā.
Studiju kursa mērķa un sasniedzamo rezultātu sasniegšanai, tiks izmantotas inovatīvas studiju metodes un formas, piemēram, studiju ekskursijas, izbraukumu nodarbības, nodarbības ārā, nodarbības mazās grupās izglītības iestādēs, pedagoģiskās supervīzijas; kā arī īstenota daudzveidīga sadarbība ar dažādu nozaru ekspertiem, kuri piedalīsies ideju laboratorijās/darbnīcās, izbraukumu nodarbībās un studiju ekskursijās. Inovatīvu izglītības risinājumu izstrādei
Akadēmiskais centrs