Meklēšana

, vecākiem Lūcijai un Arvīdam (1907-2000) aizejot mūžībā pirms 20 gadiem. “ Man šķita, ka vislabākās investīcijas ir ieguldīt izglītībā Latvijā . Ar tā laika LU prorektoru prof. Juris Krūmiņu attīstījām ideju par stipendijas dibināšanu.” Šīs stipendijas mērķis ir studiju laikā atbalstīt spējīgus, centīgus un sabiedriski aktīvus LU humanitāro zinātņu studentus. Kopš 1999. gada stipendiju ir saņēmuši 37 LU bakalaura, maģistra un doktorantūras studenti no Humanitāro zinātņu fakultātes (HZF), Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes (PPMF) un Vēstures un filozofijas fakultātes (VFF). Ar modernu skatu nākotnē Mecenāts G. Bērziņš, kurš lielu mūža daļu pavadījis Austrālijā un Lielbritānijā, Latvijas Universitātei tās nākamajā gadu simtenī velta trīs novēlējumus – būt modernai tās attīstībā, caurvītai ar starptautiskām vēsmām un spējīgai apvienot lietišķo ar praktisko kā zinātniskajā, tā mācību darbā. “Mani ļoti rezonē tas, ko ir teicis mūsu jaunais Valsts prezidents Egils Levits – viņa

IT stratēģijas iekšējai attīstībai izstrāde, kas fokusējas uz tādām jomām kā studiju vadība, pētniecība un studentu servisi, cilvēkresursi, IT vadība, projektu vadība, finanšu vadība, dokumentu vadība, nekustamo īpašumu vadība, ņemot vērā šo jomu aktuālās vēlmes IT risinājumos. Ar mērķi izstrādāt izglītības un zinātnes nozares kvalifikācijas struktūras (NKS) struktūru dažādu līmeņu izglītības iestāžu darba veicējiem Latvijā, oktobrī Latvijas Universitāte uzsāka darbu pie projekta “Izglītības un zinātnes nozares kvalifikāciju struktūras (NKS) projekta izstrādes. Paredzēta nozares funkcionālā analīze, nozares pamatuzdevumu un funkciju definēšana, nozares kvalifikācijas līmeņu izstrāde nozares profesijām atbilstoši nozares sektoru vai pamatprocesu analīzes rezultātiem, nozares profesiju un amata līmeņu noteikšana katram veicamajam darbam vai uzdevumam atbilstoši LKI līmeņiem, nozares profesiju, specializāciju un saistīto profesiju noteikšana atbilstoši izglītības iespēju piedāvājumam, profesiju

Latvijas Universitātes (LU) Ķīmijas fakultātes 2. kursa studente Katrina Mertsa ir ieguvusi LU fonda atbalstu – M.M.V. Petkevičs piemiņas stipendiju un Kristapa Morberga stipendiju, kuras sniegušas viņai ne tikai emocionālu novērtējumu, bet arī finansiālu atbalstu, kas jaunajai studentei palīdzējis sevi attīstīt ārpus Universitātes sienām – apmeklēt starptautiskus projektus, tostarp kļūt par brīvprātīgo Ziemas olimpiskajās spēlēs Sočos. Saruna ar Katrīnu notiek Skype , jo viņa jau kopš studiju gada sākuma atrodas Vācijā, kur apmaiņas programmā studē ķīmiju. Viņa atklāj, ka stipendija rada lielu motivāciju aktīvi darboties un mācīties. “Viss ir iespējams – tikai jātic un jādara,” tā par stipendiju iegūšanu saka Katrīna. Ko tu šobrīd studē Vācijā? LU iesāku studēt ķīmiju, Vācijā man ir apmaiņas gads Erasmus+ ietvaros. Sen to gribēju, jau vidusskolā biju nolēmusi, ka to vēlos. Pagaidām nav viegli, ilgojos pēc draugiem un LU. Šeit programma ir krietni citādāka. Piemēram, pirmajā

augsto enerģiju kodolu novērošanu no kosmosa. Tieši pirms atbraukšanas uz Latviju, sāku strādāt pie šī projekta pēcdoktorantūrā, un man to piedāvāja turpināt darīt attālināti. Kur pēcāk praktiski varēs pielietot Tava pētījuma rezultātus? Godīgi sakot, man ir grūti iedomāties, kā praktiski pielietot pētījuma rezultātus. Protams, ka praktiski pielietojumi ir svarīgi, tomēr, ir labi, ka var arī pētīt lietas, kas vienkārši ir interesantas un izaicinošas. Un ļoti svarīgi, ka cilvēki, īpaši studenti, iegūst prasmes īstenot šādus projektus, jo galu galā izglītība ir rezultāts. Kad un kāpēc nolēmi studēt fiziku? Kad man bija apmēram 7 gadi, mans tētis mani aizveda uz muzeju Minhenē. Muzeju sauca “Vācu muzejs”, bet tā saturs principā bija zinātne un tehnika. Mani fascinēja gan tehnika, gan mazas demonstrācijas, kas skaidroja kādu fizikas vai ķīmijas likumu. Man ļoti patika ideja, ka es varu izzināt dabu un skaidrot dabas procesus. Jau toreiz sapņoju par fizikas studijām, un doma par fizikas

Vasaras saulgriežu laikā, ar lepnumu par sav vārdu - Līga, Jāņu tradīcijām un studiju ceļu, stāsta LU Madonas filiāles studente un skolotāja LĪGA IKAUNIECE un absolvente, sporta trenere LĪGA LUDBORŽA. LĪGA IKAUNIECE, LU Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes īsā cikla profesionālās augstākās izglītības studiju programmas “Pirmsskolas skolotājs” Madonas filiāles 2. semestra studente, Jāņu dienas pavada ģimenes lokā, sien pašgatavotu sieru un aicina līgotājus būt kopā ar saviem mīļajiem. “Ja manu vecāku ģimenē būtu piedzimis dēls, viņu sauktu par Jāni, bet piedzimu es, tāpēc nosauca par Līgu,” vaicāta, kā “tikusi” pie sava vārda, kuram veltīti Latvijas nacionālie svētki, stāsta LU studente. “Esmu augusi Madonas novada Praulienas pagasta Vecsaikavas ciemā. Mācījos Praulienas bērnudārzā ‘’Pasaciņa’’, pēc tam Praulienas pamatskolā. Tālākās skolas gaitas aizveda uz Madonas pilsētas vidusskolu, bet, sākoties globālajai pandēmijai, iestājos un absolvēju Rīgas Tālmācības vidusskolu

Jūnijā Dānijas galvaspilsētā Kopenhāgenā notika Eiropas zinātnes forums ESOF 2014. Tajā piedalījās vairāk nekā 4000 zinātnieki, politiķi, uzņēmēji, žurnālisti, studenti no Eiropas un citām pasaules valstīm. Par pasākuma nozīmību liecināja Dānijas karalienes Margrētes II ierašanās un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Žozē Manuela Barrozu klātbūtne. Atklājot forumu viņš uzsvēra, ka Eiropas nākotne ir zinātnē. ESOF galvenais vēstījums bija, ka zinātnes pasaule kļūst arvien atvērtāka – sabiedrībai, biznesam un jaunajai paaudzei. Par izšķirošo faktoru revolucionāru zinātnisku atklājumu veikšanā kļuvusi sadarbība. Mūsdienās zinātnieki strādā pāri valstu robežām un veic starpdisciplinārus pētījumus, bieži vien nojaucot tradicionālās robežas starp biznesu un zinātniskajām struktūrām. Dānijas karaliene Margrēte II saka uzrunu foruma dalībniekiem. ESOF foto Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu ESOF 2014 atklāšanā. ESOF foto Kā atklāšanā izteicās EuroScience vadītājs

Gluži tāpat kā skolēniem, kam nometnes ir gaidītākais vasaras notikums, arī studentiem dzīvošana kādā internātā Latgales vidienē kopā ar pasniedzējiem, profesoriem, doktorantiem un citiem pētniekiem ir viens no vasaras skaistākajiem piedzīvojumiem. Jau divdesmito gadu Latvijas Universitāte sadarbībā ar mutvārdu vēstures pētniekiem rīko folkloras ekspedīcijas, lai vāktu vietējo iedzīvotāju dzīvesstāstus. Iegūtie materiāli nebūt netiek turēti kā svece zem pūra, bet gan publicēti rakstu krājumos par ekspedīcijas vietām – iepriekšējo gadu vākums aplūkojams rakstu krājumos "Daugavpils novads. Vietas vērtība" (Zinātne, 2018) un "DižDundaga. Apcerējumi par Dundagas novadu" (Zinātne, 2017), pēc kuru nosaukumiem nav grūti uzminēt, kur ir ciemojušies universitātes pārstāvji. Savukārt šogad traucēt vietējo iedzīvotāju ikdienas gaitas un papildināt mazo supermārketu ienākumus devāmies uz bijušo Preiļu rajonu. Preiļu un Līvānu novadā Janīnas Kursītes-Pakules vadībā atgriežamies jau otro reizi

Starptautiska zinātniski metodiska konference “Ķīmijas izglītība – 2011”, kas LU Ķīmijas fakultātē notiks jau septīto reizi, tradicionāli tiek veltīta efektīvākas ķīmijas priekšmeta apguves jautājumiem. Tā būs jaunu, konceptuālu risinājumu meklēšana ķīmijas mācībās, savu teorētisko un praktisko zināšanu tālāknodošana un profesionāla pieredzes apmaiņa, kurā aicinām dalīties esošos un topošos ķīmijas skolotājus, Baltijas, Rietum- un Austrumeiropas augstskolu docētājus, izglītības speciālistus, studentus un visus interesentus. Konferences dalībnieki tiek aicināti uz kopīgu diskusiju Latvijas un ārvalstu ķīmijas didaktikas speciālistu lokā, lai apspriestu problēmas ķīmijas izglītībā skolās un augstskolās, un rastu kopīgas idejas šo problēmu risināšanai. Konferences „Ķīmijas izglītība – 2011” rakstu krājumā tiks ietvertas publikācijas, kuru saturs atspoguļo iepriekš nepublicētu oriģinālu pētījumu rezultātus un metodiskas izstrādnes, pieredzes materiālus, kas atbilstu kādam no konferences

LU Bibliotēka ir izveidojusi stendu izstādi „Pēc septiņiem mirkļiem 100 gadi”. Izstādē vienkopus redzami unikāli vēsturiski dokumenti un fotogrāfijas, kas raksturo augstskolas vēsturi un palīdz labāk izprast pagājušā laika noskaņu un vidi, kādā norisinājās LU zinātniskā darbība un mācību process.Izstādē apskatāmie materiāli grupēti tematiskās nodaļās un tie ataino ne tikai studiju gaitas, bet arī apskata sociālpolitisko procesu ietekmi uz augstskolas ikdienu: lekcijas, dokumentus, praksi un nodarbības laboratorijās, studentu dienas, eksāmenu sesijas un studiju noslēguma skaistākos mirkļus - izlaidumus.Izstādi veido 10 roll-up tipa stendi (85X200cm). Ja vēlaties LU Bibliotēkas sagatavoto ceļojošo izstādi izvietot savas organizācijas telpās, lūdzam sazināties pa tālruni 67551286 vai e-pastu info-bibl@lu.lv.

Pagaidām vienīgā medijroka/komēdijroka grupa Latvijā - Suņa stunda, kas radās kā Latvijas Kultūras akadēmijas dramaturģijas kursa studentu kopdarbs, nu jau 10 gadus dzīvo savu dzīvi ārpus augstskolu sienām. Grupas dibinātāji Jānis Lācis, Andris Gauja un Jānis Kalve ir bijuši un joprojām ir saistīti ar masu medijiem. Vairāku dziesmu teksti muzikālā ietērpā ir pārcelti no avīžu un žurnālu slejām. Klausītājiem nebūs sveši stāsti par Kolkas skolas apkopēju, Kūku Mariju, Pļaviņās no baznīcas nozagtajiem 250 latiem... Grupas jaunākā kompozīcija "Zvaigznīte" ir vēstījums par sirsnīgām attiecībām, kaislībām un dzīvesprieku, kas uzvar nomācošās naudas lietas. Līdz šim grupa izdevusi divus albumus - "Kā gribēju…" un "Kolka", sagatavošanā ir trešais. www.draugiem.lv/sunastunda www.facebook.com/sunastunda