Meklēšana

Systems (FedCSIS) (pp. 639-643). IEEE (Scopus) Nikiforova, A., Bicevskis, J., Bicevska, Z., Oditis, I. Data Quality Model-based Testing of Information Systems: Two-level Testing of the Insurance policy system – sagatavots FedCSIS2020 paplašinātais raksts. Kontaktpersona: SIA “DIVI grupa” pētījuma koordinators/vadītājs: Zane Bičevska Avotu iela 40A-33, Rīga, LV - 1009 Tel.: 67291020 E-pasts: zane.bicevska@di.lv SIA “LETA” pētījums Nr. 2.4 “Semantiski strukturētas informācijas izguves platforma liela apjoma latviešu valodas ziņu arhīva apstrādei” tika īstenots no 2019. gada jūnija līdz 2020. gada decembrim. Pētījums izstrādāts sadarbībā ar Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūtu un tā mērķis bija būtiski attīstīt latviešu valodas teksta sapratnes tehnoloģijas ziņu arhīva apstrādes un mediju monitoringa vajadzībām. Projekta laikā ir izstrādāts un novērtēts mākslīgā intelekta sistēmas prototips strukturētas informācijas – faktu (piemēram, uzņēmuma nosaukums

saistīsies. Ko Tev nozīmē stipendijas iegūšana? Stipendijas iegūšana viennozīmīgi apliecina iepriekš paveiktā darba novērtēšanu gan mācībās, gan radošajās izpausmēs, kā arī dod stimulu un vēlmi neapstāties un turpināt kāpt zināšanu kalnā, lai vai kas tam stātos pretim. Kāds ir Tavs dzīves virsmērķis? Mans dzīves virsmērķis ir ar katru dienu, stundu, minūti bagātināt savu erudīciju, rast skaidrojumus par nezināmām lietām un iepazīt cilvēkus, lietas un vietas, lai turpmākajā dzīvē varētu piepildīt savas ieceras, sapņus un raudzīties uz dzīvi ar plašu redzesloku, ņemot talkā gūtās zināšanas un prasmes. Kāpēc Tu ieteiktu citiem studentiem pieteikties stipendijai? Mums dzīvē tiek dotas ļoti daudz iespējas, kuras mēs varam izmantot. Mūsu padarītais darbs agrāk vai vēlāk tiks novērtēts. Un kādēļ, lai īstā iespēja un laiks nebūtu pienācis tagad – piesakoties stipendijai? Kādu grāmatu (-as) Tu ieteiktu izlasīt citiem stipendiātiem? No sava grāmatu plaukta ikvienam ieteiktu

, Technologies and Research in Education (Ed. Daniela, L.), UK: Cambridge Scholars Publishing, Newcastle upon Tyne, 229-244.pp. 362. ISBN (10): 1-5275-0622-3, ISBN (13): 978-1-5275-0622-0. URL: www.cambridgescholars.com/innovations-technologies-and-research-in-education Nīmante, D. (2018). Sadarbības veicināšana klasē [Promotion of cooperation in clasroom]// 816.sēj. Pedagoģija un skolotāju izglītība [Pedagogy an Teacher Education] (Red. Kaļķe, B., Ķestere, I.) LU raksti [Acta Universitatis Latviensis]. Rīga: LU akadēmiskais apgāds, 207-218 lpp. 218. ISSN 1407-2157. URL: doi.org/10.22364/ped.luraksti.816 Laganovska, E. (2018). Information and Communication Technologies in Speech and Language Therapy. 5th Congress of Baltic States SLTs "Alternatīvā un augmentatīvā komunikācija: vairāk nekā vārdi ..." Book of Abstract. bit.ly/2PwNVju Iesniegie publicēšanai: Laganovska, E. (2018). Teacher’s Challenges and Solutions: Student with Learning Disabilities into Regular

patstāvīgo darbu vienā telpā – nebija nekur tālu jāiet, lai gūtu gandarījumu par padarīto. Šobrīd gandrīz ne uz vienu brīdi nenožēloju savu izvēli. Liels nopelns šajā visā ir arī ķīmijas skolotājai Valentīnai Pastarei, kas spēja pievērst mani teorijas apgūšanai, nemitīgi izsaucot pie tāfeles un lika skaidrot, kāpēc viss notiek tā un ne citādāk. Sākot studijas Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātē, mazliet biedēja jaunā vide: liela pilsēta, jauni cilvēki, maz pazīstamu seju, taču, aktīvi iesaistoties gan mācību procesā, gan ārpusskolas dzīvē, šīs bailes pazuda vienā mirklī. Otrajā studiju gadā pēc profesora V. Kokara uzaicinājuma sāku veikt arī pētniecisko darbu, kura rezultāti šogad ir atspoguļoti divās konferencēs. Tikai trešajā gadā iesaistījos studentu pašpārvaldē un parlamentā, bet neklātienē, ja tā var teikt, darbojos tur jau no pirmā kursa, jo piedalījos viņu organizētājos pasākumos un zināju, ko viņi dara. Par Morberga stipendiju uzzināju pagājušajā gadā, kad to saņēma

” 80, 000.00 CHF (projekts 2014. - 2015. gads, sadarbība joprojām turpinās). kopīgas publikācijas, jaunu metožu un jaunu pieeju izmantošana augu zinātnē Eiropas savvaļas putnu un to biotopu apsaimniekošanas institūts (OMPO) , Francija Līgums par medījamo ūdensputnu izpēti, kopīgas publikācijas, 2013.-2016., EUR 26 000 000 Leibnicasdzīvnieku izpētes institūts savvaļā un nebrīvē, Vācija Kopprojekts “Sikspārņu migrācija”, 2014. - 2016. gads; 2019. - 2022. gads, kopīgas publikācijas, EUR 38 192,00 Bernes Universitāte, Augu zinātņu institūts, Šveice (Šveices valdības izcilības stipendijas ārvalstu studentiem 01.09.2017. - 31.08.2018.), Kopīga publikācija recenzētā žurnālā WOS / Scopus, apgūstot jaunas metodes un jaunas pieejas Ternopiļas V.Gnatjuka vārdā nosauktā nacionālā pedagoģijas universitāte, Ukrains Kopīgs projekts "Hidroelektrostaciju ietekmes uz vidi novērtēšana ar multimarķieriem”un kopīgas publikācijas recenzētos WOS / Scopus žurnālos, jauns projekta priekšlikums (2017

mudinājums sevi pilnveidot un attīstīt. Tas ir apliecinājums, ka nākošie soļi, kurus speršu ir tēmēti pareizajā virzienā. Stipendija ir sava veida finansiālas neatkarības iegūšana. Tā ļauj nodarboties ar zinātni un studijām brīvākā veidā, un ļauj pieņemt lēmumus, piemēram, par tehnikas vai kursu izvēli, nesatraucoties par to finansēšanu. 4. Kāds ir Tavs dzīves virsmērķis? Visvairāk par visu es vēlos nodarboties ar savu sirdslietu un vienmēr sevi turpināt attīstīt. Es uzskatu, ka atrodot savu īsto nišu pasaulē ir iespējams paveikt lieliskas lietas un pozitīvi iespaidot cilvēkus ar kuriem saskaries. Saņemt un dot pretī- tas ir kas tāds uz ko ir vērts sniegties. 5. Kāpēc Tu ieteiktu citiem studentiem pieteikties stipendijai? Un starp mieru un nemieru Ir tikai viens starta šāviens Tikai viens vārds. -sāc- /I. Ziedonis 6. Kādu grāmatu (-as) Tu ieteiktu izlasīt citiem stipendiātiem? Principles: Life and Work by Ray Dalio ir grāmata, kuras autors ir pieredzējis fondu menedžeris, kurš

lektors Dr. Andrejs Mūrnieks, kas iesaistīts e-TAP projektā, piedāvā divas tiešsaistes lekcijas šajos datumos pamatskolas (5. – 9. klašu) skolotājiem : Otrdien 30. martā plkst. 15.30 – 17.00: “Kas ir eksistenciālie jautājumi? Kas programmē cilvēka uzvedību?”, un trešdien 14. aprīlī plkst. 15.30 – 17.00: “Eiropas kultūra saknes”. Pieteikšanās – manuels.fernandezs@lu.lv Martā tika iesaistītas uz laiku divas jaunas maģistratūras studentes kā brīvprātīgas praktikantes. Aprīlis Kad vēl pilotēšana nav pilnībā noslēgusies, tika jau saņemtas pāri par 900 atgriezeniskās saites anketas par nodarbību plāniem un vairāk par 300 anketas par tēmām un programmu kopumā. Nākamais solis būs šo bagātīgo materiālu analīze, lai papildinātu ‘e-TAP’ programmu. Abas Dr. Andreja Mūrnieka lekcijas par eksistenciālajiem jautājumiem un kultūras problemātiku tika plaši apmeklētas, kopā piedaloties ap 60 skolotājiem un projekta darbiniekiem un brīvprātīgiem. Projekta popularizēšanai šodien pat paredzēta projekta

saistītie jautājumi ir NMS kolektīva pārziņā. 1974. gadā LU Fizikas un matemātikas fakultātes 5. kursa studentiem radās ideja organizēt republikas mēroga matemātikas olimpiādi, kurā varētu piedalīties katrs skolēns, kurš interesējas par matemātiku, neatkarīgi no panākumiem Valsts matemātikas olimpiādes posmos. Otrs mērķis bija dot iespēju piedalīties olimpiādē arī jaunāko klašu skolēniem. Tā 1974. gadā notika 1. atklātā matemātikas olimpiāde, kurā piedalījās 316 dalībnieki: 7.–11. klašu skolēni no visas Latvijas. Turpmākajos gados olimpiādēs piedalījās arī vēl jaunāki skolēni. Atklātās olimpiādes ideja izrādījās auglīga un vilinoša: turpmākajos gados līdzīgas olimpiādes sāka rīkot arī fiziķi, astronomi, ģeogrāfi, filologi u.c., kā arī citu valstu izglītības organizatori. Tagad Atklātā matemātikas olimpiāde kļuvusi par vispopulārāko mācību olimpiādi Latvijā. Kopš 1998./99. m.g. ik gadus uz atklāto matemātikas olimpiādi tiek saņemti ap 4000 skolēnu pieteikumu. Atklātajā matemātikas olimpiādē

citām Eiropas valstīm, studentiem Latvijā ir vairākas priekšrocības: lielāka praktiskā pieredze un iespēja iesaistīties zinātniskos projektos, kā arī iespēja izstrādāt zinātniskās publikācijas.Līdzīgi kā citās nozarēsšeit nākas arī vairāk pacīnīties gan par savu vietu, gan nākotni.Atgriezos Latvijā ar vienu konkrētu projektu par nātrija jonu bateriju materiāliem, kas ar laiku attīstījāsvēlvairākoscitosbaterijupētniecības projektos.Kļuvu par Enerģijas iegūšanas un uzkrāšanas materiālu laboratorijas vadītāju.  Laboratorijā starp citām lietām tagad pētām litijaun nātrijajonu bateriju elektrodus, attīstāmjaunusbateriju materiālusun metodes, laivarētu prognozēt, cik ilgibaterijaskalpos.Laboratorijā šobrīd ir izveidojusies motivēta grupa, kas veic pētījumus bateriju jomā. Domāju, kaar cītīgu darbu un nedaudz veiksmes varam sasniegt daudz.Sekoju arī citu zinātnieku sasniegumiem,kā piemēram,W.Chueh(Stenforda), J.Maier(Štutgarte), jostrādāju pie šī profesora vairāk kā 3 gadus. Spēcīgas ir arī

Baiba Vaišle uzsāka mācības Latvijas Universitātes (LU) Inovāciju centra LUMIC un Microsoft digitālo prasmju kursos, izvēloties apgūt uzreiz divas tēmas – datu analīzi un bezkoda/mazkoda programmēšanu. Motivācija Baibai bija ļoti vienkārša – vēlme uzlabot savu konkurētspēju darba tirgū, kurā ir arvien lielāks pieprasījums pēc speciālistiem ar zināšanām IT jomā. Būt mājās un vienlaikus mācīties Baiba sarunā uzsver, ka pandēmijas radītā situācija tieši mācību jautājumā viņai nākusi par labu. “Es noteikti nebūtu varējusi apmeklēt mācības klātienē, jo pašlaik mans galvenais pienākums ir ģimene. Attālinātās mācības ļauj apgūt sev nepieciešamās zināšanas jebkurā vietā un laikā. Es varēju būt ne tikai mamma, bet arī studente un iemācīties to, kas mani patiesi interesē,” stāsta mācību dalībniece. Baiba strādā uzņēmumā, kas ražo bērnu mēbeles un pārdod tās galvenokārt starptautiskajā tirgū. Viņa uzskata, ka spēja apkopot un analizēt datus ir spēcīga prasme, tādēļ, esot bērnu kopšanas