Meklēšana

Palielinoties studētgribētāju skaitam Latvijas Universitātē (LU) par 14% vairāk nekā pērn, vērojams studētgribētāju pieaugums teju visās trīspadsmit LU fakultātēs un astoņās LU reģionālajās filiālēs. Uzņemšana gan uz maksas, gan uz valsts apmaksātām studiju vietām Latvijas Universitātē vairāk nekā 90 studiju programmās turpinās līdz augusta beigām. “Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu Latvijas Universitāti par pirmo prioritāti ir izvēlējušies par 7% vairāk studētgribētāju nekā pērn, kas šogad ir uzskatāms par lielāko pieaugumu no visām Latvijas augstskolām vienotajā uzņemšanā. Iepriecinoša ir arī tendence, ka studētgribētaju pieaugums vērojams teju visās mūsu fakultātēs,” stāsta Latvijas Universitātes Studentu servisa vadītājs Jānis Saulītis . Salīdzinājumā ar 2018. gadu LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātē studētgribētāju skaits pieaudzis par 152 jeb 27%, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātē par 86 jeb 26%, LU Humanitāro zinātņu fakultātē par 66 jeb 23%. Pēc

LU Cēsu filiālē, 19. jūlijā, LU simtgades pasākumu Latvijas reģionos ietvaros svinīgi tika atklāta unikāla ceļojošā izstāde "Johana Kristofa Broces (1742-1823) devums Latvijas novadpētniecībā: Livonijas zīmējumu un aprakstu kolekcija Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā". Izstādes atklāšanā Cēsīs, klātesošos sveica un uzrunāja Latvijas Universitātes pārstāvji: LU Reģionālā centra direktore Gunta Kraģe un Cēsu filiāles direktore Mārīte Raudziņa . Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskā bibliotēka, LU Reģionālais centrs un LU filiāles organizē LU simtgades pasākumus Latvijas reģionos. Astoņās Latvijas pilsētās būs skatāma ceļojošā izstāde “Johana Kristofa Broces (1742–1823) devums Latvijas novadpētniecībā: Livonijas zīmējumu un aprakstu kolekcija Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā” un zinātniskie lasījumi izstādes atklāšanas dienā – iespēja iepazīties ar LU filiāļu studentu, absolventu pētījumiem un LU mācībspēku zinātniskajiem lasījumiem, kas ir nozīmīgi

LU Cēsu filiālē, 19. jūlijā, LU simtgades pasākumu Latvijas reģionos ietvaros svinīgi tika atklāta unikāla ceļojošā izstāde "Johana Kristofa Broces (1742-1823) devums Latvijas novadpētniecībā: Livonijas zīmējumu un aprakstu kolekcija Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā". Izstādes atklāšanā Cēsīs, klātesošos sveica un uzrunāja Latvijas Universitātes pārstāvji: LU Reģionālā centra direktore Gunta Kraģe un Cēsu filiāles direktore Mārīte Raudziņa. Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskā bibliotēka, LU Reģionālais centrs un LU filiāles organizē LU simtgades pasākumus Latvijas reģionos. Astoņās Latvijas pilsētās būs skatāma ceļojošā izstāde “Johana Kristofa Broces (1742–1823) devums Latvijas novadpētniecībā: Livonijas zīmējumu un aprakstu kolekcija Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā” un zinātniskie lasījumi izstādes atklāšanas dienā – iespēja iepazīties ar LU filiāļu studentu, absolventu pētījumiem un LU mācībspēku zinātniskajiem lasījumiem, kas ir nozīmīgi vietējai

pakalpojumiem un pētniecības rezultātu pastāvīgajiem identifikatoriem ( Persistent identifiers – PIDs), kas nodrošina kvalitatīvu informācijas apmaiņu infrastruktūrās un palīdz ietaupīt vērtīgo laiku. Vieta: Latvijas Universitātes Humanitāro un sociālo zinātņu centrs, Kalpaka bulvārī 4,(2.stāvā) konferenču zālē Datums: 2019. gada 5. novembris Laiks: plkst. 13.00 (reģistrēšanās no plkst. 12.30) Semināra mērķauditorija: Latvijas augstāko izglītības iestāžu un zinātnisko institūciju personāls, pētnieki, doktorantūras studenti, pētniecības projektu vadītāji un koordinatori, pētniecības politikas administrācijas pārstāvji, repozitoriju vadītāji, informācijas speciālisti, bibliotekāri un citi interesenti. Semināra darba valoda – angļu. PIETEIKTIES SEMINĀRAM PROGRAMMA 12.30 Reģistrēšanās 13.00 Ievads 13.05 OpenAIRE-Latvija un Nacionālais atvērtās piekļuves dienests (OpenAIRE-Latvia and NOAD) Gita Rozenberga, OpenAIRE Nacionālais atvērtās piekļuves dienests, LU Bibliotēka 13

vizualizācijas inovāciju – Latvijā izstrādātu volumetrisko 3D ekrānu. Tas paver jaunas iespējas izmantot kvalitatīvus telpiskus attēlus un mazināt redzes diskomfortu. Pētījumā noskaidroja, kādas priekšrocības dziļuma uztverē, redzes funkcijās un darba efektivitātē sniedz volumetriskā ekrāna izmantošana salīdzinot ar ikdienā izmantojamiem 2D ekrāniem. Pateicoties plašai Latvijas medicīnas profesionāļu un studentu atsaucībai, tika noteiktas specifisku lietotāju redzes uztveres īpatnības darbā ar jauno vizualizācijas iekārtu. Pētījuma atradnes sekmē inovatīvu 3D ekrānu attīstību ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē. Iegūtie rezultāti atklāj, ka tā ieviešana un zinātniski pamatota izmantošana profesionālajās nozarēs var ievērojami uzlabot darba ergonomiku un efektivitāti. Pētījums tapis LU FMOF sadarbībā ar SIA LightSpace Technologies un Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultāti. LU FMOF ORZN pētniecības grupas sastāvā darbojas Dr.phys. Gunta Krūmiņa , Mg. Tatjana Pladere , Mg

vizualizācijas inovāciju – Latvijā izstrādātu volumetrisko 3D ekrānu. Tas paver jaunas iespējas izmantot kvalitatīvus telpiskus attēlus un mazināt redzes diskomfortu. Pētījumā noskaidroja, kādas priekšrocības dziļuma uztverē, redzes funkcijās un darba efektivitātē sniedz volumetriskā ekrāna izmantošana salīdzinot ar ikdienā izmantojamiem 2D ekrāniem. Pateicoties plašai Latvijas medicīnas profesionāļu un studentu atsaucībai, tika noteiktas specifisku lietotāju redzes uztveres īpatnības darbā ar jauno vizualizācijas iekārtu. Pētījuma atradnes sekmē inovatīvu 3D ekrānu attīstību ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē. Iegūtie rezultāti atklāj, ka tā ieviešana un zinātniski pamatota izmantošana profesionālajās nozarēs var ievērojami uzlabot darba ergonomiku un efektivitāti. Pētījums tapis LU FMOF, sadarbībā ar SIA LightSpace Technologies un Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultāti. LU FMOF ORZN pētniecības grupas sastāvā darbojas Dr.phys. Gunta Krūmiņa , Mg. Tatjana Pladere , Mg

Janvāra beigās Latvijas Universitātes (LU) Bibliotēka aicina LU pētniekus un doktorantūras studentus papildināt zināšanas semināros par zinātnisko publicēšanos, dažādu zinātnisko darbību raksturojošo rādītāju izgūšanu no citējamības datubāzēm, kā arī atsauču organizēšanu izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju piedāvātās iespējas. Seminārus vadīs LU Bibliotēkas galvenā bibliotekāre Gita Rozenberga, pastāstot par citējamības datubāzēm ( Web of Science, Scopus ), atsauču pārvaldības rīkiem ( Mendeley, EndNote Online ), kā arī pievēršoties jautājumiem, kas skar zinātnisko publicēšanos, tostarp publicēšanos atvērtā piekļuvē ( open access ) (skatīt zemāk detalizētu aprakstus). Semināros būs iespēja darboties arī praktiski, tāpēc dalībnieki aicināti paņemt līdzi portatīvo datoru. Semināri notiks LU Humanitāro un sociālo zinātņu centrā, Kalpaka bulvārī 4, 108. telpā šādos laikos: 22. janvāris plkst. 11.00-12.30“Ievads zinātniskās publicēšanās procesā”. PIETEIKTIES 22

Janvāra beigās Latvijas Universitātes (LU) Bibliotēka aicina LU pētniekus un doktorantūras studentus papildināt zināšanas semināros par zinātnisko publicēšanos, dažādu zinātnisko darbību raksturojošo rādītāju izgūšanu no citējamības datubāzēm, kā arī atsauču organizēšanu izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju piedāvātās iespējas. Seminārus vadīs LU Bibliotēkas galvenā bibliotekāre Gita Rozenberga, pastāstot par citējamības datubāzēm ( Web of Science, Scopus ), atsauču pārvaldības rīkiem ( Mendeley, EndNote Online ), kā arī pievēršoties jautājumiem, kas skar zinātnisko publicēšanos, tostarp publicēšanos atvērtā piekļuvē ( open access ) (skatīt zemāk detalizētu aprakstus). Semināros būs iespēja darboties arī praktiski, tāpēc dalībnieki aicināti paņemt līdzi portatīvo datoru. Semināri notiks LU Humanitāro un sociālo zinātņu centrā, Kalpaka bulvārī 4, 108. telpā šādos laikos: 22. janvāris plkst. 11.00-12.30“Ievads zinātniskās publicēšanās procesā”. PIETEIKTIES 22

guva Anrijs Miška (13:21). Albertam Putānam vēl viens precīzs trejacis (16:23), un Anrijs Miška realizēja soda metienus (18:23). Noslēdzoties ceturtdaļai Anrijs Miška vēlreiz stājās uz soda metienu līnijas un bija precīzs abos raidījumos, noslēdzot ceturtdaļu ar rezultātu 20:27. Renārs Birkāns pēc pārtraukuma iemeta 2 punktus (22:27), taču pēc tam Kalev/Cramo komanda veica izrāvienu (22:34). Trīs punkti Renāra Birkāna kontā, kas komandai deva rezultātu 25:34. Edvards Mežulis precīzs no pustālā metiena (27:35), kā arī mirkli vēlāk atzīmējās Renārs Birkāns ar vēl vienu trejaci (30:37). Mūsējiem kādu brīdi neizdevās gūt punktus, bet Igaunijas komanda to izmantoja savā labā, panākdami jau 48:30, veicot 11:0 izrāvienu. Klusēšanas pauzi apturēja Anrija Miškas divi punkti un Kārļa Žundas 3 punkti, kas ceturtdaļu ļāva noslēgt ar rezultātu – 35:51. Pēdējo ceturtdaļu studentiem pirmais punktus guva Kārlis Žunda (38:53), pēc tam izcēlās Rendijs Feikners, gūdams 2 punktus (40:53). Alberts Putāns

Sestdien, 18. janvārī, LU Zinātņu mājā, Jelgavas ielā 3, notika Latvijas Astronomija biedrības un Latvijas Universitātes (LU) Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (FMOF) organizēts seminārs Latvijas izglītības iestāžu fizikas un dabaszinību skolotājiem un eksakto zinātņu studentiem Astronomijas izglītība Latvijā. Semināra Astronomijas izglītība Latvijā vairāk nekā 60 apmeklētājiem – Latvijas izglītības iestāžu fizikas un dabaszinību skolotājiem, kā arī citiem interesentiem - bija iespēja piedalīties deviņās lekcijās par dažādām ar astronomijas izglītību saistītām tēmām. Semināra rīta cēlienā ar lekciju Mobilās lietotnes astronomijā. ESO jaunumi klātesošos uzrunāja Mārtiņš Gills no Latvijas Astronomijas biedrības (LAB). Lekcijas VIDEO . Turpinājumā par ideāla laika un vietas meklēšanu astronomiskajiem novērojumiem stāstīja LAB valdes priekšsēdētājs Māris Krastiņš. Lekcijas Meklējot ideālu laiku un vietu astronomiskiem novērojumiem VIDEO . Semināru