Meklēšana

Kursa mērķis ir atsvaidzināt studentu zināšanas un sniegt aktuālāko informāciju par jaunākajiem pētījumu virzieniem, teorijām un hipotēzēm dažādās bioloģijas nozarēs. Kursa uzdevums ir nodrošināt, lai bioloģijas maģistra grāda ieguvējs labi orientējas ne tikai savas šaurās specialitātes aktuālajā problemātikā, bet vienlaikus ir informēts par jaunāko attīstību arī citās bioloģijas nozarēs un ar tām saistītajās starpnozaru problēmās ieskaitot bioinformātiku. Kursa lektori ir LU Bioloģijas fakultātes pasniedzēji, kā arī vieslektori. Kursa ietvaros lekcijas notiek reizi nedēļā, un tiek organizētas maģistratūras pirmā un otrā kursu studentiem kopā. Dotais kurss ir cieši saistīts ar radniecīgo kursu ‘Bioloģijas aktuālās problēmas: Metodes I’, taču abu kursu apguves secība nav stingri determinēta. Līdz ar to, 2 gadu laikā daļa maģistrantu vispirms apgūst Hipotēzes I un tad Metodes I, bet daļa - otrādi. Kursam nav stingri fiksēta plāna; izmaiņas lektoru sastāvā un tematikā notiek katru

Kursa mērķis ir atsvaidzināt studentu zināšanas un sniegt aktuālāko informāciju par pētījumu metodoloģiju un konkrētām metodēm dažādās bioloģijas nozarēs. Kursa uzdevums ir nodrošināt, lai bioloģijas maģistra grāda ieguvējs labi orientējas ne tikai savas šaurās specialitātes aktuālajā problemātikā, bet vienlaikus ir informēts par jaunāko attīstību arī citās bioloģijas nozarēs un ar tām saistītajās starpnozaru problēmās ieskaitot bioinformātiku. Kursa lektori ir LU Bioloģijas fakultātes pasniedzēji, kā arī vieslektori. Kursa ietvaros lekcijas notiek reizi nedēļā, un tiek organizētas maģistratūras pirmā un otrā kursu studentiem kopā. Dotais kurss ir cieši saistīts ar radniecīgo kursu ‘Bioloģijas aktuālās problēmas: Hipotēzes I’, taču abu kursu apguves secība nav stingri determinēta. Līdz ar to, 2 gadu laikā daļa maģistrantu vispirms apgūst Hipotēzes I un tad Metodes I, bet daļa - otrādi. Kursam nav stingri fiksēta plāna; izmaiņas lektoru sastāvā un tematikā notiek katru reizi, sekojot

Kursa mērķis ir atsvaidzināt studentu zināšanas un sniegt aktuālāko informāciju par pētījumu metodoloģiju un konkrētām metodēm dažādās bioloģijas nozarēs. Kursa uzdevums ir nodrošināt, lai bioloģijas maģistra grāda ieguvējs labi orientējas ne tikai savas šaurās specialitātes aktuālajā problemātikā, bet vienlaikus ir informēts par jaunāko attīstību arī citās bioloģijas nozarēs un ar tām saistītajās starpnozaru problēmās ieskaitot bioinformātiku. Kursa lektori ir LU Bioloģijas fakultātes pasniedzēji, kā arī vieslektori. Kursa ietvaros lekcijas notiek reizi nedēļā, un tiek organizētas maģistratūras pirmā un otrā kursu studentiem kopā. Dotais kurss ir cieši saistīts ar radniecīgo kursu ‘Bioloģijas aktuālās problēmas: Hipotēzes I’, taču abu kursu apguves secība nav stingri determinēta. Līdz ar to, 2 gadu laikā daļa maģistrantu vispirms apgūst Metodes I un tad Hipotēzes I, bet daļa - otrādi. Kursam nav stingri fiksēta plāna; izmaiņas lektoru sastāvā un tematikā notiek katru reizi

Kursa mērķis ir atsvaidzināt studentu zināšanas un sniegt aktuālāko informāciju par pētījumu metodoloģiju un konkrētām metodēm dažādās bioloģijas nozarēs. Kursa uzdevums ir nodrošināt, lai bioloģijas maģistra grāda ieguvējs labi orientējas ne tikai savas šaurās specialitātes aktuālajā problemātikā, bet vienlaikus ir informēts par jaunāko attīstību arī citās bioloģijas nozarēs un ar tām saistītajās starpnozaru problēmās ieskaitot bioinformātiku. Kursa lektori ir LU Bioloģijas fakultātes pasniedzēji, kā arī vieslektori. Kursa ietvaros lekcijas notiek reizi nedēļā, un tiek organizētas maģistratūras pirmā un otrā kursu studentiem kopā. Dotais kurss ir cieši saistīts ar radniecīgo kursu ‘Bioloģijas aktuālās problēmas: Hipotēzes I’, taču abu kursu apguves secība nav stingri determinēta. Līdz ar to, 2 gadu laikā daļa maģistrantu vispirms apgūst Metodes I un tad Hipotēzes I, bet daļa - otrādi. Kursam nav stingri fiksēta plāna; izmaiņas lektoru sastāvā un tematikā notiek katru reizi

Kursa mērķis ir atsvaidzināt studentu zināšanas un sniegt aktuālāko informāciju par jaunākajiem pētījumu virzieniem, teorijām un hipotēzēm dažādās bioloģijas nozarēs. Kursa uzdevums ir nodrošināt, lai bioloģijas maģistra grāda ieguvējs labi orientējas ne tikai savas šaurās specialitātes aktuālajā problemātikā, bet vienlaikus ir informēts par jaunāko attīstību arī citās bioloģijas nozarēs un ar tām saistītajās starpnozaru problēmās ieskaitot bioinformātiku. Kursa lektori ir LU Bioloģijas fakultātes pasniedzēji, kā arī vieslektori. Kursa ietvaros lekcijas notiek reizi nedēļā, un tiek organizētas maģistratūras pirmā un otrā kursu studentiem kopā. Dotais kurss ir cieši saistīts ar radniecīgo kursu ‘Bioloģijas aktuālās problēmas: Metodes I’, taču abu kursu apguves secība nav stingri determinēta. Līdz ar to, 2 gadu laikā daļa maģistrantu vispirms apgūst Hipotēzes I un tad Metodes I, bet daļa - otrādi. Kursam nav stingri fiksēta plāna; izmaiņas lektoru sastāvā un tematikā notiek katru reizi

Kursa mērķis ir atsvaidzināt studentu zināšanas un sniegt aktuālāko informāciju par pētījumu metodoloģiju un konkrētām metodēm dažādās bioloģijas nozarēs. Kursa uzdevums ir nodrošināt, lai bioloģijas maģistra grāda ieguvējs labi orientējas ne tikai savas šaurās specialitātes aktuālajā problemātikā, bet vienlaikus ir informēts par jaunāko attīstību arī citās bioloģijas nozarēs un ar tām saistītajās starpnozaru problēmās ieskaitot bioinformātiku. Kursa lektori ir LU Bioloģijas fakultātes pasniedzēji, kā arī vieslektori. Kursa ietvaros lekcijas notiek reizi nedēļā, un tiek organizētas maģistratūras pirmā un otrā kursu studentiem kopā. Dotais kurss ir cieši saistīts ar radniecīgo kursu ‘Bioloģijas aktuālās problēmas: Hipotēzes I’, taču abu kursu apguves secība nav stingri determinēta. Līdz ar to, 2 gadu laikā daļa maģistrantu vispirms apgūst Hipotēzes I un tad Metodes I, bet daļa - otrādi. Kursam nav stingri fiksēta plāna; izmaiņas lektoru sastāvā un tematikā notiek katru reizi, sekojot

Kursa mērķis ir atsvaidzināt studentu zināšanas un sniegt aktuālāko informāciju par jaunākajiem pētījumu virzieniem, teorijām un hipotēzēm dažādās bioloģijas nozarēs. Kursa uzdevums ir nodrošināt, lai bioloģijas maģistra grāda ieguvējs labi orientējas ne tikai savas šaurās specialitātes aktuālajā problemātikā, bet vienlaikus ir informēts par jaunāko attīstību arī citās bioloģijas nozarēs un ar tām saistītajās starpnozaru problēmās ieskaitot bioinformātiku. Kursa lektori ir LU Bioloģijas fakultātes pasniedzēji, kā arī vieslektori. Kursa ietvaros lekcijas notiek reizi nedēļā, un tiek organizētas maģistratūras pirmā un otrā kursu studentiem kopā. Dotais kurss ir cieši saistīts ar radniecīgo kursu ‘Bioloģijas aktuālās problēmas: Metodes I’, taču abu kursu apguves secība nav stingri determinēta. Līdz ar to, 2 gadu laikā daļa maģistrantu vispirms apgūst Hipotēzes I un tad Metodes I, bet daļa - otrādi. Kursam nav stingri fiksēta plāna; izmaiņas lektoru sastāvā un tematikā notiek katru

Sadarbības augstskolas: Socioloģijas un sociālā darba nodaļu studentiem Politikas zinātnes nodaļas studentiem Komunikācijas studiju nodaļas studentiem Informācijas un bibliotēku studiju nodaļas studentiem Kultūras un sociālās antropoloģijas studiju nodaļas studentiem

14. februārī Humanitāro zinātņu fakultātes gaiteņos varēja manīt jauniešus ar sarkaniem baloniem rokās. Tās bija mūsu fakultātes mācībspēku „ēnas”, ko trešdienas rītā sveicām savā fakultātē. 7.–12.klašu jaunieši Alise un Kitija no Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas, Anastasija no Ādažu vidusskolas, Ance no Olaines 1.vidusskolas, Elizabete no pamatskolas „Rīdze” un Roberts no Rīgas 2.ģimnāzijas tikās ar fakultātes dekāni profesori Ilzi Rūmnieci, apsveicinājās ar fakultātes dvēseli – runci, vārdā Rainis, kas nelikās traucēts savā miega nodarbē, un, sagaidījuši savus pasniedzējus, devās līdzi viņiem uz nodarbību. 10.klases skolnieces Alise un Kitija „ēnoja” Anglistikas nodaļas lektori Tatjanu Bicjutko un piedalījās kursā „Angļu valodas mutvārdu un rakstveida saziņa” kopā ar Angļu filoloģijas BSP angļu-norvēģu moduļa studentiem. Meitenēm likās saistošas dzīvās diskusijas nodarbībā, savukārt lektore pēc nodarbības uzteica skolnieces par ļoti labajām angļu valodas prasmēm, kas nenoliedzami ir

Tumšajos ziemas vakaros LU Humanitāro zinātņu fakultātē tomēr notiek rosība, tur bieži ierodas Lietišķās valodniecības centra organizēto valodu kursu dalībnieki. Tā arī tieši nedēļu pirms Ziemassvētkiem uz kārtējo nodarbību pulcējās Latvijā studējošie ārzemju studenti, kas katru nedēļu vairākas pēcpusdienas velta latviešu valodas apguvei. Šoreiz valodas nodarbība bija īpaša, jo nodarbībā iesaistījās arī HZF studenti, kas vēlējās praktizēt vācu valodas prasmes. Valodas apguve tika veicināta neformālā svētku noskaņā bez pierakstu kladēm vai auditorijas soliem, bet gan ar tēju, cepumiem un mandarīniem. Semestra izskaņā, pirms eksāmena ārzemju studenti varēja pārbaudīt savas latviešu valodas zināšanas, runājot ar, viņu pašu vārdiem sakot, “īstiem latviešiem”, jo ikdienā uz ielas un citur sastaptie latvieši nemaz tik gatavi īstas sarunas risināt neesot. Nodarbības sākumā šīs latviešu valodas apguves grupas vadītāja, klasisko valodu un latviešu valodas pasniedzēja Ilona Gorņeva