Meklēšana

Latvijas Universitātes (LU) Bibliotēkas Dabaszinātņu bibliotēkā (Jelgavas ielā 1, Rīgā) no 2018. gada 10. jūlija līdz 20. septembrim skatāma izstāde “Filozofa Viļņa Zariņa mantojums Latvijas Universitātes Bibliotēkā”. 2015. gada vasarā LU Bibliotēka no V. Zariņa ģimenes saņēma dāvinājumu: V. Zariņa personīgos dokumentus, oriģināldarbu un tulkojumu manuskriptus, vēstules un fotogrāfijas. Izstādē apskatāmi materiāli no šī dāvinājuma: Dzimšanas apliecība, Latvijas Tautas frontes biedra karte, LZA Korespondētājlocekļa diploms, izglītības dokumentu oriģināli, reiz studentu pārbaudījumos izmantotās ar roku rakstītās eksāmenu biļetes kultūras vēsturē un filozofijas vēsturē, vēsturnieka profesora Edgara Dunsdorfa laikā no 1989. līdz 1990. gadam no Austrālijas sūtītās vēstules. Dāvinājumā vislielākais ir filozofijas klasiķu darbu tulkojumu manuskriptu klāsts. Izstādē redzams vācu filozofa, dabaszinātnieka un matemātiķa Gotfrīda Vilhelma fon Leibnica (Leibniz, Gottfried Wilhelm Freiherr von

par sponsoru sarūpētajām balvām cīnījās gan sievietes, gan vīrieši. Lielajā finālā dāmām tikās Viktorija Zimeta no komandas „Princeses!” un Erasmus apmaiņas studente no Francijas Camille Lucas, kas pārstāvēja komandu „French Fries”. Fināla spraigā cīņā līdz trīs punktiem uzvarēja Viktorija ar rezultātu 3:2. Kungiem finālā tikās komandas „Priceses!” pārstāvis Jurijs Kosnarevičs un „Dzels Dūre” pārstāvis Justavs Cīrulis. Finālā pārliecinoša uzvara Justavam ar 3:0.Pēc „apakšiņu” konkursa uzvarētāju noskaidrošanas tika dots starts izšķirošajām LU Volejbola nakts spēlēm. Pirmajā kārtā tikās komandas „KidzBop”, „Magnētikais tīrums”, „Dzelzs Dūre” un „French Fries”. „Magnētisikais tīrums” divos setos spēja uzvarēt „KidzBop”, bet otrajā play-off spēlē, aizraujošā trīs setu ciņā, pēdējā setā uzvarot tikai ar divu punktu pārsvaru „Dzelzs Dūre” uzvarēja „French Fries”. Pusfinālā „Princeses! ” guva salīdzinoši vieglu uzvaru pār „Magnētiskais tīrums”, bet otrajā spēlē, kur otro reizi šajā naktī tikās

konstruēta to varoņu identitāte, un veidus, kādos tā saskaras ar skatītāja patību un atmiņām. Konferences ietvaros viens no būtiskiem notikumiem bija digitālās kultūras pētnieces un Ūtrehtas Universitātes profesores Josē Fon Daijkas jaunās grāmatas “Platformu sabiedrība: kopējās vērtības savienojošā pasaulē” (The Platform Society. Public Values in a Connective World; līdzautori – Tomass Poels un Martins de Vāls) atklāšana. Uzrunājot klātesošos, pētniece akcentēja to, kā platformu sistēma veido vērtības un normas, radot nepieciešamību apzināties to, kā indivīds var to pārvaldīt, nevis tai pasīvi pakļauties. ECREA rīkotā Eiropas Komunikācijas konference notiek reizi divos gados, pulcinot gan pieredzes bagātus pētniekus, gan jaunos, no kuriem daudzi ir doktorantūras studenti vai nesen ieguvuši doktora grādu (jaunos pētniekus apvieno ECREA atzars – YECREA). Nākamā konference plānota 2020. gadā Bragā, Portugālē. Tās tēma būs “Komunikācija un uzticēšanās: veidot drošu, ilgtspējīgu un daudzsološu

pielikuma "SestDiena" redaktore. 2010. gadā kopā ar domubiedriem izveidoja žurnālu "Ir", pašlaik strādā tur par izpildredaktori, ir arī žurnāla "Ir Brīvdienas" redaktore. Pauls Raudseps un Dace Smildziņa ir dzīvesbiedri. Abi kopā Pārdaugavā ieceļoja no Latgales priekšpilsētas 1996. gadā, un no tā laika līdz 2009. gadam gandrīz katru dienu kājām gāja uz darbu Mūkusalas ielā. Inga Bērziņa ir džeza vokāliste, docente J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, džeza vokālais pedagogs Rīgas Doma kora skolā ar 15 gadu darba stāžu. Piedalījusies neskaitāmās konferencēs kā džeza pedagoģijas pētnieks. Mācījusies pie amerikāņu Grammy nominētas džeza vokālistes Janet Lawson, pilnveidojusies Ņujorkas Universitātē (New School University jazz department). Koncertējusi Baltijas valstīs, Somijā, Norvēģijā, Polijā, Vācijā, Austrijā, Spānijā un ASV. Ieejas maksa : 2.00 EUR Skolēniem, studentiem, pensionāriem : 1.50 EUR

, stalts augumā un iznesībā, pilns laipnības un atzīts cilvēku mīlulis, visu salonu lepnums un greznums un starp biedriem un draugiem – siltais, labsirdīgais, inteliģentais vīrs, kura roku spiest bija patiess prieks un gods katram." ("Vērotājs", 1905. g. Nr. 10). Lekciju lasīs mākslas vēsturniece Dace Vosa, Mg. Art. Ar šo lekciju J. Rozentāla un R. Blaumaņa muzejs aizsāk lekciju ciklu "Somijas stāsti", kas vēstīs par dažādām Somijas kultūrā nozīmīgām parādībām un personībām, un to saikni ar Latviju. Biļešu cenas Lekcijas apmeklējums: 2.50 EUR, Skolēniem, studentiem un pensionāriem 1.50 EUR. Memoriālo muzeju apvienības rīkots publisks pasākums Foto un video materiāli var tikt publicēti interneta resursos un izmantoti muzeju publicitātes pasākumos.

dzejas uztvere gan tā laika, gan mūsdienu kontekstā. Balstoties uz O. Vācieša vēstulēm, publicistiku un laikabiedru atmiņām, pievērsīsimies arī paša dzejnieka uzskatiem par dzejas tapšanu. Pasākumu ciklā no vienas puses tiks aplūkots Vācietis literatūrzinātniskā skatījumā, bet no otras puses ļaus iesaistīties arī auditorijai, lai runātu arī par subjektīvo Vācieša uztveri. Pasākumu apmeklētāji tiks aicināti nolasīt arī sev nozīmīgus attiecīgā posma Vācieša dzejoļus. Ojāra Vācieša muzejā jau tradicionāli katra mēneša pēdējā trešdienā tiek rīkoti sarunu vakari, kuros literāti, mūziķi, mākslinieki un citas sabiedrībā un kultūrā nozīmīgas personas runā par aktuālo. 2019. gadā sarunu vakari par Ojāru Vācieti tiks organizēti pamīšus ar sarunām par Pārdaugavas lomu Latvijas kultūrainavā "Runā Pārdaugava". Pasākumu atbalsta Valsts Kultūrkapitālā fonds. Ieejas maksa: 2.00 EUR Skolēniem, studentiem, pensionāriem: 1.50 EUR

Matemātikas un Dabaszinātņu fakultātē dabaszinātņu nodaļā par brīvklausītāju. Šeit viņš ieguva godalgu par darbu “Mērsraga - Ragaciema piekrastes aļģu flora” un tika ieskaitīts Dabaszinātņu nodaļas studentu skaitā. 1929. gadā viņš pabeidza studijas un turpināja strādāt LU. Pateicoties viņa pētījumiem, Latvijā zināmo aļģu sugu skaits palielinājās no 200 līdz 2300 sugām, bet viņš pētīja ne tikai Latvijas, bet arī citu valstu aļģu materiālus, 1943. gadā aizstāvēja doktora disertāciju "Pētījumi par Ķīnas, sevišķi tās dienvidrietumu daļas aļģu floru un veģetāciju”. Otrā pasaules kara beigās H. Skuja devās bēgļu gaitās uz Zviedriju. No 1947. gada kļuva par asociēto profesoru Upsalas universitātē. 1958. gadā gadā Upsalas Universitātē viņam piešķīra doctor honoris causa grādu, bet 1962. gadā par izciliem pētījumiem saldūdeņu algoloģijā piešķīra Bjerkena ( Björken ) godalgu. Viņa vārdā nosauktas vairākas aļģu ģintis un sugas.

un Dabaszinātņu fakultātē dabaszinātņu nodaļā par brīvklausītāju. Šeit viņš ieguva godalgu par darbu “Mērsraga - Ragaciema piekrastes aļģu flora” un tika ieskaitīts Dabaszinātņu nodaļas studentu skaitā. 1929. gadā viņš pabeidza studijas un turpināja strādāt LU. Pateicoties viņa pētījumiem, Latvijā zināmo aļģu sugu skaits palielinājās no 200 līdz 2300 sugām, bet viņš pētīja ne tikai Latvijas, bet arī citu valstu aļģu materiālus, 1943. gadā aizstāvēja doktora disertāciju "Pētījumi par Ķīnas, sevišķi tās dienvidrietumu daļas aļģu floru un veģetāciju”. Otrā pasaules kara beigās H. Skuja devās bēgļu gaitās uz Zviedriju. No 1947. gada kļuva par asociēto profesoru Upsalas universitātē. 1958. gadā gadā Upsalas Universitātē viņam piešķīra doctor honoris causa grādu, bet 1962. gadā par izciliem pētījumiem saldūdeņu algoloģijā piešķīra Bjerkena ( Björken ) godalgu. Viņa vārdā nosauktas vairākas aļģu ģintis un sugas.

Latvijas Universitātes (LU) Muzeja krājumā atrodas attēls, kurā iemūžināts brīdis, kad LU vadība 1938. gada 16. novembra svinīgajā LU karoga pasniegšanas un iesvētīšanas pasākumā ierodas jaunajos amata talāros. Attēlā redzams (no kreisās uz labo) prorektors saimniecības lietās prof. Dr. Jānis Kārkliņš, prorektors studentu lietās prof. Dr. Alfrēds Vītols un tobrīdējais LU rektors prof. Dr. Mārtiņš Prīmanis. Divi oriģinālie komplekti no šiem vēsturiskajiem LU tērpu komplektiem glabājam LU Muzeja vēstures kolekcijā. Katras augstākās mācību iestādes simboli ir himna, karogs un ģerbonis, kā arī fakultāšu emblēmas un rektora, dekānu un pasniedzēju talāri un citas amata zīmes. Latvijas Universitāte par šāda veida atribūtiku sāka domāt un veikt iestrādes 1929. gadā. Kā pirmā tika sakomponēta universitātes himna, kura pirmo reizi tika atskaņota LU 10. gadadienā 1929. gada 28. septembrī. Ideja par LU amatpersonu un mācībspeku talāru veidošanu radās 1937. gadā. Tajā pašā laikā radās ideja arī

Latvijas Universitātes (turpmāk - LU) Muzeja krājumā atrodas attēls, kurā iemūžināts brīdis, kad LU vadība 1938. gada 16. novembra svinīgajā LU karoga pasniegšanas un iesvētīšanas pasākumā ierodas jaunajos amata talāros. Attēlā redzams (no kreisās uz labo) prorektors saimniecības lietās prof. Dr. Jānis Kārkliņš, prorektors studentu lietās prof. Dr. Alfrēds Vītols un tobrīdējais LU rektors prof. Dr. Mārtiņš Prīmanis. Divi oriģinālie komplekti no šiem vēsturiskajiem LU tērpu komplektiem glabājam LU Muzeja vēstures kolekcijā. Katras augstākās mācību iestādes simboli ir himna, karogs un ģerbonis, kā arī fakultāšu emblēmas un rekotra, dekānu un pasniedzēju talāri un citas amata zīmes. Latvijas Universitāte par šāda veida atribūtiku sāka domāt un veikt iestrādes 1929. gadam. Kā pirmā tika sakomponēta universitātes himna , kura pirmo reizi tika atskaņota LU 10. gadadienā 1929. gada 28. septembrī. Ideja par LU amatpersonu un mācībspeku talāru veidošanu radās 1937. gadā. Tajā pašā laikā