Meklēšana

. Tomēr šī programmu slēgšana var radīt vēl lielāku skolotāju trūkumu, jo programmas, kurās cilvēki varēja mācīties jau pēc vienas augstākās izglītības iegūšanas, beidza 146 cilvēki (tagad tiek slēgtas), bet jauno darba vidē balstīto studiju programmu “Skolotājs” (pazīstama kā “Mācītspēks”) pabeidza 58 jaunie speciālisti. Tomēr nebūtu korekti vienkārši matemātiski aprēķināt, cik studentu beidza programmas, kas tiek slēgtas, un cik studentu beidz jaunatvērtās programmas, un no tā izdarīt secinājumus, jo ir mainījušās prasības papildus skolotāja kvalifikācijas ieguvei. Problēmām nozarē – dažādi iemesli Tomēr iepriekšminētie apsvērumi ļauj prognozēt, ka tukšās skolotāju vietas tik drīz netiks aizpildītas, jo visi saprotam, ka šis skolotāju skaits nav pietiekams un tik drīz arī nebūs. Mums ir jāpārstāj ticēt brīnumiem, ka skolotāji rodas tukšā vietā. Problēmām nozarē ir vairāki iemesli. Viena no problēmām ir sabiedrības attieksme pret skolotājiem, kas izpaužas gan kā nožēla par dīvaino

sakārtošanai. Tomēr šī programmu slēgšana var radīt vēl lielāku skolotāju trūkumu, jo programmas, kurās cilvēki varēja mācīties jau pēc vienas augstākās izglītības iegūšanas, beidza 146 cilvēki (tagad tiek slēgtas), bet jauno darba vidē balstīto studiju programmu “Skolotājs” (pazīstama kā “Mācītspēks”) pabeidza 58 jaunie speciālisti. Tomēr nebūtu korekti vienkārši matemātiski aprēķināt, cik studentu beidza programmas, kas tiek slēgtas, un cik studentu beidz jaunatvērtās programmas, un no tā izdarīt secinājumus, jo ir mainījušās prasības papildus skolotāja kvalifikācijas ieguvei. Problēmām nozarē – dažādi iemesli Tomēr iepriekšminētie apsvērumi ļauj prognozēt, ka tukšās skolotāju vietas tik drīz netiks aizpildītas, jo visi saprotam, ka šis skolotāju skaits nav pietiekams un tik drīz arī nebūs. Mums ir jāpārstāj ticēt brīnumiem, ka skolotāji rodas tukšā vietā. Problēmām nozarē ir vairāki iemesli. Viena no problēmām ir sabiedrības attieksme pret skolotājiem, kas izpaužas gan kā nožēla par

sakārtošanai. Tomēr šī programmu slēgšana var radīt vēl lielāku skolotāju trūkumu, jo programmas, kurās cilvēki varēja mācīties jau pēc vienas augstākās izglītības iegūšanas, beidza 146 cilvēki (tagad tiek slēgtas), bet jauno darba vidē balstīto studiju programmu “Skolotājs” (pazīstama kā “Mācītspēks”) pabeidza 58 jaunie speciālisti. Tomēr nebūtu korekti vienkārši matemātiski aprēķināt, cik studentu beidza programmas, kas tiek slēgtas, un cik studentu beidz jaunatvērtās programmas, un no tā izdarīt secinājumus, jo ir mainījušās prasības papildus skolotāja kvalifikācijas ieguvei. Problēmām nozarē – dažādi iemesli Tomēr iepriekšminētie apsvērumi ļauj prognozēt, ka tukšās skolotāju vietas tik drīz netiks aizpildītas, jo visi saprotam, ka šis skolotāju skaits nav pietiekams un tik drīz arī nebūs. Mums ir jāpārstāj ticēt brīnumiem, ka skolotāji rodas tukšā vietā. Problēmām nozarē ir vairāki iemesli. Viena no problēmām ir sabiedrības attieksme pret skolotājiem, kas izpaužas gan kā nožēla par

Profesionālā maģistra studiju programma„ Rakstiskā tulkošana” ir pilna laika divgadīga maģistra programma. Programmas absolventi saņem profesionālo maģistra grādu rakstiskajā tulkošanā un tulkotāja kvalifikāciju. Absolventiem ir iespēja kārtot eksāmenu un kļūt par tulkotāju kādā no ES iestādēm vai arī strādāt šajā profesijā valsts vai privātuzņēmumos Latvijā un ārvalstīs. Profesionālā maģistra studiju programma „Rakstiskā tulkošana” ir saņēmusi EMT kvalitātes zīmi, kļūstot par vienu no 20 jaunajām tīkla dalībniecēm. Programmai ir plaši sakari ar starptautiskiem un vietējiem darba devējiem, kas nodrošina labākajiem programmas studentiem prakses vietas gan Latvijā, gan ārzemēs. Apakšprogrammas: angļu/latviešu/angļu; vācu/latviešu/vācu; franču/angļu/latviešu; angļu/latviešu/krievu. Studiju forma: PLK – 4 semestri (2 gadi) Iegūstamais grāds: profesionālais maģistra grāds rakstiskajā tulkošanā Iegūstamā kvalifikācija: tulkotājs Programmas direktore: prof. Gunta

reactions, electrochemical detection of biomolecules and issues related to reliability testing of electronic devices. Prof. Laurila is also responsible for the teaching of material science, electronics reliability and bioadaptive technology to under- and post-graduate as well as postdoctoral students.

LU Akadēmiskā bibliotēka (dibināta 1524. gadā) ir viena no senākajām bibliotēkām Eiropā, vēsturiskās atmiņas glabātāja, mūsdienu kultūrtelpas veidotāja un mācību bāze studentiem, kā arī būtiska avotu krātuve kultūrvēsturiskiem pētījumiem, ko veic LU institūti un fakultātes. LU Akadēmiskās bibliotēkas kopējais krājums ir 3,3 miljoni informācijas resursu vienību. Tās rokrakstu un reto izdevumu (kopš 13.gadsimta) kolekcija ir bagātākā Latvijā. Misiņa bibliotēka (dibināta 1885. gadā) ir LU Akadēmiskās bibliotēkas atsevišķa un nozīmīga daļa un pilnīgākā latviešu literatūras krātuve pasaulē. Bibliotēkā darbojas informācijas centri, kas atvērti jaunām idejām un paplašina savstarpējās attiecības izglītības, zinātniskās un kultūras informācijas jomā starp Latviju un Austriju, Šveici, Ukrainu, Gruziju, Azerbaidžānu, Baltkrieviju, Uzbekistānu un Kazahstānu, kā arī Eiropas Informācijas punkts. Starpnozaru pētniecības centrs veicina dažādu zinātņu nozaru pārstāvju dalību kopīgos projektos.

Bioloģijas maģistra studiju programmas mērķis ir dot mūsdienīgas teorētiskās un metodiskās zināšanas konkrētā bioloģijas apakšnozarē, vienlaikus sniedzot pārskatu par nozares attīstību kopumā, sagatavojot absolventus praktiskai darbībai zinātnē, biznesā vai valsts pārvaldē, kā arī turpmākām studijām doktorantūrā. Bioloģijas maģistra studiju programmas uzdevumi ir izveidot un padziļināt studenta: priekšstatu par mūsdienu bioloģijas zinātnes kopējām attīstības tendencēm dabas, medicīnas un sociālo zinātņu attīstības mijiedarbībā; mūsdienīgas teorētiskas zināšanas kādā no bioloģijas apakšnozarēm; pētniecības pamatprasmes, moderno dabaszinātņu instrumentālo un informācijas tehnoloģiju nodrošinājuma izmantošanas iemaņas; izpratni par bioloģisko pētījumu ētikas principiem; izpratni par starptautiskās sadarbības nozīmi zinātniskajā darbībā; zinātnes sasniegumu komunikācijas spējas; prasmi strādāt komandā, piedaloties pētījumu projektos; zinātniskā pētījuma

LU Akadēmiskā bibliotēka (dibināta 1524. gadā) ir viena no senākajām bibliotēkām Eiropā, vēsturiskās atmiņas glabātāja, mūsdienu kultūrtelpas veidotāja un mācību bāze studentiem, kā arī būtiska avotu krātuve kultūrvēsturiskiem pētījumiem, ko veic LU institūti un fakultātes. LU Akadēmiskās bibliotēkas kopējais krājums ir 3,3 miljoni informācijas resursu vienību. Tās rokrakstu un reto izdevumu (kopš 13.gadsimta) kolekcija ir bagātākā Latvijā. Misiņa bibliotēka (dibināta 1885. gadā) ir LU Akadēmiskās bibliotēkas atsevišķa un nozīmīga daļa un pilnīgākā latviešu literatūras krātuve pasaulē. Bibliotēkā darbojas informācijas centri, kas atvērti jaunām idejām un paplašina savstarpējās attiecības izglītības, zinātniskās un kultūras informācijas jomā starp Latviju un Austriju, Šveici, Ukrainu, Gruziju, Azerbaidžānu, Baltkrieviju, Uzbekistānu un Kazahstānu, kā arī Eiropas Informācijas punkts. Starpnozaru pētniecības centrs veicina dažādu zinātņu nozaru pārstāvju dalību kopīgos projektos.

1999. gadā pēcpiecu Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes vecāko kursu studentu iniciatīvas notika pirmās nacionāla līmeņa tiesas procesa izspēlesLatvijā. Lai gan pirmo sacensībukāzuss ietvēra civiltiesiskas problēmas, gadu gaitā izspēles rīkotāji pievērsās konstitucionālo tiesību problēmjautājumiem un tā ieguva profesora Kārļa Dišlera vārdu, bet pastāvīgu organizatoru lomuuzņēmās ELSA Latvija.Civiltiesības savu uzvaras gājienu atsāka 2009. gadā, kad norisinājās pirmā ELSA Latvija rīkotāTiesas procesa izspēle civiltiesībās. ELSA Latvija izspēles civiltiesībās turpināja rīkot līdz 2016. gadam.Apzinoties, ka studējošo iemīļota nozare palikusi bez nacionāla mēroga tiesas procesa izspēles, LU JF sadarbībā ar virkni vadošu Latvijas zvērinātu advokātu biroju, Augstāko tiesu un akadēmisko vienību "Austrums" 2018. gadā atkal aicināja Latvijas studējošos mēroties spēkiem civiltiesību jomā. Šīm nacionāla mēroga sacensībām tagad dots profesora Konstantīna Čakstes vārds.

Projektā“Latvijas Universitātes pētniecības infrastruktūras modernizācija un resursu koncentrācija viedās specializācijas jomās”, vien. numurs Nr. 1.1.1.4./17/1/015, 2018.gada decembrī pabeigta Latvijas Universitātes Zinātņu mājas būvniecība. Zinātņu mājas ēka nodota ekspluatācijā 2019.gada 9.janvārī. Ēka tika svinīgi atklāta 2019.gada 28.janvārī. Janvāra laikā uz Zinātņu māju pārcēlušās divas Latvijas Universitātes fakultātes: Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte un Medicīnas fakultāte. 2019.gada 4.februārī šo fakultāšu studenti uzsāka mācības jaunajās telpās. Sagatavotas tehniskās specifikācijas un iepirkuma dokumentācija iepirkumam "Laboratoriju iekārtu pētniecībai un studiju programmām piegāde un uzstādīšana" 3.kārta, kas izsludināta 2019.gada 7.janvārī. Šī iepirkuma ietvaros saņemti piedāvājumi 18 no 19 daļām un pašreiz norit piedāvājumu vērtēšana un līgumu slēgšanas process. Informācija sagatavota un publicēta 2019. gada 21. februārī.