Atrasti 23644 ieraksti
"Dziesmusvētku tīklos" pirmā saruna ar Mārtiņu Staķi un Edgaru Vītolu - par pašvaldībām un Dziesmu svētkiem
22.05.2023. 12.50 Ziņa
to sajūtu, kad studentu pūtēju orķestris atbrauc uz t.s. “afterparty” pie mums uz Tukuma māju, kas, protams, zināmā mērā iesaista arī bērnus visā šajā Dziesmu svētku procesā un norisēs. Esmu vienreiz Dziesmu svētkos piedalījies kā skatītājs un apsolījis sev, ka tā ir pedējā reize. Būt Dziesmu un deju svētkos kā dziedātājam vai dejotājam, manā gadījumā kā dziedātājam, tā ir pasakaina sajūta. Es atgriezos korī pēc kāda pārtraukuma un sapratu, ka esmu nonācis tādā kā paradīzē, jo apkārt ir četrdesmit, piecdesmit ar dzīvi apmierināti, laimīgi, smaidīgi cilvēki. Tas tik ļoti disonēja ar manu ikdienas darbu, ka es sapratu, cik ļoti man pietrūka koris. Vai tā ir tiesa, ka savulaik Jūs pat esat dibinājis kori? Mārtiņš: Nezinu, vai varu sevi saukt par dibinātāju, bet mēs sanācām kopā. Tas, starp citu, bija pēc tās reizes, kad biju svētkos kā skatītājs. Vienojāmies, ka mums vajag savu kori. Vienkārši “uzmetām uz lapas”, ka mēs apmēram divdesmit cilvēkus varētu savākt tikai no radiem un draugiem
NEAIZMIRSTAMĀS BIOGRĀFIJAS. Rektors ar lielo burtu - Aleksandrs Veiss
22.09.2021. 15.02 Ziņa
tam par vecāko pasniedzēju. A. Veisu kā pasniedzēju ķīmiķis Jānis Putniņš raksturoja šādi: “Viņš bija stingrs un prasīgs, kad laboratorijā studenta paviršības dēļ reakcijas dažkārt negribēja norisēt vēlamajā virzienā. Taču atmiņā visvairāk palikusi A. Veisa labestība un operativitāte, izkārtojot mūsu prakses laikā organizatoriskus un saimnieciskus jautājumus. Pēc darba beigām viņš dažkārt pat mēdza vienu otru no mums, praktikantiem, ar savu motociklu aizvest no rūpnīcas līdz pilsētas centram.” 1955./56. mācību gadā A. Veiss papildus strādāja arī otru darbu - bija pasniedzējs analītiskajā ķīmijā Ļeņingradas Neklātienes industriālā institūta Rīgas filiālē. Šajā laika periodā Aleksandrs Veiss izveidoja savu ģimeni. 1948. gadā viņš apprecējās ar Intu Smerliņu (1927-2013), kas mācījusies Latvijas Valsts universitātes Ķīmijas Fakultātē. Pirms precībām viņi tikušies 3 gadus. Pēc studijām Inta strādāja par fizkultūras skolotāju. 1948. gada 23. oktobrī piedzima meita Baiba, kura kļuva
Orķestri
18.09.2013. 17.21 Saturs
LU Kamerorķestris LU Pūtēju orķestris LU kamerorķestra vēsturi var raksturot kā notikumiem bagātu. Tas izveidots 1935. gadā un pastāvēšanas laikā piedzīvojis trīs likvidēšanas un atjaunošanas. Kolektīva likvidēšanas veicināja nepietiekamais dalībnieku skaits, taču, pateicoties universitātes studentu un pasniedzēju entuziasmam, tas vairakkārt tika atjaunots. LU kamerorķestra vēsturi var sadalīt trīs laika posmos: Prezidiju konventa simfoniskā orķestra darbības periods, LVU simfoniskā orķestra darbības periods un LU kamerorķestra darbības periods. SKATĪT VAIRĀK LU Pūtēju orķestris ir dibināts 2008. gadā. Tā diriģents un dibinātājs ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas asoc. profesors Jānis Puriņš, kurš orķestra koncertdarbību veido pēc diviem pamatprincipiem – koncertdarbībai jābūt regulārai un katrā koncertā ir vajadzīgs viesdiriģents vai viessolists. LU Pūtēju orķestris, kas sniedz vienu nopietnu koncertu mēnesī, ir piedalījies dažādos festivālos, ieguvis uzvaras konkursos
Pētnieki
18.04.2021. 16.04 Saturs
Rita Kaša ir Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) un Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas centra pētniece. Ieguvusi maģistra grādu politikas zinātnē Latvi­ jas Universitātē un Ph.D. salīdzināmajā izglītībā Ņujorkas pavalsts universitātē Bufalo, ASV. Specializējas izglītības politikas jautājumu izpētē, īpaši pievēršoties vienlīdzīgu izglītības iespēju nodrošināšanai, izglītības pārvaldībai un finansēšanai transnacionālisma apstākļos. Ir bijusi atbildī­ ga par Latvijas gadījuma izpēti vairākos Eiropas Komisijas un Pasaules Bankas finansētos starptautiskos salīdzinā­ mās izglītības projektos. Eiropas Sociālā fonda finansēta­ jā pētījumā “Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas poli­ tika” pievērsusies tam, kā augstāko izglītību finansē Lat­ vijas studenti ārvalstīs. Kopā ar Dr. Intu Mieriņu ir līdz­ redaktore Springer
OpenAIRE
26.10.2020. 11.24 Saturs
Latvijas Universitāte (LU) darbojas kā projekta OpenAIRE-Advance Nacionālais atvērtās piekļuves dienests Latvijā (NOADs). Nacionālais atvērtās piekļuves dienests ir informācijas un atbalsta punkts Latvijas augstskolu un zinātnisko institūtu personālam, pētniekiem, doktorantūras studentiem, pētījumu projektu vadītājiem un koordinatoriem, pētniecības politikas veidotajiem un administratoriem, informācijas speciālistiem, bibliotekāriem, datu ekspertiem, datu repozitoriju pārvaldītājiem par jautājumiem, kas saistīti ar zinātnisko rezultātu publiskošanu atvērtā piekļuvē. LU ir atvērtās piekļuves (Open Access) kustības ideju aizsācēja Latvijā, kā arī projekta OpenAIRE reģionālais pārstāvis valstī. LU piedalījusies projektos OpenAIRE, OpenAIREplus, OpenAIRE2020 un turpina pildīt savas funkcijas arī OpenAIRE-Advance, reprezentējot projektu Latvijā un sadarbojoties ar citiem projekta dalībniekiem ārvalstīs. LU piedalījusies arī projektos FOSTER un PASTEUR4OA. VIDEO KOMPILĀCIJA NO ATVĒRTĀS
Par programmu
01.10.2015. 22.16 Saturs
„Somugru studijas” ir pagaidām vienīgā bakalaura studiju programma Latvijā, kas sagatavo speciālistus somugristikā. Pēc bakalaura studiju programmas absolvēšanas ir iespējams turpināt studijas Baltijas jūras reģiona studiju maģistra programmā vai citās augstākā līmeņa studiju programmās Latvijā, Somijā, Igaunijā. Programma piedāvā: apgūt teorētiskas zināšanas somugru filoloģijā; apgūt trīs Baltijas jūras somugru valodas: somu, igauņu – augstākajā līmenī, lībiešu valodai – leksikas un gramatikas minimumu, lai spētu lasīt un tulkot tekstus lībiešu valodā; iegūt zināšanas somu un igauņu literatūrā; iegūt zināšanas Somijas, Igaunijas, lībiešu un citu somugru tautu kultūras vēsturē; iespēju izvēlēties ungāru valodas (kā somugru valodas) kursu vai zviedru valodas apguves kursu (kā vienu no divām Somijas valsts valodām). ERASMUS studentu apmaiņas līgumi ir ar Helsinku, Joensū, Tamperes un Turku universitāti Somijā un Tallinas universitāti Igaunijā. Ar Tartu universitāti Igaunijā ir
Venue
11.10.2017. 14.13 Saturs
The Library of the University of Latvia as the biggest library of the higher education establishments in Latvia is a source of innovations and knowledge for more than 15 000 students, for the UL academic staff of 13 faculties and 20 research institutes.Everyone is welcome to the Library of the University of Latvia included 10 branches libraries, one of them is the Research Library - Library at the Kalpaka Boulevard - located in heart of Riga's center, in historical building of first mayor of Riga Ludwig Wilhelm Kerkovius. The combination of the Research Library and the Research Centre for humanities and social science is an innovative model for the research work in the functionally appropriate place in Latvia. The Library offers a wide range of information resources, modern library's services and research studies. The Library provides information about scientific and intellectual achievements of the academic staff worked for the University of Latvia by creating bibliographic
Lituānistikas centrs
24.09.2019. 14.10 Saturs
zinātniskajiem darbiem letonikas un lituānistikas salīdzinošo pētījumu jomā, veicināt lituānistikas disciplīnu - valodas, literatūras, folkloras, etnogrāfijas, mitoloģijas, etnomuzikoloģijas, vēstures - mācīšanu latviešu studentiem.
Latviešu valodas, literatūras un kultūras studijas - maģistra studiju programma
10.01.2024. 15.58 Saturs
Programmas mērķis – sagatavot augstas akadēmiskās un zinātniskās kvalifikācijas latviešu valodniecības, literatūrzinātnes, folkloristikas un teātra zinātnesspeciālistus, kuri būs Latvijas nākotnes kultūras un valodas telpas veidotāji. Uzdevumi: Sekmēt jaunas starpdisciplināras zināšanas un mūsdienīgu prasmju apguvi; Izmantot jaunas pasniegšanas metodes, attīstīt studentu spējas patstāvīgi apgūt, kritiski analizēt un likt lietā iegūtās zināšanas; Studiju kursos saglabāt, attīstīt un transformēt akadēmiskās zinātnes tradīcijas baltu filoloģijā. Studiju laikā iegūtās kompetences un prasmes: Spēt strādāt individuāli un grupās un tās vadīt; Strukturēt loģiskā veidā pētniecības rezultātus; Prast pārvaldīt informāciju – atrast un analizēt informāciju, kas nāk no dažādiem avotiem; Atspoguļot savas personīgās vērtības un kritiski izvērtēt koncepcijas, idejas, teorijas; Spēt izmantot filoloģijas jaunākās pētniecības un interpretācijas metodes un attīstīt jaunas
Kārtot pēc
Filtri
Aktīvie filtri
  • Notīrīt filtrus un meklētāju