Meklēšana

17. februārī Bulduru Dārzkopības vidusskolā Šī gada 17. februārī, 9:00 Bulduru Dārzkopības vidusskolā dārzkopības nozares pārstāvji jau 24. gadu tiksies ikgadējā Dārzkopības konferencē , lai atskatītos uz paveikto, aktualizētu nozares problēmas, kā arī vienotos par jaunā gada plānotajiem darbiem nozares stiprināšanā un attīstībā. Šis ir lielākais dārzkopības forums Latvijā, kas vienkopus pulcē lielu skaitu interesentu - praktiski darbojošos nozares pārstāvjus, lauksaimniecības nozarē studējošos studentus, pasniedzējus, organizāciju, kā arī saistīto valsts un nevalstisko institūciju pārstāvjus. Konferenci rīko Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) dalīborganizācijas - Augļkopības asociācija, Stādu audzētāju biedrība, biedrība Latvijas Dārznieks un Bulduru Dārzkopības skolas attīstības biedrība. Konferences vietas izvēle arī nav nejauša. Kur gan citur diskutēt un lemt par dārzkopības izglītības atbalstu un profesionālās izglītības lomu Latvijā, ja ne Bulduru

, no vienas puses, Latvijas ārējās politikas centienus nodrošināt savas valsts politisko un saimniecisko patstāvību caur sakariem ar vienu no pasaules ietekmīgākajām politiski un ietekmīgāko saimnieciski lielvalstīm, turklāt pat apstākļos, ka otras puses oficiālā attieksme praktiski bija vēsa un atturīga. No otras – uz Latvijas piemēra atspoguļo ASV politikas specifiku Austrumeiropā kopumā. “ Latvijas vēsturē nepelnīti aizmirsta Amerikas Sarkanā Krusta, Amerikas Palīdzības administrācijas u.c. organizāciju palīdzība Latvijai kara un pēckara apstākļos, piemēram, amerikāņi vairākus gadus ēdināja Latvijas bērnus, studentus, palīdzēja ievainotajiem, nodrošināja medicīnas iestāžu darbību ,” komentē grāmatas autors Ē. Jēkabsons.Jaunajā izdevumā aplūkoti Latvijas un Amerikas Savienoto Valstu politiskie, militārie, saimnieciskie un kultūras sakari no 1918. gada, kad līdz ar Latviešu pagaidu nacionālās padomes nodibināšanos sāka veidoties pirmie sakari ar ASV pārstāvjiem, līdz 1922. gada vasarai, kad ASV

izvēlēties un piedalīties īpašās ekskursijas: "Mīlestības stāsti Akuratera mājā" un "Amora talons, Erosa cilts un…" · no plkst. 11.00 līdz 14.00 un no plkst. 15.00 līdz 18.00 darbosies "Amora pasts". Tajā apmeklētājiem būs iespēja nesteidzīgi izvēlēties sev tīkamus, 20. gs. sākumam raksturīgus dekorus un pastkartīšu formas un dzejas rindas no 20. gs. 20. – 30. gadu dzejoļu krājumiem un mīlas lirikas izlasēm, lai izveidotu savu, īpašo pastkarti. Tad būs iespēja ievietot izveidoto pastkartīti aploksnē ar adresāta vārdu un adresāta/tes elektroniskā pasta, Facebook vai citas elektroniskās vietnes adresi, kurp muzeja darbinieki nosūtīs ziņu par atstāto sūtījumu. Amora pastā atstāto aploksni adresāts varēs saņemt jebkurā brīdī muzeja darba laikā, līdz februāra mēneša beigām. Ieejas maksa – 2.00 EUR un 1.50 EUR skolēniem, studentiem, pensionāriem Īpašās ekskursijas – 5.00 EUR.

vieslektora domām, vienpolāras sistēmas izveidošanās starptautiskajā sistēmā ir uzskatāma par anomāliju. Parasti citas lielvaras cenšas šādu situāciju nepieļaut, jo tādā gadījumā tiktu apdraudēta to drošība. Līdz ar to var izdarīt divus secinājumus, pirmkārt, vienpolāru sistēmu izveidošanās ir gandrīz neiespējama. Otrkārt, ja vienpolāra sistēma tomēr izveidojas, tad tā nebūs ilgstoša. N.Monteiro tomēr uzskata, ka pašreizējā vienpolārā sistēma var būt ilgstoša, jo otrā līmeņa lielvaru rīcībā ir kodolieroči, kas garantē to drošību. Jāņem vērā arī tas, ka ASV pašreizējais militārais pārsvars pār citām valstīm ir tik milzīgs, ka tuvākajās desmitgadēs spēku samērs neizlīdzināsies. N.Monteiro arī pauda uzskatu, ka nākotnē militāro tehnoloģiju ziņā ASV pārsvars pār tuvākajiem sekotājiem pat varētu palielināties. Gan lekcijas laikā, gan atbildot uz studentu jautājumiem N.Monteiro pieskārās arī jautājumam par drošības situāciju Eiropā. Pēc viņa domām, Krievija ir lielvara, kuras starptautiskā

secinājumus un būvēt labi zināmas atziņu paradigmas. Netipisks, neraksturīgs, pat zināmā mērā izaicinošs darbs.” Prof. Jurģis Šķilters „Līgas Zariņas monogrāfija ir fascinējošs ceļojums vissenākajā materiālu attīstības periodā – paleolītā. Materiālu apstrādes tehnoloģiju attīstība tiešā (un vienīgā empīriskai rekonstrukcijai pieejamā) veidā raksturo to, kā ir attīstījusies senā cilvēka vide, kognitīvā niša. Apstrādes tehnoloģijas mijiedarbojas ar materiāla īpatnībām, bet materiāla īpatnības nosaka tehnoloģiju attīstības dinamiku un rezultātus. Attīstoties tehnoloģijām, attīstās apstrādes sarežģītība, taču arī to ietekmē materiāla īpatnības. Kas ir materiāls, kura ietekme ir veidojusi cilvēka attīstību, un kā to mērīt – tie ir L. Zariņas monogrāfijas centrālie jautājumi.”Grāmata ir paredzēta sabiedrībai priekšstata radīšanai par senāko akmens laikmetu, kā arī Latvijas Universitātes un citu augstskolu studentiem, skolēniem un aizvēstures interesentiem, lai pievērstu uzmanību ciešajai zinātņu

neļauj izdarīt kādus konkrētus secinājumus un būvēt labi zināmas atziņu paradigmas. Netipisks, neraksturīgs, pat zināmā mērā izaicinošs darbs.” Prof. Jurģis Šķilters „Līgas Zariņas monogrāfija ir fascinējošs ceļojums vissenākajā materiālu attīstības periodā – paleolītā. Materiālu apstrādes tehnoloģiju attīstība tiešā (un vienīgā empīriskai rekonstrukcijai pieejamā) veidā raksturo to, kā ir attīstījusies senā cilvēka vide, kognitīvā niša. Apstrādes tehnoloģijas mijiedarbojas ar materiāla īpatnībām, bet materiāla īpatnības nosaka tehnoloģiju attīstības dinamiku un rezultātus. Attīstoties tehnoloģijām, attīstās apstrādes sarežģītība, taču arī to ietekmē materiāla īpatnības. Kas ir materiāls, kura ietekme ir veidojusi cilvēka attīstību, un kā to mērīt – tie ir L. Zariņas monogrāfijas centrālie jautājumi.” Grāmata ir paredzēta sabiedrībai priekšstata radīšanai par senāko akmens laikmetu, kā arī Latvijas Universitātes un citu augstskolu studentiem, skolēniem un aizvēstures

daudzi nelieli ziedojumi LU Absolventu takai; LU Biznesa ideju fondam; LU Lielās aulas ērģeļu restaurācijai. Ikviens ziedojums ir nozīmīgs. Ziedotāju vārdi ir un būs mūžam dzīvi Vai mēs atcerētos, kas ir Kristaps Morbergs vai Minna Matilde Vilhelmīne Petkevičs, ja viņi nebūtu ziedojuši Latvijas Universitātei savus īpašumus? Ar katru gadu kļūst arvien vairāk Morberga un Petkevičs stipendiātu. Mecenātu dzīves turpinās caur saviem stipendiātiem un viņu sasniegumiem. Ziedot Latvijas Universitātei ir gods Ziedotāju un atbalstītāju saime ir inteliģenta, mērķtiecīga, gaiša savās domās un sirdīs. Tā ir kā brālība, kurā iekļūst tikai tie, kas izprot visu iepriekš minēto atziņu nozīmi. LU fondam raksturīgie atbalsta virzieni: stipendijas izciliem studentiem, mācību vides uzlabošanas projektu atbalsts un rekonstrukcijas projektu atbalsts. Atbalstīt Latvijas Universitāti var, ziedojot kādai jau esošajai aktuālajai kampaņai ziedošanas platformā www.ziedot.lu.lv vai sazinoties ar LU fonda biroju un

notikumu karti, secināja, ka ļoti vāji tiek atspoguļoti notikumi reģionos. Trūkst reģionālo korespondentu, kuri paraudzītos uz dažādiem notikumiem, kā arī pārāk bieži nekritiski tiek pārpublicētas Valsts policijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta preses relīzes, radot iespaidu, ka reģionos notiek tikai nelaimes gadījumi.Pētījums tapis LU un Kultūras ministrijas efektīvās sadarbības projektā.LU arī turpmāk turēs roku uz mediju pulsa – procesus mediju vidē turpinās analizēt, vērtēt un pētīt LU labākie akadēmiskie spēki, bet studenti apjomīgo pētījumu varēs izmantot studijās, nodrošinot pētnieku paaudžu pēctecību, solīja LU rektors profesors Indriķis Muižnieks. Savukārt prorektors sociālo un tiesību zinātņu jomā profesors Jānis Ikstens pauda gandarījumu par kolēģu tik augstvērtīgiem un vērienīgiem pētījumiem, kas turpina sabiedrībā plaši rezonējošu pētījumu virkni.Grāmatas “Latvijas mediju vides daudzveidība” pirmajā un trešajā daļā

sarūpētajām balvām cīnījās gan sievietes, gan vīrieši. Lielajā finālā dāmām tikās Viktorija Zimeta no komandas „Princeses!” un Erasmus apmaiņas studente no Francijas Camille Lucas, kas pārstāvēja komandu „French Fries”. Fināla spraigā cīņā līdz 3 punktiem uzvarēja Viktorija ar rezultātu 3:2. Kungiem finālā tikās komandas „Priceses!” pārstāvis Jurijs Kosnarevičs un „Dzels Dūre” pārstāvis Justavs Cīrulis. Finālā pārliecinoša uzvara Justavam ar 3:0.Pēc „apakšiņu” konkursa uzvarētāju noskaidrošanas, tika dots starts izšķirošajām LU Volejbola nakts spēlēm. Pirmajā kārtā tikās komandas „KidzBop”, „Magnētikais tīrums”, „Dzelzs Dūre” un „French Fries”. „Magnētisikais tīrums” divos setos spēja uzvarēt „KidzBop”, bet otrajā play off spēlē, aizraujošā 3 setu ciņā, pēdējā setā uzvarot tikai ar 2 punktu pārsvaru „Dzelzs Dūre” uzvarēja „French Fries”. Pusfinālā „Princeses! ” guva salīdzinoši vieglu uzvaru pār „Magnētiskais tīrums”, bet otrajā spēlē, kur otro reizi šajā naktī tikās komandas „Bernāti” un

Šī gada 18. decembrī atklātajā Nacionālās enciklopēdijas elektroniskā vietne www.enciklopedija.lv līdzās Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes (SZF) mācību spēku un pētnieku sagatavotajiem šķirkļiem ir arī lasāms LU SZF un Sociālo un politisko pētījuma institūta (SPPI) vadošā pētnieka Dr.sc.pol. Didža Kļaviņa sagatavotais šķirklis par diplomātiju. Kā norāda Didzis, jaunatklātā enciklopēdija ir vērtīgs resurss gan studentiem, gan citiem interesentiem. Mūsdienās, piemēram, kad izpratne par diplomātiju un tās pamatelementiem ir kļuvusi neskaidra, ko apgrūtina jaunie diplomātijas viedi un paveidi, tad aplūkojamais šķirklis var kalpot par noderīgu resursu, lai skaidri zinātu diplomātijas praktisko un teorētisko nozīmi, vēsturi, kā arī pašreizējo attīstības stāvokli. Kā norāda pētnieks, kopš 20. gs. diplomātijā notiek būtiskas pārmaiņas – gan akadēmiskajā vidē, gan publiskajā telpā pieaug interese par daudzveidīgajiem diplomātijas veidiem un paveidiem. Daži