Meklēšana

sekas. Latvija var pastāvēt tikai ar Latvijas Universitāti. Latvijas Universitāte var pastāvēt tikai kopā ar brīvu Latviju. Un Latvijai tāpat kā Latvijas Universitātei ir jādzīvo mūžos.” Savukārt Latvijas Universitātes rektors prof. Indriķis Muižnieks pauda vēlmi, lai zināšanas, kas izskan konferencē, ir vērtīgas ne tikai Latvijas Universitātes saimei, bet arī plašākai sabiedrībai: “Lai idejas no kolēģu pieredzes, no studentu perspektīvas, no sabiedrības skatupunkta ļauj izvēlēties labāko ceļu, kā turpināt attīstīties.” Konferences darbs norisinājās četros tematiskos blokos: “Augstskolu pārvaldība: pieredze, izaicinājumi un risinājumi”, “Kā sasniegt izcilību? Studiju attīstība”, “Kā augt ilgtspējīgi? Vide. Cilvēks. Izvēles” un “Digitālā universitāte: cilvēka un tehnoloģiju attiecības”. KONFERENCES IERAKSTS Konference ir viena no aktivitātēm Eiropas Sociālā fonda projektā “Labākas pārvaldības nodrošināšana Latvijas Universitātē” specifiskā atbalsta mērķa 8.2.3. “Nodrošināt labāku

pastāvēt tikai ar Latvijas Universitāti. Latvijas Universitāte var pastāvēt tikai kopā ar brīvu Latviju. Un Latvijai tāpat kā Latvijas Universitātei ir jādzīvo mūžos.”Savukārt Latvijas Universitātes rektors prof. Indriķis Muižnieks pauda vēlmi, lai zināšanas, kas izskan konferencē, ir vērtīgas ne tikai Latvijas Universitātes saimei, bet arī plašākai sabiedrībai: “Lai idejas no kolēģu pieredzes, no studentu perspektīvas, no sabiedrības skatupunkta ļauj izvēlēties labāko ceļu, kā turpināt attīstīties.”Konferences darbs norisinājās četros tematiskos blokos: “Augstskolu pārvaldība: pieredze, izaicinājumi un risinājumi”, “Kā sasniegt izcilību? Studiju attīstība”, “Kā augt ilgtspējīgi? Vide. Cilvēks. Izvēles” un “Digitālā universitāte: cilvēka un tehnoloģiju attiecības”.KONFERENCES IERAKSTS Konference ir viena no aktivitātēm Eiropas Sociālā fonda projektā “Labākas pārvaldības nodrošināšana Latvijas Universitātē” specifiskā atbalsta mērķa 8.2.3. “Nodrošināt labāku pārvaldību augstākās izglītības

mēroga infrastruktūras objektus. Esam gandarīti par izrādīto uzticēšanos un atbalstu mūsu attīstības plāniem,” norāda LU rektors prof. Indriķis Muižnieks. Šobrīd LU Akadēmiskajā centrā jau ir pabeigta Dabas māja un Zinātņu māja. 2023. gadā tiks pabeigta Rakstu mājas būvniecība, tādejādi noslēdzot LU Akadēmiskā centra attīstības II posmu. Kā III posms LU Akadēmiskajā centrā ir plānotas Tehnoloģiju, Veselības, Sporta un Studentu un viesu mājas. EPAB dibināta 1956. gadā, un tā nodrošina aizdevumus un garantijas 42 bankas dalībvalstīm. Latvija par EPAB dalībvalsti kļuva 1998. gadā. Banka ir būtisks instruments Eiropas solidaritātes rīcībpolitikai. Banka finansē sabiedriski nozīmīgus projektus.

mēroga infrastruktūras objektus. Esam gandarīti par izrādīto uzticēšanos un atbalstu mūsu attīstības plāniem,” norāda LU rektors prof. Indriķis Muižnieks. Šobrīd LU Akadēmiskajā centrā jau ir pabeigta Dabas māja un Zinātņu māja. 2023. gadā tiks pabeigta Rakstu mājas būvniecība, tādejādi noslēdzot LU Akadēmiskā centra attīstības II posmu. Kā III posms LU Akadēmiskajā centrā ir plānotas Tehnoloģiju, Veselības, Sporta un Studentu un viesu mājas. EPAB dibināta 1956. gadā, un tā nodrošina aizdevumus un garantijas 42 bankas dalībvalstīm. Latvija par EPAB dalībvalsti kļuva 1998. gadā. Banka ir būtisks instruments Eiropas solidaritātes rīcībpolitikai. Banka finansē sabiedriski nozīmīgus projektus.

iespējams apskatīt arī LU Akadēmiskā apgāda tīmekļa vietnē . Par žurnālu Žurnāls “Ceļš” ir atjaunotās LU TF anonīmi recenzēts periodisks, starpdisciplinārs izdevums, kura mērķis ir padziļināt lasītāju izpratni par teoloģiju un reliģijpētniecību, tās vēsturiskajiem un mūsdienu procesiem. Žurnāls ir veltīts teoloģijas un reliģijpētniecības problemātikai starptautiskā kontekstā, īpaši pievēršoties reliģiskās dzīves analīzei Latvijā un Baltijā. “Ceļš” nav piesaistīts konkrētai reliģiskajai pārliecībai, tā uzdevums ir kritiski analizēt reliģiskos procesus, ietverot visdažādākās teoloģijas un reliģijpētniecības jomas. Žurnāla mērķauditorija ir humanitāro un sociālo zinātņu eksperti un studenti, kā arī visi, kas ieinteresēti reliģijas fenomenu zinātniskā analīzē.

No 2021. gada 9.-11. decembrim Islandes Universitātē norisinājās projekta “ Daudzvalodu un multikulturāla mācību telpa senioru labizjūtai attālos reģionos pandēmijas krīzes laikā (MAMA)” otrā tikšanās, kuras laikā tika diskutēts par dažādām projekta realizācijas aktualitātēm: progresu, sagaidāmiem rezultātiem, tālākiem soļiem, projekta laika grafika izstrādi, vizuālo identitāti, sasniegto rezultātu izplatīšanu. Atbilstoši projekta attīstības gaitai un pašreizējai situācijai, projekta tikšanās notika kombinētā saziņas veidā. Reikjavīkā Islandes Universitātes Izglītības Skolas profesore Hanna Ragnarsdotira (Ragnarsdóttir) uzņēma projekta pētnieku komandu. Islandes Universitāte ir valsts universitāte un ir viena no lielākajiem darba devējiem valstī.Tajā studē 15 258 studenti,strādā aptuveni 1714 pastāvīgie darbinieki unaptuveni 3729 vieslektori un uz laiku pieņemti darbinieki. Savukārt Izglītības Skola ir vadošā iestāde izglītības un labklājības studiju jomā Islandē. Tai ir

Mūsu students, duālās karjeras sportists - Sandis Dzenītis 4. un 5.februārī startētēja divās sacensībās pēc kārtas – Kuldīgā un Valmierā, kur norisinājās trīssoļlēkšanas sacensības un Sportland kausa 3. posms. 4.februārī Sandisstartēja Kuldīgā. Trīssoļlēkšanas sacensības ilgi netika rīkotas, tāpēc Sandis startēja šajās sacensībās, lai atgūtu sacensību pieredzi un pārbaudītu savas spējas. “ 4.februārī startēju sacensībās Kuldīgā. Šoreiz nācās piedalīties ārpus kārtas, jo vēlējos atgūt sacensību praksi trīssoļlēkšanā, tomēr sacensības trīssoļlēkšanā pieaugušajiem šajā laika posmā nekur netika rīkotas, tāpēc startēju U16 un U14 vecuma grupas sacensībās. Uz doto brīdi atgūstos no gandrīz 3 gadu ilgas traumas un cenšos atgriezties pie pilnā trīssoļa ieskrējiena (16-18 soļi), lai varētu pilnvērtīgi startēt Latvijas čempionātā 26.februārī. Šīs bija treniņsacensības, kas apstiprināja to, ka esmu atguvies no traumas un varu piedalīties trīssoļlēkšanas sacensībās, tagad jāturpina strādāt un

, mācībspēku kvalitātes novērtēšanas aspektiem, tehnoloģiju pielietojumu studiju procesā utt.) būs noderīgas gan pētniekiem, gan studentiem mācību procesā. Publikācijas lasāmas brīvpieejā: www.apgads.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/BJELLC/BJELLC_11/BJELLC-11_2021.pdf Krājuma veidotāji ir gandarīti, ka starptautiskais zinātniskais žurnāls “Baltic Journal of English Language, Literature and Culture” ir indeksēts vairākās datu bāzēs: ERIH PLUS unNSD(Norwegian Register for Scientific Journals, Series and Publishers) – kopš 2018. gada, Web of Science – kopš 2017. gada, EBSCO – kopš 2015. gada u.c.Plašāk pardatu bāzēm un indeksiem sk. www.bjellc.lu.lv/abstracting-and-indexing-1/abstract-and-indexing/ Kopš 2022. gada, domājot jau par nākamo žurnāla numuru, LU HZFdocētāji ir sākuši sadarbību ar ārvalstu kolēģiem no ASV, Ķīnas, Norvēģijas, Itālijas, Francijas, Lietuvas, Indijas, Turcijas, Igaunijas, Īrijas, Apvienotās Karalistes un izveidojuši jaunu redkolēģiju

un konsultatīvās grupas sanāksmes, nepārtraukta saziņa ar projekta partneriem un asociētajiem partneriem), Saara Latvala runāja par darba paketes“Komunikācija” aktivitātēm (piem., elektronisko vēstuļu, informatīvo rakstu un blogu sagatavošana, dalība projekta tematikai atbilstošajos pasākumos), bet Kia Alhfors informēja par SuFi finanšu jautājumiem un atskaišu iesniegšanas termiņiem. Saskaņā ar Jani Siirilä teikto, darba paketes “T1 - moduļu ideju ģenerēšana un dizains” un “T2 - moduļu izstrāde un pilotēšana” ietvaros tika sasniegti šādi rezultāti: tika izstrādāta un pielietota operatīvā sistēma SuFi izpētei un attīstībai, trīs moduļu pirmajā pilotēšanas fāzē tika iesaistīti 208 studentus no četrām institūcijām. Visi partneri ir dalījušies savā pilotēšanas gaitā gūtajā pieredzē, minot gan ieguvumus, gan problēmas, ar kurām viņi bija sastapušies, pilotējot moduļus savās izglītības iestādēs. Sanāksmes noslēgumā Heli Lankinen īsi pastāstīja par plānotajām pavasara darbnīcām, lai

Latvijas Universitātes Spora centrs aicina brīvdienās kopā ar draugiem un ģimeni doties pārgājienos un pavadīt laiku svaigā gaisā, baudot skaisto Latvijas dabu.Lai Latvijas Universitātes darbiniekiem un studentiem būtu lielāka motivācija atpūsties svaigā gaisā, katru otro nedēļu LU mājaslapas sporta sadaļā tiek ievietots jauns LU Sporta centra aktīvistu izveidots pārgājiena maršruts ar tā aprakstu, bildēm un maršruta failu GPX formātā, kam var sekot līdzi telefonā, kādā no GPX failu lasītāja aplikācijām. Pārgājienu maršruti tiek veidoti nevis kā sacensības uz laiku vai punktiem, bet gan kā lieliska iespēja kopā ar draugiem un ģimeni pavadīt jautri laiku svaigā gaisā, apskatot Latvijas skaisto dabu. Ceturtais Latvijas Universitātes Sporta centra aktīvistu veidotais maršruts ir izveidots Babībes pagastā, dabas parkā “Beberbeķi”, 16,5 kilometru attālumā no LU Akadēmiskā centra. Beberbeķu dabas parks ir dibināts 1977. gadā. Teritorija izveidota bioloģiski vērtīgu priežu audžu