Meklēšana

sagatavošanai un norisei), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (katram pasākuma dalībniekam un skolotājiem LU Akadēmiskā apgāda grāmata “Latvija. Zeme, daba, tauta, valsts”), Izglītības un zinātnes ministrija pasniedza 3 īpašās balvas - dalību IV Pasaules Latviešu Zinātnieku kongresā, šos ielūgumus ieguva Katrīna Rūmniece-Pakule (komanda “Heroicis defficient” no Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas), Ņikita Puķe un Renārs Kokins (komanda “Saules mehi” no Jelgavas 4.vidusskolas). Vēl pasākumu atbalstīja AS “Latvenergo”, Rīgas Enerģētikas aģentūra, SIA “Viessmann”, SIA “Lielvārds”, SIA “MapLant”, Ilustrētā Zinātne, kā arī Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija, kuras pārstāvji vēroja sacensības un deva atzinības rakstus 3 savām izraudzītajām komandām. Paldies dalībniekiem, kuri mācēja savus modeļus izkustināt gan zemes, gan ūdens trasēs; paldies organizatoriem – LU Cietvielu fizikas institūta komandai ar topošajiem zinātniekiem, doktorantūras studentiem Pēteri Lesničenoku un Aināru

: Proceedings of the International Scientific Conference, May 25th-26th, 2018,Vol. 5, pp. 81-86. DOI: dx.doi.org/10.17770/sie2018vol1.3379 ISSN 1691-5887 Download PDF version Ilze Briška; Gunta Siliņa-Jasjukeviča. (2018). Realization of integrated learning in study practice: student teachers experiences. S OCIETY. INTEGRATION. EDUCATION . Proceedings of the International Scientific Conference,May 25th - 26th, 2018, Volume II, pp. 74-83.DOI: dx.doi.org/10.17770/sie2018vol1.3430 Download PDF version Aleksandrs Kolesovs; Irina Salima; Andris Maskovs. (2018). Formulations of the main goal in life: A qualitative content analysis. Society. Integration. Education . Proceedings of the International Scientific Conference, May 25th-26th, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija. Rēzekne: Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija, Volume VII, pp.104-114. DOI: dx.doi.org/10.17770/sie2018vol1.3108 Download PDF version

ilggadējais maizes darbs bija kā valsts revidentam ASV Personāla vadības birojā ( Office of Personnel Management (OPM)). Ģimenē ir divi dēli – Kristaps un Laris. Krēsliņi bieži ceļo uz Latviju , kur vecākais dēls Kristaps ar ģimeni (sievu Hannu un meitām Lūlū un Liviju) jau dzīvo kopš 2008. gada. Pašreiz Kristaps ir restorāna “Enkura” īpašnieks Pāvilostā. Jaunākais dēls Laris ir mārketinga speciālists un kopā ar sievu Irīni un dēlu Igiju dzīvo Filadelfijā, Amerikā. Atbalsts Sadarbībā ar fondu "Friends of the University of Latvia" Krēsliņu ģimene dibina Diplomātijas stipendiju LU Sociālo zinātņu fakultātes maģistra studiju programmas "Diplomātija" studentiem. Šī stipendija tiek izmaksāta septiņus gadus, sākot ar 2019./2020. akad. gadu. 2019. gadā ziedo 35 000 ASV dolāru. 2021. gadā ziedo 12 000 eiro Diplomātijas stipendijai. Stipendiāti 2023./2024. akad. gadā - Madara Virsniece un Auce Mūrniece. 2022./2023. akad. gadā - Madara Virsniece un Auce Mūrniece. 2021./2022. akaf. gadā

par projekta aktivitātēm un tā jauninājumiem tika stāstīts Latvijas Universitātes rīkotajā Zināšanu Agoras pasākumā 2021. gada 23. septembrī (Zināšanu Agora ir iespēja pētniekiem un studentiem pasaulei prezentēt savus pētnieciskos darbus un ieinteresēt lielāku cilvēku skaitu zinātnē.). 2021. gada 6. oktobrī pēcdoktorants uzstājās Latvijas Universitātes Doktorantūras skolā translācijas izpētē medicīnā ar lekciju ,,Gaistošie organiskie savienojumi cilvēka izelpā kuņģa vēža diagnosticēšanai”, lekcijā piedalījās vairāk nekā 15 doktoranti un jaunie zinātnieki. Šajā laika periodā tika apmeklētas šādas konferences virtuālajā vietnē (attālināti): - EUROSENSORS2021 (07.09.2021.) – vienas dienas garā pasākumā tika papildinātas zināšanas par ķīmisko sensoru un mākslīgās ožas sasniegumiem (DP3). - 34 th Workshop of the European Helicobacter and Microbiota Study Group (18.09.2021.) (DP2/DP3) – pēcdoktorants kursa ietvaros iepazinās ar jaunāko pētījumu rezultātiem un ieguva padziļinātu izpratni

. gadā kļuvis par profesoru Latvijas Universitātē. Īsi pēc Latvija neatkarības atjaunošanas, 1992. gadā, kļuva arī par inženierzinātņu doktoru. Zinātnē Vitauts Tamužs nodevies cietvielu un kompozītmateriālu , kā arī sabrukuma un noguruma mehānikas pētniecībai . Viņa atklājumi un darbi ietekmējuši materiālu zinātnes attīstību pasaules līmenī. Uzsākot darbu Polimēru mehānikas institūtā, Tamužs drīz kļuva par laboratorijas vadītāju, bet vēlāk par zinātniskās padomes priekšsēdētāju. Teju sešdesmit gadu ilgušajā darba cēlienā profesors devis nozīmīgu ieguldījumu ne tikai paša institūta attīstībā, bet vietējās materiālmehānikas zinātniskās skolas attīstībā kopumā. Paralēli pētnieciskajai darbībai institūtā veicis akadēmisko darbu Latvijas Universitātē ,strādājot ar ļoti daudziem studentiem, no kuriem talantīgākie šobrīd kļuvuši par pasaules līmeņa zinātniekiem. Līdztekus akadēmiskajai darbībai LU unRīgas Tehniskajā Universitātē regulāri ar vieslekcijām uzstājies visā pasaulē, bet kā

Kopš esmu LU CFI Mikroskopijas laboratorijas vadītājs, daudz laika un darba ir ieguldīts tieši laboratorijas izveidē. Mēs lielākoties strādājam ar jaunāko mikroskopu metožu izstrādi un palaišanu. Pirms tam biju LU CFI Optisko materiālu laboratorijas vadītājs, bet jau paralēli - no aptuveni 2012. gada - strādāju ar mikroskopiem. Laikā, kad Mikroskopijas laboratorija tika izveidota, mērķtiecīgi nofokusējos šajā virzienā. Institūtā nonācu 2. kursā. Bijām vairāki jaunieši – viņu vidū arī Anatolijs Šarakovskis un Andris Guļāns. Tajā gadā bija samērā liels dabas zinību studentu skaits, kas gan pēc tam kritās. 2000. gadu sākums kopumā bija laiks, kad tieši datorzinātnēs bija ievērojams progress. Ja mēs bijām tie, kuriem bērnībā datori nebija ierasta lieta, un skolās mācījāmies programmēšanu tādā līmenī, kā to vairs nedara, tad jau nākamā paaudze pilnībā uzauga ar datoriem. Mani vienmēr ir saistījusi mākslas pasaule. Starp citu, mākslas studijas bija viens no virzieniem, kuru apsvēru

ietekmes novērtējumu uz apkārtējo vidi joprojām turpinās. Domājot par to, kādi cilvēki sastopami zinātnē, jāsaka, ka esam ļoti atšķirīgi un individuāli. Kas mums varētu būt kopīgs? Laikam jau zināms dullums. Arī fiziķi ir dažādi. Mana kursa biedre nesaprata, kā es varu strādāt eksperimentālu darbu, kur rezultāti ne vienmēr ir paredzami. Bet tur jau tas sāls! Viņa bija fizikas pasniedzēja, kur darbs ir vairāk vai mazāk nemainīgs. Skolas laikā man patika un padevās matemātika. 9. klasē atnāca jauns fizikas skolotājs, kurš prata radīt interesi un izpratni. Kad vajadzēja iet tālāk mācīties, bija doma studēt matemātiku. Bet mani pamudināja tomēr doties studēt fiziku, ko arī izdarīju. Studiju laikos fizmatiem sākumā pasniedza tikai matemātiku. Tad sekoja vispārīgā fizika - līdz pat kodolfizikai. Diemžēl Universitātē pasniedzējs lasīja šo priekšmetu stipri monotons, tāpēc lielu aizrautību studentos neradīja. Bet kad sākās speckursi kodolfizikā, tie manu interesi rosināja daudz vairāk, jo 2. kursā

ietekmes novērtējumu uz apkārtējo vidi joprojām turpinās. Domājot par to, kādi cilvēki sastopami zinātnē, jāsaka, ka esam ļoti atšķirīgi un individuāli. Kas mums varētu būt kopīgs? Laikam jau zināms dullums. Arī fiziķi ir dažādi. Mana kursa biedre nesaprata, kā es varu strādāt eksperimentālu darbu, kur rezultāti ne vienmēr ir paredzami. Bet tur jau tas sāls! Viņa bija fizikas pasniedzēja, kur darbs ir vairāk vai mazāk nemainīgs. Skolas laikā man patika un padevās matemātika. 9. klasē atnāca jauns fizikas skolotājs, kurš prata radīt interesi un izpratni. Kad vajadzēja iet tālāk mācīties, bija doma studēt matemātiku. Bet mani pamudināja tomēr doties studēt fiziku, ko arī izdarīju. Studiju laikos fizmatiem sākumā pasniedza tikai matemātiku. Tad sekoja vispārīgā fizika - līdz pat kodolfizikai. Diemžēl Universitātē pasniedzējs lasīja šo priekšmetu stipri monotons, tāpēc lielu aizrautību studentos neradīja. Bet kad sākās speckursi kodolfizikā, tie manu interesi rosināja daudz vairāk, jo 2. kursā

dažādas tēmas, izaicinājumus un inovatīvus risinājumus, pētījumu stāsta veidošanai izmantojot četras stihijas – gaisu, uguni, ūdeni un zemi, tādejādi veidojot mazliet neierastu saktu uz LU plašo pētījumu tēmu un jomu. Pasākums tiek organizēts ar ERAF līdzfinansētā projekta Nr. 1.1.1.3/18/A/007 “Latvijas Universitātes inovāciju granti studentiem” atbalstu.

dažādas tēmas, izaicinājumus un inovatīvus risinājumus, pētījumu stāsta veidošanai izmantojot četras stihijas – gaisu, uguni, ūdeni un zemi, tādejādi veidojot mazliet neierastu saktu uz LU plašo pētījumu tēmu un jomu. Pasākums tiek organizēts ar ERAF līdzfinansētā projekta Nr. 1.1.1.3/18/A/007 “Latvijas Universitātes inovāciju granti studentiem” atbalstu.