Meklēšana

Kristīna Ēce ir LU Teoloģijas fakultātes studente, kura 2021./2022. akad. gadā saņem Vilimantikas latviešu evanģēliski luterisk;as draudzes stipendija. Iepazīsti Kristīnu! Pastāsti par sevi! Kas ir tavs lielākais talants un nozīmīgākie sasniegumi līdz šim? Noskrieti 3 pilni maratoni (42,195 km). Dalība Pasaules, Eiropas un Latvijas čempionātos rogainingā (24 stundu komandu orientēšanās sacensības), katru reizi pieveicot 70+ km. Dalība četros Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos lielajā kopkorī. Misionāres kalpošana 27 valstīs 3 kontinentos un evaņģēlistes kalpošana Latvijas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā. Daudzu gadu studijas Latvijā un ārvalstīs, kas beidzot ir atvedušas līdz doktorantūras studijām . Ko tev nozīmē stipendijas iegūšana? Tas ir liels iedrošinājums, ka mans līdz šim ieguldītais darbs un kalpošana ir tikuši novērtēti. Stipendija dos iespējas arī tālāk pilnveidot savu studiju procesu un būt efektīvākai. Kāda ir tava dzīves misija, sūtība? Varbūt par visu

Discoveries through Challenges: Collective Autoethnographic Study of Teacher Educators in the COVID‘19 Situation [PDF] Eglė Pranckūnienė,Rūta Girdzijauskienė, Remigijus Bubnys, Liudmila Rupšienė Klaipėda University, Lithuania Abstract: After the World Health Organization announced the COVID-19 pandemic in March 2020, education systems were forced to move instruction to the virtual world. It drastically changed the interplay between teachers and learners, educational content, and the learning environment. When scrutinising the experience of teacher educators, we realised that it was important to focus on their discoveries. Collective reflection and collaborative autoethnography of four teacher educators developed into a reflective process of creating collective knowledge about their lived experience of coping with the new reality of teaching. The research was carried out in four steps: collective reflection on the context of education and individual lived experiences, collective

Daniela Rihtere ir Gustava Zemgala piemiņas stipendijas ieguvēja 2023./2024. akad. gadā Iepazīsti Danielu! 1. Pastāsti par sevi! Kas ir tavs lielākais talants un nozīmīgākie sasniegumi līdz šim? Savu sociālo tīklu galvenēs parasti rakstu, ka esmu “vēstures studente un veselīga miega entuziaste ar vājību pret grāmatām mīkstos vākos”. Tā arī ir – studēju vēsturi nu jau trešajā kursā, studēju atbildīgi, taču neļauju no tā ciest miega daudzumam un kvalitātei, lai gan pāris reizes pētāmās tēmas ir burtiski iezagušās sapņos. Pirms kāda laika nosapņoju, ka staigāju pa milzīgu katedrāli, kurā izmitināti gūstekņi, un pētīju skrandas, kurās viņi ietērpti. Pamostoties atvēru datoru ar domu: “Jāpieraksta!” Proti, iepriekšējā dienā no rīta ekskursijas ietvaros apskatīju Vecrīgas baznīcas, bet tieši pirms miega rakstīju par apgādes problēmām Vidzemes–Latgales gūstekņu nometnē… Mans talants ir nošķirt sapņus no realitātes. 2. Ko tev nozīmē stipendijas iegūšana? Stipendijas iegūšana man nozīmē

Nataļja Sitņikova ir Rūšu ģimenes stipendijas ieguvēja 2023./2024. akad. gadā. Iepazīsti Nataļju! 1. Pastāsti par sevi! Kas ir tavs lielākais talants un nozīmīgākie sasniegumi līdz šim? Esmu Nataļja Sitņikova, Latvijas Universitātes Māszinības Maģistra studiju 2. kursa programmas studente. Pašlaik es strādāju SIA “Jūrmalas slimnīca” par diagnostikas bloka virsmāsu. Māsa - tā ir mana otrā izglītība. Ar pārliecību varu teikt, ka manus šobrīd veiktajos darba pienākumus pozitīvi sekmē visa mana iepriekšējā darba pieredze. Studiju laikā iegūtas prasmes un zināšanas, kā arī gatavība mācīties un apgūt jaunas zināšanas un nepārtraukta attīstība, ļauj man rādīt labu piemēru citām veselības aprūpes personām. 2. Ko tev nozīmē stipendijas iegūšana? Stipendijas iegūšana man nozīmē to, ka esmu uz pareizā ceļa un vēlos pateikties Rūšu ģimenei par šo iespēju. Tas ir izcils piemērs tam, kā var veicināt Māszinības studiju programmas Latvijā studējošajām māsām, kā arī atbalstīt centīgus Latvijas

Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi VIII (2022) | 113-123 | PDF doi.org/10.22364/jvzl.08.09 Strange Animals as Portents of Political Turmoil: The Cases of the Livonian Chronicles of Balthasar Russow and Dionysius Fabricius Beāte Orlova Mg. hist., Mg. theol. , doctoral student, University of Latvia, collections expert, National Library of Latvia Abstract Contemporary descriptions of the Livonian War are characterized by vivid retellings of miraculous events that have taken place during the campaigns, often believed to be aproof that God is inflicting the war as punishment on Livonia. The aim of this paper is to analyse the descriptions of unusual animals in the Livonian chronicles of Balthasar Russow and Dionysius Fabricius in the context of religious beliefs in the 16 th century regarding supernatural portents and miracles. By analysing the narrative structure and the language used, the meaning of animal sightings as portents of political upheaval is revealed

Nule kā latviski Gundara Godiņa tulkojumā klajā nācis igauņu autora Jāna Kaplinska romāns „Tā pati upe”. Jāns Kaplinskis ir viens no pazīstamākajiem un vairāk lasītajiem igauņu autoriem, kurš savās izpausmēs pievērsies ne tikai dzejai, bet arī filozofijai, politikai un publicistikai. Lai gan sākotnēji romāns potenciālo lasītāju var biedēt ar prāvo lappušu skaitu, lasīšanas procesā tas kļūst nebūtiski, jo darbs ir interesants un laiks, kas tiek pavadīts lasot, paiet nemanot. Nevarētu teikt, ka šis romāns varētu būt vilinošs un interesants ikvienam, jo vairākkārt nācās aizdomāties par to, cik plašas ir manis pašas zināšanas. Kāpēc tā? Jo Kaplinskis, lai raksturotu savu jaunību, studentu gadus, 60.gadu Igauniju, problēmas ar valsts drošības iestādēm, vairākkārt liek manīt par savu, kā autora, plašo zināšanu lauku, brīvi ar to manipulējot un paverot lasītājam pamatīgus intelekta apvāršņus. Tā ir ne tikai literatūra, par ko brīvi runā autors, bet arī māksla, antīkā kultūra, folklora

, sniedzot sajūtu, ka lasītājs kopā ar burtnīcu sakārtotāju, redaktoru un priekšvārdu autoru Jāni Elsbergu pārlapo Vizmas Belševicas arhīvu. Paralēli prozas tekstiem piemeklētas arī pašas rakstnieces fotogrāfijas no attiecīgā laikposma – pirmo burtnīcu iesāk Belševicas fotogrāfijas, kas uzņemtas 40. gadu beigās ("Arodskolnieki"), bet noslēdz 50. gadu vidū tapušās, kur rakstniece redzama Literatūras institūta laikā ("Maskavā, Literatūras institūta pagalmā, 1956"), tā sasaistot tekstu un dzīvi, fikciju un autobiogrāfiskumu un piedāvājot lasītājam arī stāstu par rakstnieci pašu. Arhīva burtnīcā Nr. 1 iekļauta Belševicas 50.–60. gadu proza, un, kā priekšvārdā min Jānis Elsbergs, burtnīcas vadmotīvs ir "liecība par Vizmas Belševicas prozistes talanta veidošanos"(2016, 8). Te lasāmajos tekstos ietilpst arodskolas stāsti, skices no padomju studentu dzīves un stāsti, kuru centrā ir vīrieša un sievietes attiecības. Tekstos atdzīvojas aizgājušais laiks – skolēnu un

aizdomāties ikvienam, kam tas rūp ne mazāk. Lai teicēju stāsti tiktu uztverti pilnvērtīgāk un nepārprotamāk, grāmatiņā sniegti A un B diska tekstu atšifrējumi atvieglinātā fonētiski morfoloģiskā pierakstā. Transkribējumus gatavojušas HZF Latvistikas un baltistikas nodaļas 3.kursa valodniecības moduļa studentes (Karīna Avakjanca, Monta Baumane, Dana Beņķe, Beate Eisāne, Ligita Jablonska, Sintija Ķauķīte, Līga Liepkalne, Zane Mūrniece, Linda Pavlovska, Anna Rūse, Krista Stonka, Ruta Šaripova, Kristīne Talberga), Ilmārs Mežs un Lidija Leikuma. Orientēties ģeogrāfiskajā telpā, skaidrāk apjaušot vietas, no kurām ieraksti nākuši, palīdz šim izdevumam īpaši gatavotā dialektu karte. Izdevumā izmantoti Ilmāra Meža vākumi un LU HZF Baltu valodniecības katedras arhīva ieraksti, ko veido mācībspēku un studentu dažāda laika ieskaņojumi, projektu materiāli. Savus materiālus izdevumam atvēlējušas arī Māra Zirnīte, Dace Markus un Daiga Straupeniece, tāpat izmantoti Latviešu Folkloras krātuves (LFK), Nacionālās

fundamentālie pētījumi. Svarīga ir kontrolēta materiālu sintēze un to struktūras raksturošana, izmantojot dažādas vienu otru papildinošas eksperimentālās metodes. Černooka raksturos neizzinātu proteīnu funkcijas jaunu priekšstatu radīšanai Viena no stipendijas ieguvējām ir LU BF doktorantūras studente Elīna Černooka , kuras pētījuma mērķis ir atklāt līdz šim neraksturotu vai mazizpētītu proteīnu un to homologu funkcijas DNS fāgu modeļsistēmā, kā arī bagātināt fundamentālas zināšanas par fāgu dzīves ciklu molekulārajiem mehānismiem, kā rezultātā taps zinātniskais darbs “Jaunu DNS bakteriofāgu genomu raksturošana un selektīvu bioloģiski nozīmīgu proteīnu strukturāla un funkcionāla izpēte” . Turklāt bakteriofāgu sekvenču dati ir apjomīgs, taču mazizpētīts ģenētiskās daudzveidības resurss. DNS fāgu genomu relatīvā vienkāršība padara tos par nozīmīgām modeļsistēmām DNS metabolisma procesu molekulārai izpētei. Antibiotiku rezistences gēnu izplatība patogēno baktēriju populācijās rosinājusi interesi

Jau nedēļu Latvijas Universitātes (LU) rektora pienākumu izpildītāja amatā strādā LU Vēstures un filozofijas fakultātes profesors Gvido Straube. Kādas ir viņa galvenās prioritātes un uzdevumi šajā amatā un kā viņš redz LU tālāko attīstību – par to vairāk uzzināsiet intervijā. Pastāstiet, lūdzu, kādas ir jūsu galvenās prioritātes un uzdevumi, ko vēlaties paveikt, pildot LU rektora p.i. pienākumus? Pats svarīgākais uzdevums ir LU dežūrmenedžēšana līdz jauna rektora ievēlēšanai, ko es uzskatu par savu virsuzdevumu. Vēlos veiksmīgi sakārtot rektora vēlēšanu procesu, lai rektors tiktu ievēlēts korekti un nerastos strīdīgas situācijas, kādas tikko piedzīvojām. Līdz ar to, pēc kāda laika, es varēšu atgriezties savā ierastajā vidē kā mācībspēks savā mīļajā Vēstures un filozofijas fakultātē un strādāt ar studentiem. Pildot šo virsuzdevumu, ir jāpilda arī citi ikdienas pienākumi šajā amatā. Es neuzstādīšu lielus uzdevumus, piemēram, kā stratēģijas maiņa, jo tas būs jaunā rektora darbs