Meklēšana

studiju un pētniecības sasaisti - iesaistīt pētniecībā studentus (piedāvāt kursa, bakalaura, maģistra darbu tēmas SPPI pētniecības virzienu ietvaros). 2004.gadā dibinātajā SPPI pašlaik tiek realizēti vairāk kā 50 pētnieciskie projekti, un pēdējā laikā SPPI pētnieki ir sagatavojuši virkni nozīmīgu akadēmisku publikāciju. Piemēram, kopš 2004. gada SPPI sekmīgi sagatavo un izdod Pārskatus par Tautas attīstību Latvijā.

konsultācijas. Plašāka informācija par semināra vadītāju šeit . Nacionālā atvērtās piekļuves dienesta konsultante Gita Rozenberga seminārā stāstīs par atvērtās zinātnes ( Open Science ) priekšrocībām un Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas atbalsta programmas Apvārsnis 2020 (Horizon 2020) prasībām un iespējām publiskot pētniecības rezultātus (zinātniskās publikācijas un datus). Seminārā tiešsaistē Glāzgovas universitātes ( University of Glasgow ) un Digitālā pārvaldības centra ( The Digital Curation Centre - DCC ) pētniece Sāra Džonsa ( Sarah Jones ) iepazīstinās ar pētniecības datu pārvaldības plāniem un ar tiem saistītiem jautājumiem. Semināra mērķauditorija: Latvijas augstskolu un zinātnisko institūtu pētnieki, pētījumu projektu vadītāji un koordinatori, doktorantūras studenti, zinātniskās darbības atbalsta darbinieki, bibliotēku un informācijas speciālisti KAS? : praktisks seminārs KUR? : Latvijas Universitātes Humanitāro un sociālo zinātņu centrā, Konferenču zālē, Kalpaka

Latvijas zinātnes diaspora ir jauna un mobila - 80% no diasporā dzīvojošajiem zinātniekiem dzimuši Latvijā, bet 84% no viņiem doktora grādu ieguvuši ārpus Latvijas. 92% aptaujāto Latvijas diasporas zinātnieku pauduši interesi sadarboties ar zinātniekiem Latvijā - tā secināts pētījumā "Latvijas zinātnieki pasaulē: sadarbības tīkli un iespējas". Ar pētījuma rezultātiem varēs iepazīties piektdien, 7.decembrī, plkst. 10.00 ISSP galerijā Berga bazārā. Pētījuma prezentācijas pasākumā ar savu sadarbības pieredzi dalīsies Latviešu izcelsmes zinātniece no ASV Dr. Jūlija Melkere ( Julia Melkers ). Pēc viņas izstrādātās metodoloģijas tapis pētījums un pie viņas mācījušies vairāki šī pētījuma autori. Tāpat sadarbības pieredzes stāstos dalīsies Rīgas Stradiņa universitātes docente Dr.med. Ilze Maldupa, kura strādā gan Latvijā, gan Čīlē, doktorantūras studente no Lielbritānijas Jeļena Hercberga, Latvijas Universitātē strādājošie zinātnieki – Dr. Ieva Birka un Dr. Guntars Kitenbergs kā

Latvijas zinātnes diaspora ir jauna un mobila – 80% no diasporā dzīvojošajiem zinātniekiem dzimuši Latvijā, bet 84% no viņiem doktora grādu ieguvuši ārpus Latvijas. 92% aptaujāto Latvijas diasporas zinātnieku pauduši interesi sadarboties ar zinātniekiem Latvijā – tā secināts pētījumā "Latvijas zinātnieki pasaulē: sadarbības tīkli un iespējas". Ar pētījuma rezultātiem varēs iepazīties piektdien, 7.decembrī, plkst. 10.00 ISSP galerijā Berga bazārā. Pētījuma prezentācijas pasākumā ar savu sadarbības pieredzi dalīsies latviešu izcelsmes zinātniece no ASV Dr. Jūlija Melkere ( Julia Melkers ). Pēc viņas izstrādātās metodoloģijas tapis pētījums, un pie viņas mācījušies vairāki šī pētījuma autori. Tāpat sadarbības pieredzes stāstos dalīsies Rīgas Stradiņa universitātes docente Dr.med. Ilze Maldupa, kura strādā gan Latvijā, gan Čīlē, doktorantūras studente no Lielbritānijas Jeļena Hercberga, Latvijas Universitātē strādājošie zinātnieki – Dr. Ieva Birka un Dr. Guntars Kitenbergs kā arī

Latvijas Universitātes (LU) basketbola komanda svētdien, 16. decembrī, Elektrum Olimpiskajā centrā uzņēma “Valmiera Glass/ViA” basketbolistus. Spraigā un emocionālā cīņā pārāki bija LU studenti, izcīnot uzvaru ar rezultātu 80:71. Rezultatīvākais spēlētājs LU rindās bija Linards Jaunzems, kura kontā 24 punkti un 14 atlēkušās bumbas. Spēles rezultātu, realizējot vienu no diviem soda metieniem, atklāja Rendijs Feikners. Pretinieki atbildēja ar diviem punktiem, ievadot cīņu punkts punktā. Pirmās ceturtdaļas vidū LU basketbolistiem izdevās veikt astoņu punktu izrāvienu (13:6), liekot valmieriešiem izmantot pirmo minūtes pārtraukumu. Pēc tā viesiem izdevās samazināt savu deficītu vairs tikai līdz diviem punktiem (16:14). Latvijas Universitātes galvenais treneris Guntis Endzels saņēma tehnisko piezīmi un bija spiests atstāt basketbola zāli, komandas vadību liekot pārņemt trenerim Gunāram Gailītim. Tam sekojošie divi soda metieni ļāva “Valmiera Glass/ViA” izlīdzināt rezultātu (16:16). Renārs

parāda gliemju faunas sugu daudzveidību pasaulē. Tā iepazīstina studentus, skolēnus un visus interesentus ar dzīvnieku valsts dažādību un evolūciju. Apmeklējot LU Muzeja ekspozīciju Kronvalda bulv. 4, Rīgā, bijušajā LU Bioloģijas fakultātes ēkā, būs iespējams vairāk par to uzzināt. Apmeklējumi piesakāmi: muzejs@lu.lv

cilvēkam. Ā.Butuļa kolekcija uzskatāmi parāda gliemju faunas sugu daudzveidību pasaulē. Tā iepazīstina studentus, skolēnus un visus interesentus ar dzīvnieku valsts dažādību un evolūciju. Apmeklējot LU Muzeja ekspozīciju Kronvalda bulv. 4, Rīgā, bijušajā LU Bioloģijas fakultātes ēkā, būs iespējams vairāk par to uzzināt. Apmeklējumi piesakāmi: muzejs@lu.lv Daļakolekcijas apskatāma virtuālajā izstādē - fotogalerijā“Jūras gliemju daudzveidība Ā. Butuļa kolekcijā” muzeja vietnē.

ļaus studentiem forši pavadīt laiku cīnoties vienam pret otru."

stundās un dažubrīd liek izmisumā raut matus no galvas. Un tieši to es izbaudīju – to sajūtu, ka ir jācenšas, jāstrādā, jāiegulda sevi, lai tiktu pie vērā ņemama rezultāta . Ir briesmīgi būt kaut kur, kur nejūti izaugsmi, un es varu priecāties, ka ko tādu piedzīvoju tikai pašā pirmajā semestrī, bet lieliski saprotu, ka šāds ieskrējiena punkts nepieciešams tiem, kas uzsākuši studijas bez vācu valodas priekšzināšanām. Sākotnēji gauso mācību virzību izmantoju, lasot un rakstot vairāk kā jebkad un iesaistoties LU HZF Studentu pašpārvaldē, kur atradu savu Universitātes ģimeni. Varu teikt, ka Vācu filoloģijas studijās esmu guvusi padziļinātu izpratni gan par valodniecību, gan par procesiem vācu kultūras telpā. Ļoti priecājos arī par iespēju pirmajos divos mācību gados apgūt zviedru valodu (līdz tam nebiju pat iedomājusies, ka spēšu lasīt zviedriski un vēl turklāt par izlasīto birdināt aizkustinājuma asaras). Otrajā kursā devos apmaiņas semestrī uz Freiburgas Alberta Ludviga universitāti. Tur

pētniecības pakalpojumiem un pētniecības rezultātu pastāvīgajiem identifikatoriem ( Persistent identifiers – PIDs, šoreiz pamatā par ORCID ), kas nodrošina kvalitatīvu informācijas apmaiņu infrastruktūrās un palīdz ietaupīt vērtīgo laiku. Vieta: Latvijas Universitātes Humanitāro un sociālo zinātņu centrs, Kalpaka bulvārī 4,(2.stāvā) konferenču zālē Datums: 2019. gada 5. novembris Laiks: plkst. 13.00 Semināra mērķauditorija: Latvijas augstāko izglītības iestāžu un zinātnisko institūciju personāls, pētnieki, doktorantūras studenti, pētniecības projektu vadītāji un koordinatori, pētniecības administrācijas un politikas pārstāvji, repozitoriju vadītāji, informācijas speciālisti, bibliotekāri un citi interesenti. Semināra darba valoda – angļu. PIETEIKTIES SEMINĀRAM L i e l ā s i n t e r e s e s d ē ļ r e ģ i s t r ē š a n ā s s l ē g t a! PROGRAMMA 12.30 Reģistrēšanās 13.00 Atklāšana (Welcome Speech) Justs Dimants, Latvijas Universitātes Zinātnes departamenta direktors 13