Meklēšana

2021. gada 9. aprīlī notiks "Baltic Winter School series 2 (BWS2)" seminārs . BWS2 semināra mērķis ir informēt studentus, zinātniekus, akadēmiskos darbiniekus un sabiedrību kopumā par zinātnes progresu neirodeģeneratīvo slimību pētniecībā, apzinot iespējas un esošos šķēršļus ātrai efektīvas terapijas izveidei. Lūdzu iepazīstieties ar BWS2 semināra programmu: TransportDementia4 (pahnkelab.eu) Ņemot vērā Covid-19 pandēmijas ietekmi uz ceļošanas ierobežojumiem, BWS2 seminārs tiek organizēts attālināti, izmantojot tiešsaistes platformu – ZOOM. Saite: Meeting ID: 676 9814 6090 Passcode: 921477 Reģistrēšanās semināram tiek uzsākta no 2021. gada 1. marta un noslēgsies 8. aprīlī . Tā notiek elektroniski, aizpildot reģistrēšanās formu mājaslapā - TransportDEMENTIA meetings | Pahnke Lab . Dalība konferencē iespējama bez maksas. Semināra programmas ilgums ir 3 stundas. Tie dalībnieki, kuri būs reģistrējušies semināram un tajā piedalīsies pieslēdzoties ZOOM platformā saņems

interpretācijas. Šeit liela nozīme ir bijusi veiksmīgai kopsadarbībai ar dziedātāju un mūzikas pedagoģi Anci Krauzi un dažādiem vokāli instrumentāliem ansambļiem. Kopš dibināšanas koris piedalījies visosVispārējos latviešu dziesmu un deju svētkosunBaltijas valstu Studentu dziesmu un deju svētkos„ Gaudeamus ”. Īpaša tradīcija ir kora uzstāšanās visos LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes izlaidumos, kur izskan arī fakultātes himna – tautasdziesma „ Dar’ man, tēvis, pastaliņas ”. Kora dalība fakultātes izlaidumos ir vienīgā šāda tradīcija augstskolā. Korim ir izveidojusies sadarbība ar Liepājas Universitātes sieviešu kori „ Atbalsis ”, Latvijas Lauksaimniecības universitātes sieviešu kori „ Liepa ” un citiem kolektīviem. Sieviešu kora „Latve” vēsture un sasniegumi 1987. Dibināts sieviešu koris „Latve”. 1988. Pirmā dalība X Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētkos Gaudeamus Viļņā (Lietuva). 1990. Pirmā dalība XX Vispārējos latviešu dziesmu un X deju svētkos. 1992. 2.vieta

Studē Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes maģistrantūras studiju programmas "Filozofija" 1. kursā. Kādas īpašības un sasniegumi, Tavuprāt, ļāva Tev iegūt LU fonda stipendiju? Pieļauju, ka tā varētu būt nopietna un atbildīga attieksme pret akadēmisko un sabiedrisko darbu. Kāda ir Tava misija? Sevi laikam gan drīzāk uzskatu par pienākuma un tradīcijas, nevis misijas cilvēku, tāpēc varētu teikt šādi - rūpēties par tās vides kopšanu, pastāvēšanu un pieejamību, no kuras pats atzīstu, ka esmu guvis labumu. Ko Tu ieteiktu studentiem, kas šaubās, vai pieteikties LU fonda stipendijai šogad? Mēdz gadīties tā, ka tie centīgākie un arī spējīgākie studenti bieži vien ir arī tie kautrīgākie un paškritiskākie. Paškritika ir laba un vajadzīga lieta, taču arī tai būtu jābūt ar mēru, proti, arī pret paškritiku vajadzētu izturēties kritiski. To tad ieteiktu, pirmkārt, cerot, ka tas vairos drosmi un mazinās kautrību. Otrkārt, ieteiktu neļauties kūtrumam un bailēm no vilšanās

Viens no vadošajiem laboratorijas aprīkojumu un zinātnisko iekārtu piegādātājiem Latvijā, kas saviem klientiem visā Baltijā nodrošina pilnu pakalpojumu kopumu, sākot no konsultācijām un iekārtu uzstādīšanu, visbeidzot ar personāla apmācību un garantijas servisu. Kopš dibināšanas sadarbojas ar vairākiem pasaulē vadošajiem iekārtu ražotājiem. Dibināts 1994. gadā. Vairāk par SIA "Armgate": www.armgate.lv Atbalsts 2004./2005. ak. gadā SIA "Armgate" piešķīra stipendijas LU Bioloģijas fakultātes studentēm – Intai Deimantovičai un Martinai Baltkalnei. 2011. gadā SIA "Armagate" atbalstīja starptautisko konferenci "Ķīmijas izglītība 2011" (2 850EUR apmērā). 2012. gadā SIA "Armgate" 570 EUR apmērāatbalstīja Ķīmijas fakultātes pasākumu„Ziemassvētku brīnumu gaidot!”un 1 450EUR apmērā atbalstījakonference "EcoBalt2012". 2013. gadā SIA "Armgate" 2 150EUR apmērāatbalsta konferenci "EcoBalt 2013", kas notiks 2013. gada oktobrī Viļņā unLU CFI 29. konferenci 430EUR apmērā, kā arīLU Dabaszinību

fakultāti. LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes ēka, Alberta ielā 10. LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes renovētās bibliotēkas atklāšana LU Ģeoloģijas muzeja vitrīna. Savā pastāvēšanas laikā fakultāte ir daudz ceļojusi pa Rīgu, pirmā fakultātes mājvieta bija Kronvalda bulvārī 1, vēlāk tā atradās Raiņa bulvārī 29, 1971. gadā tā tika pārcelta uz Kr. Valdemāra ielu 48, bet 1978. gadā ieguva mājvietu Jūrmalas gatvē 74/76, tomēr 1983. gadā, LU izveidojot Pedagoģijas fakultāti, Ģeogrāfijas fakultāte tika pārcelta uz tagadējām telpām Alberta ielā 10. Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē iespējams apgūt ģeogrāfiju, ģeoloģiju un vides zinātnes, kuras 2008. gadā studēja jau 696 studenti. Alberta ielā 10 atrodas arī LU Ģeoloģijas muzejs, kas ir LU Zinātņu un tehnikas vēstures muzeja struktūrvienība. LU Ģeoloģijas muzeja galvenais uzdevums ir dot iespēju studentiem, skolniekiem un citiem interesentiem

Ivars Lācis - Latvijas Universitātes (LU) profesors, fiziķis - optiķis, habilitētais fizikas doktors, LU rektors no 2000. līdz 2007. gadam. Ivars Lācis ir Latvijā pazīstams zinātnieks, kurš pārstāv Latvijas un Eiropas mērogā ļoti jaunu un progresīvu multidisciplināru redzes zinātnes jomu. Viņš attīstījis Latvijas Universitātē optometrijas studiju programmas, kas ir unikālas ne tikai Latvijā, bet arī Baltijā. Meklējot jaunas studiju formas studentu apmācībā un izaicinājumus zinātnes jomā, I. Lācis spējis ieinteresēt gan studentus, gan jaunākos kolēģus darboties radoši. Pētnieks, pasniedzējs, vadītājs - ir tikai dažas no fizikas doktora I. Lāča lomām profesionālajā darbībā. Vairāk nekā 40 gadus profesors saistīts ar LU, astoņus no tiem - rektora amatā. Viņš nogājis ceļu no augstskolas fakultātes vecākā laboranta līdz profesoram: LU Fizikas un matemātikas fakultātes mācību laboratorijas vadītājs, asistents, vecākais pasniedzējs, docents, profesors. Cietvielu fizikas institūta (CFI

Sacensību norise Savā starpā sacenšas studentu komandas 3 dalībnieku sastāvā. Nepilnas komandas arī ir atļautas. Vienai komandai atļauts lietot tieši vienu datoru. Sacensību ilgums ir 5 stundas. Risināšanai tiek piedāvāts komplekts no 8 līdz 13 uzdevumiem. Katram uzdevumam ir jāizveido programma, kas efektīvi risina aprakstīto problēmu. Ieteicamās programmēšanas valodas ir C, C++ vai Java. Vērtēšana Uzdevumu risinājumi (programmas kods) tiek iesūtīti tiešsaistē uz serveri. Pēc brīža komanda saņem atskaiti par savu iesūtījumu. Uzdevums tiek ieskaitīts, ja programma izvada pareizās atbildes uz visiem testiem, strādā atļautajās laika un atmiņas robežās. Ja kaut vienam testam programma neizpilda šīs prasības, uzdevums netiek ieskaitīts un mēģinājums tiek uzskatīts par neveiksmīgu. Komandas tiek sakārtotas pēc atrisināto uzdevumu skaita. Ja ir vienāds atrisināto uzdevumu skaits, komandas tiek sakārtotas pēc iegūtā laika soda. Laika sodus piešķir katram

piedāvājums izmēģināt spēkus bioloģijā viņai šķita vēl viena lieliska iespēja apmierināt savu nerimstošo vēlmi iepazīt vēl neiepazīto un uzzināt vairāk. "Tagad apzinos, ka tas bija nozīmīgs pagrieziena punkts un tas mani aizvedis īstajā virzienā," atzīst "Ceļamaize" stipendiāte. "Es uzskatu, ka, izglītojot, izaicinot un pilnveidojot sevi, indivīdam rodas dziļāka izpratne par sevi un to, kā iekārtota un kā darbojas pasaule," savās pārdomās dalās studente. Mācoties skolā, viņai bija gan teicamas sekmes, gan daudzveidīgas ārpusskolas intereses. Marija ir absolvējusi Ventspils Mākslas skolu, spēlējusi čellu Mūzikas skolā, dziedājusi korī, piedalījusies Eiropas Jauniešu parlamenta sesijās. "Arī šogad, uzsākot studijas, vēlos turpināt attīstīt sevi ne vien kā topošo pētnieku, bet arī personību, tādēļ iesaistīšos studentu pašpārvaldē, turpināšu EJP aktivitātes un uzsākšu debatēt," tā stipendiāte. Par SIA "Arčers" atbalstītās stipendijas "Ceļamaize" iegūšanu Marija Samoviča saka: "Patiesi un no sirds

Studē: LU Bioloģijas fakultātē, bakalaura studiju programmā „Bioloģija”. Hobiji: Ģitārspēle, dzeja, rokdarbi, aerobika, brīvprātīgais darbs. Raksturo: Izteikta optimiste, sabiedriska, labsirdīga, tieša, zinātkāra, mērķtiecīga, aizrautīga, entuziasma un drosmes pilna, gandrīz vienmēr smaidīga, tomēr stūrgalvīga, reizēm neuzmanīga un mazliet izklaidīga. Moto: Dari to, ko mīli, un iemīli to, ko dari! Ilze Elbere Kristapa Morberga stipendiju 2 200 eiro apmērā ieguvusi 2014./2015.akad. gadā. Par sevi stāsta: „Šobrīd esmu LU Bioloģijas fakultātes 3.kursa studente – dabas bērns, kam patīk izzināt bioloģiskas struktūras, kuras ikdienā ar acīm nav saskatāmas. Studiju sākums bija zīmīgs, uzvarēju pirmkursnieku runas konkursā un ieguvu iespēju uzrunāt studentus, pasniedzējus un citus klausītājus Aristoteļa svētkos 2012. Tas deva patīkamu motivāciju iesaistīties studiju dzīvē ar vēl lielāku atdevi. Joprojām ar katru dienu tikai vairāk pārliecinos, ka esmu īstajā vietā

arvien kaut ko jaunu, jo tikai pēdējā divdesmitgadē ir sākušies aktīvi pētniecības darbi mani interesējošajā jomā. Kļūšana par Kristapa Morberga stipendiāti manī ir vairojusi apņēmību attīstīt šo pētījumu jomu Latvijā, dodot pārliecību, ka mākslas pētīšana ar psiholoģijas zinātnes piedāvātajiem instrumentiem ir nozīmīga un nepieciešama ne tikai mākslas studentiem, bet ikvienam sabiedrības loceklim, jo māksla taču ir sociāls process un tā veido mūsu nacionālo identitāti. Stipendiju ieguvu, jo esmu mērķtiecīga studente ar patiesu personisku interesi tajā, ko studēju, tāpēc domāju, ka attaisnošu LU Fonda izrādīto pagodinājumu. Man ir svarīgi savā radošajā darbībā apvienot abas sev interesējošās jomas – psiholoģiju un glezniecību, un dalīties ar savu pieredzi, zināšanām, iekšējiem resursiem. To daru ne tikai gleznojot un pētot mākslas uztveri, bet arī darbojoties kā Dr. Klauns bērnu slimnīcā. Tur noder gan mans radošais gars, gan arī psiholoģijas studiju laikā attīstītās prasmes. Man ir