Meklēšana

Vai doktorantūrā studē tikai tie, kas grib savu dzīvi pilnībā veltīt zinātnei? Kā savienot studijas augstākajā līmenī ar darbu un ģimenes dzīvi? Cik tad “nopietni” ir jāstudē doktorantūrā un kas notiek, kad esi sasniedzis augstāko līmeni un kļuvis par doktora grāda “īpašnieku”? Uz šiem un citiem jautājumiem centās atbildēt Latvijas Universitātes (LU) eksperti un doktorantūras studenti, mudinot jauniešus pēc maģistra grāda iegūšanas turpināt studijas augstākajā līmenī. Diskusija “No Mg. par Dr. Doktorantūra tuvplānā” noritēja tiešsaistē. LU šī brīža doktoranti un doktora studiju programmu vadītāji dalījās pieredzē par studiju norisi, biežākajiem izaicinājumiem un ieguvumiem, kā arī par pētniecības procesu, kas pavada doktorantūras studijas. Ikvienam interesentam ir iespēja noklausīties diskusijas ierakstu LU kontos sociālajos tīklos Facebook un YouTube . Ekspertu saruna noritēja trīs daļās. Pirmajā daļā tika apskatīti jautājumi – ko nozīmē doktorantūras studijas un kāpēc tās

tos visus kopā mēs varam nonākt uz Latvijas Universitātes nākamā attīstības posma - zelta vidusceļa, vieduma un gudrības ceļa. Uzskatu, ka nākamā rektora stratēģiskais virsuzdevums ir ieraudzīt vērtīgo un izcelt svarīgo studijās, zinātnē un sadarbībā ar sabiedrību. Tāds juveliera darbs – noslīpēt un izcelt dimantus, palīdzēt tiem, kam tas visvairāk nepieciešams! Man tas ir izdevies, septiņus gadus vadot LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāti, kuras gada budžets šajā laikā ir vairāk kā divkāršojies - no 3,5 miljoniem līdz 7,7 miljoniem eiro, mūžizglītības programmas fakultātei ik gadu dod papildus vairāk nekā vienu miljonu eiro. Savukārt zinātnes projektu finansējumu esam piesaistījuši gandrīz 4 miljoni eiro gadā. Ārvalstu studenti fakultātē veido 12% no studējošo kopskaita jau sen. LU BVEF ir valsts padomdevējs produktivitātes, konkurētspējas, nodokļu un uzņēmējdarbības jautājumos, lielo datu pētījumos un to izmantošanā. Esam apgāzuši mītu, ka sociālās zinātnes nevar būt

puiši vārdā Tonijs, Kolins, Alekss satiekas ar inteliģento, tāpēc citā kategorijā iekļaujamo Adrianu. Dzīve rit asprātībās, sapņu kaldināšanā un skolas solā: „(..) mēs bijām kāri uz grāmatām, kāri uz seksu, talantīgi, anarhistiski. Visas politiskās un sabiedriskās sistēmas mums šķita samaitātas, taču alternatīvu, izņemot hēdonistisku haosu, mēs atteicāmies izskatīt.” (18) Pēcskolas dzīve jauniešus izšķir, dzīve iegūst paātrinājumu, jo zūd izolators – viņu tā dēvētā skolas laiktelpa. Viena no svarīgākajām šīs romāna puses detaļām ir ekstravertās spāņu valodas studentes un dzejas cienītājas Veronikas Mērijas Elizabetes Fordas ienākšana nu jau augstskolas studentu Tonija un vēlāk arī Adriana dzīvē. Viņas vārdiem ir nozīme romāna noslēgumā, taču, domāju, ka retais lasītājs būs tos paturējis prātā. Vai te, tāpat kā daudzviet citur grāmatā, nenotiek autora spēlēšanās ar lasītāja atmiņu? Taču nemaz neceriet, ka atklāšu ko vairāk. Romāna otrā daļa vēstī par Toniju pusmūžā (nekādos „everestos

24. janvārī plkst. 16.00 Kalpaka bulvārī 4, 1. stāvā notiks Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta grāmatas "Bezvarīgo vara: Masariks, Patočka, Havels" (Rīga, 2018) atvēršanas svētki. Grāmatas “Bezvarīgo vara: Masariks, Patočka, Havels” vāka noformējums var izraisīt izbrīnu ne tikai ar paradoksālo vārdu savienojumu nosaukumā, bet arī ar visai savdabīgo attēlu. Uzmanīgs vērotājs, protams, atpazīs šajā motīvā Prāgas “Samta revolūcijai” veltīto memoriālo plāksni, kura iemūžināja čehu studentu rokas. Čehu valodā memoriāla nosaukums ir lakonisks: “Piemineklis 1989. gada 17. novembrim”, atceroties studentu demonstrāciju, kas aizsāka masu protestus pret komunistisko režīmu. 2009. gadā viens no Ztohoven ielas mākslinieku grupas aktīvistiem Dāvids Brudnaks nesankcionēti pilnveidoja šo pieminekli ar vēl divām plāksnēm, kuras attēloja citus žestus: tos rāda čehu rokas tajā pašā datumā 1939. un 2009. gadā. Provocējošā ielaušanās pieminekļa kompozīcijā sasniedza vēlamo

- dalībniekiem būs iespēja gan apmainīties ar pieredzi savstarpēji, gan konsultēties ar LU Botāniskā dārza telpaugu kopšanas speciālisti Ingūnu Gudrupu par sev aktuālajiem telpaugu jautājumiem. Uz praktiskajām nodarbībām iespējams līdzi ņemt savus augus. Dalības maksa lekciju ciklā 1 personai : 50 EUR (Cenā iekļauts visu nodarbību apmeklējums, ieeja LU Botāniskajā dārzā, augsnes substrāti, augi un citi praktiskajām nodarbībām nepieciešamie materiāli. Dalībniekiem pašiem jānodrošina tikai trauks sukulentu kompozīcijas stādīšanai). Dalības maksa jāsedz vienā maksājuma reizē pirms pirmās lekcijas norises. Vietu skaits lekciju kursā ir ierobežots. Šobrīd vsas vietas kursos ir rezervētas . Pieteikšanās gaidītāju rindai: agnese.reke@lu.lv. Lekcijām paredzēts sekojošs plānojums: 1.nodarbība: Telpaugu izvēle atbilstoši apstākļiem Telpaugiem piemēroti augšanas apstākļi – temperatūra, gaisma, mitrums. Runāsim par vēsām un siltām telpām piemērotiem augiem un augiem, kas piemēroti gaišām un tumšām

centra programmas “Prātnieku laboratorijas” veidotāji kopā ar dalībniekiem piedalīsies mācīšanās procesā, kurā veiks praktisku uzdevumu ar spēles elementiem, ar kā palīdzību ikdienā skolēni apgūst gan domāšanas prasmes, gan specifiskās zināšanās konkrētā mācību priekšmetā. Diskutēs par to, kas ir mūsdienīga mācību procesa vērtības un ieguvumi skolēnam, kā arī par to, kā darbojas “Prātnieku laboratorijas”, un iespēju šādas laboratorijas ievest arī skolās. Darbnīca norisināsies 28. jūnijā no plkst. 12.30 līdz 13.30 uz Swedbank izglītības skatuves. LU studentu Biznesa inkubators sadarbībā ar Cēsu Valsts ģimnāziju un LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāti 28. jūnijā no plkst. 17.00 līdz 18.00 rīkos biznesa ideju cīņu “Vecmāmiņas tests.” Biznesa ideju cīņas uzņēmēji mēģinās pārvarēt komunikācijas "plaisu starp paaudzēm" un palīdzēs orientēties starp potenciālākajām uzņēmējdarbības jomām. LU Starpnozaru izglītības un inovāciju centrs 29. jūnijā piedāvās darbnīcu “Ko mēs saprotam ar “laba

likuma un augstskolas satversmes noteikumus. Tā, ka šajā likumā likumdevējs daudzviet ir minējis klauzulu “normatīvo aktu pārkāpumi”, ir secināms, ka likumdevējs 17. panta piektajā daļā minētos priekšnoteikumus rektora neapstiprināšanai nav paredzējis interpretēt plašāk kā tikai Augstskolu likuma un Saeimā apstiprinātās Universitātes Satversmes normu tiešus pārkāpumus, nevis jebkuras neatbilstības jebkuram normatīvajam aktam, jebkurus trūkumus vai nepilnības, kā arī potenciālu uzlabojumu iespēju. Uzsveram, ka lēmums par rektora apstiprināšanu amatā nav politisks, jo tā pieņemšanā Ministru kabinets ir tiesīgs vadīties tikai no Augstskolu likuma 17. panta piektajā daļā minētajiem juridiskajiem kritērijiem. Universitāte īpaši uzsver šādu juridisko biroju un zvērinātu advokātu skaidrojumu: Atbildot uz aizrādījumu, ka studējošo pārstāvji Satversmes sapulcē esot deleģēti, ne ievēlēti atbilstoši Augstskolu likuma 13. panta pirmās daļas 2. punktā noteiktajam, Universitātes Studentu padome ir

Latvijas Universitātei, iesoļojot otrajā gadu simtenī, jāturpina pilnveidot savu misiju – pētīt un kopt latviešu valodu, kultūru un vēsturi, vienlaikus būt starptautiski atpazīstamai un nodrošināt izcilu izglītību studentiem. Šādas atziņas izskanēja LU Senāta svinīgajā sēdē 30. septembrī, kas norisinājās par godu LU simtgadei. Atklājot Senāta svinīgo sēdi, Senāta priekšsēdētājs Mārcis Auziņš stāstīja par 1920. gadu, kad notika Organizācijas komisijas sēde, kuras uzdevums bija Latvijas Augstskolu pārdēvēt par Latvijas Universitāti. Tolaik tika apspriesta kāda profesora,baltvācieša, kandidatūra Medicīnas fakultātē. Tolaik Rainis iestājās pret profesora kandidatūru, jo, viņaprāt, nacionālas augstskolas mērķis ir latviešu inteliģences veidošana, kurai jāatbalsta Latvijas akadēmiski un izcili cilvēki. Viņam oponēja valodnieks Jānis Endzelīns, kurš apgalvoja, ka LU pirmajā vietā ir akadēmiskā izcilība un spēja būt pasaulē starptautiski atpazīstamai. Savā runā M. Auziņš skaidroja, ka

Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskā bibliotēka, LU Reģionālais centrs un LU filiāles organizē LU simtgades pasākumus Latvijas reģionos. Vairākās Latvijas pilsētās būs skatāma ceļojošā izstāde “Johana Kristofa Broces (1742-1823) devums Latvijas novadpētniecībā: Livonijas zīmējumu un aprakstu kolekcija Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā” un zinātniskie lasījumi izstādes atklāšanas dienā – iespēja iepazīties ar LU filiāļu studentu, absolventu pētījumiem un LU mācībspēku zinātniskajiem lasījumiem, kas ir nozīmīgi vietējai kopienai. 2019. gada 15.oktobrīplkst.11 Madonas novada bibliotēkā (Skolas ielā 12) notiksizstādes atklāšana, kurā piedalīsies LU Akadēmiskās bibliotēkas direktore Venta Kocere , LU Reģionālā centra direktore Gunta Kraģe , LU Studiju attīstības un pārvaldības pilnveides programmas vecākā eksperte Airita Brenča, LU Madonas filiāles direktore Lolita Kostjukova un Madonas novada pašvaldības pārstāvji. Izstādes atklāšanā ar zinātniskajiem lasījumiem par

Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskā bibliotēka, LU Reģionālais centrs un LU filiāles organizē LU simtgades pasākumus Latvijas reģionos. Vairākās Latvijas pilsētās būs skatāma ceļojošā izstāde “Johana Kristofa Broces (1742-1823) devums Latvijas novadpētniecībā: Livonijas zīmējumu un aprakstu kolekcija Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā” un zinātniskie lasījumi izstādes atklāšanas dienā – iespēja iepazīties ar LU filiāļu studentu, absolventu pētījumiem un LU mācībspēku zinātniskajiem lasījumiem, kas ir nozīmīgi vietējai kopienai. 2019. gada 15.oktobrīplkst.11 Madonas novada bibliotēkā (Skolas ielā 12) notiksizstādes atklāšana, kurā piedalīsies LU Akadēmiskās bibliotēkas direktore Venta Kocere , LU Reģionālā centra direktore Gunta Kraģe , LU Studiju attīstības un pārvaldības pilnveides programmas vecākā eksperte Airita Brenča, LU Madonas filiāles direktore Lolita Kostjukova un Madonas novada pašvaldības pārstāvji. Izstādes atklāšanā ar zinātniskajiem lasījumiem par