Meklēšana

: Abstract Book / University of Latvia. Institute of Atomic Physics and Spectroscopy. Riga : University of Latvia, 2022. Abstract ID: 3, p.27. , URL: dspace.lu.lv/dspace/handle/7/57026. 14. Tunable TiO2-BN-Pd nanofibers by combining electrospinning and atomic layer deposition to enhance photodegradation of acetaminophen / Syreina Sayegh, Fida Tanos, Amr Nada, Geoffroy Lesage, François Zaviska, Eddy Petit, Vincent Rouessac, Igor Iatsunskyi, Emerson Coy, Roman Viter, Daina Damberga, Mikhael Bechelany ... [et al.] // Dalton Transactions Vol. 51, N 7 (2022), p.2674-2695. DOI:10.1039/d1dt03715c , URL: pubs.rsc.org/en/content/articlelanding/2022/DT/D1DT03715C ISSN 1477-9226. 15. Tailoring surface properties, biocompatibility and corrosion behavior of stainless steel by laser induced periodic surface treatment towards developing biomimetic stents / Muhammad Saqib, Natalia Beshchasna, Riccardo Pelaccia, Anton Roshchupkin, Ilya Yanko, Yevheniia Husak, Sergiy Kyrylenko, Barbara

saimniecisko darbību saistītais projekts sniegs ieguldījumu Latvijas Viedās Specializācijas stratēģijā (RIS3) minētajai specializācijas jomai “viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas”, un to īstenošanā tiks plaši iesaistīti jaunie zinātnieki, doktoranti un maģistrantūras studiju programmas studenti. Projekta veikšanas vieta: Latvijas Organiskās Sintēzes Institūts (LOSI), Rīga, Latvija. Projekts tiks veikts sadarbībā ar Latvijas Universitātes Cietvielu Fizikas institūtu (CFI), Rīga, Latvija. Projekta plānotās kopējās attiecināmās izmaksas ir 731,733.76 EUR, ko veido publiskais finansējums 475,626.94 EUR (65%) un privātais finansējums 256,106.82 EUR (35%). Jaunumi par projektu No 01.09.2021. līdz 30.11.2021. No nominēto vadošo AIE izstarotāju plastificētām vienmērīgām plēvēm tika veidoti LEC prototipi. Perspektīvākais LEC prototips raksturojās ar maksimālo strāvas efektivitāti 6,08 cd/A un jaudas efektivitāti 3,28 lm/W. Par projekta rezultātiem tika publicēts manuskripts

Datorikas fakultāte izsaka pateicībuvisiem mūsu atbalstītājiem 2014./2015. ak.studiju gadā! Tiešie finansiālie atbalstītāji: Accenture Latvia Exigen Services Latvia DPA Datakom LatvijasGoda konsuls Ilinoisas štatā Roberts Blumbergs Latvijas Goda konsuls Mičiganā Andris Lācis Vieslektori atsevišķās lekcijās: Vija Kalniņa, Zvērinātu advokātu birojs Rasa un Ešenvalds Dr. Vadims Mantrovs, Zvērinātu advokātu birojs Rozenfelds un partneri Sanita Meijere, DPA Katrīna Sataki, Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts, NIC.LV Baiba Kaškina, CERT.LV Egils Eglītis, Microsoft Sigita Līviņa, Accenture Dr. Baiba Apine, PriceWaterhouseCooper Gints Ernestsons, Clusterpoint Kvalifikācijas komisiju locekļi un darbu vadītāji: B.dat. Māris Āriņš, Exigen Services Latvia, projektu vadītājs M.dat. Jānis Baiža, Autentica, tehnoloģiju attīstības vadītājs B.pol. Maksims Berjoza, Infogr.am, produktu izstrādes vadītājs Dr

. Šajā laika posmā ik gadus viņš aprēķināja apmēram 100 asteroīdu orbītas. [1] Kaut arī atsevišķos jautājumos M. Dīriķis sadarbojās ar kolēģiem un reizēm darbos iesaistīja studentus, lielākoties viņš strādāja viens pats un līdz pat mūža beigām pacietīgi turpināja aprēķinus, tikai pa laikam pārejot uz jaunākiem datoru modeļiem. Jau ar 1966. gadu M. Dīriķis sāka sadarboties ar Ukrainas PSR asteroīdu un komētu atklājējiem Nikolaju Černihu ( Nikolai Chernykh ) un viņa sievu Ludmilu Černihu ( Lyudmila Chernykh ), kuri strādāja Krimas Astrofizikas observatorijā netālu no Simferopoles. 1966. gada 16. maijā Černihi atklāja asteroīdu K–31, novēroja to divus mēnešus, un orbīta, ko aprēķināja Matīss Dīriķis, izrādījās pietiekami droša. Viņš aprēķināja tās kustību gadiem uz priekšu, un pēc viņa efemerīdas ukraiņu zinātnieki sekmīgi to novēroja gan 1968. gadā, gan 1971. gadā. Pēc šiem novērojumiem un M Dīriķa aprēķiniem mazo planētu K–31 ierakstīja katalogā un tā ieguva pastāvīgo numuru (1796

Bioloģijas biedrībā, Fenno-Baltijas Augu ģeogrāfu savienībā, 1938. gadā viņa piedalījās Fenno-Baltijas augu ģeogrāfu konferencē Helsinkos un Olandes salās. Iespējams, ka studiju gados H. Ledus darbojusies arī LU Dabaszinātņu studentu biedrībā. LU Botāniskā dārza draugu biedrībā kopš 1939. gada jaunā zinātniece darbojās valdē, bet 1941. gadā viņai tika uzticēts iesniegt pieteikumu Rīgas pilsētas komisāram, lai biedrība varētu atjaunot savu darbību [4]. H. Ledus darbojās arī žurnāla "Daba un Zinātne" redakcijas komisijā. 1939. gadā H. Ledus apprecējās ar ievērojamo latviešu biologu Kārli Starcu (1897 – 1953), un 1943. gadā viņiem piedzima dēls Jānis. Kara beigās ģimene emigrēja. 1950. gadā viņi pārcēlās uz ASV un apmetās Indianapolisā , kur K. Starcs sākotnēji strādāja “kāda miljonāra 40 akru lielajā parkā.”[5] 1952. gadā autokatastrofā gāja bojā K. Starca dēls no viņa pirmās laulības, bet 1953. gadā mūžībā devās arī pats K. Starcs. H. Starca ar dēlu Jāni palika vieni. 1954. gadā

/ ) Ievads tiesību zinātnē Studiju kursi, padziļināti nejuridisko specialitāšu studentiem tiesiskās sistēmas pamatjēdzienu izpratne un tiesiskā regulējuma izpratnē nozaru tiesībās, veidojot prezentācijas, vadot zinātnisku darbu Latvijas tiesiskās sistēmas pamatjēdzienu izpētes projektu īstenošanā. Minēto zināšanu un prasmju integrēšana citu tiesību zinātnes apakšnozaru attīstībā, dodot ieguldījumu jaunu zināšanu un metožu radīšanā kā zinātniskās pētniecības, tā profesionālās darbības vajadzībām, arī citu nozaru pārstāvjiem. Ieteikumu izstrāde likumdošanas uzlabošanas vajadzībām. Diāna Apse ( diana.apse@lu.lv ; 67034727; www.jf.lu.lv/ ) Tiesību teorija un juridiskās metodes Tiesību teorijas un juridisko metožu attīstības analīze Latvijas tiesiskajā sistēmā. Pētījumi skar tiesību teorijas vēsturi Latvijas tiesiskajā sistēmā, dažādu juridisko metožu izmantošanu tiesu praksē un tiesību avotu sistēmas attīstību. Jānis Pleps ( janis.pleps@lu.lv

dalībnieki” savas darbības nemaz neuzskata par pretošanos, bet gan par pavisam parastu un visai pieticīgu dzīvi. Līdzīgi arī Ahils Mbembe raksta, ka šāda ignorēšana nebūt nav tieši saistāma ar vēlmi iedragāt pastāvošo varu. Tomēr tā norāda uz varas nespēju savos pilsoņos izsaukt jūsmu, vienlaikus nopietni apdraudot varas stabilitāti. Kādā nesen publicētā rakstā es aplūkoju šādas darbības Latvijas laukos, kur valsts varas klātbūtne ne tikai ir ārkārtīgi tāla un maz ticama, bet kur laucinieki izvēlas pēc iespējas ignorēt visu, kas saistīts ar valsts darbībām (Sedlenieks 2012). Šīs vietas es rakstā saucu par valsts kabatām, t.i., vietām, kurās sākumā valsts klātbūtne šķiet pastāv, bet, paskatoties tuvāk, neko tādu neredzam. Etiopiešu pretošanos izvēlas ne tikai laucinieki, bet arī pilsētas iedzīvotāji. Tā, piemēram, viena no manām antropoloģijas studentēm nesen vēlējās papētīt, kādā veidā krievu skolēni īsteno bilingvālo apmācību. Bijām domājuši, ka tur varēs novērot šo to interesantu – kā

vadītāja darba stafeti pārņēma viņa skolnieks Roberts Liepiņš. "Ar Dziedoni esmu saistīts ļoti sen, jo sāku šajā korī strādāt no 1970. gada, būdams vēl Latvijas Valsts konservatorijas students. Atceros – aizgāju pie profesora Imanta Kokara uz pirmo specialitātes stundu un viņš teica – strādāsi "Dziedonī"". 14 Par māksliniecisko vadītāju R. Liepiņš (kopā ar V. Vasuli) nostrādāja divus gadus – līdz 1993. gadam, kad viņš nolemj turpināt diriģēt korus Alūksnē, Balvos un uzņemās Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolas direktora pienākumus. Laika periodā no 1993. gada līdz 2003. gadam kora mākslinieciskā vadītāja amatā ir gan J. Vaivods, gan T. Veismanis, taču 2004. gadā R. Liepiņš atgriežas savā pirmajā korī, jo tādu lūgumu izteikuši koristi. "Pasēdējām, parunājām, un piekritu, lai gan šodien ar vīru kori strādāt ir pilnīgi savādāk nekā kādreiz padomju laikā. Jo – kas ir vīri? Cilvēki, kuriem ir daudz jāstrādā, lai uzturētu ģimeni. Šodien darba slodze ir milzīga, un to ir ļoti

starptautiskajā vasaras skolā “Baltic Summer School for Digital Humanities”, Latvijas Nacionālajā Bibliotēkā, iegūts sertifikāts par programmas noklausīšanos, pārskats publicēts LU DzSC mājas lapā. – www.dzsc.lu.lv/pecdoktoranturas-projekts/ c). 24.08.-26.08.2018 – dalība starptautiskajā darbnīcā/seminārā “Smithy of Ideas 2018”, Plunge, Žemaišu Nacionālais parks, Lietuva, ar pēcdoktorantūras projekta prezentāciju, prezentācija un pārskats atrodami pēcdoktorantūras projekta mājas lapā DzSC interneta vietnē. www.dzsc.lu.lv/pecdoktoranturas-projekts/ d). 18.09.-21.09.2018 – notika tikšanās ar Saseksas Universitātes prof. Kerolainu Basetu, noris sarunas par sadarbības dibināšanu un pēcdoktorantes vizītes uz Saseksas Universitātes Digitālo laboratoriju organizēšanu 2019. gada pavasarī. Profesore nolasīja divas lekcijas MSP un BSP programmu studentiem par Mākslīgo intelektu, dzimti un kibervidi, kā arī par Utopiju un digitālo pasauli un cerības konceptiem. Norisinājās arī

teorētiskās fizikas sektors (vad. V. Veldre), apvienojot kā elektronu un atomu sadursmju, tā arī cietvielfizikas un MHD teorētiķus. 1962 FI Radioaktīvo automatizācijas metožu laboratoriju (23 darbinieki) pārveido par patstāvīgu Radioizotopu laboratoriju (vad. V. Januškovskis) LZA Fizikas un tehn. nodaļas sastāvā, tai nododot arī ēku L. Altonovas 13. PSRS ZA Koordinācijas Padome norāda, ka FI galvenie zin. darbības virzieni ir: MHD un atomu sadursmju teorija; Cietvielu fizika. 1964 LVU telpās (Ļeņina 32) atklāj Fizikas inst. radioizotopu laboratoriju, kur varēja strādāt ar slēgtām un atklātām radioaktīvām vielām. Tās uzdevums bija arī veikt studentu apmācīšanu. Līdzīga lab atradās FI telpās L. Altonovas 13. 1965 Kā ilgstoša FI darbības programa tiek apstiprinata magnētiskā hidrodināmika un cietvielu radiācijas fizika . Viens no galvenajiem 1965. gada notikumiem bija žurnāla Magnētiskā hidrodinamika radīšana. 1966 Pabeigta laboratoriju korpusa 1. kārtas un Hg lab. celtniecība Salaspilī