Meklēšana

Partijas "KPV LV" Saeimas frakcija pirms jautājuma skatīšanas valdībā par Latvijas Universitātes (LU) rektora vēlēšanām nolēma uzklausīt LU rektora Indriķa Muižnieka viedokli, pirmdien pulcējot frakcijas un LU pārstāvjus kopīgā sēdē. „KPV LV” taujāja par LU attīstības redzējumu un tiesiskumu, kas saistīts ar rektora vēlēšanām. Frakcijas valdes loceklis Atis Zakatistovs sēdes sākumā lūdza LU rektoru Indriķi Muižnieku informēt par nākotnes attīstības redzējumu Universitātē, kā arī ziņot par tiesiskumu, kas saistās ar rektora ievēlēšanu. „Mēs kā frakcija šobrīd esam ieņēmuši neitrālu nostāju, un vēlamies uzklausīt gan vienu pusi, gan otru,” teica A. Zakatistovs. Frakcijas sēdes sākumā LU rektors Indriķis Muižnieks stāstīja par plānotajiem mērķiem un sasniegumiem turpmākajos gados. Rektors ieskicēja arī pagājušajos četros gados paveikto: „Mūsu darbības laikā ir pieaudzis studentu, zinātnieku un pasniedzēju skaits, vidējais darbinieku vecums ir krietni samazinājies, esam kļuvuši arī

diskutēts par jauniešu lomu medijpratības veicināšanā un diskusijas ietvaros tiks aplūkoti arī labās prakses piemēri, tostarp, savā pieredzē dalīsies Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes studentes – jauniešu kustības “Medijpratējs” iniciatores. Diskusiju vadīs UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika. “Esam sākuši runāt par medijpratības iekļaušanu formālās izglītības saturā, tomēr šis process ir lēns un mācību satura pārsātinātība ierobežo iegūstamo zināšanu un prasmju dziļumu. Veids, kā risināt šo izaicinājumu, ir neformālā izglītība, un īpašs potenciāls ir “jaunieši – jauniešiem” pieejai. Būdami prasmīgāki digitālo tehnoloģiju lietotāji jaunieši var kļūt par medijpratības veicinātājiem, kuriem ir potenciāls savas prasmes nodot gan saviem vienaudžiem, gan jaunākām un vecākām paaudzēm,” uzsver viena no diskusijas dalībniecēm Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes UNESCO Medijpratības un informācijpratības katedras vadītāja Guna Spurava

Latvijas Universitātes (LU) Muzejs papildina apskates objektu sarakstu un piedāvā interesentiem apmeklēt vienu no LU apskates objektiem – LU galvenās ēkas jumta platformu, kuras vēsture datēta sākot ar 19. gadsimta 80. gadu sākumu. LU galvenās ēkas jumta platformas vēsture sākas 19. gadsimta otrajā pusē, kad tā tika uzbūvēta ģeodēzistu vajadzībām. Uz platformas tika precīzi noteiktas koordinātas Rīgas nullpunktam, kuru var apskatīt arī šodien. 20. gs. 30. gados jumta platforma pieredzēja pārmaiņas, kad LU astronomi un LU Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes studenti veica astronomiskos pētījumus, izmantojot teleskopus. Līdz 2008. gadam jumta platforma bija no koka, bet tad to nomainīja ar metāla platformu, kas padara apmeklējumu zinātniekiem un interesentiem drošāku. 20. gs. otrajā pusē jumta platformas pielietojums turpināja mainīties – pēc Otrā pasaules kara 20. gs. 60. gados uz jumta platformas sāka strādāt meteologi, kas sāka mērīt laikapstākļus no LU galvenās ēkas jumta

Latvijas Universitātes (LU) Muzejs papildina apskates objektu sarakstu un piedāvā interesentiem apmeklēt vienu no LU apskates objektiem - LU galvenās ēkas jumta platformu , kuras vēsture datēta sākot ar 19. gs. 80. gadu sākumu. Latvijas Universitātes (LU) galvenās ēkas jumta platformas vēsture sākas 19. gadsimta otrajā pusē , kad tā tika uzbūvēta ģeodēzistu vajadzībām. Uz platformas tika precīzi noteiktas koordinātas Rīgas nullpunktam, kuru var apskatīt arī šodien. 20. gs. 30. gados jumta platforma pieredzēja pārmaiņas, kad LU astronomi un LU Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes studenti veica astronomiskos pētījumus, izmantojot teleskopus. Līdz 2008. gadam jumta platforma bija no koka, bet tad to nomainīja ar metāla platformu, kas padara apmeklējumu zinātniekiem un interesentiem drošāku. 20. gs. otrajā pusē jumta platformas pielietojums turpināja mainīties – pēc Otrā pasaules kara 20. gs. 60. gados uz jumta platformas sāka strādāt meteologi, kas sāka mērīt laikapstākļus

Latvijas Universitāte ir dibināta pirms 100 gadiem kā nacionāla universitāte ar misiju, kas izteikta tās devīzē: “Zinātnei un tēvzemei”. Visā tās pastāvēšanas laikā Latvijas Universitāte centusies apvienot izcilību pētniecībā ar ieguldījumu Latvijas sabiedrībā, izglītojot studentus dabas, tehnisko, humanitāro un sociālo zinātņu jomās. Šobrīd tā ir lielākā Latvijas universitāte. Darbs pie pētniecības un studiju procesa uzlabošanas Latvijas Universitātē notiek nepārtraukti, tomēr nav arī šaubu, ka straujās sociālās un tehnoloģiskās pārmaiņas, kā arī zinātnes un izglītības globalizācija radījusi nepieciešamību sistēmiski izvērtēt augstākās izglītības saturu un procesu, tai skaitā arī Latvijas Universitātē. Latvijas Universitātes Senāts atbalsta Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un Izglītības un zinātnes ministrijas uzsākto diskusiju par Latvijas augstākās izglītības sistēmas un augstskolu pārvaldības modeļu pilnveidošanu. Mēs atbalstām šīs iniciatīvas mērķi – padarīt

, bet to pavada arī vairākas kopīgas intereses. Abas organizācijas ir augsti motivētas izaugsmei, turklāt Evolution Gaming gadījumā, attīstībā būtisku lomu ieņem jaunie profesionāļi IT un citās saistītās nozarēs. Pie mums, LU, šādi profesionāļi top un ceru, ka šī sadarbība sporta jomā veicinās uzņēmumam panākumus arī biznesā.” No 3200 cilvēku lielā kolektīva, Evolution Latvia strādā vairāk kā tūkstoš studentu, kuri ikdienā apvieno darbu ar studijām - tas ir viens no iemesliem, kādēļ Evolution Gaming uzsver nepieciešamību atbalstīt jauniešus Latvijā, sekmējot kā personīgo, tā arī profesionālo izaugsmi. Tikpat nozīmīga ir arī vērtību loma, kas saista abas organizācijas – komandas darbs un tiekšanās pēc jaunām rezultātu virsotnēm, kuras Evolution Gaming un Latvijas Universitātes basketbola sistēma cer jo īpaši veicināt ar šo sadarbības turpināšanu. Evija Griķe – Evolution Latvia komunikācijas speciāliste: +371 20178601; egrike@evolutiongaming.com.

Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds laidis klajā LU Medicīnas fakultātes Anatomijas un histoloģijas katedras autoru kolektīva sagatavoto grāmatu “Cilvēka anatomija. Galva. Kakls. 1. daļa”. Latvijas Universitātes profesores G. Knipšes un asociētās profesores Dž.Krūmiņas redakcijā tapušās grāmatas autori ir G.Knipše, Dž.Krūmiņa, S.Boka, J.Šavlovskis, A.Vīksna. Tāpat kā sērijas pirmā grāmata “Cilvēka anatomija. Roka. Kāja”, kuru jau novērtējuši daudzi LU Medicīnas fakultātes studenti un citi ar medicīnu saistītie, arī jaunā grāmata ir veidota divās valodās: latviešu un angļu, teksts iet paralēli divās slejās. Anatomisko struktūru apzīmējumi latīņu valodā atbilst Starptautiskajai anatomiskajai nomenklatūrai Terminologia Anatomica , ko apstiprinājusi Anatomijas terminoloģijas federatīvā komiteja (FCAT). Grāmatas saturs pieskaņots anatomijas studiju kursa programmai. Grāmatā “Cilvēka anatomija. Galva. Kakls. 1.daļa” aprakstīta galvaskausa un kakla skriemeļu uzbūve, galvas un

Veiksmīgas zinātniskās sadarbības rezultātā Taivānas Nacionālās Suņa Jatsena Universitātes (NSJSU) un Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta (LU CFI) vadošie pētnieki nonāca pie lēmuma par Taivānas un Baltijas valstu fizikas pētījumu centra izveidi, kas tika atklāts 2020. gada 12. martā LU CFI. Šī pētījumu centra mērķis ir nodrošināt studentu, vadošo pētnieku un profesoru apmaiņas vizītes, LU CFI brīvpieejas laboratoriju iekārtu izmantošanu, kā arī savstarpēji izglītojošu semināru organizēšanu par jaunākajām pētniecības metodēm un rezultātiem. Centra svinīgajā atklāšanā piedalījās gan zinātnieki, gan vadības pārstāvji no Taivānas NSJSU, Latvijas Universitātes un LU CFI, kā arī aicinātie viesi no Saeimas, UNESCO, Valsts izglītības attīstības aģentūras un Ārlietu ministrijas. Taipejas misijas pārstāvis Latvijā Endijs Čiņs ( Andy Chin ) savā uzrunā uzsvēra, ka Fizikas pētījumu centra izveide stiprinās sadarbību starp Taivānu un Baltijas valstīm. Savukārt NSJSU

Korejas studiju centra docētāji nodarbojas ar pētniecību un māca studentus Āzijas studiju nodaļas studiju programmās, kurās korejiešu valodas un kultūras apguve ir ieņēmusi stabilu vietu līdzās arābu, japāņu un ķīniešu valodai un kultūrai. Korejas studiju centra un Latviešu valodas aģentūras sadarbības rezultātā ir tapusi jauna, noderīga grāmata – “Korejiešu īpašvārdu atveide latviešu valodā: ieteikumi”. Grāmatas autors: Džinsoks So Mūsdienās korejiešu valodā runā vairāk nekā 75 miljoni cilvēku. Korejiešu valodai oficiālās valodas statuss ir gan Korejas Republikā jeb Dienvidkorejā, gan Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā jeb Ziemeļkorejā, šajā valodā runā arī Ķīnā (pierobežas provincēs), Japānā, Krievijā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Singapūrā, Taizemē, Guamā un Paragvajā. Korejiešu īpašvārdu atveides principu izstrādē mēģināts izvairīties no starpniekvalodu (piemēram, angļu vai krievu valodas) ietekmes, primāra ir vārdu izruna korejiešu valodā, tajā pašā laikā izruna, cik

Korejas studiju centra docētāji nodarbojas ar pētniecību un māca studentus Āzijas studiju nodaļas studiju programmās, kurās korejiešu valodas un kultūras apguve ir ieņēmusi stabilu vietu līdzās arābu, japāņu un ķīniešu valodai un kultūrai. Korejas studiju centra un Latviešu valodas aģentūras sadarbības rezultātā ir tapusi jauna, noderīga grāmata – “Korejiešu īpašvārdu atveide latviešu valodā: ieteikumi”. Grāmatas autors: Džinsoks So. Mūsdienās korejiešu valodā runā vairāk nekā 75 miljoni cilvēku. Korejiešu valodai oficiālās valodas statuss ir gan Korejas Republikā jeb Dienvidkorejā, gan Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā jeb Ziemeļkorejā, šajā valodā runā arī Ķīnā (pierobežas provincēs), Japānā, Krievijā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Singapūrā, Taizemē, Guamā un Paragvajā. Korejiešu īpašvārdu atveides principu izstrādē mēģināts izvairīties no starpniekvalodu (piemēram, angļu vai krievu valodas) ietekmes, primāra ir vārdu izruna korejiešu valodā, tajā pašā laikā izruna, cik