Meklēšana

Bibliotēku nedēļas laikā no 17. līdz 23. aprīlim ikviens interesents aicināts iesaistīties dažādās LU Bibliotēkas rīkotajās aktivitātēs, aplūkojot dārgumus no virtuālās izstādes, piedaloties aklajā randiņā ar grāmatu, jaunu e-resursu izmēģināšanā, abonēto e-resursu izmantošanas apmācībās un daudzveidīgos semināros gan tiešsaistē, gan klātienē. Šī gada Bibliotēku nedēļas vadmotīvs ir “Svinam kopā! LBB 100”, jo šogad Latvijas Bibliotekāru biedrība (LBB), pēc kuras ierosinājuma aizsākās Latvijas “Bibliotēku nedēļas” tradīcija, atzīmē savu simtgadi. Nedēļas gaitā dalībnieki varēs uzlabot e-resursu izmantošanas prasmes, gūt prieku, iepazīstoties ar jauniem e-resursiem un piedaloties īpašā akcijā, kas palīdzēs uzlabot attiecības ar literatūru un dažādot grāmatu izvēles metodes. LU Bibliotēkas organizēto nodarbību, semināru un aktivitāšu mērķauditorija ir LU studenti, akadēmiskais, zinātniskais personāls un citi interesenti. Bibliotēku nedēļas programma “Aklais randiņš ar grāmatu

Universitātē (LU) un Biznesa augstskolā Turība – līdzīgas auditorijas ierīkotas jau iepriekš, tādējādi tiks būtiski uzlabota visu iepriekšminēto augstskolu sadarbība dažādu kursu pasniegšanas un eksaminācijas jomās, kā arī būtiski stiprinās studējošo un docētāju digitālās prasmes. LBTU, RTA un DU hibrīdauditoriju risinājumā iestrādāta ieraksta, video producēšanas un straumēšanas sistēma, tādējādi nodrošinot ierakstus gan satura apguvei tiešsaistē, gan šo ierakstu vēlākai apstrādei un izvietošanai e-studiju sistēmās. “Auditorijā nodrošināta video saziņa starp augstskolām līdz pat 4K izšķirtspējā, lekciju un semināru ierakstīšana, eksperimentu rādīšana attālināti izmantojot dokumentu kameru, kvalitatīva audio saziņa izmantojot pasniedzēja un studentu mikrofonu stacijas, satura prezentēšana no studentu portatīvajiem datoriem bezvadu režīmā. Auditorijas vadībai izmantots skārienjūtīgs panelis ar lietotāja saskarni latviešu un angļu valodā, kas vienkāršo iekārtu vadību, padarot to izmantojamu

gados ir saasinājusies daudzās pasaules valstīs. Kāpēc? Kas mums būtu jādara labāk, vairāk, citādāk? Būtiski: vai mēs saredzam ne tikai problēmas, bet arī to, kādos virzienos rīcība ir pareiza, ko varam mācīties un aizgūt viens no otra un kādu praksi paplašināt?” sarunas virzienus ieskicēja diskusijas vadītāja, LU Padomes locekle Mārīte Seile. “Katrai Latvijas skolai neatkarīgi no tās atrašanās reģiona, pilsētas vai ciema ir jāatbilst vienotiem kvalitātes kritērijiem. Ministrijas uzdevums ir palīdzēt pašvaldību izglītības pārvaldēm saskatīt, kā raudzīties uz skolas kvalitāti. Šobrīd mums jālūkojas ne tikai uz pedagogu sagatavošanas programmu, bet arī uz direktoru sagatavošanu, - kā iedot viņiem nepieciešamās prasmes vadīt un nodrošināt kolektīvā iekļaujošu un pozitīvu mikroklimatu. Ne tikai bērni un vecāki redz, kāda ir kārtība skolā, bet arī potenciālie pedagoģijas studenti. Skolās ir nepieciešams kā mūsdienīgs tehnoloģiskais nodrošinājums un laba pārvaldība, tā arī sabalansēta slodze

kursā – kā jebkurā mācību procesā – ir novērojams studentu atbirums, kas saistās ar finansiāliem, ģimenes vai profesionāliem iemesliem vai to kombināciju. Nereti topošie skolotāji saprot, ka darbs skolā nāk ar lielākiem izaicinājumiem, nekā sākotnēji plānots, un tiek pieņemts lēmums turpināt iepriekšējo karjeru. Kā iemesls tiek norādīts arī slodzes apmērs, atalgojums un darba vide. Par “Mācītspēks” Darba vidē balstītas pedagoģijas studijas “Mācītspēks” iekļauj 2.līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas “Skolotājs” apguvi pirmajā jeb kvalifikācijas gadā un otro jeb indukcijas gadu, kura ietvaros skolotāji turpina profesionālo pilnveidi vienā no četrām profesionālās kompetenču pilnveides mācību programmām Latvijas Universitātē. Plašāka informācija par “Mācītspēks” ir pieejama www.macitspeks.lu.lv, savukārt par citām pedagoģijas studiju iespējām – www.esiskolotajs.lu.lv. “Mācītspēks” īsteno Latvijas Universitāte, Daugavpils Universitāte un Liepājas Universitāte.

absolvējuši 104 skolotāji. Katrā studiju kursā – kā jebkurā mācību procesā – ir novērojams studentu atbirums, kas saistās ar finansiāliem, ģimenes vai profesionāliem iemesliem vai to kombināciju. Nereti topošie skolotāji saprot, ka darbs skolā nāk ar lielākiem izaicinājumiem, nekā sākotnēji plānots, un tiek pieņemts lēmums turpināt iepriekšējo karjeru. Kā iemesls tiek norādīts arī slodzes apmērs, atalgojums un darba vide. Par “Mācītspēks” Darba vidē balstītas pedagoģijas studijas “Mācītspēks” iekļauj 2. līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas “Skolotājs” apguvi pirmajā jeb kvalifikācijas gadā un otro jeb indukcijas gadu, kura ietvaros skolotāji turpina profesionālo pilnveidi vienā no četrām profesionālās kompetenču pilnveides mācību programmām Latvijas Universitātē. Plašāka informācija par “Mācītspēks” ir pieejama www.macitspeks.lu.lv, savukārt par citām pedagoģijas studiju iespējām – un www.esiskolotajs.lu.lv. “Mācītspēks” īsteno Latvijas Universitāte, Daugavpils

Ja neizdevās apmeklēt lielāko studiju festivālu “L-Universs” un uzzināt par studijām Latvijas Universitātē (LU), nekas nav nokavēts – LU aicina uz Atvērto durvju nedēļu, kurā sniegsim plašu ieskatu studiju dzīvē – iepazīstināsim ar studiju vidi – infrastruktūru, programmu specifiku un mācībspēkiem, dosim iespēju aprunāties ar esošajiem studentiem par viņu iespaidiem LU, tā ļaujot uzzināt noderīgu informāciju par studijām lielākajā universitātē Latvijā. Atvērto durvju nedēļā viesos gaidīts ikviens interesents bez iepriekšējas reģistrācijas no 19. līdz 23. martam dažādās LU ēkās Rīgā un filiālēs visā Latvijā – Cēsīs, Bauskā, Kuldīgā, Tukumā, Jēkabpilī, Madonā un Alūksnē. 19. martā ikvienam interesentam visas dienas garumā būs iespēja uzzināt par studiju iespējām dabaszinātnēs, kuras lielākoties “mīt” LU Akadēmiskā centra Dabas mājā. Plkst. 10.00 ciemos gaidīs pārstāvji no studiju programmām “Bioloģija”, “Biotehnoloģija un bioinženierija”; plkst. 12.00– “Ķīmija”, “Darba aizsardzība

"Aura" savu darbību sāka 2004.gadā, apvienojoties studentiem no LU Fizikas un matemātikas fakultātes. Šo gadu laikā tā iedvesmojošais kolektīvs ir piedzīvojis strauju izaugsmi, gūstot panākumus un godalgas gan vietējos, gan starptautiskos konkursos un koncertprojektos. Savu panākumu dēļ “Aura” kopā ar vienu no veiksmīgākajiem mūsdienu kormūzikas autoriem Latvijā Raimondu Tigulu ir aicināti šogad piedalīties arī XVI Latviešu Dziesmu un Deju svētkos Kanādā. Par LU fondu Latvijas Universitātes fonds dibināts 2004.gadā ar mērķi veicināt sadarbību ar Latvijas Universitātes esošajiem un potenciālajiem mecenātiem un sadarbības partneriem. Fonds ir izveidots, lai piesaistītu finansējumu un sniegtu atbalstu LU izcilākajiem studentiem, pētniekiem un viņu vadītajiem projektiem un pētījumiem, veicinātu modernas mācību vides izveidi, kā arī nodrošinātu Latvijas Universitātes ēku būvi un rekonstrukciju. Investējot Latvijas nākotnē, LU fonds strādā, lai stiprinātu Universitātes saikni ar sabiedrību un

"Aura" savu darbību sāka 2004.gadā, apvienojoties studentiem no LU Fizikas un matemātikas fakultātes. Šo gadu laikā tā iedvesmojošais kolektīvs ir piedzīvojis strauju izaugsmi, gūstot panākumus un godalgas gan vietējos, gan starptautiskos konkursos un koncertprojektos. Savu panākumu dēļ “Aura” kopā ar vienu no veiksmīgākajiem mūsdienu kormūzikas autoriem Latvijā Raimondu Tigulu ir aicināti šogad piedalīties arī XVI Latviešu Dziesmu un Deju svētkos Kanādā. Par LU fondu Latvijas Universitātes fonds dibināts 2004.gadā ar mērķi veicināt sadarbību ar Latvijas Universitātes esošajiem un potenciālajiem mecenātiem un sadarbības partneriem. Fonds ir izveidots, lai piesaistītu finansējumu un sniegtu atbalstu LU izcilākajiem studentiem, pētniekiem un viņu vadītajiem projektiem un pētījumiem, veicinātu modernas mācību vides izveidi, kā arī nodrošinātu Latvijas Universitātes ēku būvi un rekonstrukciju. Investējot Latvijas nākotnē, LU fonds strādā, lai stiprinātu Universitātes saikni ar sabiedrību un

Aizvadītajā nedēļas nogalē, 29. un 30. jūnijā, Valmieras Jāņa Daliņa stadionā, norisinājās Latvijas nozīmīgākās sacensības vieglatlētikā. Šajās sacensībās Latvijas Universitāti (LU) pārstāvēja 14 sportisti. Kopā tika iegūtas 5 zelta medaļas un 4 sudraba medaļas. 29. jūnijā 1500 metru distancē startēja talantīgā Agate Caune , kura ir LU studente un duālās karjeras sportiste. Viņa 1500 metru distancē izcīnīja Latvijas čempiones titulu ar rezultātu - 4:21,54. Agate atzīst, ka bijis prieks startēt tieši Valmierā: "man bija liels prieks startēt Latvijas čempionātā Valmierā, savās mājās. Priecājos par sasniegto rezultātu." Lēkšanas sektorā (trīssoļlēkšana) Sandis Dzenītis un Marks Grantiņš cīnījās par tālāko lēcienu. Sandis uzstādīja savu šīs sezonas labāko rezultātu, kas rezultējās ar zelta medaļu un čempiona titulu trīssoļlēkšanā. Zelta vērtais rezultāts bija pielīdzināms 15.71 metriem . Savukārt, Marks ierindojās 4. vietā ar rezultātu 14 metri un 20 centimetri . Sandis

Gadsimtiem ilgi medicīnas studenti un ārsti ir izmantojuši slimību medicīniskus vaska modeļus, lai iemācītos vizuāli atpazīt visa veida patoloģijas, to specifiskās iezīmes orgānos. Bet, kādreiz dominējošā medicīniska vizuālā slimības izpētes forma - mulāža (trīs dimensiju vaska figūra) ir gandrīz pazudusi no pedagoģiski zinātniskās ilustrācijas pasaules. Pašlaik mulāžas ir zaudējušas savu popularitāti apmācībā, taču ir pāragri noraidīt vaska modeļu izmantošanu dažādās medicīnas disciplīnās. Eiropā, it īpaši Itālijā, jau Renesanses periodā radusies pieaugošā interese par cilvēku, sāka rasties izpratne par zinātnes nozīmīgumu un pirmais, kas tika darīts, bija izpētīt dažādus apmācības veidus, ar kuru palīdzību zinātniskie atklājumi varētu kļūt pieejami visiem interesentiem. Viena no šādām metodēm bija cilvēka ķermeņa mulāžu ieviešana medicīnas studentu un jauno ārstu apmācībā. Mulāžas apmācībai sāka parādīties 17. gadsimta beigās autopsiju ierobežojuma dēļ. Pirmgājēji šajā jautājumā