Meklēšana

lietotāju atgriezenisko saiti, pārveidos gala produktus, izmantojot profesionālu mārketinga pieeju ar precīzi definētiem galvenās darbības rādītājiem, apvienos pakalpojumu un produktu klāstu kopējā e-Infra katalogā, lai paplašinātu to izmantošanu. Kopā ar COAR , OpenAIRE-Advance palielinās OpenAIRE globālo lomu, paplašinot sadarbību ar ASV, Japānu, Kanādu, kā arī Latīņamerikas un Āfrikas valstīm. Vairāk par projektu skatīt šeit . Nacionālais atvērtās piekļuves dienests ir atbalsta punkts pētniekiem, doktorantūras studentiem, zinātnisko projektu vadītājiem, zinātnisko institūciju administratīvajam personālam, zinātnes politikas veidotājiem Latvijā par jautājumiem, kas saistīti ar zinātnisko rezultātu publiskošanu atvērtā piekļuvē. Tas ir izveidots, pateicoties Latvijas Universitātes dalībai Eiropas Komisijas projektā OpenAIRE . Kontaktinformācija Gita Rozenberga Nacionālais atvērtās piekļuves dienests e-pasts: napd@lu.lv Kontaktinformācija Gita Rozenberga

stāstīja par zudušām pirmdzimtā tiesībām latviešu tautasdziesmās.Konferences organizētāja, latviešu un lietuviešu literatūras pētniece Dr. Justīne Prusinovska uzdeva provokatīvu jautājumu, kāpēc latviešu literatūrā cilvēku interesē tikai paša liktenis un bojāeja, kāpēc latvietis sevi prezentē sevi kā cietēju un nabadziņu, kam pasaule dara pāri. Sākumu šai situācijai viņa atradusi jau 17.– 18.gadsimta tekstos, ko pēc tam literārajā tradīcijā nostiprinājis G. Merķeļa darbs “Latvieši” (1797). Izvērstu viņas pētījumu varēsim izlasīt krājumā “Perspectives of Baltic Philology III”. Krājumu izdod Poznaņas universitāte.Konference deva iespēju komunicēt ar Latvijas, Lietuvas un Polijas kolēģiem, pārrunāt studentu un docētāju apmaiņas iespējas, dalīties studiju procesa organizācijas pieredzē, kā arī iepazīt skaistu pilsētu.

, veido kolekcijas Itālijā - Murāno stikla studijā pie Adreano Berengo. Latvijā A. Bērziņa regulāri piedalās izstādēs ar saviem glezniecības darbiem. Pelēkajā decembra laikā Tropu tauriņu mājas apmeklētājiem tiek gatavots pārsteigums. Garās mijkrēšļa stundas ir lieliski piemērotas, lai tās pavadītu krēslas tauriņu krāšņajā sabiedrībā. No 5. līdz 14. decembrim pirmo reizi Latvijā būs iespēja baudīt "Krēslas tauriņu brīnumu". No oktobra līdz martam dārzs apmeklētājiem atvērts katru dienu no plkst. 10:00 līdz 16:30. Ieejas maksa: skolēniem 1,00 EUR, pensionāriem un studentiem 2,00 EUR, pieaugušajiem 3,00 EUR.

, kādus noslēpumus atklāj priekšmetu ceļš uz krājumu un, iespējams, dzirdēsim ne vienu vien muzeja leģendu. RMM, iezīmējot 2018. gadu pārmiju tēmā, ik mēnesi piedāvā iepazīt nozīmīgas vēstures liecības no muzeja krājuma "Mēneša priekšmeta" ekspozīcijā "Birojnīcā", kas veidota sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmijas Audio-vizuālās mediju mākslas scenogrāfijas nodaļas studentiem. Aktualizējot šo vērtību aizsākto stāstu mūsdienu kontekstā, katram "Mēneša priekšmetam" ir veltīta ekspertu saruna, uz kuru aicināti visi interesenti "Birojnīcas" telpās. Vizītkarte ar vēstulīti, kuru Aspazija 1943. gada 14. aprīlī sūtījusi toreizējā Rakstniecības un teātra muzeja direktoram Arturam Baumanim, izvēlēta par RMM aprīļa "Mēneša priekšmetu", ko jaunais scenogrāfs Andris Kaļiņins asprātīgi apspēlējis spoguļspēlē un, izgaismojot tukšu vitrīnu, uzsvēris to, ka Aspazijas tējmašīna varēja būt, bet netapa par mūsdienās apskatāmu muzeja krājuma priekšmetu

biomedicīnai.Konference ‘Funkcionālie materiāli un nanotehnoloģijas’ norisinās kopš 2006. gada un ir guvusi paliekošu popularitāti starptautisko zinātnieku vidū. Šogad savu dalību konferencē apstiprinājuši vairāk nekā 180 zinātnieku no ASV, Baltkrievijas, Dānijas, Dienvidāfrikas, Francijas, Gruzijas, Igaunijas, Itālijas, Izraēlas, Kazahstānas, Krievijas, Lietuvas, Norvēģijas, Polijas, Portugāles, Somijas, Taizemes, Taivānas, Ukrainas, Ungārijas, Vācijas, Zviedrijas, un, protams, Latvijas.Atsevišķās sanāksmēs tiks diskutēts par sadarbības uzsākšanu kopēju projektu ietvaros, zinātnes attīstību, studentu apmaiņu un valsts un politisko atbalstu zinātnei. 4. oktobrī speciāla sesija ir veltīta Apvārsnis 2020 projektu referātiem. Tiks prezentēts arī pārskats par LU CFI koordinēto projektu CAMART², kurš šobrīd ir vienīgais Eiropas Komisijas “Apvārsnis 2020” programmas “Spreading Excellence and Widening Participation” 2. fāzes finansējumu ieguvušais projekts Baltijas jūras reģionā. Konferences mājaslapa

piedalīties akadēmisko un zinātniski pētniecisko institūtu vadītāji, nozaru ministriju atbildīgās amatpersonas, uzņēmēji, ekonomikas un finanšu eksperti, nevalstisko organizāciju pārstāvji, doktoranti un studenti. Viņu vidū Egils Levits, Eiropas Savienības tiesas tiesnesis, Ieva Tetere, AS “SEB banka” valdes priekšsēdētāja, Laimdota Straujuma, bijusī ministru prezidente, Andrejs Vasiļjevs, SIA “Tilde” valdes priekšsēdētājs, Andris Ambainis, Latvijas Universitātes profesors, Irēna Kokina, Daugavpils Universitātes rektore, Edmunds Beļskis, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks, Ivars Ijabs, Latvijas Universitātes asociētais profesors, Valters Ščerbinskis, Nacionālās enciklopēdijas galvenais redaktors, Ģirts Rungainis, „Prudentia” partneris, Jānis Grabis, Rīgas Tehniskās universitātes profesors, Andris Razāns, Ārlietu ministrijas Plānošanas grupas vadītājs, Reinis Bērziņš, “Altum” valdes priekšsēdētājs.Konferencē ir aicināti piedalīties plašsaziņas

balvu, rektors akcentēja, ka vēlas palikt atmiņā kā zinātnieks nevis kā lielākās akadēmiskās ēkas Latvijā veidotājs.”Mūsu templis ir nosaukts LU devīzē, tas ir mūsu darbs zinātnei un tēvijai. Tas, ko darām Torņakalnā, ir tikai ceļš un instruments, ar ko mēs ejam uz šo templi, ar kuru mēs vairojam mūsu studentu, Latvijas zinātnieku un kultūras iespējas augt un attīstīties, un ieņemt gan sev piekritīgo vietu Eiropas augstākās izglītības un zinātnes telpā, gan Latvijai sarūpēt pienācīgo lomu mūsu zinātnes, ekonomikas un sabiedrības izaugsmē,” sacīja I.Muižnieks.Cicerona Goda nosaukumu izglītības un zinātnes kategorijā saņēmaRīga Tehniskās universitātes Inženierzinātņu vidusskola par devumu nākamo inženieru sagatavošanā un zinātniskais žurnāls“Enerģija un pasaule” par enerģētikas problēmu daudzpusīgu atspoguļojumu.Cicerona balva nominācijā "Kultūra" tika piešķirta mākslas vēsturniekamImantam Lancmanim par nezūdamu ieguldījumu Rundāles pils atjaunošanā un literāteiMārai Zālīteipar

tur atgriežas atkārtoti. Šāds “komplektiņš” liecina par dziļām problēmām un mēģināsim saprast, kā tās rodas. Dokumentālo stāstu stāstīs Dailes teātra aktieris Kaspars Zāle (režisors Linards Āboltiņš), ekspertu diskusijā piedalīsies Rīgas pašvaldības Bērnu un jauniešu centra struktūrvienības "Ziemeļi" Vecākā sociālā darbiniece Mārīte Šīre, garīdznieks un filozofijas doktorants Jānis Meļņikovs un psiholoģe Olga Kārkliņa. Diskusiju moderēs socioloģe Baiba Bela un brīvprātīgais cietuma kapelāns, Svētā Lūkas atbalsta biedrības vadītājs Mārtiņš Krūklis. Pateicamies cilvēkiem, kuri uzticēja savus dzīvesstāstus un LU Socioloģijas maģistra programmas studentiem, kuri tos pierakstīja. Pateicamies režisoram un aktieriem, kuri transformēja dzīvesstāsta interviju dokumentālā stāstā.

Latvijas Universitātes (LU) basketbola komanda trešdien, 9. janvārī, aizvadīja pirmo izbraukuma spēli jaunajā gadā, tiekoties ar “Parnu Sadam” vienību. Lai arī saspringtā cīņā studentiem izdevās būt pārākiem pēc pirmajiem trim spēles ceturkšņiem, ļoti neveiksmīgā noslēdzošā ceturtdaļa liedza svinēt uzvaru, atzīstot pretinieku pārākumu ar rezultātu 64:82. Rezultatīvākais spēlētājs LU rindās bija Linards Jaunzems ar 17 punktiem, savukārt 16 punktu Renāram Birkāna kontā. Spēles rezultātu atklāja Renārs Birkāns, kam uzreiz sekoja pretinieku atbilde un rezultāta izlīdzināšana (2:2). Turpinājumā Birkānam vēl divi punkti, bet laukuma saimniekiem ar trim punktiem pēc kārtas izdevās pirmoreiz izvirzīties minimālā vadībā (4:5). Lielāko daļu pirmā ceturkšņa spēle ritēja punkts punktā, tam noslēdzoties ar rezultātu 18:17 Latvijas Universitātes labā. Otro ceturtdaļu “Parnu Sadam” sāka ar precīzu tālmetienu, atgūstot sev vadību (18:20). Tam sekoja seši bezatbildes punkti Edvarda Mežuļa un Linarda

, LUMatemātikas un informātikas institūta attīstības direktors Rihards Balodis-Bolužs , Rīgas Tehniskās universitātes Informācijas tehnoloģijas institūta direktors Jānis Grabis , Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra , AS “Latvijas Finieris” padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis , “SAF Tehnika” valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs , Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece Santa Šmīdlere , Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietnieks zinātnes jomā Dmitrijs Stepanovs , Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edmunds Beļskis , Ekonomikas ministrijas Nozaru politikas departamenta direktors Gatis Silovs , Latvijas jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētāja Ieva Siliņa , Latvijas Studentu apvienības prezidente Justīne Širina , kā arī vairāki citi valstisko un nevalstisko institūciju eksperti. Konferencē ir aicināti piedalīties plašsaziņas