Meklēšana

Vēl ir iespēja pieteikties bakalaura un maģistra studijām Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē gan budžeta, gan maksas studiju vietās. Jaunas, starpdisciplināras studiju programmas, radoša un multilingvāla studiju vide, kompetenti un savā jomā atzīti mācībspēki (literatūras un teātra kritiķi, valodnieki, redaktori, tulki un tulkotāji, antropologi, folkloras un starpkultūru pētnieki), zinošs un atbalstošs personāls. Ja vēlies jau šajā rudenī kļūt par mūsu studentu, ir pēdējais brīdis, lai atrastu savu studiju programmu un pieteiktos! PIETEIKŠANĀS BAKALAURA STUDIJĀM Pieteikties iespējams gan, aizpildot elektronisko veidlapu un augšupielādējot nepieciešamos dokumentus, gan klātienē fakultātē. Elektroniskā veidlapa Humanitāro zinātnu fakultātes bakalaura studiju programmās pieejama līdz 26. augustam! Pieteikties klātienē Humanitāro zinātņu fakultātē Visvalža ielā 4a Rīgā studijām var no 23. augusta līdz 27. augustam! 23.08 (pirmdiena) no 13.00 līdz 18.00 24

Pirmdien, 30. augustā, tiešsaistē notiks informatīvs seminārs “Studējošo caurviju kompetences: pētīšana, novērtēšana, pilnveide”. Tas norisināsies pētījuma “Augstākajā izglītībā studējošo kompetenču novērtējums un to attīstības dinamika studiju periodā” ietvaros, noslēdzot projekta 1. kārtu. Semināra dalībniekus uzrunās izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece un UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika. Docente Sanita Baranova stāstīs par caurviju kompetencēm studiju rezultātos un to novērtēšanā, profesors Ģirts Dimdiņš iepazīstināts ar instrumentu studējošo caurviju kompetenču dinamikas novērtēšanai studiju periodā, savukārt profesore Zanda Rubene prezentēs rīcībpolitikas rekomendācijas studējošo caurviju kompetenču novērtēšanai. Semināru moderēs asociētā profesore Anika Miltuze. Pasākuma laikā notiks pirmizrāde režisora Niklāva Rubeņa veidotajai videofilmai “Kāpēc studentam jāapgūst caurviju prasmes”. Pētījuma pirmajā kārtā veikta zinātniskās

Pirmdien, 30. augustā, tiešsaistē notiks informatīvs seminārs “Studējošo caurviju kompetences: pētīšana, novērtēšana, pilnveide”. Tas norisināsies pētījuma “Augstākajā izglītībā studējošo kompetenču novērtējums un to attīstības dinamika studiju periodā” ietvaros, noslēdzot projekta 1. kārtu. Semināra dalībniekus uzrunās izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece un UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika. Docente Sanita Baranova stāstīs par caurviju kompetencēm studiju rezultātos un to novērtēšanā, profesors Ģirts Dimdiņš iepazīstināts ar instrumentu studējošo caurviju kompetenču dinamikas novērtēšanai studiju periodā, savukārt profesore Zanda Rubene prezentēs rīcībpolitikas rekomendācijas studējošo caurviju kompetenču novērtēšanai. Semināru moderēs asociētā profesore Anika Miltuze. Pasākuma laikā notiks pirmizrāde režisora Niklāva Rubeņa veidotajai videofilmai “Kāpēc studentam jāapgūst caurviju prasmes”. Pētījuma pirmajā kārtā veikta zinātniskās

Informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums Accenture, ņemot vērā pieprasījumu un cilvēku interesi par karjeru IT nozarē, šogad rudenī organizē papildus mācību kursus. Baltijā uzņēmums plāno apmācīt apmēram 220 cilvēku karjeras sākšanai IT nozarē. Vasarā Accenture turpināja izaugsmi, šobrīd uzņēmuma darbinieku skaits Baltijā sasniedz 2000. “Pandēmijas ietvaros aptveni katrs piektais Latvijas iedzīvotājs ir apsvēris karjeras vai esošās profesijas maiņu, atklāj uzņēmuma uzdevumā šogad veiktais SKDS pētījums. Vērtējot saņemtos pieteikumus vasaras mācībām, redzējām, ka aizvien vairāk cilvēku un studentu no citām nozarēm apsver profesijas maiņu. Liela daļa cilvēku izvērtē karjeras iespējas tieši IT nozarē, jo jomas izaugsme turpinās un digitalizācijas risinājumi ir nepieciešami visās tautsaimniecības nozarēs. Uzņēmuma pieredze liecina, ka speciālists tūrisma jomā var apgūt Scala programmēšanu, jurists var kļūt par DevOps speciālistu, mūziķis iemācīties Android lietotņu izstrādi, bet žurnālists

Komunikācijas zinātnes studenti studiju kursā “Žurnālistika dezinformācijas laikmetā”, kā arī citās K. Ločmeles vadītajās medijpratības un komunikācijas nodarbībās. Distinguished Humphrey Fellowship Program paredzēta profesionāļiem karjeras vidusposmā. Tā ir daļa no Fulbraita (Fulbright) apmaiņas programmas, taču atšķirībā no nepieciešamības atrasties ASV vienu semestri vai pilnu gadu, Distinguished Humphrey Fellowship Program tās dalībniekiem piedāvā intensīvu saturu nepilnu aptuveni trīs nedēļu garumā. Citi augustā notiekošajai programmai nominētie dalībnieki pārstāvēja Lietuvu, Čehiju, Slovākiju, Serbiju, Ukrainu, Bulgāriju, Gruziju, Turciju, Kirgizstānu un Moldovu.

Nikolajs Delle , pēc tam, līdz 1952.g. – docenta vietas izpildītājs Pēteris Liepiņš . Domājams, ka visi LU ģeoloģijas studenti, kas mācījušies laikā no 1925. līdz 1952. g., ir šos K. Citela plakātus redzējuši un izmantojuši. 19. un 20. gadsimtā kā mācību līdzekļi dabaszinībās plaši tika izmantoti tipogrāfiski iespiesti zīmēti plakāti. Visbiežāk to tēma bija botānika, zooloģija, cilvēka bioloģija. Ļoti populāra bija Vīnes biologa Paula Pfurtšellera ( Paul Pfurtscheller) zooloģisko plakātu sērija un Leipcigas zoologa Rūdolfa Leikarta ( Rudolf Leuckart ) zooloģisko plakātu sērija bija ļoti populāras, to zīmējumi arī 20. gs. beigās nereti tika reproducēti mācību grāmatās un mūsdienās redzami daudzās tīmekļa vietnēs. Botānikā izcilākie bija Oto Šmeila ( Otto Schmeil ) zīmējumi. Paleontoloģijas jomā zināmākie bija K. A. fon Citela Paleontoloģiskie plakāti – Palaeontologische Wandtafeln . Daudzi no 83 K. A. fon Citela paleontoloģiskajiem plakātiem ir skatāmi vairāku Eiropas universitāšu un

. un 3. moduļa aprobāciju savās universitātēs (Ālandu Lietišķo zinātņu universitātē un Haaga-Helia Lietišķo zinātņu universitātē). Egle Säre no Tartu Universitātes uzdeva prezentētājiem dažus precizējošus jautājumus par pilotēšanas niansēm. Kopumā, pirmie skolotāju un studentu iespaidi par pilotēšanu bija samērā pozitīvi, lai gan pilotēšanas process bija saistīts ar vairākiem izaicinājumiem. Pēc tam Ieva Margeviča-Grinberga un Svetlana Surikova no Latvijas Universitātes runāja par projekta aktualitātēm, kas saistītas ar izplatīšanas un komunikācijas aktivitātēm, piemēram, par informatīvajiem rakstiem LU PPMF PZI vietnē un maģistra darbu "Ilgtspējīgas finanšu pratības attīstības veicināšana profesionālajā vidējā izglītībā", kuru izstrādāja un 2021. gada 29. novembrī aizstāvēja Sandra Laķe. Maģistra darba ietvaros veiktā pētījuma mērķis bija izpētīt un izstrādāt ieteikumus ilgtspējīgas finanšu pratības veicināšanai profesionālajā vidējā izglītībā. Tika pētītas SuFi projekta

darbības. Gunta Kalvāne min, ka “datu bāzes izveide – kopā ar studentiem digitizējot, sistematizējot un pārbaudot datus – ir mans lielākais pēcdoktoratūras projekta veikums. Dati ir brīvi pieejama ikvienam lietotājam pasaulē, jo Latvijas fenoloģijas dati ir pievienoti Eiropas vienotajai fenoloģisko novērojumu datu bāzei, kā arī atvērto datu glabātuvei jeb repozitorijam Zenodo , un līdz šim lejuplādēti vairāk kā 150 reizes”. “Ko dati rāda? Būtiskas izmaiņas Latvijas ainavas sezonalitātē. Gaisa temperatūras pieaugums jo īpaši ziemas sezonā, ietekmē augšanas sezonas agrāku iestāšanos pavasarī. Piemēram, parastā lazda vai baltalksnis pēdējās dekādēs nereti sāk ziedēt jau decembrī-februārī, nevis martā kā tas ir bijis raksturīgi 20. gs. vidū. Vasaras fenoloģiskās fāzes iestājas 1-2 nedēļas agrāk, atsevišķu sugu gājputni aizlido vēlāk, jo ir ilgāk pieejama barības bāze, jo augšanas sezona ir pagarinājusies. Šīs pārmaiņas ietekmē visu ekosistēmu kopumā, gan globāli kā CO 2 bilance, ūdens aprite

dažādām pieejām baznīcas formu un veidu pastāvēšanai un attīstībai – pielāgošanos, transformāciju, bojāeju un/vai nemainīgumu. Savukārt grupu darbnīcās interesenti varēs risināt jautājumus, izmantojot U teorijas metodes, piedalīties Bībeles teksta sirds lasīšanā ( Lectio divina ), kā arī strādāt ar Bībeles tēliem. Nozīmīga konferences sastāvdaļa būs arī Latvijā veikta pētījuma “Ko man vajag” jeb “kādēļ es neeju uz baznīcu” prezentācija. Konferences noslēgumā dalībnieki dalīsies pārdomās par konferencē piedzīvoto paneļdiskusijā “Kādēļ baznīca vispār būtu vajadzīga?” Konference notiks attālināti Zoom platformā un tajā tiks nodrošināt sinhronais tulkojums. Dalības maksa studentiem EUR 10, pārējiem EUR 20. Konts, kurā iemaksāt dalības maksu: SIA “Torņakalns” Reģ.nr . 40203224607 AS SWEDBANK LV49HABA0551047079831 Maksājuma mērķis: Dalība konferencē Google anketa dalībnieku reģistrācijai: forms.gle/kbUBqVWqMEHc1FcJ7 Detalizēta programma: izaugt.lv

Ģeoloģijas kolekciju krājumā, iegūti pateicoties LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes (ĢZZF) pasniedzēju un studentu vākumiem, kā arī daudzu interesentu dāvinājumiem. Eksponētie akmens paraugi ievākti galvenokārt Latvijā un raksturo pamatiežu ģeoloģiskā griezuma perma perioda slāņkopu, kas veidojusies vairāk nekā pirms 250 miljoniem gadu. Šo dabas resursu Latvijā atklāja un tā ieguvi sāka jau 13. gadsimtā, kad apdedzinot kaļķakmeni ieguva kaļķus. Seno Kurzemes piļu mūrus stiprinot izmantoja kaļķa javas, turpretī šodien perma kaļķakmens ir Latvijā ražotā cementa galvenā sastāvdaļa , kā arī ir noskaidrots, ka to var izmantot cukura un stikla ražošanā, metalurģijā vai skābo augšņu kaļķošanai. Šādu derīgo izrakteni droši varam nosaukt par Zemes dzīļu bagātību un ar lepnumu konstatēt, ka ģeologu izpētītie krājumi mūsu valstī ir tik lieli, ka tos būs iespējams izmantot ilglaicīgi. Ekspozīciju papildina LU Muzeja izdotais buklets, kurā var rast detalizētāku aprakstu par daudziem