Meklēšana

in the Second Half of the 1940s and the 1950s 92–110 VĒSTURES AVOTI/SOURCES OF HISTORY Mirdza Lendiņa. Daugavpils latviešu dramatiskā teātra trupas fotogrāfija 1927./1928. gada sezonā 111–113 “... nevēlos būt Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas pilsonis”: Artura Stūres iesniegumi padomju varas iestādēm 1940. gada rudenī (materiālu publicēšanai sagatavojis Dzintars Ērglis) 114–138 Daina Bleiere. Vēsturnieki un 1958. gada diskusija par jaunlatviešiem 139–154 ZINĀTNES DZĪVE/SCIENTIFIC LIFE Rūdolfs Brūzis. Starptautiskais viduslaiku un jauno laiku arheoloģijas studentu kolokvijs Bambergā 155–156 Ieva Ose. EUROPA NOSTRA Zinātniskās padomes 45. konference Rodā 156–159 Ilga Zagorska. Vēlā paleolīta problēmām veltīta konference Kopenhāgenā 159–162 Guntis Zemītis. LU Vēstures institūta devuma atspoguļojums Letonikas III kongresā 162–165 Māris Zunde. Par starptautisko dendrohronologu un dendrologu konferenci “EuroDendro 2009” 165–168 Valdības atzinības raksti piešķirti

2021./2022. akad. gadā Valkas novada pašvaldības stipendiju iegūst Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Komunikācijas zinātnes studenteValērija Sermus. Iepazīsti Valēriju! Pastāsti par sevi! Kas ir tavs lielākais talants un nozīmīgākie sasniegumi līdz šim? Šobrīd man ir 19 gadi un, manuprāt, es priekš sava, salīdzinoši agrā, vecuma esmu izdarījusi diezgan daudz lietas. Esmu pamēģinājusi sevi daudz un dažādos lauciņos, kā māksla, mūzikas instrumentu spēle, deja, dziedāšana, politika, militārā joma. Pat godīgi nemāku pateikt, kas ir mans lielākais talants. Visam, kam esmu pieķērusies klāt bija ilgs ceļš ejams līdz izaugsmei, taču tas viss arī padevās. Neteikšu, ka esmusupertalantīga dejotāja, vai dziedātāja vai vēl kas cits, jo zinu, ka ir cilvēki un jaunieši, kas tajā visā specializējas vairāk kā es, man viss bija vairāk amatieru līmenī. Bet es teiktu, ka visvairāk mīlu dejuvisās tāsizpausmēs, un jūtu, ka,no visa minētā,tā man vislabāk padodas. Sasniegumi man ir bijuši daudz – skolas

ir arī interpretēta programmēšanas valoda, un atšķirībā no kompilētajām valodām katru koda rindu var izpildīt, tiklīdz tā ir ierakstīta un rezultāti ir redzami uzreiz. Tas ir lieliski piemērots jauniem programmētājiem, lai uzreiz iegūtu acīmredzamu sava koda izpildes rezultātu. Šis kurss ir paredzēts studentiem, kuri vēlas iemācīties rakstīt Python kodu, atpazīt Python atbalstītos datu tipus un spētu izveidot Python kodu, kas loģiski atrisina konkrētu problēmu. Kandidāti iemācās rakstīt, atkļūdot, uzturēt un dokumentēt Python kodu. Šis kurss ir paredzēts jauniem un pieredzējušiem programmētājiem, kuri vēlas iemācīties rakstīt Python kodu un novērst tajā radušās kļūdas. Iepriekšēja pieredze programmēšanā nav obligāta, bet ieteicama. Teorētiskās zināšanas pastiprina praktiski laboratorijas vingrinājumi. Iegūtās prasmes Izveidojiet operācijas, izmantojot datu tipus un operatorus Izveidot vadības plūsmas operācijas Izveidot ievades un izvades operācijas Ierakstiet kodu, lai

opportunity to participate in the Summer School! I would like to wish future participants the following:Dear future participants, l truly wish you to enjoy your amazing journey into the world of Latvian language and culture ) You’ll definitely have wonderful teachers and interesting, interactive classes so get the most out of it and have a marvellous time :) Liudmyla, Ukraine I am Xin WANG,also Līksma,the student from China. Thank you very much for the documents,and the help during the summer school. I am very glad that this summer I had the opportunity to attend this unique school and obtained the unforgettable memory! If next summer I also have the precious chance to attend summer school,I would be very appreciative.And it will be wonderful if I can get more opportunities to talk with native Latvians,then I may know more about Latvian language,culture,folklore,even characters of Latvians,which all make me fascinated. Lastly,I want to express my happiness of meeting you,Inga,all

Uzsākot pētnieciskā darba izstrādi, doktorantūras studentiem ir svarīgi izvēlēties aktuālu un pietiekami neizpētītu tēmu, kas veiksmīgi papildinātu nozarē līdz šim veiktos pētījumus. Izvērtēt tēmas izvēli un tās pētīšanas nepieciešamību ir būtiski, rakstot arī zinātniskās publikācijas. Pētījumu trūkums (research gap) Izvēloties tēmu, var identificēt pētījumu trūkumu (research gap) . Tas ir jautājums vai problēma par noteiktu tēmu, kura līdz šim nav pietiekami pētīta. Tās identificēšana palīdz formulēt sava pētījuma problēmu un izvirzīt pētījuma jautājumus. Piemēram, tēma var būt nepietiekami pētīta konkrētā pasaules daļā, valstī vai arī tā nav aplūkota sociālo grupu, lomu, slāņu kontekstā. Kā identificēt nepietiekami izpētītas tēmas? Jāanalizē pētījumi par sev interesējošo tēmu , pievēršot uzmanību pētījuma ievadam, temata aktualitātei, pamatojumam un norādēm turpmākiem pētījumiem, kā arī izmantoto informācijas avotu sarakstam. Noderīgi ir iepazīties arī ar recenzijām un

fakultātes nodalīšana bija neizbēgama, jo fizika un matemātika pagājušajā gadsimta vidū ļoti strauji attīstījās. Studentu skaits bija desmitkāršojies APSKATI Elmārs Pelkaus Akadēmiskā mūža organizācija Fraternitas Rusticana simtgadē Ieva Lejiņa Akadēmiskās mūžorganizācijas Valentīnes Lasmanes dzīvesstāstā Gints Šīmanis Pa Valdemāra takām, soli pa solim Pēteris Bolšaitis Kā būtu, ja nebūtu... Jānis Buholcs Komunikācijas zinātne tās bagātīgumā: starp ābeci un enciklopēdiju Anita Liepiņa, Guntis Liepiņš In memoriam. Roberts Freimuts (1951–2020) Ainārs Dimants In memoriam. Pauls Aldiņš (1971–2020) HRONIKA Akadēmiskā vienība Austrums Akadēmiskā vienība Latviete IN THIS ISSUE

pētniecības projektā vismaz 30 procentu apmērā no pilnas darba slodzes. Iesniedzamie dokumenti: Pieteikuma veidlapu doktorantu un zinātniskā grāda pretendentu grantu konkursam (1.pielikums); Veidlapu ar promocijas darbā paveiktais un plānotais ar laika grafiku ceturkšņos granta saņemšanas periodā (2.pielikums); Konkursa pieteikuma vērtēšanas veidlapa (3.pielikums); Publikāciju saraksts, norādot datubāzi un pievienojot publikāciju pilna teksta kopijas. Gadījumā, ja publikācija nav publicēta, bet ir pieņemta publicēšanai, norāda izdevniecību, pievienojot izdevēja apliecinājumu par tās pieņemšanu publicēšanai un pievienojot publikācijas pilna teksta kopiju; Promocijas darba manuskriptu; Doktoranta vai zinātniskā grāda pretendenta vadīto studentu studiju pētniecisko darbu saraksts; Fakultātes dekāna elektroniski vai fiziski parakstīts apliecinājums par doktorantu vai zinātniskā grāda pretendentu kā esošo vai potenciālo docētāju Universitātē, norādot docējamos studiju

Briška, I., Siliņa-Jasjukeviča, G. (2020) Promoting the Cultural Understanding of a Student in a General Education School: Teachers’ Experiences and Challenges, Acta Paedagogica Vilnensia , 450, pp. 30-41. doi: 10.15388/ActPaed.45.2. Raksts indeksēts Scopus . Briška, I., Siliņa-Jasjukeviča, G. (2020). Cultural aspects of sustainable development in teacher education, Acta Universitatis Latviensis, Human, Technologies and Quality of Education, 2020 (edited by Linda) p.78.-88. DOI: 10.22364/htqe.2020.06 Siliņa-Jasjukeviča, G., Briška, I. and Juškevičienė, A. (2019) Regional Cultural Understanding in Teacher Education in Latvia, Lithuania, Norway: Comparative Case Analysis, Acta Paedagogica Vilnensia , 430, pp. 10-24. DOI: 10.15388/ActPaed.43.1. Raksts indeksēts Scopus. Siliņa-Jasjukeviča, G., Briška, I. (2019) Reflection of pre-service teacher professional performance for promoting transdisciplinary learning in primary school education . ATEE Spring conference

pasākuma daļām. “Zināšanu agora” bija iespēja pētniekiem iepazīstināt un ieinteresēt plašāku sabiedrības loku ar nesen veiktu vai jau sāktu inovatīvu pētījumu. Šogad “Zināšanu agorā” ar vadmotīvu “Zinātne bez robežām” izskanēja pētījumi, kas aktualizēja dažādas tēmas, izaicinājumus un inovatīvus risinājumus, pētījumu stāsta veidošanai izmantojot četras stihijas – gaisu, uguni, ūdeni un zemi, tādejādi veidojot mazliet neierastu saktu uz LU plašo pētījumu tēmu un jomu. Pasākums tiek organizēts ar ERAF līdzfinansētā projekta Nr. 1.1.1.3/18/A/007 “Latvijas Universitātes inovāciju granti studentiem” atbalstu.

pasākuma daļām. “Zināšanu agora” bija iespēja pētniekiem iepazīstināt un ieinteresēt plašāku sabiedrības loku ar nesen veiktu vai jau sāktu inovatīvu pētījumu. Šogad “Zināšanu agorā” ar vadmotīvu “Zinātne bez robežām” izskanēja pētījumi, kas aktualizēja dažādas tēmas, izaicinājumus un inovatīvus risinājumus, pētījumu stāsta veidošanai izmantojot četras stihijas – gaisu, uguni, ūdeni un zemi, tādejādi veidojot mazliet neierastu saktu uz LU plašo pētījumu tēmu un jomu. Pasākums tiek organizēts ar ERAF līdzfinansētā projekta Nr. 1.1.1.3/18/A/007 “Latvijas Universitātes inovāciju granti studentiem” atbalstu.