Meklēšana

Civiltiesiskā prakse ir studentu civiltiesisko zinātņu jomā iepriekš iegūto teorētisko zināšanu nostiprināšanas, padziļināšanas un aprobēšanas posms, vienota studiju procesa sastāvdaļa. Prakses ilgums ir 9 nedēļas. Prakse tiek organizēta profesionālās maģistra studiju programmas pirmā studiju gada pirmajā semestrī. Prakses galvenie uzdevumi ir nodrošināt, lai students orientētos un izprastu normatīvos aktus, kas regulē prakses vietai raksturīgo tiesiskās aizsardzības darbību, apgūtu jurista darba iemaņas, spētu patstāvīgi izstrādāt prakses vietas specifikai (funkcijām) atbilstošu juridiskās jomas dokumentu projektus, apgūtu iemaņas jurista darbam ar personām civiltiesiskajā jomā. Prakses organizācijas jautājumi noteikti LU Juridiskās fakultātes Prakšu nolikumā un konkrētās prakses programmā, kuri pieejami e-studiju vietnē.

Kursa mērķis ir nostiprināt studentu patstāvīgās lasīšanas prasmes darbā ar nozares literatūru un izlasītā prezentācijas prasmes, kā arī prasmes izteikt un uzzināt profesionālo viedokli. Kursa uzdevumi: 1. iepazīstināt ar profesionālās literatūras izvēles kritērijiem, lasīt ieteiktos un pašu izvēlētos materiālus, sagatavot par tiem kopsavilkumus un prezentācijas un apspriest izlasīto ar kolēģiem. 2. apgūt medicīnas terminoloģijas pamatus angļu valodā, kā arī nostiprināt atsevišķus gramatikas praktiskā lietojuma aspektus. 3. pilnveidot prasmi izmantot dažādus tiešsaistes resursus informācijas ieguvē un atlasē. 4. veicināt studentu komunikāciju grupās un sociāli orientēts darbs kā viena no mācīšanās stratēģijām (diskusijas, debates). Kurss tiek īstenots angļu valodā.

Studiju kursa mērķis ir sniegt padziļinātas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas eksperimentālo datu apstrādē, īpašu uzmanību pievēršot lineārajai un nelineārajai regresijai, daudzparametru optimizācijas metodēm, daudzparametru datu apstrādes metodēm un to izmantošanai ķīmijas sfērā iegūtu mērījumu apstrādē. Studiju kursa uzdevumi ir: 1. sagatavot studentus elementārajā datu apstrādē līdz līmenim, kas atbilst zinātnisko žurnālu prasībām un metožu validācijas prasībām, kā arī nepieciešamas maģistra darba izstrādē. 2. sasniegt kompetenci jebkuras regresijas analīzes patstāvīgai veikšanai. 3. iepazīstināt studentus ar daudzparametru datu apstrādes metodēm, kas ļautu tiem izvēlēties apstrādājamajiem datiem piemērotāko daudzparametru datu apstrādes metodi, to pielietot un analizēt iegūto rezultātu. Kurss tiek īstenots latviešu un angļu valodās.

Kursa mērķis: sniegt pārskatu par svarīgākajiem demokrātiskā parlamentārisma un prezidentālisma aspektiem (dažādām parlamentārajām, pusprezidentālajām un prezidentālajām sistēmām, tām raksturīgo konstitucionālo orgānu iekšējo struktūru un darbību, spēju nodrošināt demokrātijas kvalitāti un atvairīt demokrātijas apdraudējumus) un iespējot studentus patstāvīgi analizēt ar parlamentārismu un prezidentālismu saistītus jautājumus. Kursa uzdevumi: 1.iepazīstināt ar parlamentāro un prezidentālo sistēmu principiem, darbības īpatnībām un aktuālajām attīstības tendencēm, 2.praktisko nodarbību ietvaros salīdzināt dažādus valdīšanas modeļus un meklēt risinājumus demokrātijas izaicinājumiem, kādi sastopami parlamentārās un prezidentālās sistēmās, 3.veicināt pētījumu par parlamentārajām un prezidentālajām sistēmām patstāvīgu apguvi un iesaistīt studentus to apspriešanā. Kursa docēšanas valoda ir latviešu.

Kursa mērķis ir sniegt praktiskas zināšanas par ģeoloģijas nozarē pielietotajām lauka un laboratorijas pētījumu metodēm. Kursa uzdevumi: 1) iepazīt inženierģeoloģijā, sedimentoloģijā un derīgo izrakteņu ģeoloģijā vispārīgi pielietojamās lauka un laboratorijas izpētes metodes; 2) iepazīt darbu drošību, veicot lauka un laboratorijas darbus ģeoloģiskajā izpētē; 3) iepazīt lauka un laboratorijas darbu plānošanu un norīti ģeoloģiskajā izpētē. Studenti, apgūstot šo kursu, iegūst zināšanas patstāvīgu lauka un laboratorijas darbu īstenošanai. Studenti orientējas apgūto lauka un laboratorijas izpētes metožu klāstā un spēj izvēlēties atbilstošo izpētes metodi uzstādīto mērķu sasniegšanai. Kursā liela nozīme ir patstāvīgi veiktiem laboratorijas un praktiskajiem darbiem un to rezultātu interpretācijai.

Grafveida struktūras tiek lietotas dažādās tehnoloģijas un datorzinātņu nozarēs, un to vienota izzināšana abstraktā līmenī ir auglīga un nepieciešama. Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar grafu teoriju, kā nozīmīgākos piedāvājot sekojošus jautājumus: pamatjēdzieni, sapārojumi, sakarība, planāri grafi un gadījuma grafi. Studenti apgūst arī pētnieciskas iemaņas grafu teorijas jautājumu studijās un vingrinājumos. Kursa laikā tiek aplūkota slavena Kuratovska teorēma, kā arī Grīnberga teorēma. Studiju kursa uzdevums ir iepazīstināt studējošos ar grafu teorijas terminoloģiju un svarīgām teorēmām, kā arī attīstīt spējas risināt netriviālas grafu teorijas problēmas un pielietot grafu teorijas rezultātus netriviālu algoritmu izveidē. Kurss tiek docēts latviešu valodā.

Kurss paredzēts profesionālās maģistra studiju programmas „Darba Vides Aizsardzība Un Ekspertīze” studentiem. Kursa mērķis ir nodrošināt iespēju apgūt vispusīgas zināšanas mūsdienās īpaši aktuālajos globālās vides piesārņojuma, tās aizsardzības jautājumos un ilgtspējīgās attīstības pamatprincipu piemērošanu darba vides aizsardzībā. Kursa uzdevumi: • paplašināt studentu izpratni par vides piesārņojuma aprites ciklu dabā un piesārņojuma problēmu apzināšanu, izvērtēšanu un piesārņojuma ierobežošanas tehnoloģiju principiem darba vidē; • pilnveidot sapratni par atjaunojamo energoresursu nozīmi un ilgtspējīgas attīstības principu pielietošanu darba aizsardzības jomā; • attīstīt prasmes darbā ar informācijas resursiem saistībā ar piesārņojuma uzraudzības un kontroles sistēmām, ko regulē LR likumdošanas normatīvie dokumenti un ES direktīvas. Kurss tiek īstenots latviešu valodā.

Kurss paredzēts maģistra programmas studentiem. Enerģētika kļūst par arvien nozīmīgāku starptautisko attiecību sastāvdaļu. Tādejādi, kursa mērķis ir no dažādām perspektīvām aplūkot enerģētikas faktora lomu starptautiskajās attiecībās. Kursa gaitā studentiem tiek piedāvāti teorētiski, konceptuāli un analītiski instrumenti, ar kuru palīdzību ir iespējams iegūt padziļinātas zināšanas par enerģētikas lomu starptautiskajās attiecībās. Kursa ietvaros tiks izmantota starpdisciplināra pieeja, integrējot starptautisko attiecību, politikas, un starptautiskās ekonomikas aspektus. Kursa gaitā tiks apskatīti tādi starptautiskajās attiecībās aktuāli un nozīmīgi jautājumi kā Tuvo Austrumu politiskā un enerģētiskā attīstība, Krievijas enerģētiskā diplomātija, Kaspijas jūras resursu jautājums, ES enerģētikas politika un Baltijas jūras reģionālie enerģētikas izaicinājumi.

Kursa mērķis ir iespēja studentam iegūt hronoloģiski sistemātisku pārskatu par literatūras procesu 20. un 21. gs. Uzmanības centrā ir jaunu māksliniecisku sistēmu veidošanās; tēlainības un poētikas meklējumi, 20./21 gs. cilvēka pasaules izjūtas atspulgi literatūrā; ideoloģijas, filozofijas, literatūras un realitātes saiknes. Studiju kursa uzdevumi: 1. Sniegt zināšanas par 20. gadsimta kultūras attīstību un literatūras vietu tajā sabiedrības pārmaiņu un vērtību kontekstā; 2. Veidot izpratni par tradīciju un mākslinieka inovāciju mijiedarbību laikmeta dominējošo tendenču kontekstā; 3. Pilnveidot studentu prasmes, patstāvīgi lietojot zināšanas praksē, diskusijās izvērtējot, salīdzinot un radoši izmantojot apgūtās analītiskās teksta interpretēšanas prasmes, veicot pētniecisku darbību. Studiju kurss tiek docēts latviešu valodā.

Kursa mērķis ir padziļināt studentu izpratni par valodas kultūras teorijas pamatjautājumiem, galveno uzmanību pievēršot teorētiskai ievirzei valodas prakses jautājumu izpratnē. Kursa laikā tiek aplūkoti tie valodniecības virzieni, kas ir saistāmi ar valodas kultūru kā zinātnes nozari. Kursa uzdevums ir attīstīt studentu prasmi lietot noteiktas teorētiskās atziņas valodas prakses problēmu risināšanā, kā arī apzināt dažādu unificēto ieteikumu nozīmi valodas nacionālo paveidu attīstībā. Kursā uzmanība pievērsta nacionālās valodas stratifikācijas idejai. Kursa teorētisko bāzi veido pētījumi gan latviešu, gan ārzemju valodniecībā, kuru pamatā ir funkcionālās lingvistikas pieeja, kas akcentē nacionālās valodas stratifikācijas ideju. Kursā plašāk tiek analizēta arī literārās normas un tās kodifikācijas teorija.