Meklēšana

Kursa mērķis ir sniegt studentiem zināšanas par ilgtspējīgas attīstības koncepciju, teorijām un lomu politikas veidošanā, kā arī analizēt saikni starp ekonomisko augsmi, sociālajiem procesiem un vides jautājumiem. Kursa uzdevumi ir apgūt trīs nozīmīgas tēmas - ilgtspējīgas attīstības teorētiskās interpretācijas; ilgtspējīgas attīstības principu pielietojums politikā attīstības plānošanā; ilgtspējīgas attīstības ideju īstenošana lokālā līmenī (pievēršoties gan dažādu pušu darbībai - pašvaldībām, NVO, prakses kopienām, gan dažādām jomām - videi, uzņēmējdarbībai, pārvaldībai, dzīves kvalitātei, vienlīdzībai un nabadzības mazināšanai u.c.). Ņemot vērā ilgtspējīgas attīstības koncepcijā svarīgo aktivitātes un līdzdalības principu, kursā liela vērība pievērsta orientācijai uz praktisku rīcību. Kurss dod sociālo zinātņu studentiem izpratni par ilgtspējīgas attīstības daudzpusību, uz cilvēka darbības un dabas ekosistēmu līdzsvaru orientētas politikas veidošanu valsts un pašvaldību līmenī un

Kurss ir balstīts Hannas Ārentes identificētajā, noformulētajā un pamatotajā nošķīrumā starp filozofiju un politiku, un filozofijas specifiskajā skatījumā uz politiku un, līdz ar to, politikas filozofijā kā disciplīnā iemītošās problēmās. Studenti gūs zināšanas par Hannas Ārentes filozofisko un politikas teorijas koncepciju, kā arī par tām filozofiskajām koncepcijām (I. Kanta, K. Jaspersa, M. Heidegera u.c.) un politikas filozofijas koncepcijām (Dž. Loka, T. Hobsa, A. Smita u.c.), kuras ir relevantas Ārentes politikas un filozofijas attiecību izpratnē. Studenti iepazīsies ar Hannas Ārentes tekstos risinātajām problēmām, kas ir 20. gs. filozofijas un politikas teorijas būtiskākās problēmas, kuru aktualitāte sniedzas pāri zinātņu nozaru robežām (piemēram, ļaunuma problēmu). Kursa mērķis: sniegt zināšanas par politikas filozofijas disciplīnas izcelsmi un problēmām, balstoties galvenokārt Hannas Ārentes tekstos. Kursa uzdevumi: 1) Iepazīstināt studentus ar politikas un filozofijas (kā

Studiju kursa mērķis ir sagatavot kvalificētus skolotājus, kuri patstāvīgi spēj plānot un organizēt mācību procesu Tehnoloģiju mācību jomā, kā arī gūt pieredzi pašvadītām mācībām darba vidē balstītās studijās. Kursa uzdevumi: 1. Pilnveidot studentu izpratni par Tehnoloģiju mācību jomas un to ietverošo mācību priekšmetu mērķiem, uzdevumiem, sasniedzamajiem rezultātiem un saturu, mācību procesu reglamentējošo normatīvo dokumentu kontekstā. 2. Veicināt studentu zināšanu, prasmju un kompetences pilnveidi patstāvīgi plānot un organizēt Tehnoloģiju mācību jomas mācību procesu, izvēloties atbilstošus paņēmienus, metodes un mācību līdzekļus, ņemot vērā izglītības pakāpi un izglītojamā individuālās attīstības, mācīšanās un personīgās izaugsmes vajadzības. 3. Veicināt studentu profesionālās pašpilnveides prasmi mācību saturā un tā mācību metodikā, izvēloties, pielāgojot un veidojot dažādas mācību stratēģijas. Studiju kursa mērķa un sasniedzamo rezultātu sasniegšanai tiks izmantotas

in the area of workplace innovations are developed and tested, R&D tasks in companies are carried out and a dual bachelor study course is designed. One of the main project's tasks are to tackle challange related to the lack of qualified workforce, to strength cooperation between University and SME, and to fosterworkplace innovation in the Baltic Sea Region countries thus helping SMEs to remain competitive. The main outputs of the KAforHR: 1. Development and implementation of "Train the Trainer" programme 2. Development and implementation of further educations programs (incl, curricula and teaching materials): “Employees and Co-Entrepreneurs” “Digitization and Human Capital” “Innovation Processes” ( developed by LU CETS team ) 3. Development and testing of Dual Bachelor Study Programme “Human Resources and Business Administration” ( developed by LU CETS team). KAforHR Handbook is providing a concept, practical guidelines and curriculaof the dual study programme "HR

: competence framework, digital competence, higher education, ICT professionals, systematic literature review This research was supported by theproject “Assessment of Competences of Higher Education Students and Dynamics of Their Development in theStudy Process” (ESF project 8.3.6.2: Development and Implementation of theEducation Quality Monitoring System) (Project agreement no. ESS2022/422). Alla Anohina-Naumeca is anAssociate Professor at Riga Technical University with more than 20 years of experience in teaching in thefield of computer science. She obtained adoctoral degree in information technology in 2007 from Riga Technical university, Latvia. She defended her second PhD in pedagogy in 2018 at theUniversity of Latvia. Her main scientific interest are computer science, artificial intelligence, education, and educational software. She has more than 70 publications, most indexed in Scopus and Web of Science. Anda Āboliņa is aPhD candidate in education sciences. She works as aresearch

Šis ir sadalītais kurss, kas paredzēts juridiskās psiholoģijas specializācijas studentiem pamata zināšanu, prasmju un kompetences iegūšanai specializācijā. To veido 5 studiju kursi: Psihiatrija un psihopatoloģija Kursa mērķis ir padziļināt zināšanas vispārējā psihopatoloģijā un speciālajā psihiatrijā. Kursa ietvaros varēs gūt īsu vēsturisku ieskatu psihiatrijā; tiks analizētas psihisko traucējumu un slimību klasifikācijas problēmas; apskatīti galveno psihisko procesu (gribas, uztveres, uzmanības, atmiņas, domāšanas, apziņas), kā arī personības un intelekta traucējumi. Speciālās psihiatrijas ietvaros tiek analizētas šādas galvenās problēmas: organiskie psihiskie traucējumi, šizofrēnija un šizotipiskie traucējumi, neirotiskie un somatorfie traucējumi, garīgā atpalicība, tās cēloņi un diagnostika, kā arī apskatīti psihofarmakoterapijas pamatprincipi un tiesisko jautājumu problēmas psihiatrijā. Latvijas tiesiskā sistēma un tiesību aizsardzības iestādes Kursa mērķis ir studentiem

Svētku noskaņu iespaidā par decembra mēneša priekšmetu LU Muzejā ir izvēlēta vēsturniecei, Latvijas Valsts Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes dekānei (1961—1963) un Studentu zinātniskās biedrības sekcijas zinātniskajai vadītājai docentei Jekaterinai Ripai (1902 – 1993) veltīto vēstuļu un apsveikumu kolekcija. 1961. gadā Ripa tika apstiprināta par Vēstures un filoloģijas fakultātes dekāni, nomainot filoloģijas zinātņu kandidāti docenti Elgu Stanki. 1962. gada aprīlī Ripa tika apstiprināta par Vēstures un filoloģijas fakultātes Zinātniskās padomes (disertāciju aizstāvēšanai) priekšsēdētāju.Studentu zinātniskā biedrība (SZB) bija brīvprātīga organizācija, kas apvienoja zinātniskajā darbā aktīvākos studentus. Tā tika iedalīta 13 nodaļās atbilstoši studentu specialitātēm. SZB vēstures nodaļa tika iedalīta Vispārējās vēstures katedrā un PSRS Vēstures katedrā, kuras pakļautībā 1965. gada pavasarī savu darbību uzsāka Ļeņina sekcija, saukta arī par Ļeņina pulciņu. Tās biedri bija

Balstoties uz Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumu Nr.103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, Latvijas Universitātē studiju process tiek organizēts attālināti Balstoties uz Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumu Nr.103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, Latvijas Universitātē studiju process tiek organizēts attālināti atbilstoši spēkā esošam nodarbību sarakstam, ievērojot sekojošo: Apgūstot studiju kursus attālināti, students: nodarbību sarakstā paredzētajā laikā pieslēdzas konkrētam e-kursam LU E-studiju vidē estudijas.lu.lv ; seko mācībspēka norādījumiem par kursa apguvi; attālināti konsultējas ar mācībspēku par kursa apguvi; ja studiju procesa norise attālinātajā režīmā nenotiek vai studentam nav iespējams tajā piedalīties, ziņo dekānam par izveidojušos situāciju. Docējot studiju kursus attālināti, mācībspēks: nodarbību sarakstā paredzētajā laikā sazinās ar studiju kursam reģistrētajiem studentiem un attālināti īsteno

Noslēdzoties Latvijas Universitātes (LU) studentu Biznesa inkubatora trīs mēnešu ilgajai pirmsinkubācijas programmai, Demo dienā noskaidrotas sešas labākās komandas, kuras ieguva naudas balvas. Trīs mēnešu intensīvais darbs pavasarī uzņemtajām komandām ir noslēdzies ar Demo dienu, kura norisinājās 4. jūnijā. Pavasara uzsaukumā LU studentu Biznesa inkubatorā dalību uzsāka 20 komandas, kuras, neskatoties uz apkārt valdošo pandēmiju un daudzajiem ierobežojumiem, pierādīja sevi smagā un neatlaidīgā darbā, iesaistoties gan inkubatora rīkotajās aktivitātēs, gan pašiem turpinot darbu pie savu ideju attīstīšanas. Noslēdzoties trīs mēnešu pirmsinkubācijas programmai, Demo dienā piedalījās 12 komandas, kuras attālināti prezentēja savas biznesa idejas, izdarīto un sasniegto, un to, kas vēl jāpaveic. Par to, kurām no komandām piešķirt naudas balvas, lēma kompetenta vērtēšanas komisija, kuras sastāvā bija LU studentu Biznesa inkubatora vadītājs Kārlis Kivlenieks, projekta koordinatore Māra

Noslēdzoties Latvijas Universitātes (LU) studentu Biznesa inkubatora trīs mēnešu ilgajai pirms inkubācijas programmai, Demo dienā noskaidrotas sešas labākās komandas, kuras ieguva naudas balvas. Trīs mēnešu intensīvais darbs pavasarī uzņemtajām komandām ir noslēdzies ar Demo dienu, kura norisinājās 4. jūnijā. Pavasara uzsaukumā LU studentu Biznesa inkubatorā dalību uzsāka 20 komandas, kuras, neskatoties uz apkārt valdošo pandēmiju un daudzajiem ierobežojumiem, pierādīja sevi smagā un neatlaidīgā darbā, iesaistoties gan inkubatora rīkotajās aktivitātēs, gan pašiem turpinot darbu pie savu ideju attīstīšanas. Noslēdzoties trīs mēnešu pirms inkubācijas programmai, Demo dienā piedalījās 12 komandas, kuras attālināti prezentēja savas biznesa idejas, izdarīto un sasniegto, un to, kas vēl jāpaveic. Par to, kurām no komandām piešķirt naudas balvas, lēma kompetenta vērtēšanas komisija, kuras sastāvā bija LU studentu Biznesa inkubatora vadītājs Kārlis Kivlenieks, projekta koordinatore Māra