Televizors tavā telefonā Šis mobilais tālrunis ļauj skatīties mobilās televīzijas pārraides. Latvijas Mobilais Telefons 2008. gada februāra beigās uzsāka jaunas tehnoloģijas – mobilās digitālās televīzijas – testus. Jau pirms tam LMT klienti tiešraidē varēja skatīties četrus TV kanālus, izmantojot internetu (http://www.lmt.lv/wap), ja attiecīgais mobilais telefons pieļāva video straumēšanas režīmu. Taču, ja visi masveidā sāks skatīties televīziju internetā, sakaru kanāli tiks pārslogoti. Jaunā tehnoloģija DVB–H ( Digital Video Broadcasting – Handheld ), ko Eiropas Savienība ir atzinusi kā piemērotāko šāda veida pārraidēm, ļaus mobilajā tālrunī TV pārraides skatīties, lietojot nevis internetu, bet televīzijas apraides tīklu. No TV torņa Zaķusalā, kas pārraida ierasto televīziju, tagad Lat
, t.sk., Rīgā organizētajā konferencē EuroNanoForum 2015. Par projekta tematiku tiek izstrādāti vairāki studentu kvalifikācijas darbi, t.sk, 4 disertācijas (2015. gada rudenī plānota 1 disertācijas aizstāvēšana), 2 maģistra darbi (2015. gada pavasarī plānota 1 maģistra darba aizstāvēšana) un 4 bakalaura darbi.
.gamernyk@ukr.net , sofiya.apunevych@gmail.com (3) Student, Faculty of Physics, Ivan Franko National University of Lviv, 8 Kyryla i Mefodia str., 79005, Lviv, Ukraine Satellite laser ranging station “Lviv-1831” was founded in 1998. As of August 2002 it was registered in ILRS with SOD number 18318501, DOMES 12368S001. Also, it participates in observations held within the network of UCEOP, Ukrainian Center for Earth Orientation Parameters. The equipment is hosted in special building in Bryukhovychi village, on the site of suburban station of Astronomical Observatory of Ivan Franko National University of Lviv. In 2009 this research facility is registered as National Property of Ukraine. The SLR station includes: telescope TPL-1M with 1000 mm diameter of main mirror; laser-pulse transmitter SL-212 with secondary max energy of 130 mJ and pulse width 150 ps; receiving/detection system, the unique development of Latvian Institute of Electronics, providing the precision of picoseconds; time and frequency standards
(olbaltumvielas, tauki, ogļhidrāti, šķiedrvielas) un mikroelementu (vitamīni un minerālvielas) analīze pētījuma grupās. Devītajā projekta ceturksnī paveiktais Laika periodā 1.4.2022-30.06.2022 kopā ar uzturzinātnes maģistantūras student Sofiju Ivanovu turpināju strādāt pie iegūto diētas datu transformācijas statistiskai analīzei pieejamā formā. Datus analizējām ar mērķi identificēt produktu grupas, kuras asociējas ar visaugstāko seruma C-reaktīvā olbaltuma līmeni un fēču kalprotektīna līmeni. Iegūtie rezultāti tiks prezentēti Baltijas Endokrinologu kongresā 2022. gada oktobrī. Nākamais solis būs citu seruma endotoksēmijas marķieru asociācija ar uztura produktu grupām. 2022. gada jūnijā biju mobilitāte Folkhalsan Institute of Genetics, FinnDiane grupā, Helsinkos, Somijā. Mobilitātes laikā tika strādāts pie iegūto rezultātu interpretācijas, kopā ar manu mentor no FinnDiane grupas, Markku Lehto. Kopā ar viņu identificējām variantus datu statistiskai analīzei, kas vairāk atbilstu iegūto datu
/skirklis/25081 Viļuma, L., & Šķilters, J., (2018). Collaborative and social computing. (entry in Latvian). National Encyclopaedia of Latvia. enciklopedija.lv/skirklis/25067 Zarina, L., Skilters, J., & Balina, S. (2018). Impact of object shape on the interpretation of spatial relations. Proceedings of the 7th International Conference on Spatial Cognition (ICSC 2018), Spatial Cognition in a Multimedia and Intercultural World, Cogn Process (2018) 19 (Suppl 1): S54. doi.org/10.1007/s10339-018-0884-3 . Zarina, L., Skilters, J., Balina, S., & Borzovs, J. (2018). Differences in spatial skills among STEM and humanities and social sciences’ students: Evidence from SBSOD test. Proceedings of the 7th International Conference on Spatial Cognition (ICSC 2018), Spatial Cognition in a Multimedia and Intercultural World, C ogn Process (2018) 19 (Suppl 1): S69. doi.org/10.1007/s10339-018-0884-3 . Ozoliņa, Ž., Šķilters, J., & Struberga, S. (2018
apvienības un UNESCO kopīgas iniciatīvas 2008. gads ir pasludināts par Starptautisko Planētas Zemes gadu. Tam veltītie pasākumi visā pasaulē ir veltīti ilgtspējīgai planētas attīstībai, sekmējot resursu plānveidīgu izmantošanu, kā arī precīzāk paredzot un savlaicīgi novēršot riskus, kas apdraud planētas iedzīvotājus. Latvijā jau noticis tematisks studentu konkurss, tiks izsludinās 2008. gada ģeoloģiskais objekts, notiks arī citi pasākumi. „ Mūsu kopīgais mērķis ir drošāka un mājīgāka vide visiem ,” tā atzina Starptautiskā Planētas Zemes gada Latvijas Nacionālās komitejas vadītājs Ervīns Lukševičs, 28. janvārī uzstājoties notikumam veltītajā ceremonijā, kas bija apvienota ar zinātnisko konferenci Latvijas Universitātē. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras(LVĢMA) pārstāvis Uldis Nulle uzsvēra, ka šī ir iespēja jaunu pētījumu veikšanai, kā arī veids, kā rast atbildes uz tiem jautājumiem, kurus ir svarīgi zināt katram planētas iedzīvotājam. Vairāk informācijas
fotoelektronikā 1900 1900 Latvijas – Ukrainas divpusējās sadarbības programmas zinātnes un tehnoloģiju jomā ABO3 perovskītu virsmu struktūras, luminiscences un vadītspējas īpašību anomālās uzvedības raksturojums pie zemām temperatūrām un ab-initio aprēķini 2019 2020 Jauniem radiācijas dozimetriem paredzētu nanostrukturētu YAlO3:Mn keramiku izgatavošana, raksturošana un datormodelēšana 2016 2018 Lauku atbalsta dienesta projekti Tehnoloģiju izstrāde oglekļa koncentrācijas noteikšanai augsnē 2020 2022 Ziemas kviešu monitorings izmantojot spektroskopiskās metodes 2020 2022 LU CFI Studentu un jauno zinātnieku projekts Ar grafēna kvantu punktiem leģētu anodisko TiO2 nanocaurulīšu iegūšana un izpēte fotokatalītiskai CO2 reducēšanai 2018 2019 Atsevišķu nanodaļiņu augšuppārveidotās
Alle, V., Kondratovics, U., Vikmane, M., Osvalde, A., 2019. Cadmium and lead accumulation and anatomical changes in roots of Vicia faba under heavy metal contamination. 19th International Multidisciplinary Scientific GeoConference SGEM 2019, 19(3.2): 71–78. doi.org/10.5593/sgem2019/3.2/S13.010Alle, V. , Osvalde, A., Vikmane, M., Kondratovics, U. , 2019. The effect of cadmium and lead pollution on growth and physiological parameters of field beans ( Vicia faba ). Agronomy Research, 17: 1261-1272. doi.org/10.15159/AR.19.062 Bahhir, D., Yalgin, C., Ots, L., Järvinen, S., George, J., Naudí, A., Krama, T., Krams, I. , Tamm, M., Andjelković, A., Dufour, E., González de Cózar, J.M., Gerards, M., Parhiala, M., Pamplona, R., Jacobs, H.T., Jõers, P. 2019. Manipulating mtDNA in vivo reprograms metabolism via novel response mechanisms. PLOS Genetics, 15(10), e1008410. doi.org/10.1371/journal.pgen.1008410 Birzina, R. , Cedere, D., Petersone, L., 2019
.maijā Gretēs atklāja atjaunoto Jāņa Ilstera piemiņas zīmi un labiekārtotu piemiņas vietu. Tas notika pateicoties zemnieku saimniecības "Gretes" saimnieces Birutas Nebares uzrakstītajam projektam un Eiropas Lauksaimniecības Fonda atbalstam (“Jānis Ilsters”, b.g.). Ir izveidots Jāņa Ilstera fonds, kas cieši sadarbojas ar Latvijas Dabas muzeju, uztur sakarus ar lauksaimniecības un medicīnas studentiem un skolu jaunatni, veicinot interesi par bioloģiju, botāniku un zooloģiju kā Latvijas kultūras un latviskās dzīvesziņas sastāvdaļu (Rozeniece, 2001). Var tikai iedomāties, cik daudz darbu vēl varētu paveikt un cik lielu ieguldījumu šajās nozarēs varētu sniegt Jānis Ilsters, ja viņa mūžs būtu kaut vēl cik garāks. Bet ar notikušo darbu augļiem var iepazīties Latvijas Universitātes Muzeja Botānikas un mikoloģijas kolekciju krājumā Rīgā, Kronvalda bulvarī4, iepriekš piesakot vizīti. Daļa no muzeja krājumā esošā herbārija apskatāma šeit. Izmantotie informācijas avoti: Jānis Ilsters (1851. - 1889
iedvesmojošu un ļoti skaistu, jāiziet zvaigžņotā naktī. Tad var saskatīt savu niecību un apjaust Visuma plašumu.” Jau studiju laikā viņa uzsāka zvaigžņu spektru izpēti Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Radioastrofizikas observatorijā (tagad Latvijas Universitātes Astronomijas institūta Baldones Astrofizikas observatorija). Studentu apmaiņas brauciena laikā Prāgā sākās draudzība ar studiju biedru, turpmāko dzīves draugu Ilgmāru Eglīti (dzimis 1951. gadā). Abus saistīja arī kopīgā interese par astronomiju. 1973. gada vasaras beigās viņi apprecējās. Pēc kāzām viņi dzīvoja Jūrmalā starp Pumpuriem un Jaundubultiem, I. Eglīša tēva celtajā mājā. 1974. gadā Mārīte Eglīte pabeidza studijas fizikas specialitātē ar diplomdarbu ”Dažāda tipa oglekļa zvaigžņu starojuma spektrālais sadalījums”. Neraugoties uz to, ka Mārītei bija tuva astronomija, valsts sadales komisija 1974. gadā viņu norīkoja darbā Jūrmalas 4. vidusskolā (tagad Pumpuru vidusskola), kur ar pārtraukumiem meitu Vijas (1981) un Zanes (1985