Meklēšana

, saprotot un kopā virzoties uz mērķu sasniegšanu. Lai būtu sasniegumi, nepieciešama daudzveidība un iespējas brīvai domāšanai.” Pēc referāta interesentiem būs iespēja uzdot lektoriem sev interesējošus jautājumus un piedalīties diskusijā. Plenārsēdē un konferences sekcijās aicināti piedalīties visi interesenti – studenti, mācībspēki un pētnieki no visām Latvijas augstskolām un zinātniskajām institūcijām, uzņēmumu un organizāciju pārstāvji, kā arī ārvalstu viesi starptautiskajās konferences sekcijās. Laipni aicināti visi interesenti gan kā dalībnieki ar referātiem, gan kā klausītāji un diskusiju dalībnieki. LU 78. starptautiskās zinātniskās konferences darbs tiek organizēts sekciju sēdēs pa zinātņu nozarēm, starpdisciplināri un 12 prioritāro pētniecības tēmu sekciju darbā. Konferences ietvaros tiek apspriesti zinātnes sasniegumi gan ar Latvijas zinātnisko potenciālu, uzņēmējiem un dažādu tautsaimniecības nozaru līderiem, gan ar zinātniekiem no dažādām ārvalstu zinātniskām institūcijām

Latvijas Universitātes studente Endija Tērauda noslēgusi Eiropas kausa sezonu skeletona sacensībās, kur iepriekšējā nedēļas nogalē, 24. un 25. janvārī, notika pēdējais posms Altenbergas trasē. Vienlaicīgi ar Eiropas kausa posmu šeit norisinājās arī Eiropas čempionāts, kur Endija Tērauda izcīnīja 9. vietu. Šajā sezonā kopvērtējumā izcīnīta 2. vieta. Eiropas Kausu sezona sākās 8. decembrī Vācijas trasē Vinterbergā (Winterberg), kur Endijai Tēraudai izdevās izcīnīt 7. vietu , braucienos uzrādot septīto un sesto labāko laiku (59.32 un 59.89 sekundes). Kopējais uzrādītais laiks – 1:59.21. Nākamais no startiem norisinājās Kēnigszes (Königssee) trasē 14. decembrī, kur Endijai Tēraudai izdevās izcīnīt 5. vietu ar uzrādītajiem laikiem – 54.04 (4.vieta braucienā), 54.18 (9. vieta), kopsummā sasniedzot laiku – 1:48.22. Jau dienu vēlāk turpinājās starti šajā pat trasē, kur Endijai Tēraudai izdevās izcīnīt 1. vietu. Uzrādītie laiki: 1. brauciens – 52.93 sekundes (1. vieta), 2. brauciens

novērš apdraudējumus digitālajā telpā. Uz šiem jautājumiem esam paredzējusi rast atbildes plašā ekspertu lokā konferences paneļdiskusijās”. Ievadā galvenos tematiskos akcentus ieskicēs Latvijas Universitātes profesors, biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes priekšsēdētājs Mārcis Auziņš , Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Butāns , Saeimas deputāts, Ilgtspējīgas attīstības komisijas loceklis Jānis Dombrava un VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis. Pirmajā paneļdiskusijā “e-Identitāte, valsts un pašvaldības” prezentācijas sniegs Valsts prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos, Nacionālās drošības padomes sekretārs Jānis Kažociņš , CERT.LV vadītāja Baiba Kaškina un Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs . Savukārt otrajā paneļdiskusijā “Digitālās tehnoloģijas un likuma vara” uzstāsies NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra (Stratcom) direktors Jānis Sārts , Rīgas

Latvijas Universitātes (LU) Bibliotēkas veidotā izstāde “Mani gadi uz mani neattiecas”, kas tapa kā sveiciens Dr. theol. Jura Cālīša jubilejā, no 3. līdz 28. februārim aplūkojama Eiropas Savienības mājā (Aspazijas bulvāris 28, 1. stāvs). Sirsnīgā un emocijām bagātā izstādes atklāšana, kas jubilāram bija pārsteigums, noritēja 13. decembrī Bibliotēkā Raiņa bulvārī. Tās gaitā Juri Cālīti godināja LU Teoloģijas fakultātes dekāne, kolēģi un studenti, tika saņemta arī LU rektora p.i. Gvido Straubes pateicība un Latvijas Republikas prezidenta Egila Levita apsveikums. No 3. februāra izstāde sev mājvietu radusi Eiropas Savienības mājā, atgādinot, ka Juris Cālītis 2015. gadā saņēma titula "Eiropas gada cilvēks Latvijā". Tradīcija godināt cilvēku, kas ar saviem darbiem visvairāk veicinājis Eiropas integrāciju Latvijā un Latvijas integrāciju Eiropā, aizsākta 1998. gadā. Aicinām iepazīties ar dažiem, Jurim Cālītim veltītajiem balsotāju citātiem, kas publicēti Eiropas Kustība Latvijā mājas

. „Ceļš” nav piesaistīts konkrētai reliģiskajai pārliecībai, tā uzdevums ir kritiski analizēt reliģiskos procesus, ietverot visdažādākās teoloģijas un reliģijpētniecības jomas. Žurnāla mērķauditorija ir humanitāro un sociālo zinātņu eksperti un studenti, kā arī visi, kas ieinteresēti reliģijas fenomenu zinātniskā analīzē.

. „Ceļš” nav piesaistīts konkrētai reliģiskajai pārliecībai, tā uzdevums ir kritiski analizēt reliģiskos procesus, ietverot visdažādākās teoloģijas un reliģijpētniecības jomas. Žurnāla mērķauditorija ir humanitāro un sociālo zinātņu eksperti un studenti, kā arī visi, kas ieinteresēti reliģijas fenomenu zinātniskā analīzē.

. „Ceļš” nav piesaistīts konkrētai reliģiskajai pārliecībai, tā uzdevums ir kritiski analizēt reliģiskos procesus, ietverot visdažādākās teoloģijas un reliģijpētniecības jomas. Žurnāla mērķauditorija ir humanitāro un sociālo zinātņu eksperti un studenti, kā arī visi, kas ieinteresēti reliģijas fenomenu zinātniskā analīzē.

grafēna/MXenes kombināciju un tikt pie materiāla ar unikālam īpašībām. Pateicoties savām mehāniskajām īpašībām, HPK materiāls var būt izmantots kā konstruktīvais elements, bet ar elektrovadāmību ir iespējams kontrolēt materiāla tehnisko stāvokli. Piemēram, ja materiāls zaudē savu integritāti, mainās materiālā elektrovadāmība. Veidojot HPK materiālu, var panākt, ka materiālam būs ari citas viedas funkcijas – atledošana, statiskās elektrības izlādēšana, elektromagnētiskā ekranēšana, struktūras bojājumu detektēšana u.c. Šobrīd LU Materiālu mehānikas institūta pētnieki, doktoranti un studenti strādā pie HPK materiālu izgatavošanas tehnoloģijas izstrādes un veic pirmo paraugu testēšanu. Kolēģi no Lietuvas (Kauņas Tehnoloģiju universitātes) veic HPK modelēšanu, bet partneri no Slovākijas (Polimēru institūta) risina tehniskos uzdevumus, kas ir saistīti ir materiāla ķīmiju. Tā kā projekts jau ir sasniedzis vidus posmu un ar iegūtam zināšanām var ķerties pie prototipu izveides laboratorijas mērogā

. Pētniece ir pateicīga saviem studentiem par iesaistīšanos un aktīvo dalību pētījumā. Tāpat sešu dienu laikā Dr. Ņikiforova novadīja 3 konferenču sesijas – “Globalization and ICT”, “Desirable goals and ICT// Life role and ICT” (“13th International Conference on ICT, Society and Human Beings” konferences ietvaros) un “User studies and fieldwork” (“14th International Conference on Interfaces and Human Computer Interaction” konferences ietvaros). Plašāka informācija par konferencēm

plūstošo ūdeņu, gleznaino krastu vai botanisko retumu cienītājam arvienu tās bagātīgā krājumā ir bijis paslēpts kāds priecīgs pārsteigums. Neatlaidīgi Daugavas ieleja vilina un aicina piegriezties tās sistēmatiskai izpētīšanai, pirms daļu jauko krastu un salu nav nogremdējis dabas pētnieka acij techniķu veidojamais Ķeguma aizsprosts. 20. un 21. maijā š.g. L.U. Dabaszinātņu studentu biedrība prof. N. Maltas vadībā rīkoja, kuplam dalībnieku skaitam piedaloties, savu kārtējo ekskursiju Daugavas krastos, posmā no Pļaviņām līdz Koknesei. (..) Kad ekskursantu lielākā daļa, pēc nelielas atpūtas un apskates Rīterupītes gŗavā, straujā pārgājienā devās Kokneses virzienā, jaunās sugas atrašanas prieks piekrita šīs ekskursijas pastāvīgam iepakaļpalicējam A. Ķirulim. Moehringia lateriflora (tautas nosaukuma šīs ģints sugām mums nav) aug lapu kokiem apaugušā Daugavas krasta nogāzē, apm. 1 km no Rīterupītes ietekas Daugavā, Rīgas apr. Pļaviņu pagastā, netālu no Kokneses pag. robežas. Pāris desmit metru