Meklēšana

, kuri uzticēja savus dzīvesstāstus un LU Socioloģijas maģistra programmas studentiem, kuri tos pierakstīja. Pateicamies režisoram un aktieriem, kuri transformēja dzīvesstāsta intervijas dokumentālā stāstā.

rājumā “Turp”. Rakstu krājums domāts studentiem, skolotājiem, pētniekiem un visiem interesentiem.

Veiksmīgi noslēdzies LU CFI rīkotais 2.Deep Science Hackathon 2019.Esam gandarīti par ļoti pozitīvo gaisotni, gudrajiem, atraktīvajiem un aktīvajiem dalībniekiem un fantastiskajām idejām. Šajā Hakatonā dalībieki bija no Ukrainas, Ekvadoras, Indijas, Baltkrievijas, un, protams, no Latvijas. Mentori un žūrijā bija pārstāvji no Zviedrijas, Itālijas, Ukrainas, Latvijas. Tika prezentēts ļoti plašs ideju klāsts – no dažādām nozarēm, un ar ļoti dažādu gatavības pakāpi. Sākotnēji Hakatonā startēja 13 idejas, komandas tika izveidotas 10 idejām. Svētdien finišēja 7 idejas. Trīs idejas saņēma balvu “LU CFI atbalsta programma”, īpašas balvas piesķīra Social Entrepreneurship Accelerator New Door, Commercialization Reactor Fund un Latvijas Kosmosa Industrijas asociācija. Tā lūk! Šeit visi bija ieguvēji un uzvarētāji! Jaunums šajā Hakatonā - Banku Augstskolas studenti pasniedzēju Laumas Muižnieces un Dāvja Plotnieka vadībā - aizrautīgi piedalījās komandu darbā. Viņiem hakatons bija daļa

jēgpilnu produktu un atrast tam vietu līdzvērtīgu produktu pārpilnajā tirgū? Kāds ir mūsdienīgs produkta radīšanas cikls? Kā nodrošināt sevi vietu starptautiskajā produkta izplatīšanas sistēmā? Kā piesaistīt investorus idejām? Kā izlauzties no “industriālās verdzības”, mūsdienīgi plānojot finanšu plūsmu un izvairoties no ierastākajām kļūdām tajā? Kā uzsver Latvijas Universitātes Studiju attīstības un pārvaldības pilnveides programmas vadītāja Jūlija Stare , praktiskā meistarklase ir vērsta uz zināšanu pārnesi un uzņēmējdarbības kompetenču stiprināšanu studējošajiem un pētniekiem. Izmantojot iespēju iegūt praktiskas zināšanas un satikties vienam ar otru klātienē, meistarklasi aicināti apmeklēt studenti, absolventi un mācībspēki, topošie un esošie uzņēmēji, biznesa konsultanti un citi interesenti. Meistarklases darba valoda būs latviešu. Tā norisināsies Latvijas Universitātes Zinātņu mājā, Rīgā, Pārdaugavā, Jelgavas ielā 3, trešdien, 24. aprīlī no plkst. 15.00 līdz plkst

Piektdien, 10. maijā, LU Akadēmiskā centra Dabas mājā vairāk nekā 500 vidusskolēnu gatavojās centralizētajiem eksāmeniem, tajā skaitā fizikas un matemātikas, piedaloties pasākumā “LU Padomi eksāmeniem”. Zināšanas fizikā atsvaidzināt palīdzēja FMOF pasniedzēja Virgīnija Vītola, bet matemātikā – FMOF lektore Maruata Avotiņa. Pasākums “LU Padomi eksāmeniem” sākās ar LU rektora Indriķa Muižnieka videouzrunu. Turpinājumā apmeklētājiem bija iespēja uzklausīt pieredzējušu LU mācībspēku padomus, par to, kā labāk sagatavoties sešiem dažādiem eksāmeniem, kādas zināšanas nepieciešams atkārtot un kam noteikti jāpievērš uzmanība gatavošanās laikā. Visu pasākuma norises laiku Dabas mājas vestibilā topošajiem studentiem bija iespēja tuvāk iepazīt visas 13 LU fakultātes un uzzināt par studiju iespējām tajās. Noslēgumā pasākuma dalībnieki devās ekskursijās par LU Akadēmisko centu. LU FMOF lektore Maruta Avotiņa, daloties ar pieredzēto, stāsta: “Matemātikas eksāmenā galvenais ir lasīt, domāt un pēc

vakariņās – pieredzējušiem zinātniekiem un jaunajiem pētniekiem bija iespēja dibināt ciešākus kontaktus ar citu pētniecības virzienu pārstāvjiem. Seminārs “Magnētisms un dzīvība” pulcēja ap 50 dalībnieku no visas pasaules. Latvijas Universitāti pārstāvēja profesors Andrejs Cēbers, FMOF Fizikas nodaļas vadītājs, pētnieks Guntars Kitenbergs un doktoranti Aigars Langins un Abdelkader Zaben. Seminārs bija iespēja jaunajiem studentiem piedalīties starptautiska mēroga zinātniskā pasākumā un paplašināt izpratni par tēmu. MaMi projektu finansē lielākā Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju programma Apvārsnis 2020 ( Horizon 2020 ) granta līguma nr. 766007 ietvaros. Paldies par finansiālu atbalstu arī Latvijas Universitātes Zinātnes departamentam. Par MaMi MaMi (Magnetics and Microhydrodynamics) inovatīvais apmācību tīkls (ITN) ir Eiropas pētniecības grupu un uzņēmumu apvienība, kas veic pētījumus un veido tehnoloģijas ar magnētismu un mikrohidrodinamiku saistītās jomās. Tīkla ietvaros

Š.g. 17. jūnija sēdē Latvijas Universitātes (LU) Senāts LU Humanitāro zinātņu fakultātes (HZF) dekāna amatā apstiprinājis profesori Dr.philol. Indru Karapetjanu. Profesore dekāna amata pienākumus pildīs no 2019. gada 1. jūlija turpmākos četrus gadus. “Jūtos ļoti pagodināta par man parādīto godu vadīt Humanitāro zinātņu fakultāti un vienlaikus uzticēto atbildību fakultātes izvirzīto mērķu sasniegšanā. Ir liels gods turpināt profesores Ilzes Rūmnieces iesākto priekšzīmīgo fakultātes vadību. Humanitāro zinātņu fakultātei ir jāturpina būt par vadošo humanitāro zinātņu izglītības nodrošinātāju un domas veidotāju Latvijā, paplašinot savu ietekmi Eiropā un citviet pasaulē,” saka profesore Indra Karapetjana. Profesore Karapetjana īpaši pateicas visiem HZF studentiem, mācībspēkiem un darbiniekiem, kuri viņu atbalstīja HZF dekāna vēlēšanās, un pauž apņēmību realizēt fakultātes attīstības programmā paredzēto. Viņa uzsver, ka fakultātes stabilitāti un attīstību var sasniegt, tikai mērķtiecīgi

apgūšanu, bet arī atvērtību sarežģītu jautājumu risināšanai, māca studentus domāt globāli, vispusīgi un veidot pilnvērtīgus un visaptverošus secinājumus,” uzsver programmas direktore prof. Inna Šteinbuka . Programma tiks īstenota angļu valodā un tajā iespējams studēt gan ārvalstu, gan pašmāju studētgribētājiem. Vairāk par uzņemšanas nosacījumiem iespējams uzzināt www.bizness.lu.lv Studiju programma ir līdzīga Prāgas Ekonomikas Universitātē īstenotajai divgadīgai starpdisciplinārai maģistra studiju programmai “Starptautiskās un diplomātijas studijas”. Abas programmas ietver starptautisko politiku, starptautiskās tiesības un diplomātijas teoriju un praksi, bet ES jautājumi veido īpaši apjomīgu abu programmu daļu. Pilnveidotā programma “Eiropas studijas un ekonomiskā diplomātija” ir iecerēta kā LU BVEF īstenotās bakalaura studiju programmas “Starptautiskā ekonomika un komercdiplomātija” turpinājums un sniegs maģistrantiem tādu akadēmiskās kvalifikācijas līmeni, kas ir nepieciešams studijām

zinātnē, nodrošina plašu studiju piedāvājumu un veicina studentu un personāla mobilitāti. No Latvijas augstskolām EUA individuālie biedri ir Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Daugavpils universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte un kolektīvais biedrs – Latvijas Rektoru padome.

no tik daudzām valstīm, radot jaunus dzejas tulkojumus sīriešu, horvātu, velsiešu, beļģu, poļu, latviešu un latgaliešu valodās. Iepriekšējās trijās darbnīcās satikās dzejnieki no Latvijas un Lielbritānijas, kas tika īpaši vērsts uz to, lai mēs iegūtu jaunus atdzejojumus angļu valodā dalībai Londonas grāmatu tirgū. Šogad mēs skatāmies jau plašākā diapazonā,” pastāstīja platformas Latvian Literature grantu un tulkotāju programmas koordinatore Juta Pīrāga. Darbnīcas ietvaros dzejnieki arī tiksies ar Latvijas Rakstnieku savienības veidotās kultūrizglītības programmas rakstnieku profesionālās meistarības celšanai – Literārā akadēmija – dalībniekiem, kā arī viesosies Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē, lai iepazīstinātu svešvalodu studentus ar savu darbu un mudinātu arī viņus nākotnē pievērsties literārajai tulkošanai. Rezultātu dzejnieku nedēļas laikā paveiktajam varēs redzēt un dzirdēt 14. septembrī plkst. 17 mākslas centrā Noass (AB dambis 2), kur norisināsies jau ikgadējie