Studiju kursa mērķis ir nodrošināt iespējas doktorantiem pilnveidot augstskolu pedagogiem nepieciešamo pedagoģisko kompetenci un veicināt gatavību akadēmiskajam darbam augstskolā, mērķtiecīgi plānojot, modelējot un novērtējot studentcentrētu studiju procesu. Studiju kursa īstenošanā izvēlētie metodiskie paņēmieni veicinās studentu mērķtiecīgu pieredzes apzināšanu, izvērtēšanu un, izmantojot kursa dalībnieku grupas dinamiku, savstarpējo mācīšanos.
Uzdevumi:
1) Doktoranti pilnveidos augstskolas docētājam nepieciešamo kompetenci augstskolas didaktikā, aktualizējot studiju kursa programmu, veicot augstskolas docētāju koleģiālo hospitāciju un modelējot studiju procesu;
2) Lekcijās un semināros studenti iepazīsies ar dažādām metodēm, paņēmieniem un rīkiem, analizēs to izmantošanas iespējas un efektivitāti studiju procesā augstskolā, attīstīs prasmes e-vides mērķtiecīgai izmantošanai studiju procesā.
Studiju kurss tiek īstenots latviešu un angļu valodā.
Skolotāja prakses III mērķis ir dot iespēju studentiem veidot izvēlētās/o jomas/u specializācijas/u mācību priekšmeta/u skolotāja un klases audzinātāja profesionālo kompetenci.
Skolotāja prakses III uzdevumi:
1. Izprast mācību priekšmeta/u un klases darba vadīšanas nozīmi mācību procesā;
2. Plānot, organizēt, vadīt un izvērtēt mācību procesu izvēlētās/o jomas/u specializācijas/u mācību priekšmeta/u stundās pamatizglītības posmā;
3. Vērot un analizēt citu studentu un/vai skolotāju vadītās stundas;
4. Veikt klases audzinātāja pienākumus, sagatavot un vadīt klases stundas un ārpusstundu pasākumus audzināmajā klasē;
5. Iesaistīties izglītības iestādes ārpusstundu pasākumu organizēšanā;
6. Veikt savas darbības pašizvērtējumu.
Studiju kurss tiek īstenots latviešu valodā.
Skolotāja prakses III mērķis ir dot iespēju studentiem veidot izvēlētās/o jomas/u specializācijas/u mācību priekšmeta/u skolotāja un klases audzinātāja profesionālo kompetenci.
Skolotāja prakses III uzdevumi:
1. Izprast mācību priekšmeta/u un klases darba vadīšanas nozīmi mācību procesā;
2. Plānot, organizēt, vadīt un izvērtēt mācību procesu izvēlētās/o jomas/u specializācijas/u mācību priekšmeta/u stundās pamatizglītības posmā;
3. Vērot un analizēt citu studentu un/vai skolotāju vadītās stundas;
4. Veikt klases audzinātāja pienākumus, sagatavot un vadīt klases stundas un ārpusstundu pasākumus audzināmajā klasē;
5. Iesaistīties izglītības iestādes ārpusstundu pasākumu organizēšanā;
6. Veikt savas darbības pašizvērtējumu.
Studiju kurss tiek īstenots latviešu valodā.
Priekšmets iepazīstina studentus ar elektronisko ierīču elementiem un to pamatslēgumiem. Materiāla apguve balstīta uz reālās ierīces vai tās daļas prototipa konstruēšanu: tiek saslēgti elementi, izmantojot modernu montāžas plati. Priekšmeta pamatā ir dažādu slēgumu apguve, izmantojot konkrētus piemērus, piemēram, pastiprinātājs mikrofona pieslēgšanai skaļrunim - izveido strādājošu sistēmu: mikrofons–pastiprinātājs–skaļrunis. Paredzētās tēmas: rezistīvo elementu virknes un paralēlā slēguma kopīgas pretestības aprēķins; RC ķēdītes pielietošana laika aiztures formēšanai; tranzistors slēdža režīmā, ieskats tranzistoru-rezistoru loģikā; tranzistors aktīvajā režīmā – darba punkta iestādīšana, RC pastiprinātāji; analogā komunikācija, izmantojot gaismas diodi, MSP430 mikrokontrolieris, mikrokontroliera ieejas, izejas portu programmēšana, maskas, mikrokontroliera iebūvētās perifērijas programmēšana. Tēmu apjoms un secība var tikt mainīta atkarībā no grupas sastāva un studentu intereses.
Studiju kursa mērķi ir sniegt iespēju studentiem gūt padziļinātas zināšanas un attīstīt studentu izpratni par lāzeru darbības principiem un lāzera starojuma īpašībām, kā arī radīt priekšstatu par lāzeru zinātniskajiem pielietojumiem.
Studiju kursa uzdevumi ir:
1. Iepazīstināt ar apdraudējuma veidiem un drošības noteikumiem, strādājot ar lāzera starojumu;
2. Attīstīt izpratni par lāzera darbības pamatā esošajām fizikālajām parādībām;
3. Iepazīstināt un attīstīt izpratni par lāzera starojuma īpašībām un tās ietekmējošiem fizikālajiem procesiem;
4. Iemācīt analizēt optiskas sistēmas, kā arī aprēķināt lāzera rezonatora un starojuma īpašības;
5. Iepazīstināt ar dažādu veidu lāzeru raksturīgajām īpatnībām un tipiskajiem pielietojumiem;
6. Iepazīstināt ar lāzeru pielietojuma veidiem zinātnē.
Kurss tiek īstenots latviešu un angļu valodās.
Studiju kurss ļauj iegūt pārskatu par izglītības pētniecības metodēm un metodoloģiju, kas nepieciešama maģistra darba izstrādei. Tajā tiek īpaši akcentēta uzmanība uz datu iegūšanu un datu apstrādi. Kursa ietvaros studenti tiek dota iespēja apgūt datu statistiskās apstrādes datorprogrammas SPSS pamatus, kā arī iepazīties ar biežāk lietotajām datu apstrādes metodēm.
Kursa mērķis – Studentiem sasniegt zināšanu, prasmes un kompetences līmeni, kas nepieciešams patstāvīga izglītības pētījuma izstrādāšanā un īstenošanā atbilstoši maģistra darba satura un noformējuma prasībām Latvijas Universitātē.
Uzdevumi –
1. Apgūt moderno izglītības pētījumu teorētiskos un metodoloģiskos principus;
2. Iepazīties ar pētījumu sagatavošanas un īstenošanas principiem;
3. Apgūt pētījumu datu statistiskās apstrādes pamatmetodes.
Piezīme: kursa īstenošanas valodas ir latviešu un angļu.
Studiju kursa mērķis ir apliecināt studenta prasmi studiju procesā iegūtās zināšanas izmantot zinātnisku, metodoloģisku vai praktisku grāmatvedības un audita problēmu un neskaidrību identificēšanā un analīzē, kas detalizēti tiks pētītas un risinātas maģistra darba ietvaros.
Studiju kursa uzdevumi:
1. iepazīties ar prakses uzņēmuma darbību, tā ekonomiskajiem un finanšu rādītājiem;
2. identificēt prakses uzņēmumā un nozarē eksistējošās problēmas grāmatvedībā un auditā un ģenerēt idejas to novēršanai, ko detalizētāk izstrādās maģistra darba ietvaros.
Praksi veic studenti, kuri pilnībā ir pabeiguši programmas teorētisko daļu. Prakses vadītājs ir arī maģistra darba vadītājs. Mācību prakses – grāmatvedības un audita problēmu izpēte programmu konkretizē atkarībā no izvēlētās prakses vietas.
Studiju kursu docē latviešu valodā.
Kursa mērķis ir padziļināt studentu izpratni par mūsdienu sabiedrību frankofonijas telpā un par diskursa daudzveidības analīzi, kā vadošo virzienu mūsdienu valodu izpētē. Kursa mērķis ir nodrošināt studentiem izpratni par diskursa lomu un diskursa funkcionēšanas mehānismiem mūsdienu Francijā un frankofonijas telpā.
Studiju kursa uzdevumi:
1.Apgūt zināšanas par Frankofoniju un par diskursa daudzveidību, kā arī attīstīt diskursa analīzes prasmes
2.Apzināt diskursa sociālo būtību.
3.Padziļināt studējošo zināšanas par Francijas un frankofonajas sabiedrību, par tās politisko un kultūras dzīvi, par preses un plašsaziņas līdzekļu lomu frankofonijas sabiedrībā.
4.Izpētīt diskursa teorijas un koncepcijas. (Bahtins, Hariss, Benvenists, Ostins, Altussers, Fuko).
Studiju kursa īstenošanas valoda: franču valoda.
Kurss nodrošina iespēju iegūt teorētiskās zināšanas un praktisko pieredzi par diviem mutiskās tulkošanas paveidiem: secīgo un sinhrono tulkošanu. Kursa ietvaros studenti apgūs gan tulkošanas metodes un stratēģijas, gan praktisko pieredzi, gan profesionālās ētikas un uzvedības normas. Avota valoda ir spāņu valoda, bet mērķa valoda – latviešu
Kursa mērķis ir palīdzēt studentiem apgūt tulkošanas metodes un paņēmienus, kuri ir saistīti ar secīgās un sinhronās tulkošanas specifiku.
Studiju kursa uzdevumi:
•Veidot vispusīgu izpratni par mutiskās tulkošanas specifiku un tās veidiem;
•Sniegt padziļinātas teorētiskās zināšanas par secīgās un sinhronās tulkošanas procesu un metodoloģiju;
•Apgūt praktiskās iemaņas secīgajā un sinhronajā tulkošanā.
Studiju kurss tiek docēts un apgūts spāņu/latviešu valodās.
20.gadsimta otrajā pusē (1965.g.) azerbaidžāņu izcelsmes amerikāņu inženiera un matemātiķa Lotfi Zadē darbos tika ievests jauns matemātikas jēdziens: nestrikta kopa jeb fazi-kopa (no angļu Fuzzy set) un aizsākta attiecīgās teorijas izstrāde. Sākot ar pagājušā gadsimta 70-gadiem nestriktu kopu teorijai tika pievērsta ļoti liela uzmanība gan no teorētiskas matemātikas pārstāvju, gan no visdažādāko „matemātikas lietotāju” puses.
Šī kursa mērķis ir dot studentiem labas zināšanas par nestriktu kopu teorijas pamatjēdzieniem un pamatrezultātiem, kā arī par uz nestriktu kopu balstītu tā saucāmo nestrikto loģiku (fuzzy logic). Kursā iegūtās zināšanas students spēs to sekmīgi izmantot gan turpinot teorētiskus pētījumus šajā virzienā, gan strādājot kāda citā teoretiskās vai lietišķas matemātikās jomā.
Akadēmiskais centrs