Meklēšana

Fizikas izglītības pētniecības katedra aicina fizikas skolotājus pieteikties trešajam fizikas izglītības semināram, kas norisināsies LU Zinātņu mājā sestdien, 9. decembrī, plkst. 10:00—13:30.  Trešajā seminārāprofesora Ģirta Barinova vadībā uzzināsim, kādas problēmas dinamikas konceptu izpratnē novēro LU mācībspēki, mācot studentus. Apspriedīsim dažus problēmjautājumus tēmā par Arhimēda spēku, modelējot situācijas un skaidrojot atbilstošus demonstrējumus. Kopā ar materiālu autoriem ielūkosimies projekta Fizika I izstrādātajos stundu materiālos par Ņūtona likumiem, analizējot izmantoto pieeju un metodes, kā arī aprobācijas rezultātus, lai saprastu, kādu ideju izpratne skolēniem sagādā grūtības. Semināra noslēgumā profesors Jānis Alnis pastāstīs par 2023. gada Nobela prēmijas laureātiem fizikā. Saite uz pieteikšanos semināram: ej.uz/seminars_9_12 Vietu skaits ir ierobežots, tāpēc aicinām aizpildīt pieteikuma anketu līdz 5. decembrim. Detalizētā informācija par semināru

atzina komandas “ReCyclone”, kuru biznesa ideja ir pārstrādāt tekstila atkritumus skaņu izolējošos akustiskos dizaina paneļos ,“ Purefy”komandas atkritumu tvertņu sensori, kas palīdz efektīvāk izvest pilnos atkritumu konteinerus, un “ Kyukvi” komandas piedāvāto mākslīgā intelekta aplikāciju, kurā ar fotogrāfijas palīdzību mākslīgais intelekts atbildēs uz uzdoto jautājumu. Dalībnieku idejas tika attīstītas, sadarbojoties ar nozaru ekspertiem, uzņēmējiem, mentoriem un jaunuzņēmumu vides pārstāvjiem.Meklēt viņu idejās potenciālo izaugsmi palīdzēja Līva Pērkone, Imants Krēziņš, Mikus Losāns, Niks Jansons, Enno Ence, Katrīna Cīrule, Normunds Čiževskis, Kristīne Vērpēja un Kristīne Tereško. Šajā uzsaukumā inkubatora dalībnieku vidū ir studenti no Latvijas Universitātes, pārstāvot Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāti, Ķīmijas fakultāti, Sociālo zinātņu fakultāti, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāti, Humanitāro zinātņu fakultāti, Rīgas Tehnisko universitāti, Rīgas Stradiņa

izvērtēta to ietekme uz cilvēktiesībām. Aplūkotas arī tiesības uz privātumu, datu aizsardzības tiesības, kā arī mākslīgā intelekta regulējuma attīstība starptautiskā un Eiropas līmenī. Monogrāfijā analizētas Eiropas datu aizsardzības prasības, kas piemērojamas mākslīgā intelekta novērošanas tehnoloģijām, īpaši – sejas atpazīšanas tehnoloģijām. Autore sniegusi rekomendācijas mākslīgā intelekta tiesiskā regulējuma un politikas tālākai attīstībai, lai nodrošinātu mākslīgā intelekta tehnoloģiju atbildīgu un uzticamu izmantošanu un novērstu to radīto apdraudējumu. Monogrāfija “Cilvēktiesību nozīme mākslīgā intelekta laikmetā. Privātums, datu aizsardzība un regulējums masveida novērošanas novēršanai” būs noderīga docētājiem un zinātniekiem, studentiem, tiesību piemērotājiem un digitālās politikas veidotājiem, iestādēm un uzņēmumiem, kas izstrādā, ievieš un izmanto mākslīgā intelekta tehnoloģijas, kā arī ikvienam lasītājam, kam ir interese par cilvēktiesībām, datu aizsardzības tiesībām, Eiropas

dienu aizsapņojoties, viņa izjūt saikni ar šo vīru, kurš smaržo pēc meža un zemes, kurš šajā pasaulē ir bijis pirms viņas un zina, kādi stāsti atrodami paslēpušies zem laukiem. Grāmatā „Džomba“ Karīna Peška atspoguļo sev zināmo par vietu, kurā uzaugusi, iekļaujot faktus no savas biogrāfijas. Viņa stāsta par dzīvi mazpilsētā, par satikšanos, dzīves ceļiem un pagriezieniem un mazliet arī par to, kā tas ir, ja tu uzaudz kā krodzinieka meita. Lasījumu organizē LU Akadēmiskās bibliotēkas Austrijas bibliotēka un Šveices lasītava sadarbībā ar Austrijas vēstniecību Latvijā Vācu valodas mēneša ietvaros. Vācu valodas mēnesi organizē Gētes institūts kopā ar Vācijas, Austrijas un Šveices vēstniecībām un citām vācu organizācijām Latvijā. Projekta mērķis ir dot skolēniem, studentiem un vecākiem iespēju vairāk uzzināt par vācu valodā runājošām zemēm un vācu valodu, kā arī veicināt kultūras apmaiņu starp vācvalodīgajām valstīm un Latviju.

gados, 1919-1939. II daļa. Mācības spēku biografijas un bibliografija, Latvijas Universitāte, Rīga. 1939 g., 348-349 lpp. dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/31827/Latvijas_Universitate_20gados_1919-1939_2dala.pdf?sequence=2&isAllowed=y Slaucītājs L. Skats LU Matēmatikas un dabzinātņu fakultātes darbā. Universitas, N 24 1969. 18-22 lpp. periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:91156|article:DIVL131|page:20 Leimanis E. Ģeofiziķi Valdemāru Murevski pieminot. Technikas apskats, N 117-118 1991. 31 lpp. periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp|issue:287390|article:DIVL278|page:33 Kļaviņš I. Rīgas Radiorūpnīca laikmeta griežos: Rīgas radiorūpnīcai 90: 1928.-2018. RaKa 2018. 448 lpp. Siliņš J. Anna Zariņa. Students (laikr. “Students” turpinājums), N 9 1939.03.03. 303-304 lpp. periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa|issue:668728|article:DIVL121|page:16 Jaunie studenti Jelgavas lauksaimniecības akadēmijā. Brīvā

darba pieredzi RTU 3. Gada doktorantūras students P. Cābulis: Prakse LU MMI Materiālu testēšanas laboratorijā, paraugu izgatavošana; Prakse LV KĶI Polimēru laboratorijā, nanomālu „Cloisite-30B” dispersiju sagatavošana ar dažādām metodēm un dažādās koncentrācijās; Specializētās ķīmijas un materiālu mehānikas literatūras izpēte; Dalība konferenču prezentāciju un zinātnisko rakstu sagatavošanā. 6 )Publicitātes pasākumi: Informācija par LZP projektu ievietota LU mājaslapā www.lu.lv/zinatne/programmas-un-projekti/nacionalas-programmas-un-projekti/flpp-2020-gada-zinatnieku-individualo-projektu-konkurss/anizometrisku-nanomalu-pilditaju-dalinu-telpiskas-izvietosanas-ietekme-uz-zema-blivuma-cieto-poliuretana-putuplastu-fizikalajam-un-mehaniskajam-ipasiba/ 2021. gada 30. aprīlī dalība pasākumā „Eiropas Zinātnieku nakts-2020” ar prezentāciju „Anizometrisku nanomālu pildītāju daļiņu telpiskās izvietošanās ietekme uz zema blīvuma cieto poliuretāna putuplastu

Raivis Bičevskis TheNumber in theOutlook of Kulturkritik: Language– Society– World At theturn of the19 th and 20 th centuries, theoptimistic expectations of modern science and theEnlightenment that themind can know theworld and its laws, and construct anew model of aperfect society, are radically questioned. As aresult of these dreams, a human becomes rather alienated from theworld and faces theincreasingly complex and deeper socio-political problems of modern society. Many authors approaching theprophets of the19 th century cultural crisis (Romanticism, Bahofen, Nietzsche, etc.), and cultural criticism ( Kulturkritik ) emerged in theearly 20 th century, creating aspecial genre and style of analysing thegeneral cultural situation. Not all of them will call themselves cultural critics. However, in their works one can find persistent themes and common approaches that form thediscourse of cultural criticism in thefirst half of the20 th century. Several thinkers, writers

"Accenture" ir starptautiska kompānija–viens no ievērojamākajiem un progresīvākajiem uzņēmumiem Latvijā un pasaulē, kas nodrošina vadības konsultācijas, tehnoloģiskos risinājumus un ārpakalpojumus vairak neka 120 valstis. "Accenture" Latvijas filiāle ir izveidota 2002. gadā, tās darbinieki piedalās starptautiskos projektos Skandināvijas un Eiropas valstīs. Starptautiskais uzņēmums, būdams tendenču noteicējs IT jomā, nepārtraukti rada inovācijas un apmāca nozares speciālistus. "Mēs esam ieinteresēti sadarboties ar ikvienu, kurš ir gatavs mācīties, radoši strādāt un veidot savu karjeru," tā pauž uzņēmuma direktors, LU absolvents Maksims Jegorovs. Atbalsts "Accenture" Latvijas filiāle atbalsta LU kopš 2008. gada. "Accenture"finansiāli ir atbalstījis pasākumus "Studentu paradīze 2008"un „Fizmatdienas 2009” . 2010. gadā "Accenture"Latvijas filiāle atbalstīja LU Datorikas fakultātes izglītības attīstības projektus - 4.septembrī notikušos „Pirmsaristoteļa svētkus" 1. kursa

, ka atbalsts Latvijas Universitātei un spējīgiem, centīgiem jauniešiem ir ieguldījums viņu un arī Latvijas nākotnē. Izglītība kā šodien, tā arī nākotnē būs ļoti svarīga, lai sacenstos ar citām tautām un spodrinātu Latvijas vārdu nākamajā simtgadē. Mudinām stipendiātus pēc studiju beigšanas atbalstīt Latviju un palīdzēt studentiem, kas sekos viņu pēdās. " Tieši tik iedvesmojošus vārdus mums velta Modris un Valija Galenieki. Modris un Valija apprecējās 1965. gadā, un ir pateicīgi par kopā pavadīto mūža daļu. Modrim laimējās strādāt darba vietās, kur bija pensijas plāni un varēja arī pats iemaksāt daļu no algas. Abi iesāka savus IRA pensijas kontus, kad maksāja 13% par ieguldījumiem. Viņu pirmā prioritāte bija iekrāt naudu iemaksai, lai varētu iegādāties divdzīvokļu māju. Vēl šodien viņiem pieder šī māja. Abi strādāja divus darbus sākuma gados. Modris strādāja kā inženieris, bet Valija kā sekretāre, grāmatvede un nekustāmo īpašumu pārdevēja. Tas palīdzēja iegādāties ģimenes māju

Pirmās stipendijas tika piešķirtas 1929. gadā, pateicoties Latvijas Universitātes (LU) dižmecenāta un būvuzņēmēja Kristapa Morberga (1844–1928) testamentārajam novēlējumam – astoņiem namīpašumiem, no kuru nestajiem augļiem radīts stipendiju fonds. Padomju laikos atbalsts tika pārtraukts, bet no 2001. gada stipendiju fonds tika atjaunots. Šobrīd atbalstu var iegūt talantīgākie visu studiju jomu LU pamatstudiju studenti. Jēkabs Jānis Akermanis LU Vēstures un filozofijas fakultātes bakalaura studiju programmas "Vēsture" 2. kursā. Jēkabs Jānis 2018./19. akadēmiskajā gadā ieguva M.M.V. Petkevičs piemiņas stipendiju. Viņš pēdējā gada laikā iesaistījies gan fakultātes pašpārvaldes dzīvē, gan arī LU Studentu padomē, aizvien tuvāk iepazīstot augstākās izglītības vidi vairāk nekā parastais students. Viņš cenšas šo avantūru savienot ar mācībām, kas bieži nav viegli, taču Jēkabs tic, ka sevis ielikšana dažādās izaicinošās un reizē arī interesantās situācijās palīdz pavērt plašāku skatu uz