Meklēšana

iniciatīvas dalībvalstīm vismaz mēnesi ceļot pa šīm valstīm pilnīgi par brīvu, kas palīdzētu atrast domubiedrus un uzklausīt citu ieteikumus, kas palīdzētu pilnveidot un īstenot tās idejas, kuras jaunietim jau ir. Otrajā dienā dalībniekiem tika dota iespēja iepazīstināt citus dalībniekus ar savām idejām, kā arī sadarboties savā starpā, lai šīs idejas tiktu pilnveidotas un tiktu rastas jaunas pieejas, kā padarīt šo ideju nevainojamu un gala iznākumu – sabiedrībai noderīgu. Lai gan prezentētas tika tikai piecas labākās idejas, tomēr visiem tika dota iespēja būt noderīgiem šo piecu ideju gala versiju tapšanā, kuras beigās tika arī prezentētas, un iespēja izteikties tika dota visiem. "Liels paldies pārējiem dalībniekiem par sastādīto kompāniju un “State of Poland” fondam par pretimnākšanu un sadarbību, panākot, lai gūtā pieredze šajā konferencē dotu iedvesmu turpināt iesākto un, iespējams, piedalīties vēlreiz. Cerams, ka jaunieši no Latvijas, īpaši Latvijas Universitātes studenti, spēs paust savas

Ceturtdien, 26. oktobrī, noslēdzās Latvijas Universitātes (LU) izsludinātais starptautiskais konkurss Latvijas nacionālās, vadošās un ietekmīgākās augstskolas – Latvijas Universitātes – rektora/-es amatam. Konkursā pieteikušies 24 pretendenti. Turpmākā mēneša laikā kandidātu pieteikumus, kvalifikāciju, pieredzi un LU stratēģiskās attīstības vīziju vērtēs Atlases komisija, sadarbojoties ar personāla atlases uzņēmumu SIA “Human Source”, kas izvēlēts iepirkumā. Atlases komisija informāciju par pretendentu izvērtēšanas rezultātiem sniegs LU Padomei. LU Padome savukārt izvērtēs ieteiktos kandidātus un izlems, kurus virzīt tālāk balsošanai LU Satversmes sapulcē. Kandidātiem, kas tiks izvirzīti balsošanai Satversmes sapulcē, tiks rīkotas arī tikšanās ar LU studentiem, akadēmisko un administratīvo personālu, lai viņiem būtu iespēja prezentēt savu skatījumu par LU nākotnes redzējumu un stratēģisko attīstību. LU Padomes priekšsēdētājs Ivars Kalviņš uzsver: “Mēs sagaidām, ka jaunais

Ceturtdien, 26. oktobrī, noslēdzās Latvijas Universitātes (LU) izsludinātais starptautiskais konkurss Latvijas nacionālās, vadošās un ietekmīgākās augstskolas – Latvijas Universitātes – rektora/-es amatam. Konkursā pieteikušies 24 pretendenti. Turpmākā mēneša laikā kandidātu pieteikumus, kvalifikāciju, pieredzi un LU stratēģiskās attīstības vīziju vērtēs Atlases komisija, sadarbojoties ar personāla atlases uzņēmumu SIA “Human Source”, kas izvēlēts iepirkumā. Atlases komisija informāciju par pretendentu izvērtēšanas rezultātiem sniegs LU Padomei. LU Padome savukārt izvērtēs ieteiktos kandidātus un izlems, kurus virzīt tālāk balsošanai LU Satversmes sapulcē. Kandidātiem, kas tiks izvirzīti balsošanai Satversmes sapulcē, tiks rīkotas arī tikšanās ar LU studentiem, akadēmisko un administratīvo personālu, lai viņiem būtu iespēja prezentēt savu skatījumu par LU nākotnes redzējumu un stratēģisko attīstību. LU Padomes priekšsēdētājs Ivars Kalviņš uzsver: “Mēs sagaidām, ka jaunais

.gada 31.janvārim. Studiju pretendentiem būs nepieciešams apliecināt maģistra grādu vai tā līmenim pielīdzinātu izglītību līdz 2024.gada 31.augustam. Studijām Eiropas Universitātes institūta (EUI) doktorantūras studiju programmās Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) šī gada atlases konkursā nodrošina divas stipendijas , kas pilnībā sedz uzturēšanās, apdrošināšanas un ceļa izdevumus. Stipendija tiek nodrošināta četrus gadus ilgām studijām ekonomikā, vēsturē un civilizācijā, tiesību zinātnē, kā arī politikas un sociālajās zinātnēs 2024./2025. akadēmiskajā gadā. Informāciju par pieteikšanos IZM stipendijai un studijām EUI varēs gūt ZOOM tiešsaistes seminārā (saite zemāk) 29.novembrī plkst.16.00 , kas tiks translēts arī ministrijas Facebook kontā. Seminārā piedalīsies ne vien ministrijas pārstāvji, bet arī EUI doktorantūras studenti no Latvijas – Ieva Hūna (tiesību zinātnes), Kārlis Sils (vēsture un civilizācija) un Ieva Hofmane (politikas un sociālās zinātnes) ; kā arī EUI absolvente

kļūs arī par pedagoģijas studentu galveno mītni, un mums ir būtiski pārrunāt un uzklausīt idejas, kā LU pēc iespējas vairāk var ieguldīt gan jauno pedagogu sagatavošanā, gan esošo pedagogu tālākizglītībā un talantīgo skolēnu atbalstā,” komentē LU rektors profesors Indriķis Muižnieks. Ņemot vērā tikšanos laikā izskanējušos ieteikumus, noslēdzošajā diskusijā nākošā gada sākumā izglītības darbinieki un politikas veidotāji debatēs par rīcības plānu turpmākai LU un IZM sadarbībai.

Alma Mater Vecgada raidījumā skats uz Latvijas Universitāti (LU) tika vērsts nākotnē. Diskusiju par LU Akadēmiskā centra attīstības projektu gan no formas un satura, gan no sadarbības ar pilsētu un nepieciešamības pēc Tehnoloģiju mājas skatu punkta, kā ierasts, vadīja žurnālists Māris Zanders, piedaloties studijas viesiem – LU profesoram rektoram Indriķim Muižniekam un Jānim Plokam, LU Akadēmiskā centra attīstības projekta direktoram. LU ambiciozais plāns, būvējot jaunu Akadēmisko centru studijām un zinātnei ar laikmetīgu arhitektūru un mūsdienīgu studiju vidi, raisa jautājumu par to, kas ir primārs – forma vai saturs, betons vai studenti un zinātnieki. Uz ko nepārprotamu atbildi sniedza I.Muižnieks: “Universitātē saturs ir būtiskākais, forma ir nepieciešama kā atbalsts, jo var jau teikt, ka mēs esam bezgala gudri, un taisīt eksperimentus vārtu telpā.., bet šī brīža zinātne prasa jaunu čaulu. ” J.Ploks, raugoties uz visu Akadēmiskā centra projekta kopainu, akcentēja, ka jau

2024.gada 15.februārī Latvijas Universitātes (LU) 82.starptautiskās zinātniskās konferences ietvaros LU Atomfizikas un spektroskopijas institūtā (LU ASI) notika stenda referātu sesija , kurā piedalījās astoņpadsmit LU ASI zinātnieki un studenti. Sesiju vadīja LU ASI Biofotonikas laboratorijas vadītājs Prof. Jānis Spīgulis. Pirmais sesijā uzstājās LU ASI Teorētiskās fizikas vadošais pētnieks Dr. Imants Bērsons ar tēmu “3D fotona kvantu modelis”. LU ASI Augstas izšķirtspējas spektroskopijas un gaismas avotu tehnoloģijas laboratorijas pētniece Dr. Anda Ābola ar tēmu “Dzīvsudraba noteikšana savvaļas putnu paraugos ar Zēmana atomu absorbcijas spektrometrijas metodi” prezentēja fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu "Dzīvsudraba piesārņojums savvaļas putnos Latvijā: pašreizējais stāvoklis un līdzšinējo pārmaiņu rekonstrukcija" (Nr. lzp-2020/1-0005). LU ASI Atomfizikas, atmosfēras fizikas un fotoķīmijas laboratorijas vadošais pētnieks Dr. Uldis Bērziņš prezentēja tēmu “The Laser

2027ir koleģiāla darba rezultāts. Tās veidošanā iesaistījās akadēmiskais un vispārējais personāls, studentu un absolventu pārstāvji, tostarp lēmējinstitūcijas un padomdevējinstitūcijas – Senāts, Zinātnes padome, fakultāšu domes un zinātnisko institūtu zinātniskās padomes, Padomnieku konvents, Stratēģijas padome, Kvalitātes konsultatīvā komisija. Stratēģijas izstrādes procesā tika iesaistīta“PricewaterhouseCoopers” (PwC) ekspertu komanda.

Latvijas Jauno zinātnieku apvienības (LJZA) un Latvijas Universitātes (LU) izvirzītais jaunais zinātnieks Rihards Ruska nominēts dalībai prestižajā Nobela laureātu tikšanās pasākumā (73rd Lindau Nobel Laureate Meeting), iekļūstot 650 labāko jauno zinātnieku vidū. Lindau Nobela prēmijas laureātu sanāksmes, kas katru gadu notiek Lindau, Vācijā, pulcē Nobela prēmijas laureātus un izcilus jaunos zinātniekus no visas pasaules, lai piedalītos starpdisciplinārā viedokļu apmaiņā, diskusijās un tīklotos. Šīs tikšanās, kas tika dibinātas 1951. gadā, ir kļuvušas par platformu sadarbības, iedvesmas un inovāciju veicināšanai dažādās zinātnes disciplīnās. Kopš tā laika zinātniskajā konferencē ir piedalījušies aptuveni 35 000 studentu, doktorantu un jauno zinātnieku. Šis ir pirmais gads, kad pasākumā tiek pārstāvēta arī zinātniskā institūcija no Latvijas – Latvijas Universitāte. Lai piedalītos Lindau Nobela laureātu zinātniskajā konferencē ir jāiztur trīs kārtas: pirmās un otrās pakāpes atlase

Ja tev bakalaurs jau kabatā – saņemts nupat vai jau pirms laika, – pasākums “MAĢISTRS=LU” būs tieši tev: 13. jūnijā plkst. 17.00 klātienē un attālināti, platformā Zoom, Latvijas Universitāte (LU) piedāvā iespēju vienkopus iepazīties ar LU maģistrantūras studiju programmām, sastapt mācībspēkus un jau esošos maģistrantūras studentus. “Skats uz maģistra līmeņa studijām un to nepieciešamību ir tikpat daudzveidīgs kā cilvēku dažādā dzīve un to vajadzības. Ir profesijas, kuras nav iespējams iegūt bez maģistra grāda saņemšanas, piemēram, juristi vai psihologi. Līdz ar to cilvēkiem, kuri vēlas strādāt šajās profesijās, studijas maģistrantūrā būs obligātas. Bez tā lielākoties nevarēs iztikt arī tie, kas vēlas studijas turpināt doktorantūrā. Līdzās tam studijas maģistrantūrā var būt brīva izvēle padziļināt savas zināšanas vai arī ieskatīties kādā citā tematikā. Taču vienojošais ir viens - vēlme attīstīties, sekot līdzi mūsdienu atziņām, būt zinošam. Viens no spārnotajiem latīņu izteicieniem