Meklēšana

Jau astoto gadu Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes (SZF) Komunikācijas studiju nodaļa rīko Rīgas vasaras skolu (RSS) uz kuru sabrauc jaunieši no visas pasaules. Šogad dalībniekiieradušies no Indijas, Dānijas, Ķīnas, Vācijas, Taivānas, Krievijas, Nīderlandes, ASV, Bolīvijas, Itālijas un Latvijas. Divas nedēļas šī daudznacionālā komanda mācās, pēta un radoši strādā, RSS noslēgumā prezentējot šeit tapušos darbus. Šogad skolas dalībnieku uzdevums ir izveidot saturu digitālajiem kanāliem un sociālajiem medijiem par tēmu“Latvija atzīmē simtgadi”.Vasaras skola sākās vakardien, 6. augustā ar pikniku LU Botāniskajā dārzā un noslēgsies 17. augustā ar dalībnieku prezentācijām. Šo divu nedēļu laikā vasaras skola dalībniekiem tiks piedāvātas LU SZFKomunikācijas studiju nodaļas mācībspēku Dr. Viktora Freiberga, Dr. Līvas Brices, Dr. Maritas Zitmanes, Lolitas Stašānes un Kaspara Rūkļa lekcijas. Vasaras

Šodien, 2.novembrī, pie socioloģijas maģistriem kursā “Migrācija un integrācija” viesosies divas vieslektores - Ieva Raubiško, sociālā antropoloģe un biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" vadītāja, kā arī filozofe, LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētniece Māra Kiope. Vieslektore Ieva Raubiško stāstīs par to, kā akadēmisko pieredzi var pielietot, strādājot NVO sektorā. kā arī par savu pieredzi darbā ar patvēruma meklētājiem uz Latvijas-Baltkrievijas robežas. Savukārt vieslektores Māras Kiopes prezentācijas tēma būs "Jauni risinājumi demogrāfijas un migrācijas procesu izpētē latviskas un eiropeiskas zināšanu sabiedrības attīstībai". Vieslektore stāstīspar ukraiņu bēgļu integrāciju Latvijā caur reliģiskajām

Kurss domāts ārzemju studentiem, to lasa angļu valodā. Tā mērķis ir sniegt zināšanas par Baltijas reģiona tautu un valstu (Lietuva, Igaunija, Polijas - Lietuvas valsts, Latvija) attīstības galvenajiem jautājumiem politikas, ekonomikas un kultūras un mākslas jomā. Kurss aplūko arī galvenās tendences historiogrāfijā, kopējās un atšķirīgās iezīmes Latvijas, Lietuvas, Igaunijas vēsturē. Ievērojama uzmanība veltīta reģionālo lielvalstu – Krievijas, Polijas, Zviedrijas – politikai, sākot ar 16. gadsimtu. Uzmanība pievērsta arī reliģisko un etnisko minoritāšu vēsturei, kristietības ienākšanai, reformācijai un kontrreformācijai Baltijā, galveno pilsētu arhitektūrai, ievērojamākajiem darbiem literatūrā un mākslā. Kursa hronoloģiskās robežas aptver laiku no slāvu un vācu iekarojumu sākuma Baltijā 12. - 13. gs (ieskaitot ļoti īsu pārskatu par baltu un somu -ugru etnoģenēzi ), līdz Aleksandra II lielajām reformām cariskajā Krievijā. Kursa laikā studentiem jāapmeklē LNB Letonikas nodaļa, lai

Kurss paredzēts ķīmijas bakalaura programmas studentiem 1. studiju semestrī. Tā mērķis ir sagatavot studentus neorganiskās, fizikālās, analītiskās un organiskās ķīmijas apgūšanai tālākajā studiju procesā, sniedzot teorētiskas un praktiskajā kīmijā izmantojamas zināšanas atomu un molekulu uzbūvē, termoķīmijā, ķīmiskajā kinētikā, skābju-bāzu īpašībās, elektroķīmijā, kā arī koordinācijas savienojumu un organisko savienojumu uzbūvē un īpašībās. Studiju kursa uzdevumi: • izskaidrot svarīgākās ķīmijas teorijas; • iepazīstināt ar fizikālo un ķīmisko pārvērtību termodinamiskajiem un kinētiskajiem faktoriem; • apskatīt dažādas skābju/bāzu teorijas; • analizēt ķīmisko reakciju norisi, skaidrojot vielu dabas un apstākļu mijiedarbību; • strādājot laboratorijā, veidot zināšanas par drošām darba metodēm un iespējamiem riskiem, nonākot saskarē ar ķīmiskām vielām; • apgūt praktiska darba iemaņas - šķīdumu gatavošanu, vienkāršu savienojumu sintēzi, vielu atdalīšanu un attīrīšanu, kā arī fizikālo

Kurss paredzēts maģistra līmeņa sociālā darba profesionālās studiju programmas studentiem. Kursa mērķis ir padziļināti apgūt kvalitatīvo pētījumu dizaina veidošanu, datu ieguves un analīzes metodes, attīstīt izpratni par kvalitatīvo pieeju iespējām un izmantošanu sociālā darba pētniecībā. Kursa uzdevumi: 1) sniegt padziļinātas zināšanas par kvalitatīvo pētījumu pamatprincipiem un pētījuma plānošanu, galveno kvalitatīvo metožu datu iegūšanā un analīzē praktiskās izmantošanas iespējām un īpatnībām, par šo metožu lietojuma teorētiskajiem un metodoloģiskajiem pamatiem; 2) gūt prasmes un kompetenci kvalitatīvo pētījumu dizaina vedošanā un kvalitatīvo pētījumu metožu pielietošanā sociālā darba pētījumos. Pēc kursa apguves studenti ir kompetenti identificēt sabiedrībā aktuālas un būtiskas problēmas, veidot pētījuma dizainu un patstāvīgi veikt oriģinālu zinātnisku pētījumu, spēj kritiski vērtēt kvalitatīvo pētījumu metožu pielietošanas iespējas, robežas un praksi. Kurss tiek docēts

Kursa ietvaros tiek apskatīti plašsaziņas līdzekļu lingvistikas teorētiskie pamati un to realizācija plašsaziņas līdzekļu materiālos trijās slāvu (krievu, čehu vai poļu – atkarībā no tā, kura no valodām tika apgūta studiju laikā) valodās; tiek analizēta plašsaziņas līdzekļu nozīme valodas procesu dinamikā, plašsaziņas līdzekļu runas funkcionāli stilistiskais statuss, aprakstītas plašsaziņas līdzekļu tekstu izpētes metodes. Kursa mērķis – apgūt sistemātisku pieeju plašsaziņas līdzekļu valodas pētniecībai. Kursa uzdevumi: 1. iepazīstināt studentus ar mūsdienu plašsaziņas līdzekļu teksta specifiku kopumā; 2. sniegt teorētisko informāciju par četriem plašsaziņas līdzekļu tekstu tipiem; 3. sniegt informāciju par mūsdienu plašsaziņas līdzekļiem, izmantojot dažādus kvalitatīvus un kvantitatīvus pētījumus; 4. sniegt informāciju par mūsdienu plašsaziņas līdzekļu slāvu (krievu, čehu vai poļu) valodās vēsturiskās attīstības īpatnībām; 5. iemācīt studentus analizēt mūsdienu plašsaziņas

Studiju kurss sniedz studentiem juridiskās zināšanas, prasmes analizēt starptautiskās tiesību sistēmas saturu un jurisprudences pamatprincipus. Studiju kursā studenti tiks iepazīstināti ar jurisdikciju par starptautiskajiem noziegumiem, starptautisko tribunālu attīstību un starptautiskā kriminālprocesa problēmaspektiem pašreizējās politiskās vides kontekstā, akcentējot nesodāmības novēršanu mūsdienu konfliktos. Kursa mērķis ir attīstīt izpratni par starptautiskās tiesību sistēmas, jurisprudences pamatprincipiem un vairot zināšanas par starptautiskajiem noziegumiem, starptautisko tribunālu attīstību, akcentējot nesodāmības novēršanas nepieciešamību mūsdienu konfliktos. Kursa uzdevumi: - attīstīt spējas analizēt esošo zinātnisko literatūru par izvēlēto starptautiskā rakstura krimināltiesisko problēmu; - vairot izpratni par faktisko apstākļu noskaidrošanas iespējām starptautiskās krimināltiesiskās un kriminālprocesuālās attiecībās; -sagatavot studējošos un nostiprināt prasmi izstrādāt