Meklēšana

Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskā bibliotēka, LU Reģionālais centrs un LU filiāles organizē LU simtgades pasākumus Latvijas reģionos. Vairākās Latvijas pilsētās būs skatāma ceļojošā izstāde “Johana Kristofa Broces (1742-1823) devums Latvijas novadpētniecībā: Livonijas zīmējumu un aprakstu kolekcija Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā” un zinātniskie lasījumi izstādes atklāšanas dienā – iespēja iepazīties ar LU filiāļu studentu, absolventu pētījumiem un LU mācībspēku zinātniskajiem lasījumiem, kas ir nozīmīgi vietējai kopienai. 2019. gada 15.oktobrī plkst.11 Madonas novada bibliotēkā (Skolas ielā 12) notiks izstādes atklāšana, kurā piedalīsies LU Akadēmiskās bibliotēkas direktore Venta Kocere, LU Reģionālā centra direktore Gunta Kraģe, LU Studiju attīstības un pārvaldības pilnveides programmas vecākā eksperte Airita Brenča, LU Madonas filiāles direktore Lolita Kostjukova un Madonas novada pašvaldības pārstāvji. Izstādes atklāšanā ar zinātniskajiem lasījumiem par

Jaunā skolotāju projekta “Mācītspēks” dalībnieki uzsāk dalību projektā ar pirmo soli pretī skolotāja profesijai - vasaras mācībām, kas no 20. līdz 31. jūlijam noritēs Jelgavas Tehnikumā. Intensīvu divu nedēļu apmācību ietvaros un pieredzējušu mācībspēku vadībā topošie skolotāji apgūs nepieciešamās zināšanas un prasmes, lai jau septembrī paralēli studijām uzsāktu darbu skolā. Jaunā skolotāju izglītības projekta “Mācītspēks” ietvaros pirmo reizi Latvijas skolotāju izglītības vēsturē tiks īstenota darba vidē balstīta pieeja studijām. Projekts ilgs divus gadus, un jau pirmajā gadā projekta dalībnieki uzsāks atalgotu darbu kādā no Latvijas skolām un paralēli iegūs skolotāja kvalifikāciju, studējot Latvijas Universitātē, Daugavpils Universitātē un Liepājas Universitātē. Vasaras mācības ir daļa no 2. līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas “Skolotājs”, kurā savas studiju gaitas uzsāk 100 studenti - projekta dalībnieki. Latvijas Universitātes 2. līmeņa profesionālās

Jaunā skolotāju projekta “Mācītspēks” dalībnieki uzsāk dalību projektā ar pirmo soli pretī skolotāja profesijai - vasaras mācībām, kas no 20. līdz 31. jūlijam noritēs Jelgavas Tehnikumā. Intensīvu divu nedēļu apmācību ietvaros un pieredzējušu mācībspēku vadībā topošie skolotāji apgūs nepieciešamās zināšanas un prasmes, lai jau septembrī paralēli studijām uzsāktu darbu skolā. Jaunā skolotāju izglītības projekta “Mācītspēks” ietvaros pirmo reizi Latvijas skolotāju izglītības vēsturē tiks īstenota darba vidē balstīta pieeja studijām. Projekts ilgs divus gadus, un jau pirmajā gadā projekta dalībnieki uzsāks atalgotu darbu kādā no Latvijas skolām un paralēli iegūs skolotāja kvalifikāciju, studējot Latvijas Universitātē, Daugavpils Universitātē un Liepājas Universitātē. Vasaras mācības ir daļa no 2. līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas “Skolotājs”, kurā savas studiju gaitas uzsāk 100 studenti - projekta dalībnieki. Latvijas Universitātes 2. līmeņa profesionālās

aizgājušo profesoru E. Stranda un J. Lūša bibliotēkām. Ir saglabāti arī studentu manuskripti - dažādi noslēguma darbi (maģistra, bakalaura, diploma), kursa darbi, prakses darbi, no tiem vecākie nereti mašīnrakstā vai rokrakstā. Kopā ir 84 studentu manuskripti - no 1927. līdz 1994. gadam. 72 no tiem sarakstīti latviešu valodā, pārējie - krievu. Lielākā daļa pētījumu tematu ir veltīti dažādām posmkāju, zivju, putnu un gliemju sugām. Aktīvākie darbu zinātniskie vadītāji bijuši Jānis Lūsis (vadījis 21 darbu), Embriks Strands (vadījis 10 darbus), Nora Sloka (vadījusi 6 darbus), Naums Georgs Lebedinskis un Pēteris Blūms (katrs - 3 darbu vadītājs). Tagad liela daļa šīs zooloģijas nozares izdevumu - mūsu zinātniskā un vēsturiskā mantojuma - ir apzināta un pieejama LU Muzeja Zooloģijas kolekcijās Kronvalda bulvārī 4, Rīgā. Plašāk par Zooloģijas katedras un muzeja vēsturi: A. Piterāns, U. Piterāns. Latvijas Universitātes Zooloģijas muzejs. Latvijas Universitātes Raksti. 2017, 815. sēj

informātikas institūta (LU MII) pētniecības infrastruktūras un Universitātes dibināto medicīnas koledžu infrastruktūras modernizācijā. LU Akadēmiskā centra Zinātņu mājas būvniecība tika pabeigta 2019. gada janvārī un jau februārī jaunā ēka durvis vēra LU studentiem un darbiniekiem. Vienlaikus pēc ēkas pabeigšanas līdz 2020. gada rudenim turpinājās projektos plānoto laboratorijas iekārtu piegāde un uzstādīšana. Tā piemēram, tīrtelpas piegāde un izbūve Zinātņu mājā, pie kuras darbus varēja uzsākt tikai pēc tam, kad ēka bija nodota ekspluatācijā un iztīrīta no būvniecības putekļiem. Tīrtelpa izbūvēta LU Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūta pētījumu veikšanai reģeneratīvās medicīnas jomā. Līdz ar tīrtelpas izbūvi LU ir izveidota infrastruktūra, kas ir izmantojama audu/šūnu apstrādei mācību un klīniskam pielietojumam, tai skaitā ir izveidota materiāli tehniskā bāze, jaunu medicīnas tehnoloģiju izstrādei un, izmantojot jaunās iekārtas, plānots radīt vairākus jaunus studiju kursus. Tīrās

resursus tiešai iekārtu veidošanai, bet būtiski ietaupa arī iesaistīto speciālistu laiku - modeļa (prototipa) iekārtu izveide ir laikietilpīgs processun dažādu komponenšu optimizācija jau reālu iekārtu izskatā ir pieaugoši sarežģīta. Dažādu iekārtu darbību bieži nodrošina dažādu komponenšu mijiedarbība. Noteikt kura no tām ir atbildīga parneoptimāluiekārtas darbībuaizņemt vairākas nedēļas. Visā pasaulē novērojams, ka fizikālo modeļu, kas ir interesanti LU FMOF LC Krāsu centru laboratorijai, LU FMOF LCAtomu un molekulu fizikas laboratorijai, LU FMOF MMML, LU FI Siltuma un masas pārneses laboratorijai un LU FI Magnētiskās hidrodinamikas tehnoloģiju laboratorijai, perspektīvā plaši tiek izmantota tieši COMSOL modelēšanas vide. Projekta mērķauditorija ir LU zinātnieki un studenti, kopā ap70 aktīvi un topošie zinātnieki. Šo COMSOL programmatūru un darba staciju izmantos sekojošās darbībās: magnētiskā lauka avotu ģeometriju aprēķināšanā; efektīvu mikroviļņu starotāju veidošanā

resursus tiešai iekārtu veidošanai, bet būtiski ietaupa arī iesaistīto speciālistu laiku - modeļa (prototipa) iekārtu izveide ir laikietilpīgs processun dažādu komponenšu optimizācija jau reālu iekārtu izskatā ir pieaugoši sarežģīta. Dažādu iekārtu darbību bieži nodrošina dažādu komponenšu mijiedarbība. Noteikt kura no tām ir atbildīga parneoptimāluiekārtas darbībuaizņemt vairākas nedēļas. Visā pasaulē novērojams, ka fizikālo modeļu, kas ir interesanti LU FMOF LC Krāsu centru laboratorijai, LU FMOF LCAtomu un molekulu fizikas laboratorijai, LU FMOF MMML, LU FI Siltuma un masas pārneses laboratorijai un LU FI Magnētiskās hidrodinamikas tehnoloģiju laboratorijai, perspektīvā plaši tiek izmantota tieši COMSOL modelēšanas vide. Projekta mērķauditorija ir LU zinātnieki un studenti, kopā ap70 aktīvi un topošie zinātnieki. Šo COMSOL programmatūru un darba staciju izmantos sekojošās darbībās: magnētiskā lauka avotu ģeometriju aprēķināšanā; efektīvu mikroviļņu starotāju veidošanā

Lai savienotu Torņakalna teritoriju un Latvijas Universitātes Akadēmisko centru ar sabiedriskā transporta tīklu Mūkusalas ielā, Rīgas pašvaldība plāno izveidot jaunu gājēju un velosipēdu tiltu pār Daugavas atteku jeb Kīleveina grāvi. Lai apspriestu iecerētos tilta risinājumus, pie plānotās tilta būvniecības vietas darba sanāksmē piektdien, 13. augustā, pulcējās Rīgas domes vadības, Latvijas Universitātes, Pilsētas attīstības departamenta un SIA “Mūkusalas Biznesa Centrs” pārstāvji. “Patlaban šī Pārdaugavas teritorija strauji attīstās un nākotnes plāni ir vēl lielāki. Esmu gandarīts, ka redzu startu šim projektam,” sacīja Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis. “Jau šogad sāksies darbi pie trešās mājas Akadēmiskajā centrā - pie Rakstu mājas. Tā būs pati lielākā un pati apdzīvotākā ēka Akadēmiskajā centrā. Šim tiltiņam būs ne tika utilitāra, bet arī simboliskā vērtība; tas vedīs uz jaunā tipa studentu pilsētiņu, kas nav noslēgta, kas ir atvērta sadarbībai ar sabiedrību un

Lai savienotu Torņakalna teritoriju un Latvijas Universitātes Akadēmisko centru ar sabiedriskā transporta tīklu Mūkusalas ielā, Rīgas pašvaldība plāno izveidot jaunu gājēju un velosipēdu tiltu pār Daugavas atteku jeb Kīleveina grāvi. Lai apspriestu iecerētos tilta risinājumus, pie plānotās tilta būvniecības vietas darba sanāksmē piektdien, 13. augustā, pulcējās Rīgas domes vadības, Latvijas Universitātes, Pilsētas attīstības departamenta un SIA “Mūkusalas Biznesa Centrs” pārstāvji. “Patlaban šī Pārdaugavas teritorija strauji attīstās un nākotnes plāni ir vēl lielāki. Esmu gandarīts, ka redzu startu šim projektam,” sacīja Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis. “Jau šogad sāksies darbi pie trešās mājas Akadēmiskajā centrā - pie Rakstu mājas. Tā būs pati lielākā un pati apdzīvotākā ēka Akadēmiskajā centrā. Šim tiltiņam būs ne tika utilitāra, bet arī simboliskā vērtība; tas vedīs uz jaunā tipa studentu pilsētiņu, kas nav noslēgta, kas ir atvērta sadarbībai ar sabiedrību un

pieprasīts jebkurā pilsētā, jebkurā vietā. Profesija ir interesanta un radoša. Es mācu klavierspēli, un tai ir ļoti nepieciešama radoša pieeja. Katru dienu, pat katru stundu ir nepieciešams izdomāt kaut ko jaunu un aizraujošu, tāpēc man tas tiešām patīk!” Edgars šajā nozarē saskata arī vairākus izaicinājumus. “Dažkārt gadās tādas situācijas, kad bērnam nav taisnība, bet viņu aizstāv vecāki, kas 100% pārliecināti, ka jebkurā gadījumā bērns nav vainīgs, neskatoties uz to, ka viņu atvase dažkārt neapmeklē un/vai kavē skolu un neuzvedas atbilstoši pieņemtajām pieklājības normām,” viņš stāsta par skolotāja profesijas neredzamajām pusēm. Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes studente Anna Luīze Ruskule uzskata, ka lielākais skolotāju izaicinājums ir pielāgošanās dažādiem apstākļiem. “Straujo tehnoloģiju attīstību un skolu reformu ietekmē ir jāpielāgojas citādiem apstākļiem un jaunai mācību sistēmai. Katram skolēnam ir nepieciešama atsevišķa pieeja. Piemēram, ja skolotājs māca gan astoto