Meklēšana

Kas ir Akadēmiskais centrs? LU Akadēmiskais centrs Torņakalnā ir viens no modernākajiem universitāšu studiju un pētniecības kompleksiem Eiropā, kur pēc dažiem gadiem studēs lielāka daļa LU studentu un atradīsies lielākā daļa struktūrvienību. Kāpēc Akadēmiskais centrs ir vajadzīgs? Ideja par Akadēmisko centru radās 2004. gadā, veidojot LU attīstības stratēģiju, un kā lielākais ieguvums tika saskatīta dažādu jomu akadēmiķu, zinātnieku un studentu koncentrācija, kas sekmē iesaisti zinātnē, nodrošina modernu vidi un paver jaunas iespējas starpdisciplinaritātei.Kopš Dabas un Zinātņu māju atklāšanas Latvijas Universitāte ir uzlabojusi savas pozīcijas dažādos starptautiskajos reitingos, pieaug pētniecības apjoms un pētījumu kvalitāte, pētnieku publikāciju skaits prestižos zinātniskajos izdevumos un to citējamība "Web of Science" un "Scopus" starptautiskajās datubāzēs. Arī studējošo skaits LU ir pieaudzis kopš Dabas mājas atklāšanas. Vai Akadēmiskais centrs ir izdevīgs? Salīdzinot ar

Trīne Žagare ir LU Vēstures un filozofijas fakultātes studente, kura 2021./2022. akad. gadā saņem Gustava Zemgala piemiņas stipendiju. Iepazīsti Trīni! Pastāsti par sevi! Kas ir tavs lielākais talants un nozīmīgākie sasniegumi līdz šim? Man ir svarīgi būt procesā – vai nu izziņas, vai radīšanas. Tas ir kā ieelpot, lai varētu izelpot. Jābūt harmonijai. Sasniegumi saistās ar radīšanu, “izelpu”, jo tad kļūst redzams rezultāts. Jāsaka – ļoti reti savus sasniegumus asociēju ar talantu, tie visbiežāk ir intensīva darba, radīšanas procesa rezultāts. Brīžus, kuros esmu jutusi lielāko gandarījumu par sasniegto, saistu ar literāru darbu, dzejas rakstīšanu, mācību stundu plānošanu un vadīšanu, bet šobrīd nozīmīgākā ir referātu, pētniecisku darbu veidošana, aizstāvēšana. Ko tev nozīmē stipendijas iegūšana? Atbalsta sajūtu. Tas rada pārliecību, ka ir vērtīgi un vajadzīgi ieguldīt laiku un darbu pētniecībā, ko esmu veikusi un turpināšu veikt. Vienlaikus atbalsts rada atbildību, jo apzinos sevi

Ar pētījuma atziņām par Tautas dievbijību Romas Katoļu draudzēs Latgales pierobežā Latvijas Universitātes (LU) Humanitāro zinātņu fakultātes (HZF) zinātniskā grāda pretendente Anna Elizabete Griķe iepazīstināja klausītājus Jauno tehnoloģiju un inovāciju dienas Zināšanu agorā, saņemot stipendiju par godalgotu trešo vietu. “Tautas dievbijības pētniecība ir piesaistījusi dažādu nozaru speciālistus, pētniekus, to ir pētījuši vēsturnieki, teologi, sociologi un antropologi, tautas dievbijības pētniecība Latvijā attīstījusies ir mazāk, tomēr tā ir guvusi vietu kultūrpolitikā un dažādi pētījumi iekļauti Latvijas kultūras kanonā,” par pētījuma aktualitāti skaidro A. E. Griķe. Pētījumam par pamatu ir ņemts 2001.gadā tapušais direktorijs par tautas dievbijību, lai izstrādātu analītisko rāmi, kā var skatīt tautas dievbijību. Studente iepazīstīnāja, ka Romas Katoļu baznīcām ir skaidra nostāja, kā viņi vēlas redzēt tautas dievbijību, kas ir mainīga, tā nekad nav bijusi fiksēta vienā noteiktā

Ar pētījuma atziņām par Tautas dievbijību Romas Katoļu draudzēs Latgales pierobežā Latvijas Universitātes (LU) Humanitāro zinātņu fakultātes (HZF) zinātniskā grāda pretendente Anna Elizabete Griķe iepazīstināja klausītājus Jauno tehnoloģiju un inovāciju dienas Zināšanu agorā, saņemot stipendiju par godalgotu trešo vietu. “Tautas dievbijības pētniecība ir piesaistījusi dažādu nozaru speciālistus, pētniekus, to ir pētījuši vēsturnieki, teologi, sociologi un antropologi, tautas dievbijības pētniecība Latvijā attīstījusies ir mazāk, tomēr tā ir guvusi vietu kultūrpolitikā un dažādi pētījumi iekļauti Latvijas kultūras kanonā,” par pētījuma aktualitāti skaidro A. E. Griķe. Pētījumam par pamatu ir ņemts 2001.gadā tapušais direktorijs par tautas dievbijību, lai izstrādātu analītisko rāmi, kā var skatīt tautas dievbijību. Studente iepazīstīnāja, ka Romas Katoļu baznīcām ir skaidra nostāja, kā viņi vēlas redzēt tautas dievbijību, kas ir mainīga, tā nekad nav bijusi fiksēta vienā noteiktā

to define a school that continuously changes and adapts to new environments and circumstances through individual and collective learning of its staff. This paper aims to review the main impediments to implementations of the ‘school as a learning organisation’ concept, considering its functioning in Latvia and abroad. Literature and document analysis was done to assess the characteristics of learning organisations in the European context. With special focus on Latvia, several focus group interviews were conducted with the education managers and stakeholders to verify the implementation impediments in Latvia and define main risks of schools as learning organisations. Content analysis was applied to draw conclusions. The results have shown that institutional autonomy and leadership are the keys to positive changes in educational staff perceptions and motivation to take on risks and obtain new knowledge, skills and competence for the individual and organisational growth. However, there are other

doi.org/10.22364/atee.2022.16 | 252-271 | PDF |© University of Latvia, 2023 Implementation of the School as a Learning Organisation: Latvian Educators’ Experience Oskars Kaulēns 1 , Inese Lūsēna-Ezera 2 , Gunta Siliņa-Jasjukeviča 1 , Ilze Briška 1 1 University of Latvia, Latvia 2 Liepaja University, Latvia Abstract. The idea of the school as a learning organisation (SLO) has become a topical issue in many countries due to the rapid changes in curricula and the management of educational institutions. The process of purposeful implementation of SLO has started in the Latvian education system too. Within the framework of the project “Competence Approach to Curriculum” (School2030) implemented by the National Centre for Education (Republic of Latvia), not only the current curriculum documents are reviewed and improved, but also the introduction of SLO in general and vocational education in Latvia is realised – a school where each student’s deep learning is supported

, education plans, early intervention, Italy Andra Rektina is aPhD student at theUniversity of Latvia and aMaster’s student at theUniversity of Koblenz in Germany. Her main research field at both universities is special and inclusive education. Andra Rektina takes part in theinclusive education working group of theMinistry of Education of theRepublic of Latvia. She also works as anexpert in thefield of thespecial and inclusive education at theUniversity of Latvia. Andra Rektina frequently gives lectures and workshops on various aspects concerning inclusive education to theteachers in different educational institutions in Latvia. In addition to academic researches and studies, Andra Rektina holds aMaster’s degree in law. In: Human, Technologies and Quality of Education, 2023.Proceedings of Scientific Papers= Cilvēks, tehnoloģijas un izglītības kvalitāte, 2023.Rakstu krājums Riga, University of Latvia, 2023. 796 p.Ed .L. Daniela doi.org/10.22364/htqe.2023 ISBN 978-9934-36-116-6

vidusskolas 5.-9. klašu tautisko deju kolektīvs "Vallēni" (vad. Astrīda Celmiņa) 12:50 Inešu pamatskolas 1.-4. klašu tautisko deju kolektīvs (vad. Līga Beķere) 13:05 Riebiņu novada Galēnu pamatskolas 1.-2. klašu deju kolektīvs (vad. Anna Kupre) 13:25 Daugavpils Vienības pamatskolas 3.-4. klašu deju kolektīvs un Daugavpils Latviešu kultūras centra 7.-9. klašu bērnu deju kolektīvs "Pienupīte" 14:00 Alsungas vidusskolas 5.-7. klašu deju kolektīvs (vad. Inese Poriķe) 14:50 - Liepājas pilsētas 5. vidusskolas bērnu deju kolektīvs "Jumītis" (vad. Ilze Jurgilēviča) 15:15 Les Bergers de Seihnanx (Labenne, Francija) - dejotāji uz koka kājām 15:45 Pisekas deju kolektīvs "Pisečanek" (Čehija) 16:10 Priekuļu novada Liepas pamatskolas 5.-6. klašu tautas deju kolektīvs "Liepiņa" (vad. Marita Rieksta-Krivjonoka) PUĶU BALLES DARBA LAIKS 9. - 12. jūlijs plkst. 9:00 - 19:00 IEEJAS MAKSA PUĶU BALLĒ 3 EUR - pieaugušie 2 EUR - pensionāri, studenti

Šogad HZF Studentu pašpārvaldes organizētā konference, šķiet, norisinājās zem nelaimīgas zvaigznes. Patiesu apbrīnu pelna konferences organizētāju stoicisms un improvizācijas spējas, kas par spīti visam ļāva jaunajiem zinātniekiem gūt pieredzi un klausītājiem sniedza ieskatu raibā humanitāro zinātņu nozaru, tēmu un pieeju klāstā. Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Studentu pašpārvaldes rīkotā starptautiskā zinātniskā konference „Konteksta nozīmīgums mūsdienu humanitārajās zinātnēs” ir turpinājums iepriekšējo gadu konferencēm „Aktuāli jautājumi filoloģijā” un „Aktuāli jautājumi baltistikā”. Iepriekšējos gadus konference notika aprīlī, šogad dažādu organizatorisku apsvērumu dēļ tā tika pārcelta uz 9. un 10. maiju. Pirmajā sēdē HZF doktorants Ingus Barovskis sniedza saistošu ieskatu htoniskās pasaules telpā un laikā folklorā, galvenokārt pasakās. Pārsteidza tas, cik plaši izrādījies iespējams traktēt htonisko telpu (kas sākotnējā nozīmē ir pazeme). Funkcijas ziņā

tagad, vai nekad. Šobrīd varu teikt paldies G.Lancmanei par uzticēšanos studentei, paldies par iespēju, iedrošinājumu, par atbalstu. Paldies arī manām kolēģēm Laimrotai Krastiņai, Loretai Trofimovai un Marinai Baņņikovai, kuras bija lielākais balsts, uzsākot darba gaitas jaunā, nezināmā ikdienā. Skolotāja esmu jau četrus gadus. Vai esmu savu sapni jau izsapņojusi? Vēl nē un ceru, ka neizsapņošu vēl ilgi. Šis darbs nav tikai rozēm kaisīts, darbā jāieliek sevi visu, visu laiku jāpilnveidojas gan radoši, gan jāpilnveido savas zināšanas, jāaug līdzi visam jaunajam. Kādi ir Jūsu darba pienākumi, radošās aktivitātes ? Uzsākot darba gaitas pirmsskolā “Priedīte”, tiku iebalsota arī par bērnudārza kultūras darba organizatoru. Šajā jomā es varu izpausties radoši, brīvi, vadītāja atbalsta piedāvātās idejas. Lai iepriecinātu un pārsteigtu bērnus, iejūtos dažādos tēlos. Man ir uzticēts vadīt arī skaistāko pasākumu bērnudārzā – izlaidumu. Esmu ļoti pagodināta. Reizēm jau arī saku, ka šoreiz varbūt