Meklēšana

Elīna Meļņika ir Laimiņu ģimenes stipendijas ieguvēja 2023./2024.akad. gadā. Iepazīsti Elīnu! 1. Pastāsti par sevi! Kas ir tavs lielākais talants un nozīmīgākie sasniegumi līdz šim? Pašlaik studēju Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas fakultātes bakalaura studiju programmas “Biotehnoloģija un bioinženierija” trešajā kursā. Studiju laikā esmu aktīvi iesaistījusies dažādās studentiem izstrādātās programmās, kas sniedz jaunas zināšanas, uzlabo komunikācijas prasmes un veicina sadarbību starp dažādiem nozares studentiem gan Latvijā, gan ārzemēs. Papildus studijām esmu uzlabojusi savas laboratorijas un biotehnoloģijas prasmes praksējoties divos Latvijas uzņēmumos. Šobrīd esmu uzsākusi bakalaura darba izstrādi LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūtā Raugu barošanās fizioloģijas laboratorijā par jauna metaboliskā ceļa ieviešanu un optimizēšanu netradicionālā raugā Rhodotorula toruloides , ar mērķi sintezēt bioloģiski aktīvu un vērtīgu karotinoīdu – krocīnu, kas ir safrāna

doi.org/10.22364/lu.szk.4.rk.10 | 101-110 | PDF Faktori, kas ietekmē komplikācijas anastomozes zonā taisnās zarnas vēža ķirurģijā Factors That Predict Anastomotic Complications in Rectal Cancer Surgery Aleksandra Liberte Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes bakalaura studiju programmas “Ārstniecība” studente Anotācija Ķirurģija joprojām ir galvenā metode taisnās zarnas vēža multidisciplinārā ārstēšanā. Komplikāciju biežums, it īpaši anastomozes (zarnu savienojuma) vietā, var atšķirties un ir atkarīgs no daudziem faktoriem. Šī pētījuma mērķis ir noteikt slimnieku perioperatīvos faktorus, kas var paredzēt riskus un glābt pacientus no komplikācijām anastomozes vietā. Šajā pētījumā iekļauti taisnās zarnas vēža slimnieki, kurus no 2013.gada līdz 2018.gadam operēja divi onkoķirurģi Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas klīnikā “Latvijas Onkoloģijas centrs”, veicot sfinktersaudzējošas procedūras. Kopumā pētījumam tika atlasīti 123 pacienti. Vidējais vecums

Latvijas neatkarības izcīnīšana nebija tikai vīriešu un Latvijas armijas nopelns, bet nozīmīga loma bija arī bērniem un sievietēm. Sieviešu dalība karā, kas jau sen sniedzās pāri militārām sadursmēm, izpaudās visdažādākajos veidos – no rūpēm par saviem tuviniekiem īpaši smagas humanitārās situācijas laikā, līdz iesaistei valsts un sabiedriskajā darbā un Nacionālās armijas atbalstam. LU Latvijas vēstures institūta zinātniskā asistente Aiga Bērziņa 15. novembrī LU Mazajā aulā uzstāsies ar referātu “Bermontiādes simtgade: sieviešu pieredzes stāsti cīņā par Latvijas valsts neatkarību (1918-1920)”. Viņa aicina par mūsu neatkarības varoņiem atcerēties ne tikai novembrī, bet arī ikdienā. Iespēja iegūt kāroto izglītību 1919. gads ir laiks, kad ne tikai ir dibināta Latvijas Universitāte, bet arī 11. novembrī Latvijas Valsts armija atbrīvoja Pārdaugavu no bermontiešiem. Tikko dibinātajai augstskolai pirmais mācību semestris pagāja Brīvības cīņu zīmē. Studenti un pasniedzēji brīvības alku

rododendru jeb siltumnīcu acāliju kolekcijas veidošanu un selekciju, kā rezultātā šodien LU Botāniskais dārzs var lepoties ar kolekciju, kurā ir 124 acāliju šķirnes, tajā skaitā arī 24 Riharda Kondratoviča izveidotās. Pēc desmit Botāniskajā dārzā pavadītajiem gadiem Rihardu Kondratoviču ar LVU rektora pavēli iecēla par Bioloģijas fakultātes dekānu, kas bija jauns pārbaudījums administratīvajā darbā. 1965. gads Bioloģijas fakultātei bija ļoti smags, jo kapitālā remonta laikā Friča Gaiļa ielā 10, nepārtraucot studiju procesu, bija jānojauc pussimts malkas apkures krāšņu un jāierīko centrālā apkure. Kā atzinis pats Rihards Kondratovičs, dekāna darbs vienaudžu un bijušo studiju biedru kolektīvā, kā arī darbs ar studentiem, viņam sniedza lielu gandarījumu, tomēr būtiskākais ir, ka arī lielā administratīvā slodze nav bijusi par šķērsli turpināt rododendru ģints pētījumus, kas nu jau bija iegājuši jaunajā – selekcijas līmenī. Strādādams dekāna amatā, viņš izveidoja Augu fizioloģijas laboratoriju

acāliju kolekcijas veidošanu un selekciju, kā rezultātā šodien LU Botāniskais dārzs var lepoties ar kolekciju, kurā ir 124 acāliju šķirnes, tajā skaitā arī 24 Riharda Kondratoviča izveidotās. Pēc desmit Botāniskajā dārzā pavadītajiem gadiem Rihardu Kondratoviču ar LVU rektora pavēli iecēla par Bioloģijas fakultātes dekānu, kas bija jauns pārbaudījums administratīvajā darbā. 1965. gads Bioloģijas fakultātei bija ļoti smags, jo kapitālā remonta laikā Friča Gaiļa ielā 10, nepārtraucot studiju procesu, bija jānojauc pussimts malkas apkures krāšņu un jāierīko centrālā apkure. Kā atzinis pats Rihards Kondratovičs, dekāna darbs vienaudžu un bijušo studiju biedru kolektīvā, kā arī darbs ar studentiem, viņam sniedza lielu gandarījumu, tomēr būtiskākais ir, ka arī lielā administratīvā slodze nav bijusi par šķērsli turpināt rododendru ģints pētījumus, kas nu jau bija iegājuši jaunajā – selekcijas līmenī. Strādādams dekāna amatā, viņš izveidoja Augu fizioloģijas laboratoriju, kurā kopā ar kolēģiem

24. augusta pēcpusdienā LU Humanitāro zinātņu fakultāte bija ļaužu pārpilna: uz tikšanos ar kursabiedriem, bijušajiem pasniedzējiem savā Alma Mater tās simtgades gadā bija ieradušies ap 500 Visvalža ielas nama absolventi – dažādu specialitāšu filologi, žurnālisti, bibliotekāri, kurus savā laikā vienojušas studijas šajā namā. Vecākais absolvents universitāti bija absolvējis 1955. gadā, kad fakultāte atradās vēl citās telpās, savukārt jaunākajam svinīgais izlaiduma akts bija tikai šovasar (par fakultātes vēstures līkločiem sk. tālāk tekstā). Pasākums sākās ar absolventu svētku koncertu un kopīgu studentu himnas Gaudeamus dziedāšanu, kas klātesošajos raisīja patīkamas atmiņas. Vēl pacilājošāku gaisotni radīja pasākuma vadītājas un šī salidojuma idejas autores, ilggadējās fakultātes dekānes prof. Ilzes Rūmnieces runātāju un izpildītāju sirsnīgie pieteikumi un, protams, pašas mūsu absolventu svētku runas un priekšnesumi. Ar atmiņām par studiju laiku un pasniedzējiem dalījās

doktorantūras studentu iekšējo mobilitāti un palielinot augstskolu pētniecības kapacitāti. Latvijas Universitātes specializācijas joma doktorantūras programmas līmenī būs vispārīgā pedagoģija, skolas, augstskolas un pieaugušo pedagoģija (iekļaujošā izglītība, izglītības tehnoloģijas). Iegūstamais grāds - doktora grāds jeb PhD izglītības zinātnēs. Maģistra studiju programma “Tehnoloģiju inovācijas un dizains izglītībai” Maģistra studiju programma “Tehnoloģiju inovācijas un dizains izglītībai” , ko veido profesore Linda Daniela, sniegs iespēju studentiem no tehnoloģiju lietotājiem pārtapt par daudz prasmīgākiem attīstītājiem - tehnoloģiju bagātināta mācību procesa organizētājiem un vadītājiem, inovatīvu ideju lietišķiem attīstītājiem, pateicoties padziļinātai tehnoloģiju izpratnei, tehnoloģisko risinājumu dizaina izstrādei, apgūtai efektīvai komunikācijai un līderībai komandas darbā, tādējādi virzīties uz specializāciju dažādās izglītības zinātņu nozarēs, lai sekmētu, ka tehnoloģiju progress tiek

Nervu kutinošās, taču patīkamās intervijās ir noskaidrotijaunie 2020./2021. akad. gada Latvijas Universitātes fonda stipendiāti. Par šī gada LU fonda un mecenātu vārdu nesējiem kļuvuši 148studenti no LU un citām Latvijas augstskolām, pārstāvot visdažādākos studiju virzienus. Šogad kopumā piešķirtas 35stipendiju kopas, pateicoties gan jau ilggadējiem un uzticīgiem, gan jauniem mecenātiem. Stipendijas nes sev līdzi arī idejas un cerības par nākotnes iespējām, turpmākajiem izcilajiem sasniegumiem un bagātīgu pienesumu sabiedrības labā.Ar katru gadu Latvijas Universitātes un LU fonda mecenātu loks paplašinās – tā ir ne tikai filantropija, bet arī nozīmīgs novērtējums kopīgajam darbam. Ziedot – darbības vārds, kas apzīmē filantropiju, mūsu gatavību dot, palīdzēt viens otram, vārds, kas uzsver šī procesa un šīs darbības dziļāko jēgu.LU fonda valdes priekšsēdētājs prof. emer. Ivars Lācis uzsver, cik ļoti spējīgāki un gudrāki studenti un jaunie pētnieki ir kļuvuši, pateicoties mecenātu

Latvijas Universitātes (LU) Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes (PPMF) pētnieki un Ekspertu sadarbības platforma “Demogrāfisko lietu centrs”š.g. 7.decembrī prezentēja pētījuma "Laulība, dzimstība un pozitīvu bērnu un vecāku attiecību veicinošo faktoru izpēte" rezultātus Ministru kabinetā. Pētījuma “Laulību, dzimstības un pozitīvu bērnu – vecāku attiecību veicinošo faktoru izpēte” mērķis bija salīdzināt 2022. gadā iegūtos datus ar 2004. gada pētījuma rezultātiem, izmantojot tās pašas pētījuma metodes. Pētījuma virsmērķis ir uz empīrisku pētījumu pamata izdarīt secinājumus un sniegt ieteikumus, kas var dot ieguldījumu valsts politikas attīstīšanā par demogrāfijas jautājumiem, īpaši tautas ataudzes vadlīniju veidošanā. Abos pētījumu posmos tika analizēti Latvijas studentu un jauno pieaugušo uzskati par bērniem un vēlamo bērnu skaitu ģimenē, kā arī dažādi apstākļi, kas veicina vai ierobežo vēlmi stāties reģistrētā laulībā, radīt un audzināt bērnus. Šajā 2022. gada pētījumā

prezentācijas (ātrijs) Zinātnieku, doktorantu un studentu prezentācijas par saviem pētniecības rezultātiem dažādās zinātnes nozarēs. 11.–12.30 Ilgtspējīga un droša Latvijas energoapgāde: kādai jābūt viedai energosistēmai Latvijā un kā to izveidot? (Ziedoņa zāle) 11.30–12.30 Paneļdiskusija: Kā Latvijai izveidot zaļo enerģētiku? Paneļdiskusijā tiks apskatīts plašs spektrs jautājumu, tostarp inovācijas ēku energoefektivitātes uzlabošanai, kodolenerģētikas loma Latvijā nākotnē, kodoltermiskās sintēzes un saules tehnoloģiju PV attīstības perspektīvas, kā arī institūciju loma zaļās pārveides procesos. Diskusijā piedalās : Cietvielu fizikas institūta direktora vietnieks zinātniskajā darbā Andris Šternbergs , LU asociētā profesore un vadošā pētniece Elīna Pajuste 13.30–15.00 Industrija 5.0 un Sabiedrība 5.0 (Ziedoņa zāle) Starpdisciplinārs skatījums uz digitalizācijas procesiem, tostarp mākslīgo intelektu. Plenārsesijā uzmanība tiks pievērsta jautājumiem: Ko mēs varam sagaidīt no Industrija 5