Meklēšana

pētnieki, pēcdoktoranti un doktorantūras studenti. Konkursā katrs dalībnieks var piedalīties tikai vienu reizi. Piedaloties konkursā, jānorāda savs vārds, uzvārds, kontakttālrunis un e-pasts. Visas ziņas par konkursa dalībniekiem būs pieejamas tikai konkursa organizētājiem no LU Bibliotēkas un Nacionālais atvērtās piekļuves dienesta un tiks izmantotas tikai konkursa ietvaros. Uzvarētāji tiks noteikti, aizpildot aptauju "Ko Jūs domājat par atvērto zinātni (Open Science)?" un piedaloties galvenās balvas un pārsteiguma balvu izlozē, kas notiks 19. decembrī. plkst.15.00 LU Zinātņu mājas bibliotēkā (Jelgavas ielā 3, 2. stāvā). Viens konkursa uzvarētājs pēc izlozes saņems balvu LU suvenīru - ārējās uzlādes akumulatoru, un divi saņems pārsteiguma balvas. Balvas varēs saņemt 19. decembrī izlozes pasākumā vai arī LU Zinātņu mājas bibliotēkā (Jelgavas ielā 3, 2. stāvā) līdz 10. janvārim. Izlozes uzvarētāji, kas nepiedalīsies izlozes pasākumā, par balvas

apjomīgi un spēcīgi, kā mēs to arī varējām pārliecināties šajā pasākumā, jo dziedātāju bija daudz, bet, par spīti tam, es sevi dzirdēju, tātad klavieres ir skanīgas,” jauno flīģeli vērtēja pianists. Vaicāts, kā, viņaprāt, klavieres iederēsies Zinātņu mājā, vietā, kur ikdienā studē fizikas, matemātikas un medicīnas studenti un atrodas vairāki institūti, viņš uzsvēra, ka mūzika arī ir zinātne. “Mūzika arī šeit labi iederas, mūzika veldzē dvēseli un mazliet paceļot galvas no grāmatām, tā var raisīt jaunas un nebijušas idejas. Tā kā mūzikas klausīšanās, vai cilvēks ir profesionāls, vai nav, palīdz skatīties uz šo pasauli ar radošākām un interesi pilnākām acīm,” sacīja pianists. Arī LU jauktā kora “Dziesmuvara” koristi un “ChoirUp” organizatori bija pārsteigti, ka Zinātņu mājas ātrijs ir tik labi piemērots koncertiem. “Biju nedaudz pārbijusies, jo likās, ka varbūt skaņa ies apkārt, bet bija ļoti, ļoti labi. Domāju, ka šī telpa ir atbilstīga koriem, tā kā mēs varam ne tikai Lielo aulu izmantot

Latvijas Universitātes (LU) Bibliotēkā Kalpaka bulvārī 4 kopš piektdienas, 8. novembra, apskatāma Bibliotēkas veidotā ceļojošā izstāde “Mirklis 100 gadi: Latvijas Universitātes Bibliotēka 1919-2019”. Ar LU rektora p.i., profesora Indriķa Muižnieka, LU Senāta priekšsēdētāja, LU Bibliotēkas un Akadēmiskās bibliotēkas apvienotās padomes priekšsēdētāja, profesora Mārča Auziņa, LU Bibliotēkas direktores Mārītes Savičas, pašreizējo darbinieku un kolēģu, kā arī LU Deju folkloras kopas "Dandari" līdzdalību piektdien, 8. novembrī, atklāta LU Bibliotēkas vēsturei veltītā izstāde. Atklājot izstādi, LU rektora p.i., profesors Indriķis Muižnieks uzsvēra, ka “apsveikt Bibliotēku vienmēr ir liels gods, jo Bibliotēka simboliski runājot ir saknes, uz kura balstās Latvijas Universitātes ozols. Universitātes Bibliotēka vienmēr ir bijusi attīstībā, atrodoties daudziem procesiem priekšgalā un vienmēr būs tā vieta, kas nodrošinās tiešu kontaktu un atbalstu pētnieku, mācībspēku un studentu darbībai.” LU

Latvijas Universitātes (LU) pētnieki izveidojuši eksperimentālu iekārtu, kas no plastmasas, koksnes, papīra un dažādas biomasas maisījuma spēj iegūt sintēzes gāzi, kas kalpo gan kā noderīgs kurināmais, gan kā ķīmiskās rūpniecības izejviela. Šī metode varētu veicināt pilnīgu sadzīves atkritumu pārstrādi un nozīmīgi samazināt poligonos noglabājamo atkritumu daudzumus. Noslēgumam tuvojas LU realizētais pētniecības projekts „Mainīga rakstura degvielas gazifikācijas procesa izstrāde cieto atkritumu pārstrādei”, kas pēdējos gados ir bijis viens no nozīmīgākajiem LU pētnieciskajiem projektiem atkritumu pārstrādes jomā un ir saistīts ar pēdējā laikā ļoti aktuālu tematu – ilgtspējīgu atkritumu pārstrādi, inovatīvā veidā no tiem atgūstot enerģiju un materiālus. Pētniecības darbu projektā veikuši LU Vides zinātnes nodaļas zinātnieki, doktoranti, pētnieki un studenti. Projekta ietvaros izveidota eksperimentāla iekārta, kas no atkritumiem atgūto kurināmo– plastmasas, koksnes, papīra un dažādas

projekts noteikti ir izdevies, un izteica cerību par tā turpinājumu. Pateicības vārdus projekta vadītājām izteica LU Jēkabpils filiāles un Madonas filiāles direktore Lolita Kostjukova, Bauskas filiāles direktore Benita Svareniece, Kuldīgas filiāles direktore Ruta Karloviča, Cēsu filiāles direktore Mārīte Raudziņa, Alūksnes filiāles direktore Anita Pētersone un Tukuma filiāles direktore Inga Jonuša. Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskā bibliotēka, LU Reģionālais centrs un LU filiāles no 2019. gada 16. aprīļa līdz 20. decembrim organizēja LU simtgades pasākumus Latvijas reģionos. LU filiāles pilsētās - Jēkabpilī, Kuldīgā, Cēsīs, Bauskā, Alūksnē, Madonā un Tukumā - bija skatāma ceļojošā izstāde “Johana Kristofa Broces (1742-1823) devums Latvijas novadpētniecībā: Livonijas zīmējumu un aprakstu kolekcija Latvijas Universitātes Akadēmiskajā bibliotēkā”. Izstādes svinīgās atklāšanas pavadīja zinātniskie lasījumi, kas bija lieliska iespēja iepazīties ar LU filiāļu studentu, absolventu pētījumiem

Martā Latvijas Universitātes (LU) Bibliotēka aicina LU pētniekus un doktorantūras studentus papildināt zināšanas semināros par zinātnisko publicēšanos, dažādu zinātnisko darbību raksturojošo rādītāju izgūšanu no citējamības datubāzēm, kā arī atsauču organizēšanu izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju piedāvātās iespējas. Seminārus vadīs LU Bibliotēkas galvenā bibliotekāre Gita Rozenberga, pastāstot par citējamības datubāzēm ( Web of Science, Scopus ), atsauču pārvaldības rīkiem ( Mendeley, EndNote Online ), kā arī pievēršoties jautājumiem, kas skar zinātnisko publicēšanos, tostarp publicēšanos atvērtā piekļuvē ( Open Access ) (skatīt zemāk detalizētus aprakstus). Semināri notiks LU Zinātņu mājā, Jelgavas ielā 3, 208. telpā (telpa ir aprīkota ar datoriem). Vietu skaits ir ierobežots! Aicinām pieteikties uz šādiem datumiem: 4. marts plkst. 16.30-18.00“Ievads zinātniskās publicēšanās procesā”. PIETEIKTIES 11. marts plkst. 16.30-18.00“Kā izmantot datubāzes Web

sasniegumi un jaunas inovācijas. Tomēr tas nevar notikt bez prasmīgas mācību procesa vadības un tāpēc ir nepieciešamas pārmaiņas arī skolotāju sagatavošanā, jo mainās mācību standarts vispārējā izglītībā, veids, kā mācās skolēni, veids, kā skolēni labprāt mācās un mainās arī atziņas par pedagoģiskajām teorijām, kuras ir izmantojamas mācību procesā. Šajās jaunajās programmās esam paredzējuši piedāvāt studentiem kļūt par šo pārmaiņu līdzautoriem un inovatīvās mācīšanās vēstniekiem. Latvijā ir izveidota unikāla viena gada darba vidē balstītu studiju programma tiem, kam jau ir viena augstākā izglītība ar mācību priekšmetiem saistītajās jomās un kas vēlas īstenot skolotāja misiju, iegūstot šo kvalifikāciju. Turpretī jau strādājošie skolotāji, izvēloties studijas maģistrantūrā izglītības zinātnēs, varēs specializēties nozarei aktuālos virzienos, tostarp, izglītības vadībā, dažādībā, mācīšanās lietpratībā, vai arī studēt maģistra studiju programmā “Tehnoloģiju inovācijas un dizains izglītībai

Trešdien, 17. jūnijā, Augstākās izglītības kvalitātes aģentūra piešķīrusi licenci pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programmai “Pirmsskolas skolotājs”, kas tapusi līdz ar nacionāla līmeņa pārmaiņām pedagogu izglītības sistēmā. Pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programma „Pirmsskolas skolotājs” orientēta uz pirmsskolas skolotājam nepieciešamās profesionālās kompetences apguvi darbam pirmsskolas izglītības iestādēs vai citās ar pirmsskolas izglītību saistītās valsts vai privātajās struktūrās, kā arī uz atbalstu studentu pašrealizācijai un profesionālās identitātes attīstībai mūžizglītības kontekstā. Studiju programmas mērķis ir nodrošināt izglītības zinātņu teorētiskajos pamatos un praksē balstītas studijas profesionālās kvalifikācijas ieguvei, sagatavojot kompetentus, uz mūžizglītību un profesionālo pilnveidi orientētus pirmsskolas skolotājus. Studiju programmā uzņems pretendentus ar vidējo izglītību. Tā ir iespēja uzsākt studijas uzreiz

Trešdien, 17. jūnijā, Augstākās izglītības kvalitātes aģentūra piešķīrusi licenci pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programmai “Pirmsskolas skolotājs”, kas tapusi līdz ar nacionāla līmeņa pārmaiņām pedagogu izglītības sistēmā. Pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programma „Pirmsskolas skolotājs” orientēta uz pirmsskolas skolotājam nepieciešamās profesionālās kompetences apguvi darbam pirmsskolas izglītības iestādēs vai citās ar pirmsskolas izglītību saistītās valsts vai privātajās struktūrās, kā arī uz atbalstu studentu pašrealizācijai un profesionālās identitātes attīstībai mūžizglītības kontekstā. Studiju programmas mērķis ir nodrošināt izglītības zinātņu teorētiskajos pamatos un praksē balstītas studijas profesionālās kvalifikācijas ieguvei, sagatavojot kompetentus, uz mūžizglītību un profesionālo pilnveidi orientētus pirmsskolas skolotājus. Studiju programmā uzņems pretendentus ar vidējo izglītību. Tā ir iespēja uzsākt studijas uzreiz

Š.g.15.-17. novembrī Rīgā norisinājās ES Centrālās Baltijas jūras programmas projekta “BOOSTED” partneru sanāksme, lai vienotos par kopīgas studiju programmas tūrisma biznesa attīstības veicināšanai kursu izveidošanu un apmācību uzsākšanu 2018. gada rudenī. Projekta dalībnieces – Latvijas Universitāte, Somijas Satakuntas universitāte, Igaunijas Tallinas Tehnisko universitāte un Vidzemes Augstskola katra izveidos 2 studiju kursus (6 studiju kredīti jeb 9 ECTS), kas tiks piedāvāti bez maksas tiešsaistē augstskolu studentiem, profesionāļiem un citiem interesentiem, kas saistīti ar tūrisma sektoru. Projekta ietvaros apmācības notiks angļu valodā. Studiju programma izveidota, pamatojoties uz “BOOSTED” projekta ietvaros īstenotu pētījumu par tūrisma sektorā strādājošiem nepieciešamajām prasmēm un zināšanām. (Sīkāku informāciju par pētījumu iespējams skatīt šeit. Saskaņā ar pētījumā iegūto informāciju, tūrisma sektorā strādājošajiem īpaši svarīgas ir personiskās īpašības un attieksme pret