Meklēšana

saņemti vairāku mecenātu ziedojumi, taču, lai LU fonds varētu to pilnvērtīgi sākt īstenot, iesākumam nepieciešami vēl vismaz 80000 eiro. Ne mazāk būtiski ir arī tādi projekti kā Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra Veselības mājas izveide; Misiņa bibliotēkas pārcelšana; Prezidenta lasījumi Latvijas Universitātē un daudzi citi, par ko plašāka informācija būs pieejama mecenātu pieņemšanas laikā. Uz tikšanos Toronto! Pa kori “Aura” : jauktais koris savu darbību sāka 2004.gadā, apvienojoties studentiem no LU Fizikas un matemātikas fakultātes. Šo gadu laikā tā iedvesmojošais kolektīvs ir piedzīvojis strauju izaugsmi, gūstot panākumus un godalgas gan vietējos, gan starptautiskos konkursos un koncertprojektos. Savu panākumu dēļ “Aura” kopā ar vienu no veiksmīgākajiem mūsdienu kormūzikas autoriem Latvijā Raimondu Tigulu ir aicināti šogad piedalīties arī XVI Latviešu Dziesmu un Deju svētkos Kanādā. Par LU fonda rīkotajām mecenātu pieņemšanām : LU fonds 2024.gadā ir aizsācis jaunu

ieguldījums zinātnes izcilības vairošanā Baltijas reģionā ir neatsverams,” uzsver Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents profesors Ivars Kalviņš. Visās Baltijas valstīs tiks piešķirtas divas stipendijas dabaszinātņu, inženierzinātņu un tehnoloģiju, medicīnas un veselības zinātņu jomā – viena doktora grāda kandidātei un viena zinātņu doktorei. Papildus Igaunijā tiks piešķirta arī viena stipendija zinātņu doktorei sociālo zinātņu jomā, bet Latvijā un Lietuvā – katrā viena stipendija zinātņu doktorei sociālo un humanitāro zinātņu jomā. Kopīgās stipendijas mērķis ir atbalstīt sievietes zinātnieces, lai viņas varētu veidot karjeru zinātniskās pētniecības jomā Baltijas valstīs: nacionālajos konkursos iecerēts izvērtēt un sniegt atbalstu labākajām Baltijas valstu jaunajām zinātniecēm to virzībā uz izcilību zinātnē, kā arī popularizēt jauno zinātnieču sasniegumus un iedrošināt talantīgākās studentes izvēlēties zinātnieces profesiju. Stipendiju konkursu Latvijā rīko Latvijas Zinātņu akadēmija

konferencē, kura notiks šī gada vasarā Spānijas pilsētā Ovjedo. Projekta izstrādē piedalās LU Ķīmijas fakultātes pētnieki Toms Rēķis un Artis Kons, doktorantūras studente Elīna Sala, maģistra studiju programmas studentes Aija Trimdale un Ilva Kresse, kā arī bakalaura studiju programmas studenti: Kristaps Saršūns un Arkādijs Jarmuts. Projekta zinātniskais konsultants: vadošais pētnieks Agris Bērziņš. Zinātnisko pētījumu veikšanai bez šaubām ir nepieciešams liels finansējums. Grūtāk to ir piesaistīt, ja projekta rezultāti nav tiešā veidā komercializējami, un no kuriem kāds uzņēmums varētu gūt ātru peļņu. Arī šis konkrētais projekts pie tādiem pieskaitāms – šī pētījuma rezultāti ir būtiski ilgtermiņā, tie papildina zināšanu bāzi attiecīgajā zināņu apakšnozarē, kas jau tālākā nākotnē var materializēties. Šī projekta dalībnieki tāpēc ir pateicīgi SIA “Mikrotīkls” par atbalstu, kā arī LU fondam par ziedojuma administrēšanu.

mērķtiecīgi strādāt pie savu pētījumu rezultātu apkopošanas zinātniskajās publikācijās un pašas disertācijas izstrādes. Kāpēc, tavuprāt, ir svarīgi atbalstīt studentus un jaunos pētniekus? Studentus ir īpaši svarīgi atbalstīt, lai jau laicīgi ieinteresētu viņus veikt pētniecisko darbu, turpināt studijas maģistratūrā un ar laiku kļūt par akadēmiķiem vai strādāt zinātnieka profesijā. No studenta par zinātnieku nekļūst vienā dienā, tāpēc arī ir būtiski atbalstīt jaunos pētniekus, it īpaši matemātiskās statistikas un datu zinātnes nozarē, lai celtu šīs nozares kapacitāti Latvijas Universitātē, kā arī sniegtu iespēju piesaistīt augsti kvalificētu darba spēku studiju programmu īstenošanai.

mācīšanai jāizmanto novērošanas un eksperimenta metodes, kas “… visvairāk liek skolēniem patstāvīgi darboties un gatavoties turpmākām mācībām un darbam.” Voldemārs Mālkalns (1882 – 1976) ķīmiķa izglītību ieguva Maskavas universitātē 1912. gadā. Vidusskolnieki visā Latvijā ķīmijas pamatus mācījās no viņa grāmatām “Neorganiskā ķīmija” , izstādē apskatāms šīs grāmatas otrais izdevums (1938) un “Ķīmija ģimnāzijām” (1938). Voldemārs Mālkalns strādāja par fizikas, ķīmijas un prečzinību skolotāju vidusskolās Rīgā, Daugavpilī, Dubultos, Kuldīgā un tautas augstskolā, 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, velāk – uz Brisbenu Austrālijā. Izstādē apskatāma pirmā un tajā laikā vienīgā mācību grāmata neorganiskajā ķīmijā latviešu valodā ķīmijas specialitātes studentiem “Neorganiskās ķīmijas kurss” (1922 – 1924) divos sējumos. Autori: LU profesors Mečislavs Centneršvērs (1874 – 1944) un asistents (vēlāk – profesors) Jānis Krustiņsons (1892 – 1946). Pēc šīs grāmatas Ķīmijas fakultātes studenti 20

2014. gada 17.maijā Rīgā, LU Cietvielu fizikas institūtā (LU CFI) notika pasākuma “SAULES KAUSS 2014” nulles emisiju transporta modeļu sacensībās un lekcijas skolniekiem.Pasākums tiek organizēts ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu. Dāvanu fonds pasākuma dalībniekiem un uzvarētājiem sarūpēts, pateicoties Rīgas Enerģētikas aģentūrai, Latvenergo, CleanTec Latvia, Viessmann, apgādam Lielvārds, Ilustrētai Zinātnei.Saules Kauss Latvijā notiek jau septīto reizi un tieši maija trešās nedēļas sestdienā, kas, kā rāda pieredze, vēsture un statistika, ir saulaina. Tā bija arī šoreiz – saulīte spīdēja no paša rīta līdz vakaram.LU CFI zinātnieki, inženieri, jaunie un topošie zinātnieki ir šī pasākuma iniciatori un realizētāji. Šogad galvenais organizators bija LU CFI, ko pārstāvēja v.pētn. Jānis Kleperis un divi viņa aktīvākie maģistrantūras studenti Pēteris Lesničenoks un Jānis Zemītis no RTU MZLĶ fakultātes.Institūtā jau no paša agra rīta rosība – autostāvvietā, kas šodien

citai personai. Šādā gadījumā būs nepieciešama notariāli apstiprināta pilnvara. Kā es varu samaksāt par studijām? Samaksāt par studijām vari, pārskaitot naudu uz LU kontu. LU rekvizīti studiju maksas pārskaitīšanai . Man joprojām ir jautājumi par iespējām studēt LU, kam lai es jautāju? Zvani: 67034777 , raksti: studijas@lu.lv vai vērsies personīgi Studentu servisā, Raiņa bulv. 19, 125. telpā.

no Universitātes absolventu vidus. Starp tiem jāpiemin tādi izcili docētāji kā K. Ābele, L. Āboliņš, A. Apinis, A. Dauvarte, Ā. Rēdliha, H. Skuja, O. Trauberga, A. Veģis, A. Zāmelis u.c. Dabazinātņu nodaļas pirmajos pastāvēšanas gados zinātniskā un pedagoģiskā darbība noritēja atsevišķos institūtos: Augu morfoloģijas un sistemātikas institūts ar šādu nosaukumu darbojās kopš 1927. gada. Tas izveidojās no 1919. gadā dibinātās Botānikas laboratorijas. Zinātniskajā darbā un studentu apmācībā institūtam bija izveidojusies cieša sadarbība ar 1922. gadā nodibināto LU Botānisko dārzu. Augu morfoloģijas un sistemātikas institūtā veikti ļoti plaši pētījumi par Latvijas floru, izveidots Latvijas floras herbārijs. Prof. H. Skuja savāca, apstrādāja un publicēja plašus materiālus par Latvijas aļģu floru. Prof. P. Galenieks pētīja Latvijas savvaļas rozes. Prof. A. Zāmelis pētīja raskrēsliņu un silpureņu sistemātiku un izplatību, sistemātikas jautājumu risināšanai izmantojot augu krustošanas metodiku. Prof. N

Galvenais fakultātes uzdevums ir sagatavot skolotājus vidus un arodskolām. “Šis uzdevums ir tiešām ļoti svarīgs, jo, ja ir vispāratzīts, ka skola veido tautas dvēseli, tad ņemot vērā, ka fakultāte veido lielāko daļu vidusskolas skolotāju, tad tā ir viena no pēdējām instancēm un līdz ar to arī viens no svarīgākajiem faktoriem visas tautas dvēseles veidošanā.” [4] Pamanāmākā personība fakultātē ir Jānis Endzelīns (1873-1961), kas lasa galvenos priekšmetus valodniecībā. Profesors J. Endzelīns atzīts par vienu no izcilākajiem Latvijas zinātniekiem, kuru 2023. gadā pieminam viņa 150. dzimšanas dienā. Fakultātē rosīgi darbojas studentu biedrība “ Ramave ” . Baltu filologi bija Filoloģijas un filozofijas studentu akadēmiskās organizācijas “Ramave” dibinātāji, kas reģistrēta 1929. gada 1. martā. Biedrības mērķis bija vienot tās biedrus studiju laikā un pēc studiju beigšanas, sekmēt savu biedru studijas, veicināt filoloģijas un filozofijas attīstību un to sasniegumus izplatīt sabiedrībā

, līdz 2013. gadam. Tās piešķiršana var tikt pagarināta.1.3. Balvas mērķis ir: celt vēstures studentu un jauno zinātnieku zinātniskā darba prestižu; sekmēt interesi par plašiem vēstures jautājumiem; atbalstīt labākos pētījumus vēsturē. 2. Darbu izraudzīšanas un balvas piešķiršanas kārtība. 2.1. Balva tiek piešķirta vienam no attiecīgajā akadēmiskajā gadā LU VFF aizstāvētajiem Vēstures nodaļas studentu maģistra darbiem vai LU Vēstures zinātnes Promocijas padomē aizstāvētajiem doktora darbiem.2.2. Lēmumu par balvas piešķiršanu pieņem konkursa komisija, ko veido LU VFF Vēstures maģistrantūras gala pārbaudījumu komisijas locekļi. Komisijas priekšsēdētājs ir LU VFF dekāns. Lēmums tiek pieņemts ar balsu vairākumu. Vienāda balsu sadalījuma gadījumā priekšsēdētāja balss tiek skaitīta kā divas balsis. Komisijas goda priekšsēdētājs (bez balsstiesībām) ir LU Goda doktors profesors Jirgens fon Ungerns-Šternbergs vai viņa pilnvarota persona.2.3. Katru gadu piešķirama viena balva par, pēc konkursa