Meklēšana

Latvijas astronomijas kolekcija. Mape „LVU Astronomijas katedra un Laika dienests 1944 – 1950”. LU Muzeja krājums, F. Candera un Latvijas astronomijas kolekcija. L. Roze. 25 gadi vienotajā PSRS laika dienestu saimē. Zvaigžņotā Debess , 1976 Vasara, Nr. 72, 1. – 8. lpp. Dokuments „Atskaite par LVU laika dienesta darbību 1952. gadā un 1953. gada darba plāns”. LU Muzeja krājums, F. Candera un Latvijas astronomijas kolekcija. N. Cimahoviča. Laika dienests LVU. Zvaigžņotā Debess , 1968 Vasara, Nr. 40, 29. – 36. lpp. Latvijas Universitāte 75. LU, Rīga, 1994, 299. – 305. lpp. Pielikums: LVU Astronomijas katedras un LPSR ZA Fizikas un matemātikas institūta Astronomijas sektora kopīgās zinātniskās sēdes protokols, 1947. gada 10. septembris. Lasi vēl: Ziņa LU portālā par I. Vilka grāmatu “Zvaigžņu aicinājums. Latvijas Universitātes (LU) astronomijas studentu (1920 – 1949) dzīvesstāsti”. Latvijas Universitātes Muzeja 2019. gada maija mēneša priekšmets. Shēma, kurā parādīta

informāciju par savu publikāciju un citu zinātnisko darbību starptautiskā vidē. * autors – Latvijas Universitātes personāls un studējošie (akadēmiskais personāls un citi nodarbinātie, studenti, doktoranti, autorlīguma slēdzēji, viesprofesori un viespētnieki u.c. ) ID nepieciešamība Pētnieku ID neatklāj privātus datus, tas ir pastāvīgs, kurš nemainās situācijās, kad tiek mainīts uzvārds, darba vieta, e-pasta adrese. ID palīdz identificēt autora devumu zinātnisko sasniegumu mērīšanas un analīzes gadījumā (bibliometrijas, citējamības datu analizēšanas procesā). ID nodrošina, ka pētnieks tiek atzīts par konkrētu darbu autoru tiešsaistes datubāzēs, jo dati par autoru un viņa darbiem tiek sasaistīti. Pateicoties ID var apkopot konkrēta pētnieka visa veida zinātniskās aktivitātes vai sasniegumus, integrēt informāciju par pētnieku informācijas sistēmās, platformās un pakalpojumu sniedzēju sistēmās. ID izveidošana Ir gadījumi, kad pētnieku ID izveidi nodrošina komerckompānijas, piemēram izdevēji

dabaszinātņu fakultātes studenti. Starp LU fizikas zinātnes nozares zinātniekiem bija arī bijušā RPI mācībspēki kā vācbaltiešu meteorologs Rūdolfs Meijers , kurš spēja apgūt akadēmisko latviešu valodu un lika pamatus mūsdienu meteroloģijas zinātnei. F. Gulbis apzinājās, ka bez bijušā RPI mācībspēkiem trūktu cilvēkresursu LU fizikas zinātnes attīstībai [12]. Friča Gulbja mantojums Lai gan F. Gulbis Otrā pasaules kara beigās devās trimdā uz Rietumvācijā, vēlāk Kanādu, un neatgriezās Latvijā, ko bija okupējusi PSRS, tā laika Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte fizikas pētniecisko darbu turpināja Ludvigs Jansons , uzsākot cietvielu fizikas pētniecību. Viņš turpināja arī mūsdienu LU FMOF izveidi, vadot Eksperimentālās fizikas katedru un kļūstot par tās dekānu no 1952. līdz 1954. gadam. Arī viņš bija tā laika Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas (mūsdienu Latvijas Zinātņu akadēmijas) Fizikas un matemātikas institūta direktora vietnieks zinātniskajās lietās no 1946. līdz 1950. gadam. Viņam

Vārds, uzvārds Studijas LU doktorantūrā Zinātniskais vadītājs Promocijas darba nosaukums Studiju programma Zinātnes nozare Zinātnes apakšnozare Ingus Bērziņš 2007-2010 Dr.ped. I.Brikše Publiskā sfēra un internets: Attīstības prakses un teorētisko konceptu analīze Latvijas gadījumu studijās Komunikācijas zinātne Komunikācijas zinātne Komunikācijas teorija Daiga Kalēja-Gasparoviča 1997-2001 Dr.h.ped. A.Špona Studentu radošuma veicināšana vizuālās mākslas studijās Pedagoģija Pedagoģija Nozaru pedagoģija Pēteris Lakovskis 2006-2010 Dr.ģeogr. O.Nikodemus Ainavu ekoloģiskā plānošana un tās metodoloģiskie risinājumi mozaīkveida ainavās Vides zinātne Vides zinātne Dabas aizsardzība Inese

tika veikta ievākto paraugu apstrāde žāvskapī un filtrācija. Tika veiktas literatūras studijas par: atmosfēras piesārņojuma dispersijas procesiem, statistiskās modelēšanas problēmām, reālā-laika bioaerosolu monitoringu, putekšņu un sporu identificēšanas metodēm reālā laikā. Tika sagatavots un prezentēts ziņojums "Towards real-time aerobiological monitoring and forecasting modelling" starptautiskā Daugavpils Universitātes 61.zinātniskā konferencē dukonference.lv/en Tika turpināts Burkard aerobioloģiskais monitorings Rīgā, katru nedēļu mikroskopiski apstrādājot ievāktos paraugus par iepriekšējās nedēļas katru stundu Rīgā, tadējādi nodrošinot references materiālu modelēšanas vajadzībām un esošās situācijas novērtēšanu, ieskaitot augu fenoloģisko fāžu izmaiņu novērošanu un analīzi. Tika meklēti risinājumi prognostiskās sistēmas uzlabošanai pie nepātraukti augoša datu apjoma, kas tiks piemērota reālā laika datu plūsmas gadījumā. Tika turpināts darbs pie Rapid-E izejas datu

Projekta nosaukums: Eiropas valodu prasmes līmeņupielāgošana lībiešu valodai: jaunaiespēja izzūdošajām pasaulesvalodām Projekta līguma numurs: 1.1.1.2/VIAA/3/19/527 Projekta sadarbības partneri: Tartu Universitāte Projekta īstenošanas termiņš: 01.02.2020. līdz 31.01.2023. Projekta kopējais finansējums, LU daļa : 133805,88 EUR, LU daļa 5 % – 6690,31 EUR Projekta vadītāja: Pētniece, Dr.philol. Gunta Kļava, gunta.klava@lu.lv Projekta zinātniskais mērķis: Izmantojot vienas no Eiropas apdraudētākajām valodām – lībiešu valodas – situāciju un vajadzības, kā arī citu apdraudēto valodu pieredzi, izstrādāt EP Eiropas valodu prasmes līmeņu (EVPL) vadlīniju pielāgošanas principu modeli lībiešu valodas un citu apdraudēto valodu vajadzībām, lai EVPL būtu iespējams izmantot šo valodu prasmes noteikšanai un sistemātiskai, zinātniski pamatotai apguvei. Projekta rezultāti: Projektā plānotas piecas aktivitātes: Lībiešu valodas apguves un uzturēšanas situācijas apzināšana

matrix - effect on elastic thermoelectric composite film resistance” sagatavošana. Izgatavoti pirmie jauno produktu – abpusēji iekapsulētas n-tipa un p-tipa lokanas termoelektriskās plēves ar pieslēgšanas kontaktiem – prototipi. Izveidots pirmais lokana termoelektriskā ģeneratora prototips, notiek tā raksturošana pie dažādām ārējām slodzēm (virknē pieslēgtām elektriskām pretestībām). Projekta aktuālie rezultāti ir prezentēti starptautiskā konferencē: 3-day International Conference on Materials Science (3d-ICOMAS), 26.-28.10.2022., Verona, Itālija L. Bugovecka, K. Buks, J. Andzane, J. Bitenieks, J. Zicans, A. Miezubrale, D. Erts “Synthesis and Bending Tests of Flexible MWCNT and Bi2Se3 Polymer Composite Thermoelectric Thin films”, stenda referāts Projekta popularizācijas pasākumi: 2022. gada 21. oktobrī ir organizēta un novadīta lekcija/seminārs “Nanostrukturētie lokani termoelektriskie materiāli un to pielietojumi” LU Fizikas, Matemātikas un Optometrijas fakultātes studentiem. Lekcijas

. Ebreju kopiena Sasmakā . Zinātniskais darbs. – Talsi, 2003 – 30 lpp. Talsu novads: Enciklopēdisko rakstu krājums . – R.: Talsu un Tukuma studentu izdevums, 1935. – 979 lpp. Treiģe – Treide E. Ebreji Talsos . Bakalaura darbs. – Rīga, 2004. – 93 lpp Valdemārpils/ Latvijas pilsētas:valsts 20 gados: rakstu krājums ar visu Latvijas pilsētu aprakstiem un attēliem , sakārtojis Hermanis Asaris. – Nebraska:Vaidava,1979. – 385 lpp. Vanags K. Tūristu maršruti Talsu novadā: ceļvedis uz Kandavu, Sabili, Talsiem un Valdemārpili . – R.:Sabiedrisko lietu ministrijas Tūrisma nodaļa,1937. –118 lpp. Izmantotie avoti: Solomona Katca autobiogrāfija, 1902. – 1923.g. (angļu valodā) – Talsu Novada muzeja materiāli (TNMM) 28439. Prokopovičs Ē. TNMM 15.1. Prokopovičs Ē. TNMM 15.3. Prokopovičs Ē. TNMM 15.4. Prokopovičs Ē. TNMM 15.6. Prokopovičs Ē. TNMM 15.8. Prokopovičs Ē. TNMM 15.10. Prokopovičs Ē. TNMM 15.13. Interneta resursi: www.livones.lv

-MS), lai izpētītu no vēža audiem emitēto GOS bioloģisko nozīmi, kas palīdzēs turpināt attīstīt hibrīda analizatora uztveršanas pieeju. Pētījuma rezultātā tiks izstrādāta jauna medicīniskā tehnoloģija ar augstu pievienoto vērtību, tādējādi sekmējot Latvijas RIS3 stratēģijas 1. izaugsmes prioritātes īstenošanu, jo īpaši prioritāti: “Zināšanu ietilpīga medicīna, tostarp biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas.” Ir plānots sagatavot un publicēt 3 oriģinālas zinātniskās publikācijas zinātniski recenzētos žurnālos, 2 no tām – žurnālos ar citējamības rādītāju > 50% no vidējā rādītāja attiecīgajā jomā. Rezultātus paredzēts izplatīt 5 tēzēs. Šajā projektā tiks nodarbināti vismaz 2 studenti, tajā skaitā 1 doktorantūras students; pēc projekta pabeigšanas tiks saglabātas 2 jauno zinātnieku darba vietas. Projekts tiks realizēts Latvijas Universitātes (LU) vadībā partnerībā ar komercsabiedrību – Liepājas

Konkurss Daudzi mākslinieki ir zīmējuši tālu un nezināmu planētu aina­vas, svešas zvaigžņu sistēmas un nākotnes kosmosa kuģus. Esam šādus attēlus publicējuši, vēl vairāk tos varam sastapt interneta plašumos. Tādēļ vispirms piedāvājam lasītājiem attēlot to, kā, viņuprāt, Plutona virsmas ainavu varētu ietekmēt Saules sistēmai unikālais fakts – Plutona un Harona dubultsistēmas masas centrs atrodas ārpus Plutona virsmas. Interesantākos attēlus (noteikti pievienojiet īsu aprakstu – pamatojumu) publicēsim. Un vēl divi jautājumi: aprēķināt Plutona–Hārona masas centra atrašanās vietu (vajadzīgie dati atrodami rakstā); kāda izmēra Plutona virsmas reljefa elementus varam cerēt saskatīt ar New Horizons instrumentiem? Balva labākajam – Terras nākamā gada abonements. Risinājumus iesūtīt līdz 2007. gada 15. februārim Terras redakcijai Martas ielā 9, Rīgā, LV-1011, vai pa e-pastu terra@lu.lv . Attēlu minimālais izmērs 10×15 cm; ja digitālā formātā, tad izšķiršana