Meklēšana

infrastruktūrai LU Akadēmiskajā centrā,” stāsta Medicīnas fakultātes dekāns Valdis Folkmanis . Reitinga rezultāti veidojas no šādiem kritērijiem: studijas (mācību vide) - 27,5%, pētniecība (apjoms, ienākumi un reputācija) - 27,5%, citējamība (pētniecības ietekme) - 35%, starptautiskā perspektīva (personāls, studenti un pētniecība) - 7,5%, ienākumi nozarē (inovācijas) - 2,5%. “Protams, reitingi ir ļoti subjektīvs rādītājs, bet mūsdienu pasaulē šādiem salīdzinājumiem ir liela nozīme. Latvijas Universitātes panākums Latvijai ir ļoti nozīmīgs un apliecina Latvijas Universitātes pareizi nosprausto ceļu jaunu visaugstāko mērķu sasniegšanai,” reitinga rezultātus komentē Medicīnas fakultātes profesors, Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūta direktors Andrejs Ērglis . Reitingā visaugstāk novērtēta Lielbritānijas Oksfordas Universitāte (University of Oxford), bet 2. vietu ieņem Amerikas Savienoto valstu (ASV) Hārvardas Universitāte (Harvard University), 3. vietu Lielbritānijas Kembridžas

atjaunotastudiju materiālā bāze ir dažāda - LU centralizēti piešķirtie līdzekļi fakultātes grāmatu iepirkumam, Optometrijas un redzes zinātnes nodaļas studiju līdzekļi,nodaļas attīstībai paredzētie līdzekļi untālākizglītības kursu realizācijai iegūtie līdzekļi. Prof. Gunta Krūmiņa pargrāmatu dāvinājumu saka:“Kā redzams, tad grāmatas nav tikai paroptometriju, jo mūsu studijas irmultidisciplinārasun šeit ir atrodamas dažādu jomu grāmatas.Šeit ir grāmatas gan bioloģijā, bioķīmijā, fizikā, matemātikā, uzņēmējdarbībā, psiholoģijā, ķīmijā, medicīnā un, protams, liela daļa par dažādām tēmāmoptometrijā, sākot no redzes optikas līdz par smadzeņu aktivitātei un redzes uztverei.Grāmatas domātas visiem mūsu studentiem, kuri mācās abās studiju programmās, kā arī tiek aicināti docētāji, kas pasniedz šos kursus tās izmantot kursa materiālu sagatavošanā, pārbaudes darbu veidošanā, jo grāmatās ir noderīgi dažāda veida jautājumi.” Dāvinājums vienkopus ir apskatāms arī jaunieguvumu izstādē Dabaszinātņu bibliotēkā

inovāciju granti studentiem”.

.1.1.3/18/A/007 “Latvijas Universitātes inovāciju granti studentiem”.

līdzfinansēts no Latvijas Universitātes ERAF projekta Nr.1.1.1.3/18/A/007 “Latvijas Universitātes inovāciju granti studentiem”.

līdzekļiem, pierādīšanas jautājumiem un izmeklēšanas un tiesu darba atsevišķiem aspektiem. Daļa krājumā ietverto pētījumu ir tapusi, izpildot Latvijas Universitātes sadarbības partneru - Valsts kontroles, Augstākās tiesas, Tiesu administrācijas - pasūtījumu. Kā uzsver grāmatas autores, šie pētījumi nebija viegli, taču ir snieguši nozīmīgu pienesumu pētnieku darbībā, ļāvuši apgūt jaunu pieredzi, iepazīties ar praksei aktuāliem jautājumiem un sniegt savu redzējumu to iespējamā pilnveidē. Šis nav vienīgais prof. Ā. Meikališas un prof. K. Stradas-Rozenbergas kopīgais rakstu krājums, 2010. gadā tika publicēts krājums “Kriminālprocess. Raksti, 2005 - 2010”, un 2015. gadā iznāca “Kriminālprocess. Raksti, 2010 - 2015”. Rakstu krājuma izdevējs: Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds Rakstu krājumu var iegādāties: Raiņa bulvārī 19, Studentu servisā 125. kabinetā.Cena 25,00 EUR. pie LU Akadēmiskāapgāda tirdzniecības speciālistes Intas Sakalovskas Aspazijas bulv. 5–132 (mob.:29333919

LU Datorikas fakultātes doktorantūras 3. kursa studente Maija Kāle piedalījās šī gada ACM (Association of Computing Machinery) rīkotajā konferencē "Computer Human Interaction (CHI)", kas norisinājās no 8. līdz 13. maijam. Konference tiek uzskatīta par vienu no presitžakajām konferencēm cilvēka-datora mijiedarbības jomā, ik gadu sapulcējot vairākus tūkstošus pētnieku un praktiķu, lai apspriestu jaunākās interaktīvās tehnoloģijas. Šī gada konferences tēma "Making Waves, Combining Strengths" jeb "Viļņu veidošana, spēku apvienošana" bija vērsta uz to, lai atspoguļotu jaunākos un nākotnē nozīmīgākos atklājumus, kā arī satricinātu esošos pamatus, lai veidotu ceļu uz jauniem atklājumiem. Maija Kāle prezentēja kopā ar Matīsu Rikteru (Matīss 2019. gadā Latvijas Universitātē ieguva datorzinātņu doktora grādu un šobrīd strādā Tokijas Universitātē Japānā) izstrādātos pētījumus pārtikas datorikas jomā, piedaloties divās darbnīcās: Smell, Taste and Temperature Interfaces un The Future of Human

papildliteratūra dabas un zemes zinātņu studentiem, kuri apgūst ar mūsdienu procesiem, ledājiem un klimatu saistītus studiju kursus. Monogrāfija publicēta latviešu valodā, lai tā kļūstot par vienu no retajiem uzziņu avotiem tiem latviešu lasītājiem, kuri vēlas izprast ledāju procesus un parādības dzimtajā valodā, veicinātu arī zinātnes terminoloģijas attīstību. Izdevums pieejams: Latvijas lielākajās bibliotēkās un LU e-resursu repozitorijā visiem interesentiem: → vietnē Grāmata “Mūsdienu ledāji” izstrādāta un izdota K. Lamstera pētniecības projektā saskaņā ar pieteikumu “Zemledāja un ledāja malas veidojumu un procesu salīdzinājums Skandināvijas ledus vairoga dienvidu sektora ārējā zonā un mūsdienu ledājos Grenlandē, Islandē un Antarktikā” , Nr. 1.1.1.2/VIAA/1/16/118, kas tiek finansēts no specifiskā atbalsta mērķa 1.1.1.2. pasākuma “Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsts” ERAF projekta 1.1.1.2/16/I/001.

No šī gada 8. līdz 10. oktobrim Latvijā notiks starptautisks tiešsaistes hakatons MediaHack 2021, kas veltīts mediju jomai. Mēs saskaramies ar sociālo mediju gigantu dominances, viltus ziņu un esošo mediju biznesa modeļu izaicinājumiem, tāpēc mums ir vajadzīgi drosmīgi un novatoriski risinājumi, lai mediji būtu uzticami, iesaistoši un pieejami ikvienam. Hakatonā aicināti piedalīties visu augstskolu un programmu studenti, lai strādātu pie risinājumiem, kas uzlabos vai pat mainīs veidus, kā tiek radīts un patērēts mediju saturs. Komandām labākus rezultātus palīdzēs sasniegt pieredzējuši biznesa, tehnoloģiju, dizaina un mediju jomas eksperti. Komandām būs iespēja cīnīties par 3000 EUR balvu fondu, lai attīstītu ideju pēc hakatona. Hakatona jeb ideju maratona mērķis ir 48h laikā radīt inovatīvas idejas mediju jomā, novērtēt idejas biznesa potenciālu un izveidot starpdisciplināras komandas, kas spēj šīs idejas realizēt dzīvē. Idejas var pieteikt četrās kategorijās - “Mediju satura

2021. gada 13. oktobrī plkst. 18.00 iecerēta LU HZF Latvistikas un baltistikas 100 gadu jubilejai veltītā cikla “Latvistika – pasaules skatījums” lekcija “Čehu baltistikas tradīcijas un to turpinājums mūsdienās”, ko lasīs Dr. Phil. Pavels Štolls ( Pavel Štoll ). Pavels Štolls strādā Prāgas Kārļa universitātes Filozofijas fakultātes Austrumeiropas studiju institūta Baltistikas nodaļā. Viņš studentiem māca latviešu valodu, latviešu literatūras vēsturi, čehu-latviešu sakaru vēsturi, baltistiku un Baltijas kultūru. Pavela Štolla zinātnisko interešu centrā ir brāļu draudzes vēsture un ietekme latviešu literatūrā, viņa monogrāfija "Latviešu kultūra un brāļu draudze: latviešu kultūras tradīciju čehu konteksti XVII–XX gadsimtā" 2016. gadā ir tulkota latviešu valodā un izdota Rīgā. P. Štollu interesē Jana Amosa Komenska uzskatu ietekme čehu brāļu draudzes tradīcijā un latviešu kultūrā. P. Štolla otrs pētniecības virziens ir čehu-latviešu literatūras sakaru pētniecība, viņš ir regulārs