Meklēšana

Kursa mērķis ir sniegt studentiem zināšanas par to, ko ietver mazas valsts jēdziens, kādi ir mazu valstu uzvedību starptautiskajā politikā ietekējošie faktori, kā veidojas mazu valstu ārpolitika un drošības politika, un kādi ir mazu valstu apdraudējumi. Tā kā viena no jomām, kurā aktīvi caur savu drošības politiku iesaistās mazās valstis, ir krīžu risināšana, tad kursā tiek sniegts krīzes un konfliktu jēdzienu skaidrojums, raksturoti galvenie konfliktu tipi un to risināšanas stratēģijas. Balstoties uz iepriekš minētajiem teorētiskajiem jēdzieniem un pieejām, padziļināti tiks analizētas Baltijas valstu kā mazu valstu drošības politikas, sniedzot izpratni studentiem par to, kādi ir šo valstu ārpolitikas un drošības politikas nozīmīgākie veidotāji, kādi ir galvenie apsvērumi drošības politikas veidošanā un kāda nozīme ir to iesaistei tādās starptautiskās organizācijās kā ES, NATO, ANO, EDSO. Visbeidzot, aplūkoti tiks arī šo valstu dažādu sabiedrības grupu priekšstati par aktuālajiem

Studiju kursa mērķis ir dot iespēju studentiem veidot skolotāja kvalifikācijas profesionālo kompetenci pamatizglītības pirmajā posmā, vērojot skolotāju mācību stundas, veikt pedagoģiskā procesa analīzi atbilstoši kompetenču pieejai, attīstīt klasvadības un audzinātājdarbības kompetences reālā izglītības vidē. Kursa uzdevumi: 1. Izprast mācību priekšmetu/jomu apguves pedagoģiskos mērķus, norisi, plānošanu un vadīšanu sākumizglītības posma skolēniem; 2. Vērot skolotāju mācību stundas un veikt pedagoģiskā procesa un faktu analīzi; 3. Asistēt un palīdzēt skolotājam organizēt un vadīt mācību stundas un mācību procesu. 4. Pēc izvēles kādā no jomām novadīt stundu un izvērtēt mācību procesu atbilstoši kompetenču pieejai; 5. Plānot un īstenot vienu klases audzināšanas stundu/stundas daļu un vienu ārpusklases pasākumu. 5. Analizēt savu darbību un veikt pašnovērtējumu Prakses laikā studentiem ir dota iespēja veidot skolotāja kvalifikācijas profesionālo kompetenci pamatizglītības pirmajā posmā

Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar starptautisko cilvēktiesību pamatjautājumiem un sniegt ieskatu par būtiskākajām starptautisko cilvēktiesību avotu praktiskas piemērošanas problēmām. Īpaša uzmanība kursa ietvaros veltīta valsts atbildības jautājumiem par starptautisko cilvēktiesību normu pārkāpumiem. Kursa uzdevumi ir izprast starptautisko cilvēktiesību teoriju, piemērot starptautiskos cilvēktiesību avotus un reģionālos cilvēktiesību avotus praksē. Kurss tematiski ir iedalīts trīs daļās. Kursa pirmajā daļā tiek sniegts teorētisks ievads starptautisko cilvēktiesību pamatos, aplūkots cilvēktiesību jēdziens, cilvēktiesību vēsturiskā evolūcija, galvenie starptautisko cilvēktiesību avoti un cilvēktiesību klasifikācija, starptautisko un nacionālo tiesību mijiedarbības modeļi. Kursa otrajā daļā tiek aplūkota Apvienoto Nāciju Organizācijas cilvēktiesību un Eiropas cilvēktiesību aizsardzības sistēma. Kursa trešā daļa ir vērsta uz praktisku kompetenču attīstīšanu. Studenti analizē

Tiesību zinātņu profesionālās maģistra studiju programmas studiju darba izstrādes mērķis ir tiesību zinātņu teorētisko zināšanu, akadēmisko prasmju un iemaņu nostiprināšana un attīstība atbilstoši Tiesību zinātņu profesionālās maģistra studiju programmas specifikai un prasībām, kā arī sagatavot studējošo Maģistra darba izstrādāšanai. Studiju darba uzdevumi ir: 1) paplašināt un nostiprināt studenta zināšanas kāda konkrēta studenta izvēlēta tiesību zinātnes jautājumu izpētē; 2) apgūt un izkopt zinātniski pētnieciskās iemaņas izvēlētajā tiesību zinātnes nozarē; 3) veicināt zinātniska darba rakstīšanas iemaņu un tiesību zinātnes pētniecības metodikas apguvi (Latvijas un ārvalstu tiesību avotu un juridiskās literatūras atlasi, analīzi, kritisku izvērtēšanu u.c.); 4) apgūt zinātniska rakstu darba struktūras un satura izstrādi; 5) pilnveidot prasmi formulēt secinājumus un priekšlikumus. Studiju darbs atbilst Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes izvirzītām prasībām studiju

Kursa mērķis ir padziļināt studentu zināšanas un sniegt aktuālāko informāciju par jaunākajiem pētījumu virzieniem, teorijām un hipotēzēm bioloģijas nozarē, kurā viņi specializējas. Kursa uzdevums ir nodrošināt, lai bioloģijas maģistra grāda ieguvējs prastu kritiski analizēt jaunākās zinātniskās publikācijas, komunicēt to saturu speciālistu auditorijai, kā arī prezentēt savu pētījumu projektu un tajā iegūtos rezultātus. Kursa ietvaros semināri notiek reizi nedēļā, un tiek organizēti maģistratūras pirmā un otrā kursu studentiem kopā, sadaloties pa katedrām. Dotais kurss ir cieši saistīts ar radniecīgo kursu ‘Bioloģijas aktuālās problēmas: Metodes II’, taču abu kursu apguves secība nav stingri determinēta. Līdz ar to, 2 gadu laikā daļa maģistrantu vispirms apgūst Metodes II un tad Hipotēzes II, bet daļa - otrādi. Kursam nav stingri fiksēta plāna; izmaiņas tematikā notiek ik reizi, sekojot strauji mainīgajām bioloģijas nozaru aktualitātēm un semināra dalībnieku interesēm.
Studiju

Kursā "Lietu antropoloģija" aplūkota cilvēku un materiālās kultūras mijiedarbe, kritiski analizēta materialitāte un tas kā tā nozīmīgi veido cilvēku sociālās pieredzes, piemēram, mājokļu veidi, komunikācijas rīki dažādās kopienās tiek interpretēti un skaidroti kultūrspecifiskā veidā. Kursā iekļauti jautājumi par to, kā veidojas institūcijas, kāpēc noteikti objekti, skulptūras, monumentālas celtnes vai materiāli tiek izvēlēti kā noteiktu ideju nesēji? Kursa mērķis ir ilustrēt materiālās kultūras nozīmību, tās spēju "ietekmēt" (agency) cilvēku uzvedību un to, kā cilvēki materiālo kultūru izmanto, lai veidotu identitātes. Kursā iekļauto tēmu lokā ir māksla, kolekcijas, interjers, radošums, autorība, īpašums un piederība. Kursa uzdevums ir sniegt papildus teorētiskos un metodoloģiskos rīkus cilvēku sabiedrību pētniecībā attiecībā uz materiālo kultūru. Kursa literatūra ir angļu valodā, kurss tiek docēts angļu valodā, ja kursam pievienojas ārvalstu studenti; visus kursa testus un uzdevumus

Kursā "Lietu antropoloģija" aplūkota cilvēku un materiālās kultūras mijiedarbe, kritiski analizēta materialitāte un tas kā tā nozīmīgi veido cilvēku sociālās pieredzes, piemēram, mājokļu veidi, komunikācijas rīki dažādās kopienās tiek interpretēti un skaidroti kultūrspecifiskā veidā. Kursā iekļauti jautājumi par to, kā veidojas institūcijas, kāpēc noteikti objekti, skulptūras, monumentālas celtnes vai materiāli tiek izvēlēti kā noteiktu ideju nesēji? Kursa mērķis ir ilustrēt materiālās kultūras nozīmību, tās spēju "ietekmēt" (agency) cilvēku uzvedību un to, kā cilvēki materiālo kultūru izmanto, lai veidotu identitātes. Kursā iekļauto tēmu lokā ir māksla, kolekcijas, interjers, radošums, autorība, īpašums un piederība. Kursa uzdevums ir sniegt papildus teorētiskos un metodoloģiskos rīkus cilvēku sabiedrību pētniecībā attiecībā uz materiālo kultūru. Kursa literatūra ir angļu valodā, kurss tiek docēts angļu valodā, ja kursam pievienojas ārvalstu studenti; visus kursa testus un uzdevumus

Kurss ir paredzēts dabas zinātņu maģistra akadēmiskai studiju programmai. Kursa mērķis ir sniegt studentiem teorētisku pārskatu par farmaceitiskās analīzes un bioanalītiskās ķīmijas metodēm un to praktisko pielietojumu. Lielākais uzsvars paredzēts uz bioanalītikas saikni ar farmakoloģiju, nodrošinot kvantitatīvos pētījumus farmakokinētikā un farmakodinamikā. Kursā dotas arī ieskats – klīniskajā analītikā, bioloģisko un dabas vielu analīzē. Kursā nodrošināta arī praktisku iespēja veikt reālu farmaceitisko preparātu un bioanalītisko paraugu analīzi, izmantojot mūsdienīgas metodes un iekārtas kā arī iekļaujot paraugu sagatavošanu. Studiju kursa uzdevumi: 1. iepazīstināt ar farmaceitiskās analīzes un bioanalītiskās ķīmijas metodēm un to praktisko pielietojumu, īpaši farmakoloģijā; 2. sniegt piemērus metožu pielietošanai kvantitatīvu pētījumu īstenošanā farmakokinētikā un farmakodinamikā; 3. dot ieskatu saistītajās jomās kā klīniskā analītika, tieslietu ekspertīze, dopinga analīzes

Kursa mērķis ir nodrošināt iespējas studentiem iegūt priekšstatu priekšstatu par kultūras un valodas nepārtrauktību un dinamiku, ka arī tipoloģiskajām variācijām. Balstoties uz piemēriem, kursā tiek apskatīta saikne starp kultūru un tulkošanu, kā arī tiek aplūkotas tulkojamības problēmas kultūras piederības kontekstā. Kursa ietvaros tiek apspriesti jautājumi, kas saistīti ar valodas universālijām, morālo vērtību atspoguļojumu valodā, emociju atspoguļojumu valodā, dažādiem veidiem, kā domāt par telpu un vidi, folksonomijām, krāsu konceptualizāciju un kultūras iezīmēm gramatikā. Kursa uzdevumi: 1. Sniegt studējošam zināšanas par kultūras un valodas dinamikas teorētiskajiem un praktiskajiem jautājumiem. 2. Attīstīt studējošā prasmes konstatēt tulkojumā radušās problēmas, kas saistītas ar kultūras pārnesi un rast risinājumu to novēršanai. 3. Attīstīt studējošā prasmes pielietot teorētiskās zināšanas analizējot kultūras ainavu un, izmantojot attiecīgu terminoloģiju, argumentēt savu

Kursā tiek pētīts gan rakstisks, gan mutisks valodas lietojums saistībā ar dažādiem kontekstiem un komunikatīvajām situācijām. Tiks aplūkotas galvenās diskursa organizācijas formas atkarībā no diskursa funkcijām, kā arī katra diskursa lingvistiskās un tekstuālās īpašībās. Tiks pievērsta īpaša uzmanība tekstam un kontekstam, diskursa subjekta un adresāta savstarpējai komunikācijai. Valodas un sabiedrības mijiedarbība tiks analizēta retorikas kontekstā un dažādu diskursa līmeņu ietvaros. Paralēli teorētiskajām zināšanām studenti iepazīsies ar populāro Spānijas politiķu runām, slaveno rakstnieku darbiem, tekstiem par tūrismu un vēsturi, galvenajiem ziņu un avīžu portāliem, kā arī mācīsies paši veidot dažāda diskursa tekstus. Kursa mērķis ir padziļināt un attīstīt studentu zināšanas par mūsdienu spāņu valodas īpatnībām dažādās diskursa situācijās. Studiju kursa uzdevumi: •veidot izpratni par konkrētu valodas lietojumu; •attīstīt zināšanas par runu, tekstu, dialogu un stilu