Meklēšana

ekonomikā, pārvaldē un politikā Eiropas attīstībā pēc Covid-19 krīzes. Profesore atzīmēja, ka pārmaiņas, kas skārušas Eiropu Covid-19 krīzes dēļ ir ilglaicīgas un risinājumiem to pārvarēšanai ir jābūt pārdomātiem un nosvērtiem. Konferences laikā tika diskutēts arī par izglītības jautājumiem, kā daļu no pārvaldes. Visi dalībnieki secināja, ka izglītības joma ir viena no tām jomām, kura Covid krīzes ietekmē mainījusies visstraujāk. Dalībnieki atzīmēja, ka COVID krīze ir raisījusi kā virkni negatīvu efektu – socializēšanās trūkumu, neefektīvu laika plānošanu un virtuālās izglītības nepieejamību, tā arī virkni pozitīvu efektu, piemēram, plašāka izglītības pieejamību personām ar dažāda veida veselības traucējumiem, digitālo prasmju attīstību (gan studentiem, gan mācībspēkiem) un laika taupīšanu, kas tiek pavadīts ceļā no un uz universitāti. Pēc dalībnieku atsauksmēm konference bija ļoti saturīga un radoša. Diskusijas, kas norisinājās konferences laikā, nodrošina pamatu projekta turpinājumam

of training programs that provide staff members with relevant skills;  staff at upper career levels not wanting to comply with recent developments;  low salaries for newcomers, mainly temporary positions, and ambiguous career perspectives. Content. The European Association of Research Managers and Administrators (EARMA) represents the largest community of professionals in the respective field in Europe. EARMA strongly supports the professionalization of European research management. In the framework of the EARMA Academy, it offers a wide range of training programs for newcomers up to senior level research managers and university leading administrators. You learn about their programs and get an insight about what it means being part of the EARMA community. Two more interventions by Silvana Di Bono (UNIPA) and Nicole Birkle (JGU) will report from personal experiences and trainings that they have taken advantage of. Starting from these three interventions, we want to discuss what

Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas fakultāte (BF) izsludināja fotokunkursu "Mana šī gada labakā Latvijas dabas bilde 2021", kurā aicināja piedalīties savu studentus, darbiniekus, pasniedzējus un absolventus . Konkursā piedalījās 52 dalībnieki. 20. decembrī noslēdzās darbu izvērtēšana un balsošana. Balsošana sastāvēja no skatītāju vērtējuma un žūrijas vērtējuma, kurā dalībnieku darbus izvērtēja profesionāls dabas fotogrāfs Andris Eglītis. Konkursa rezultāti: Skatītāju vērtējums Kategorija: AINAVA 1.vieta – Elza Lukstiņa “Kurzemes pļava zelta nokrāsās” 2.vieta – Zigmunds Orlovskis “Mikrobiālais spogulis” 3.vieta – Ilze Priedniece “Putukrējums ar kanēli” Kategorija: AUGI, DZĪVNIEKI Dalīta 1./2. vieta – Aleksis Gabliks “Korallis meža vidū” Dalīta 1./2. vieta – Jānis Cimuška “Pirmais sniegs” 3.vieta – Rita Birziņa “Ūdensrozes sudrabā” Kategorija: BILDES NO DRONA 1.vieta – Ivo Dinsbergs “Ziemas pēdējais patvērums” Dalīta 2./3. vieta – Rūdolfs Tutiņš “Dubults

of service. There were following selection criteria for the research groups or samples: working in a general education institution, working remotely at school during the COVID-19 pandemic for at least a year, agreeing to participate in the survey voluntarily. Preliminary focus group studies in these countries show that a large proportion of teachers in each country suffer from burnout, exacerbated by three additional factors during distance learning: the need to learn new technologies, the current habit of social contact (no eye contact if cameras are not turned on, immediate feedback), lack of students, parental dissatisfaction and confusion about the need to learn new didactic techniques, etc. All countries have shown that the workload of teachers during distance learning has increased due to the need to invest more time and energy. An additional study conducted in Latvia, which is described in more detail in this article, shows that teachers work more cognitively when working remotely

Šodien, 11. februārī, visā pasaulē atzīmē Starptautisko dienu sievietēm un meitenēm zinātnē, ko 2015. gadā iedibināja Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālā asambleja. Lai gan globālā sabiedrība ir pielikusi daudz pūļu, lai iedvesmotu un iesaistītu sievietes un meitenes zinātnē un panāktu dzimumu līdztiesību, tomēr joprojām viņu līdzdalība šajā jomā nav pilnīga. Šī gada tēma ir “Taisnīgums, daudzveidība un iekļaušana: ūdens mūs vieno”. Saskaņā ar ANO Sieviešu organizācijas ( UN Women ) sniegto informāciju, pasaulē tikai 33 procenti zinātnieku ir sievietes, viņām pētniecībā tiek piešķirts mazāks finansējums nekā vīriešiem, ir mazāka iespēja tikt pie paaugstinājuma. Savukārt Eiropas Savienībā, saskaņā ar Eurostat 2018. gada datiem , sieviešu īpatsvars zinātnē ir lielāks – vidēji 41% (Latvijā – 52%), tomēr jāņem vērā, ka šo skaitli veido sieviešu īpatsvars humanitārajās, sociālajās un veselības aprūpes zinātnēs. Lai arī Latvijā augstākās izglītības studentu skaitā biežāk ir

application. These workshops were organised on December9 and15. Two whole weeks of workshops were planned to be held in Dijon and in Jyväskylä; however, finally both workshops turned into virtual events. The Dijon Week took place from January10–14, and the Jyväskylä Week took place from January24–28. During these highly intense workshops, the future missions of the Alliance were identified, and the mission strategies formulated. The main strategic goals, objectives and impact of each mission were formulated and specific actions related to each mission were planned already; moreover, the governance structure and the student involvement in the new Alliance were elaborated. From February7–11, the third workshop programme, namely, the Mainz week is going to be held. During this week, we are going to pay particular attention to cross-cutting themes like communication, IT, etc. Finally, a fourth workshop week is planned to be held in Valencia in the beginning of March. We all hope that we

Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskajā apgādā izdots rakstu krājums “Normalitāte un ārkārtējība filosofiskā skatījumā”, kurā LU Vēstures un filozofijas fakultātes (VFF) filozofijas doktoranti kopā ar fakultātes pētniekiem pievērsušies normalitātes un ārkārtējības pētniecībai. Rakstu krājums ir turpinājums 2021. gada 28. un 19. februāra Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes organizētajai 79. starptautiskās zinātniskā konferences sekcijai “Ārkārtējība un normalitāte”. Konferences sekcijā piedalījās vēstures un filosofijas maģistranti un doktorantūras studenti, kā arī jaunie pētnieki, LU Vēstures un filozofijas fakultātes pasniedzēji un LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieki, risinot jautājumus par to, kā ideju telpu un vēsturisko ainu ietekmē pretējību pāri: normāls/anormāls, ikdienišķs/neikdienišķs, ierasts/izņēmuma, pieņemams/nepieņemams, kāda ir ārkārtējā pieredze un kad tā aktualizējas, un kā uzturēt normalitāti ikdienā – pārmaiņu laikos. Lai arī

4. martā iPoster platformā notiek Reģionālā skolēnu zinātniskās pētniecības darbu konference, kuras organizēšanā iesaistījusies Latvijas Universitāte (LU). Skolēnu zinātniskās konferences dalībniekus sveic arī LU rektors Indriķis Muižnieks : “Tas varbūt ir jūsu pirmais solis uz zinātni, uz universitāti, bet katrs ceļš ar to sākas. Es ļoti ceru, ka reiz uz tā stājušies, jūs turpināsiet, kļūsiet par studentiem, kļūsiet par zinātniekiem, augsti izglītotiem cilvēkiem, kas spēs droši virzīt gan katrs savu, gan visas valsts attīstību!” LU mācībspēki recenzēja Rīgas reģionam pieteiktos 264 darbus, kas iesniegti no 39 skolām Rīgas un Jūrmalas un piecos novados – Ķekavas, Mārupes, Ogres, Ropažu un Siguldas. Šogad kopā ar Rīgas reģiona darbiem vēl tika vērtēti arī 11 Vidzemes reģiona darbi (no piecām skolām Madonas, Valmieras, Smiltenes novados), jo LU piedalās konsorcijā kopā ar Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Rīgas Tehnisko universitāti un Daugavpils Universitāti. Visvairāk darbu

Kļaviņš; jauktais koris “Juventus”, mākslinieciskais vadītājs Valdis Tomsons; kamerkoris “DeCoro”, mākslinieciskā vadītāja Kristiāna Vaickovska; jauktais koris “Dziesmuvara”, mākslinieciskā vadītāja Nora Žeigure. Koncerts būs skatāms klātienē, kā arī tiks nodrošināta tiešraide LU Facebook kontā un mājaslapā. Sākot ar 8. martu, būs iespējams ziedot LU sadarbības augstskolu atbalstam Ukrainā un LU studējošiem ukraiņu studentiem. Ziedošanas iespējas: www.ziedot.lu.lv kampaņai - Par brīvu Ukrainu! - ziedot (lu.lv) , izvēloties ziedojuma apmēru; ziedot ar savu maksājuma karti – Raiņa bulvārī 19 – 125.telpā (plkst. 9.00–17.00); ziedojuma tālrunis 900068 67 – 4,27 EUR par zvanu; ziedojuma tālrunis 900068 77 – 7,11 EUR par zvanu. Ziedojumus administrē Latvijas Universitātes fonds. Ņemot vērā ierobežoto vietu skaitu Lielajā aulā, uz atbalsta koncertu varēs ierasties tikai ar ielūgumiem. Tos varēs saņemt no 7. marta līdz 10. martam laikā no plkst. 9.00 līdz 17

Ukraiņu valodas, literatūras un folkloras jautājumi nonākuši kara politiskajā naratīvā. Lai tuvāk iepazīstinātu ar ukraiņu tradicionālo kultūru, valodu un literatūru, LU Humanitāro zinātņu fakultāte rīko lekciju ciklu “Ukraiņu valoda un kultūra”. Trijos vakaros – 14., 17. un 18. martā – ieskatu ukraiņu valodā un kultūrā centīsies sniegt HZF mācībspēki: prof. Janīna Kursīte, prof. Pēteris Vanags, prof. Igors Koškins un doc. Svetlana Pogodina. Lekciju laiki un tēmas: 14. martā plkst. 17.00-17.45 “Ukraiņu tradicionālā kultūra” prof. Janīna Kursīte. 17. martā plkst. 17.00-18.00 “Ukraiņu valoda vēstures līkločos” prof. Igors Koškins, prof. Pēteris Vanags. 18. martā plkst. 17.00-17.45 “Īss ieskats ukraiņu literatūrā” docente Svetlana Pogodina. Par lektoriem Profesora Janīna Kursīte ir dzejas, mitoloģijas un folkloras pētniece, daudzu monogrāfiju autore, latviešu folkloristu izaudzinātāja, viņa kopā ar HZF studentiem un doktorantiem devusies ekspedīcijās ne tikai par Latviju un