Atrasti 23639 ieraksti
Pētnieki
18.11.2020. 22.33 Saturs
Elīna Sustenberga 2020. gadā ir ieguvusi bakalaura un maģistra grādu socioloģijā Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē. Zinātniskā interese par migrācijas izpēti radusies jau izstrādājot kursa darbu par atšķirībām latviskās identitātes interpretācijā nometnes 2x2 dalībnieku uzskatos. 2018. gadā izstrādāts bakalaura darbs "Latviešu etniskā atgriešanās migrācija: motīvi un integrācija", kas prezentēts ziemas simpozijā "Diaspora, Environment, Generation" Somijā un Latvijas Universitātes studentu zinātniskajā konferencē “Mundus et...”, kur iegūta 1. vieta sekcijā "Homo et societas". Darbojusies arīSociālo un politisko pētījumu institūta projektā "Integrētie nacionālā līmeņa pasākumi Latvijas pētniecības un attīstības interešu pārstāvības stiprināšanai Eiropas pētniecības telpā". No 2019. gada maija līdz 2020. gada jūlijam bijusi LU SZF Sociālo un politisko pētījumu institūta zinātniskā asistenta p.i., kur 2020. gadā izstrādājusi maģistra darbu "Repatriācijas procesa un
Venue
21.03.2016. 18.54 Saturs
DB&IS 2016 will take place in the heart of Riga ( Rīga in Latvian ): In the main building of University of Latvia .Address: Raiņa bulvāris 19, Riga, Latvia University of Latvia The University of Latvia with its 15,000 students, 13 faculties and more than 20 research institutes is one of the largest comprehensive and leading research universities in the Baltic States. The University offers more than 130 state-accredited academic and professional study programmes. At University of Latvia, research is conducted in over 50 research fields which represent four main areas of inquiry: the humanities, sciences, social sciences, and education sciences. The University of Latvia pays great attention to the development of international collaboration. At present the University of Latvia has signed more than 500 agreements with 326 institutions in 31 European countries within ERASMUS programme. Riga Riga is more than 800 years old. Each century has left its marks in the architecture in the Old
Augstskolu kapacitātes stiprināšana iekšējo kvalitātes nodrošināšanas sistēmu un tipoloģijas ieviešanā, izmantojot Boloņas procesa principus
09.11.2016. 07.45 Saturs
Latvijas Universitāte veic darbu projektā “Augstskolu kapacitātes stiprināšana iekšējo kvalitātes nodrošināšanas sistēmu un tipoloģijas ieviešanā, izmantojot Boloņas procesa principus" (IQAT), kura uzdevums ir pilnveidot studiju kvalitātes nodrošināšanas sistēmas Kazahijā un Uzbekijā. Projekts tiek finansēts no ES budžeta programmas Erasmus+ ietvaros. Tajā piedalās 2 iestādes no Čehijas (tās kopīgi arī koordinē un vada visu projekta darbu) un pa 1 iestādei no Slovākijas un Spānijas. Latvijas Universitātes komanda (kurā ietilpst Alberts Prikulis, Anda Prikšāne, Dace Silarāja un Jāzeps Logins no Ķīmijas fakultātes, Uldis Kondratovičs no Bioloģijas fakultātes, Agnese Rusakova no Starptautisko sakaru departamenta un Ginta Tora no Studentu servisa) galvenokārt nodarbosies ar Uzbekijas augstskolām (pa vienai no Andižanas, Samarkandas un Taškentas) – tiks pētīta pašreizējā kvalitātes nodrošināšanas politika un kultūra, būs jāpiedalās Uzbekijas augstskolu personāla apmācībā un konkrētu
LU Materiālu mehānikas institūts
27.06.2019. 16.32 Saturs
Latvijas Universitātes (LU) Materiālu mehānikas institūta (MMI)misija ir starptautiski konkurētspējīgi augstas kvalitātes zinātniskie pētījumi materiālu mehānikā, konstrukciju mehānikā un materiālzinātnēs, tajā skaitā polimēru mehānikas un saistīto zinātņu jomās, kā arī pētījumos iegūto kompetenču izmantošana visu līmeņu studentu apmācībā un uz zinātniskiem pamatiem nodrošinātā tehnoloģiju pārnesē un inovācijā. Institūta veiktie pētījumi atbilst MK definētajai (LR MK 2013. gada 20. novembra rīkojums Nr. 551) prioritātei „Inovatīvie un uzlabotie materiāli, viedās tehnoloģijas (daudzfunkcionālie materiāli un kompozīti, nanotehnoloģijas un fotonika, informātika, datorzinātne, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, signālapstrādes tehnoloģijas)” fundamentālo un lietišķo pētījumu finansēšanai 2014.–2017. gadā. Institūta veiktie pētījumi iekļaujas Viedās specializācijas stratēģijas jomā – “Viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas”. Institūts veic kompleksus pētījumus šādos
LU Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūts
05.07.2019. 18.21 Saturs
LU Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūts dibināts ar mērķi attīstīt pētniecību onkoloģijas un onkoprofilakses, kā arī tuberkulozes un sepses jomās; veikt organizētus vēža skrīninga optimizēšanas pilotpētījumus, kā arī realizēt Eiropā unikālu populācijas pētījumu kuņģa un zarnu vēža profilaksei (GISTAR). Institūtā realizē kopējas ar audzējiem slimojošo u. c. pacientu biobankas izveidi, kam paredzēts iekļauties Nacionālās biobankas struktūrā. Uz institūta bāzes tiek radītas darba vietas doktorantiem, pēcdoktorantiem u. c. jaunajiem zinātniekiem. Pētnieciskajam darbam tiek piesaistīti rezidenti un studenti. Institūts cieši sadarbojas ar Latvijas pētniecības un medicīnas iestādēm, privāto sektoru, kā arī ar vadošajām pētniecības institūcijām Baltijas reģionā, Eiropā, Amerikas Savienotajās Valstīs un Āzijā. Institūta darbība ir starpdisciplināra. Institūts veic pētījumus šādos virzienos: •Sabiedrības veselības un slimību profilakses joma. •Populācijas pētījumu realizēšana
Lietišķās valodniecības centrs
15.09.2020. 18.08 Saturs
Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes „Lietišķās valodniecības centrs” izveidots 2012. gada 29. oktobrī ar mērķi veikt starpdisciplinārus fundamentālus un praktiskus pētījumus, lai stimulētu lietišķās valodniecības pielietojumu dažādu valodu un kultūru kontekstā izglītībā, pētniecībā, ekonomikā, finansēs, politikā, diplomātijā, dabaszinātnēs, jurisprudencē un citās jomās. Centrs nodrošina arī latviešu valodas un svešvalodu apguves iespējas LU studentiem, darbiniekiem un citām fiziskām un juridiskām personām, kā arī veic valodu prasmju pārbaudi un administrē starptautiskus angļu valodas eksāmenus. Centra struktūru veido nozares pētnieciskās grupas : valodu apguves grupa, diskursa izpētes grupa, kontrastīvo pētījumu grupa, korpuslingvistika un tehnoloģijas. Lietišķas valodniecības centra sociālās atbildības iniciatīva studiju pilnveidošanai akadēmiskajās studijās mūžizglītības kontekstā Lietišķās valodniecības centrs definē sociālo atbildību kā labu praksi, kas
Latvian Literary Studies between Three Whales
28.08.2018. 13.51 Saturs
Ieva Kalniņa Latvian literary studies are based on three whales – internationalization, national and social responsibility and finance.Latvian literary scholars are increasingly involved in internationally funded projects, where the most important works are related to feminism (A. Cimdiņa), postcolonialism (B. Kalnačs the 17 th –19 th century Latvian and Baltic German literature (P. Daija, M. Grudule) and the electronic literary environment (E. Kristsone-Eglāja).National and social responsibility relates to the knowledge of Latvian and the interests of teachers, students, museum employees and other stakeholders. The most important issues are therefore related to the history of Latvian literature, studies of individual writers’ creative work, and evaluation of various theories. Here we can mention conferences dedicated to Rainis and Aspazija, the recently published complete works of Aspazija, the complete works of Veronika Strēlerte, collections of articles in Mūsdienu literatūras
Erasmus+ personāla mobilitātes mērķi un nosacījumi
11.12.2023. 00.52 Saturs
Erasmus+ personāla mobilitātes mērķis ir tās dalībnieku pieredzes apmaiņa ārvalstu partneraugstskolās, ar kurām LU ir noslēgti divpusējie Erasmus+ līgumi. Pieredzes apmaiņa var izpausties kā individuālas tikšanās ar kolēģiem, lai iegūtu ārvalstu augstskolu pieredzi, pārrunātu jautājumus un problēmas dažādās augstskolu darbības jomās. Vizītes mērķis nevar būt piedalīšanās konferencēs un semināros, izņemot pasākumos, ko ārvalstu augstskolas speciāli rīko saviem partneriem (piemēram, Staff training week vai International student week ). Personāla mobilitātes dalībnieka minimālais vizītes periods uz ārvalstu partneraugstskolu, kādam var būt aprēķināta Erasmus+ stipendija, drīkst būt divas dienas (ieskaitot ceļošanas dienas). 2023./2024. ak. gadā LU var piešķirt Erasmus+ stipendiju maksimāli piecu dienu vizītei (ieskaitot ceļošanas dienas) . Nominētam personāla mobiltātes dalībniekam nepieciešams savlaicīgi rakstīt partneraugstkolas kolēģiem un vienoties par tādiem vizītes datumiem
Kārtot pēc
Filtri
Aktīvie filtri
  • Notīrīt filtrus un meklētāju