Meklēšana

Kā rīkoties, ja Tev ir Covid-19 saslimšanas simptomi vai esi kontaktpersona? Noteikumi nosaka epidemioloģiskās drošības pasākumus Latvijas Universitātē (turpmāk – LU), lai nodrošinātu drošu studiju, tālākizglītības, interešu izglītības un darba procesu, kā arī mazinātu LU darbiniekiem, studentiem un apmeklētājiem risku inficēties ar Covid-19, īstenojot Ministru kabineta 28.09.2021. noteikumos Nr.662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 662) noteiktos informēšanas, distances ievērošanas, higiēnas un personas veselības stāvokļa uzraudzības pamatprincipus.” Vispārējie noteikumi LU studiju programmu īstenošana un apguve klātienē tiek organizēta epidemioloģiski drošā vidē. Epidemioloģiski droša vide tiek nodrošināta visās LU ēkās, kurās notiek mācību un darba process, tiek sniegti pakalpojumi, kā arī dienesta viesnīcās. Personas, kurām ir klīniskās universitātes slimnīcas konsīlija lēmums par personas

Latvijas Ķīmijas vēstures muzeja krājumā glabājas pāris desmiti fotoalbumu. Tie ir veltīti ievērojamiem ķīmiķiem, Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes mācībspēkiem, dažādiem nozares institūtiem, studentu ceļojumiem ārzemēs. Tie bieži ir grezni noformēti un dāvināti personām jubilejās. Taču viens no šiem albumiem izceļas. Tas vairāk līdzīgs tiem ģimenes albumiem, kādi mums daudziem ir mājās, kuros ar stūrīšiem iestiprinātas vecāku, vecvecāku, arī mūsu bērnības fotogrāfijas. Un visās bildēs šajā albumā vērojam vienu šarmantu kungu - Jāni Krustiņsonu. Fizikālķīmiķis Jānis Krustiņsons dzimis 1892. gada 4. martā Rīgas apriņķa Babītes pagastā. Viņa tēvs Ansis (1863—1937) bija mežsargs, māte Minna (1862—1936), dzimusi Bite, mājsaimniece. Rīgas Skolotāju Sabiedrības Tirdzniecības skolu, kas atradās Rīgā, Martas ielā 5, J. Krustiņsons pabeidza 1909. gadā, uzreiz pēc tam iestājoties Mironova Komercskolā, kas atradās Alberta ielā 10. To viņš absolvēja 1911. gadā ar komercijas kandidāta

spēcīgi zinātnieki, kuru ieguldījums zinātnē ir neatsverams. Lai sarunas viegli raisītos, raidierakstam nebūs pastāvīga vadītāja, bet katrai epizodei savs vadītājs, kurš tēmā jūtas kā zivs ūdenī. Tāpēc raidījuma tandēms būs katru reizi citāds, vadītāja lomu uzņemoties arī studentiem. Otrās raidieraksta sērijas viesis būs fiziķis, zinātnieks, LU Padomes priekšsēdētājs profesors Mārcis Auziņš, kuru iztaujās LU fizikas students Rūdolfs Pikšens. Pirmās epizodes viesis – prof. Zanda Rubene , kurai martā iznākusi grāmata “Digitālā bērnība”. Prof. Z. Rubenes zinātniskās intereses jau vairāk kā desmit gadus ir saistītas ar mediju pedagoģiju un bērnības jautājumiem. Saruna video ierakstā skatāma LU Youtube kontā , bet audio klausāma Radio NABA arhīvā . Ivars Austers: Es Tavā grāmatā atradu burvīgu citātu: “Cilvēks ir paradumu dzīvnieks”. Un tā filozofijā ir viena no tēzēm, kam es ļoti piekrītu. ”Cilvēks ir slinks, tehnoloģijas tika radītas, lai dotu mums papildu iespējas, bet jau 20.gs. otrajā

, no tiem veido jaunus atvasinājumus, salikteņus, iesaista jaunos termi­noloģiskossavienojumos. [1] Haymond, B. Einstein’s Misquote on theIllusion of Feeling Separate from theWhole. Pieejams: www.thymindoman.com/einsteins-misquote-on-the-illusion-of-feeling-separate-from-the-whole/ [skatīts 13.05.2023.]. [2] Moduļu saturiskais aspekts tuvāk aplūkots I.Līsmanes promocijas darbā “Ārstniecības specialitātes ārzemju studentu profesionālās latviešu valodas kompetences veidošanās”. Pieejams: dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/4597/17057-Inta_Lismane_2011.pdf?sequence=1&isAllowed=y [skatīts 13.05.2023.]. [3] Enciklopēdiskā vārdnīca . 2. sēj. Rīga: Latvijas Enciklopēdiju redakcija, 1991, 254.lpp. [4] Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca . Rīga: LU Latviešu valodas institūts, 2007.

, no ūdens saražot ūdeņraža peroksīdu vai ūdeņradi. Ūdeņraža peroksīda iegūšana ir svarīga, lai, piemēram, attīrītu ūdeni. Pasaulē nepieciešams šo vielu ražot lielos apjomos, un ir aktuāls jautājums, kādu materiālu izmantot kā katalizatoru. Projektu izstrāde un īstenošana ir zinātnieka darba neatņemama daļa. Studentiem bieži vien ir maldīgs priekšstats, ka laboratorijās katru nedēļu ir kāds atklājums. Tā ir tā zinātniskā romantika. Reāli tu raksti projektus, atskaites, recenzē citu kolēģu rakstus. Un spēja labi aprakstīt un prezentēt savas domas ir ārkārtīgi svarīga. Kā zinātnieki parasti izlemj, ar ko nodarboties? Zinātnisko pētījumu tēmas tiek izvirzītas atbilstoši trim nosacījumiem - interesei par kādu tēmu, aktuālajām prioritātēm (kādas tēmas attiecīgajā brīdī atbalsta Latvija vai Eiropa) un zinātnieka kompetencēm (ko viņš jau prot darīt vai var apgūt). Pašlaik, piemēram, esmu iesaistījies CERN projektā, kura ietvaros mēs modelējam defektus scintilatoru materiālos. Scintilatori, absorbējot

Profesori Jānis Arnolds Eglītis (1902-1986) un Irma Liepiņa-Eglītis (1907-2000) saistāmi ar viņu nopelniem histoloģijas kā mācību priekšmeta izveidē LU Medicīnas fakultātes studentiem un mācību procesa nodrošināšanā. Atstājuši nozīmīgu ieguldījumu zinātnē. Irma Liepiņa-Eglītis dzimusi 1907. gada 13. oktobrī Rīgā. 1931. gadā absolvējusi LU Medicīnas fakultāti. Jānis Arnolds Eglītis dzimis 1902. gada 16. decembrī Cēsu apriņķa Kārļu pagastā. Beidzis Rīgas pilsētas 1. ģimnāziju, 1931. beidzis Latvijas Universitātes Medicīnas fakultāti. 1927. gadā J.A. Eglītis, bet 1932. gadā Irma Liepiņa sāka strādāt par histoloģijas asistentiem Anatomijas un histoloģijas institūtā, abi jau studiju laikā interesējās par zinātni. Irma Liepiņa vadīja Medicīnas fakultātes studentu zinātnisko pulciņu. J.A. Eglītis studiju gados bija ieguvis K. Morberga stipendiju un specializējies ārvalstīs. 1940. g. Eglītis aizstāvēja promocijas darbu “Histoloģiski – embrioloģiski pētījumi par Rodentia tūpļa apvidus

Stipendija radīta 2019. gadā par godu Latvijas Universitātes (LU) 100. gadskārtai, tā cildinot gaišākos LU prātus. Atbalsts paredzētsLU pamatstudiju studentam izcilības un talanta sekmēšanai, lai jaunais pētnieks varētu pilnvērtīgāk nodoties izvēlētās studiju programmas dziļākai apguvei. Stipendijas izveidošanai ziedojuši vairāki desmiti LU absolventu, mecenātu un sadarbības partneru. Sofija Anna Kozlova studē LU Vēstures un filozofijas fakultātes bakalaura studiju programmas "Filozofija" 2. kursā. Sofija Anna 2018./2019. akadēmiskajā gadā saņēma M.M.V. Petkevičs piemiņas stipendiju. Filozofijas studente atzīst, ka ir grūti pašam sevi tā sadalīt pa daļām, pateikt, kas labs un kas slikts, jo viņu taču veido visas viņas īpašības. Bieži viņai pat šķiet, ka, ja izņemtu vienu no viņas īpašībām, arī citas sagrūtu, un nekādas viņas vairs nebūtu. Tāpēc Sofija Anna saka, ka viss tas atmiņu un sajūtu kūlis arī ir viņas vislabākā īpašība, plūdums un mīļie. Iepazīsti Sofiju Annu! Kas ir

Stipendijas pirmsākumi meklējami 1942. gadā, kad mecenāte Minna Matilde Vilhelmīne Petkevičs (1860-1943) Latvijas Universitātei (LU) testamentāri novēlēja daļu sava nama K. Barona ielā, lai no peļņas tiktu veidots stipendiju fonds LU pamatstudiju 1. kursa studentiem, latviešiem, kuri, absolvējot vidusskolu, ir mācībās un ārpusskolas aktivitātēs centīgi un talantīgi, bet ir nepietiekams materiālais nodrošinājums studijām vai tie nākuši no daudzbērnu ģimenes. M.M.V. Petkevičs paliks atmiņā kā sieviete, kura arī šodien mums atgādina par izglītības un rakstura stingrības būtisko lomu ikdienas dzīvē. Araksi Avetisjana studē LU Humanitāro zinātņu fakultātes bakalaura studiju programmas "Krievu filoloģija" 1. kursā. Araksi ir 18 gadi, un viņa ir pabeigusi Rīgas Austrumu vidusskolu. Pašasprāt, viņa ir daudzpusīga un pozitīva personība. Tāpat atbildīga, radoša, čakla un izpalīdzīga meitene. Viņai ļoti patīk muzicēt kopā ar māsu vai ar draugiem, lasīt grāmatas un ceļot kopā ar ģimeni

pedagoģisko izglītību, lai pilnvērtīgāk varētu strādāt ar saviem audzēkņiem. Pašlaik pasniedzu angļu valodu, bet mans mērķis nākotnē ir pasniegt vēsturi, jo šī zinātne mani interesē ne tikai studiju procesā, bet vēlos ar to saistīt arī savu pedagoģisko darbu. Mans mērķis ir iegūt labu izglītību, lai pēc tam savas zināšanas varētu sniegt tālāk citiem cilvēkiem. Domāju turpināt savu aktīvo darbību korporācijā. Jau vidusskolas laikā biju sabiedriski ļoti aktīva. Iesaistījos gan savas pilsētas skolnieku veidotajā avīzes un žurnāla veidošanā, gan darbojos kā brīvprātīgā Latvijas Jaunatnes Sarkanā Krusta Liepājas nodaļā. Arī sākot savas studijas Rīgā, iesaistījos dažādos Latvijas Studentu apvienības projektos un nevalstiskajā organizācijā Latvijas Dzimumu līdztiesības apvienība. Studenšu korporācija piesaistīja mani ar savu pamatdomu – tā ir mūža organizācija un tās mērķi ir saglabāt latvietību un veidot akadēmiskas sievietes stāju. Tā kā nāku no ģimenes, kurā nevienam nav augstākā izglītība

Pieteikšanās forma 1. Konkursu organizē LU Radio NABA sadarbībā ar LU Studentu padomi . 2. Konkursam var pieteikties mūziķu grupas, individuālie izpildītāji vai projekti, kurās ir nodrošināta vismaz viena LU studējošā pārstāvniecība un kas nav izdevuši pilna garuma albumus oficiālās mūzikas izdevniecībās. 3. Konkurss norisināsies divos etapos: 3.1. iesūtīto pieteikumu, kā arī skaņu ierakstu atlase, no kuriem atlasīs sešus labākos; 3.2. sešu labāko grupu, individuālo izpildītāju vai projektu priekšnesums š.g. 23. maijā video un audio tiešraidēs. 4. lai piedalītos konkursā, mūziķiem līdz 25.aprīlim “Hadrons” mājaslapā www.hadrons.lv jāaizpilda tiešsaistes pieteikuma vei dlapa un jānosūta sekojoši materiāli: 4.1. audioieraksts ar trim oriģināldziesmām - pašu sacerētām; (formāts .mp3 320kbs vai .wav); 4.2. grupas, individuālā izpildītāja vai projekta video sveiciens/ vizītkarte (līdz 40 sek., Youtube publiska vai nerindota saite); 4.3. grupas, individuālā izpildītāja vai