Meklēšana

Kurss ir paredzēts studentu kā nākamo juristu profesionālās darbības pamats mantojuma tiesību jomā. Studiju kursa MĒRĶIS ir zināšanu, prasmju un kompetences kopums konkrētajā tiesību nozarē. Studiju kursa UZDEVUMS ir apgūt mantošanas tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pielietojumu, īpašu uzmanību pievēršot Latvijas Republikas Civillikumam, jaunākās tendences un atziņas mantojuma tiesību jomā, praksē aktuālos problēmjautājumus, prakses un teorijas pretstatījumu. Kursa ietvaros studentiem dota iespēja izzināt normatīvos aktus, kas attiecas uz mantojuma tiesībām; attīstīt prasmi saskatīt mantojuma tiesības kopsakarā ar tādiem kursiem kā ģimenes, saistību, lietu, civilprocesa tiesības; pētīt mantojuma tiesības skarošo institūtu vēsturisko attīstību (īpašu uzmanību veltot senajai Romai un vēsturiskajam periodam pēc Latvijas Republikas Civillikuma pieņemšanas); izpētīt zvērinātu notāru un tiesu kompetenci mantojuma tiesību piemērošanā un izprast atšķirības; apgūt juridiskās

• veikt patstāvīgu pētījumu mācībspēka vadībā;
• apgūt iemaņas kritiski analizēt zinātnisko literatūru, formulēt darba mērķi, uzdevumus un darba jautājumu, izvēlēties un pielietot atbilstošu pētniecības metodi, apkopot rezultātus, formulēt secinājumus atbilstoši darba uzdevumiem un rezultātiem, formulēt rezultātu praktisko nozīmi un priekšlikumus, kā arī iespējamos tālākos pētniecības virzienus;
• pēc bakalaura darba izstrādes un iesniegšanas students to prezentē un aizstāv noslēguma darbu komisijas sēdē.

Studiju priekšmeta mērķi. Iepazīstināt studentus ar medicīnas tiesību principiem un to piemērošanu ārsta darbā. Nodrošināt zināšanu apguvi par pacientu tiesībām, ārstu tiesībām un pienākumiem, kas noteikti Eiropā un Latvijā spēkā esošajos normatīvajos aktos. Attīstīt topošo ārstu tiesību piemērošanas prasmes un kompetences. Studiju kursa uzdevumi. 1. Iepazīstināt studentus biomedicīnas tiesību principiem, kā arī veidot izpratni par šo principu nozīmi ārstniecības personas darbā. 2. Attīstīt topošo ārstu profesionālo kompetenci pacientu tiesību, ārstniecības personu tiesību un veselības aprūpes organizācijas tiesību jomā. 3. Attīstīt prasmes strādāt saskaņā Eiropā (Eiropas Padomē un Eiropas Savienībā) un Latvijas Republikā saistošajos normatīvajos aktos un citos tiesību avotos noteiktajām prasībām. 4. Attīstīt prasmes risināt profesionālajā praksē sastopamās tiesību problēmsituācijas. 5. Attīstīt prasmes patstāvīgi veikt pētniecību un tās rezultātus prezentēt rakstiski un

Studiju kursa mērķis ir veicināt studentu izpratni par dzīvo organismu sistēmu, taksoniem, pareizu taksonu lietošanu un revīziju, jaunu taksonu ieviešanu, kā arī taksonomiskām publikācijām. Studiju kursa uzdevumi: • iepazīstināt ar taksonomijas principiem un nosaukumu veidošanas, kā arī revīzijas noteikumiem, sugas koncepcijām un taksonu hierarhiju; • analizēt situāciju piemērus nosaukumu nozīmēšanā, revīzijā, kā arī publicēšanā; analizēt taksonomiskas publikācijas, noteicējus, kritiski analizēt mūsdienu taksonomijā pielietotās metodes; • nostiprināt nosaukumu pareizas izrunas un rakstības izpratni, kā arī sekmēt studentu izpratni par interesējošas grupas dažādiem aspektiem no sistemātikas, nomenklatūras un klasificēšanas skatu punkta. Kursā tiek apskatītas teorētiskās atziņas bioloģiskajā taksonomijā un to pielietojums dažādās dzīvās dabas valstīs (galvenokārt augu un dzīvnieku valstīs). Praktiskajās nodarbībās uzsvars likts uz latīnisko nosaukumu adekvātu nozīmēšanu un lietošanu

Hēgelis rakstīja, ka filozofija iespējama tikai kā sistēma. Kopš 19. gadsimta sākuma priekšstats par filozofijas sistemātiskumu un filozofiju kā sistēmu ir ievērojami mainījies: filozofi vairs neuzskata, ka jāveido filozofiskas sistēmas, turklāt, filozofijas fragmentācija un filozofu šaurā specializācija atsevišķos jautājumos to padara neiespējamu. Tomēr līdz pat 20.gs. filozofi ne vien tiecās veidot lielas filozofiskas sistēmas, bet arī pati filozofija, cauri filozofijas attīstības vēsturei, bija sistēma, kas veidota par un ap tās fundamentālajām disciplīnām - ontoloģiju un epistemoloģiju. Kursam ir divi mērķi: (1) iepazīstināt studentus no citām nozarēm un atgādināt studentiem ar filozofijas bakalaura grādu galvenās Rietumu filozofijas idejas tās galvenajās apakšnozarēs (ontoloģijā, epistemoloģijā un arī ētikā) un filozofijai raksturīgo problēmu formulēšanas un risināšanas veidu; (2) uzrādīt filozofisko problēmu formulēšanas un risināšanas kontinuitāti filozofijas vēsturē, veidojot

Kursa mērķis ir padziļināt studentu zināšanas un sniegt aktuālāko informāciju par jaunākajām metodiskajām iespējām bioloģijas nozarē, kurā viņi specializējas. Kursa uzdevums ir nodrošināt, lai bioloģijas maģistra grāda ieguvējs prastu kritiski analizēt jaunākās zinātniskās publikācijas, komunicēt to saturu speciālistu auditorijai, kā arī prezentēt savu pētījumu projektu un tajā iegūtos rezultātus. Kursa ietvaros semināri notiek reizi nedēļā, un tiek organizēti maģistratūras pirmā un otrā kursu studentiem kopā, sadaloties pa katedrām. Dotais kurss ir cieši saistīts ar radniecīgo kursu ‘Bioloģijas aktuālās problēmas: Hipotēzes II’, taču abu kursu apguves secība nav stingri determinēta. Līdz ar to, 2 gadu laikā daļa maģistrantu vispirms apgūst Metodes II un tad Hipotēzes II, bet daļa - otrādi. Kursam nav stingri fiksēta plāna; izmaiņas tematikā notiek ik reizi, sekojot strauji mainīgajām bioloģijas nozaru aktualitātēm un semināra dalībnieku interesēm.
Studiju kurss tiek īstenots

Kursa mērķis ir attīstīt studentu lingvistisko, pragmatisko, mācību un kulturoloģisko kompetenci, veidojot latviešu valodas skolotājam nepieciešamo teorētisko bāzi un praktisko pieredzi, attīstot izpratni par morfoloģiju kā būtisku valodas līmeni un valodniecības apakšnozari un tās lomu latviešu valodas apguvē. Studiju kursa uzdevumi: 1.Padziļināt zināšanas par latviešu valodas morfoloģisko sistēmu; 2.Attīstīt izpratni par latviešu valodas darbības vārdu, palīgvārdu un izsauksmes vārda formveidošanas, gramatisko nozīmju izteikšanas likumsakarībām un funkcijām valodā; 3.Veidot prasmi izzināt un interpretēt apgūto vārdšķiru funkcijas dažādu valodas stilu tekstos; 4.Pilnveidot morfoloģiskās analīzes prasmes; 5.Veidot priekšstatu par morfoloģijas jautājumu apguves problēmām skolā; 6.Attīstīt studentu lingvistisko un pedagoģisko kompetenci, patstāvīgi lietojot iegūtās zināšanas skolas praksē un savu tekstu veidošanā, izvērtējot morfoloģijas jautājumu interpretāciju latviešu valodas

Somu valodas praktiskās gramatikas kurss sniedz studentiem pamatzināšanas par somu valodas pamatiem un vārdu krājumu. Turklāt pirmā kursa laikā uzsvars tiek likts uz mācīšanās prasmju attīstīšanu. Kursā tiek mācītas visas valoddarbības prasmes: lasīšana, klausīšanās, rakstīšana un runāšana. Kursa laikā studenti iepazīst Somiju un somu kultūru. Kursa mērķis ir attīstīt studējošo zināšanas, komunikācijas prasmes un kompetenci atbilstoši A1/A2 līmenim saskaņā ar Eiropas kopīgajām pamatnostādnēm valodu apguvei. Uzdevumi 1.sniegt pamatzināšanas par somu valodas skaņu sistēmu; 2.iepazīstināt ar somu valodas gramatikās pamatiem un veicināt pareizi pielietot vienkāršas gramatiskās konstrukcijas; 3.attīstīt prasmi saprast lēnā tempā runātu vienkāršu tekstu par personīgiem tematiem un ikdienas situācijām; 4.nodrošināt iespēju lasīt un saprast savām interesēm atbilstošus apjomā īsus tekstus; 5.attīstīt pamata vārdu krājumu. Studiju kurss tiek docēts somu, angļu, latviešu valodā.

Kurss iepazīstina studentus ar vienu no interesantākajām parādībām – valodu un kultūru kontaktiem dažādu reģionu kontekstā. Valodai piemīt nozīmīga loma sabiedrības un kultūras attīstībā. Mūsdienu lingvistiskā ainava radās valodu savstarpējās mijiedarbības un evolūcijas rezultātā. Tā nepārtraukti mainās un attīstās. Studenti tiks iepazīstināti ar valodu kontaktu fenomenu divos tā aspektos – diahroniskajā un sinhronajā. Tāpat arī tiks sniegts ieskats valodas politikā, analizējot tās ietekmi uz kultūras un sabiedrības attīstību. Kursa mērķis – nodrošināt iespēju iegūt zināšanas par nozīmīgākajiem mijiedarbības procesiem un to sekām gan diahroniskajā, gan mūsdienu griezumā dažādu reģionu valodu un kultūru kontekstā. Uzdevumi – •iepazīties ar valodu un kultūru mijiedarbības procesu daudzveidību un to konsekvencēm •apgūt galvenās teorētiskās pieejas mijiedarbības procesu analīzei •analizēt valodu un kultūru kontaktus gan globālajā nozīmē, gan atsevišķo reģionu kontekstā. Kurss tiek docēts

Šī kursa mērķis ir gan teorētiski, gan praktiski padziļinātāk pētīt, analizēt, kritizēt, rosināt un diskutēt par cilvēktiesību aizsardzību nacionālā un pārnacionālā līmenī, proti, Satversmes tiesas procesa un Eiropas Cilvēktiesību tiesas jautājumiem. Kursa apguves laikā tiek pagūti gan teorētiski jautājumi (locus standi, procesa organizācija, nolēmuma nozīme un izpilde), gan arī praktiski, ar pieteikumu iesniegšanu attiecīgā institūcijā, saistīti jautājumi. Šī kursa apguve ir balstīta uz dažādu aktualitāšu apspriešanu, kuru pamatā ir studentu aktīva līdzdalība. Taču sekmīga darba auditorijā priekšnoteikums ir pastāvīgais studentu darbs. Tādejādi kursa produktīvas studēšanas priekšnoteikums ir patstāvīgas un pastāvīgas studijas. Ja studiju kursam reģistrējas vairāki desmiti studējošo, tad studiju kurss tiek apgūts vairāk balstoties uz lekciju un semināru piedāvājumu. Ja studiju kursam reģistrējas daži desmiti studējošie, tiek izmantotas interaktīvas metodes (pieteikumu analīze