Meklēšana

valodnieki, bet arī studenti, skolotāji, kultūras darbinieki, iztaujājot simtiem vietējo iedzīvotāju par viņu valodu. Atlants izdots ar projekta„Jauna pieeja latviešu ģeolingvistiskajos pētījumos: atvērtie dati” atbalstu, un to var aplūkot LU e-resursu repozitorijā .

fakultātes darbinieku un sadarbības partneru neatlaidīga un pašaizliedzīga darba augļi,” saka L. Ozoliņa-Molla. Reitinga rezultātus veido šādi kritēriji: studijas (mācību vide) –27,5%, pētniecība (apjoms, ienākumi un reputācija) –27,5%, zinātnisko publikāciju citēšanas biežums (pētniecības ietekme savā nozarē) – 35%, starptautiskā sadarbība (personāls, studenti un pētniecība) – 7,5%, ienākumi no sadarbības ar uzņēmumiem (inovācijas) –2,5%. Dzīvības zinātņu reitinga rezultātus veidorādītāji vairākās dzīvības zinātņu jomās, tostarp bioloģijas zinātnē, veterinārijā, lauksaimniecības un mežsaimniecības, kā arī sporta zinātnē. Šajā reitingā iekļuvusi vēl arī Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (801.–1000. vieta). Dzīvības zinātņu reitingā pirmās trīs vietas ieņem Hārvarda Universitāte (ASV), Kembridžas Universitāte (Lielbritānija) un Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts (ASV). Times Higher Education ir viens no trim pasaules ietekmīgākajiem universitāšu reitingiem, ko publicē jau 19

2022. gadā Latvijas Universitātes Bibliotēka papildināja savu krājumu ar vērtīgiem izdevumiem, kas savulaik ietilpa Latvijas botāniķa un zinātnieka Paula Galenieka personīgajā bibliotēkā. Pauls Galenieks (1891–1962) bija viens no izcilākajiem botāniķiem Latvijā 20. gs. vidū, Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas rektors (1940–1941) un Botānikas katedras vadītājs (1950–1960), Latvijas Valsts Universitātes profesors (1944–1960), viens no LU Botāniskā dārza veidotājiem (1922) un arī tā direktors (1945–1949). Viņam pieder ideja par Zinātņu Akadēmijas botāniskā dārza dibināšanu, kas tika realizēta 1956. gadā, kad uz Salaspils dekoratīvo augu izmēģinājumu stacijas bāzes izveidoja Zinātņu Akadēmijas Botānisko dārzu (no 1992. gada Latvijas Nacionālais botāniskais dārzs). Aktīva pedagoģiskā darba rezultātā sagatavoti vairāki botānikas speciālisti. Ar studentu piedalīšanos tika sagatavota četru sējumu grāmata “ Latvijas PSR flora / P. Galenieka redakcija ; sastādītāji: K. Birkmane, M. Bumbure

Jana Jaņeviča pārbaudīs pacientu ogļhidrātu skaitīšanas iemaņas, savukārt pētnieks,māsa Aleksejs Fedulovs demonstrēs pastāvīgās glikozes monitorēšanas sensora darbības principu un stāstīs par tā pielietojumu pētījumos. Molekulārā bioloģe, pētniece Maija Rozenberga informēs par zarnu mikrobioma noslēpumiem un tā lomu diabēta attīstībā un ārstēšanā, savukārt docente, pētniece Evita Rostoka demonstrēs mākslīgā intelekta radītā algoritma spējas prognozēt diabētiskās komplikācijas. Datu speciāliste, pētniece Dace Pētersone rādīs, kā mākslīgā intelekta algoritmi analizē attēlus, betmāsa Irēna Puzirevska , medicīnas studenti un rezidenti noteiks pacientu glikozes līmeni. Pasākums noritēs sadarbībā ar Latvijas Diabēta asociāciju , tādēļ tās biedri un brīvprātīgieklātesošosarī konsultēs par dažādiem ar diabēta aprūpi saistītiem jautājumiem. Papildus pētnieki informēs pacientus par iespēju piedalīties LU MF pētījumos diabēta jomā: projektā „Asociācija starp glikozes variabilitāti

fakultātes darbinieku un sadarbības partneru neatlaidīga un pašaizliedzīga darba augļi,” saka L. Ozoliņa-Molla. Reitinga rezultātus veido šādi kritēriji: studijas (mācību vide) –27,5%, pētniecība (apjoms, ienākumi un reputācija) –27,5%, zinātnisko publikāciju citēšanas biežums (pētniecības ietekme savā nozarē) – 35%, starptautiskā sadarbība (personāls, studenti un pētniecība) – 7,5%, ienākumi no sadarbības ar uzņēmumiem (inovācijas) –2,5%. Dzīvības zinātņu reitinga rezultātus veidorādītāji vairākās dzīvības zinātņu jomās, tostarp bioloģijas zinātnē, veterinārijā, lauksaimniecības un mežsaimniecības, kā arī sporta zinātnē. Šajā reitingā iekļuvusi vēl arī Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (801.–1000. vieta). Dzīvības zinātņu reitingā pirmās trīs vietas ieņem Hārvarda Universitāte (ASV), Kembridžas Universitāte (Lielbritānija) un Masačūsetsas Tehnoloģiju institūts (ASV). Times Higher Education ir viens no trim pasaules ietekmīgākajiem universitāšu reitingiem, ko publicē jau 19

, gan citas vadošās Latvijas augstskolas, tā investējot Latvijas nākotnē. LU fonda prioritātes ir atbalstīt izcilākos studentus un pētniekus, veicināt modernas mācību vides izveidi, kā arī universitātes ēku būvi un rekonstrukciju.

One of the first tasks in the implementing the HIVE project was to develop the roadmap for technology transfer within the partner higher education institutions (HEIs). To develop such a roadmap, it was necessary to perform the analysis of the current situation within each HEI and to aggregate the best practices. Czech University of Life Sciences Prague (CZU), the leader of project’s Work package 1, in collaboration with all project participants executed the research on the current situation within the partner HEIs and developed the Roadmap / Guidelines for Technology Transfer within Partner HEIs. The developed roadmap addressed the areas of internal benchmarking on the existing structures and procedures for Technology Transfer Offices (TTOs), proposing recommendations regarding the decisions on actions for establishing or improving TTOs and other related structures. The roadmap focuses on new and improved procedure description concerning the functioning of TTOs, as well as legal

reģionālo augstskolu nepieciešamību Latvijas līdzsvarotai attīstībai. Ceram, ka tiks īstenots arī uzstādījums uzlabot valsts apmaksātās augstākās izglītības pieejamību plašākam studentu lokam, vienlaicīgi palielinot investīcijas studiju procesa kvalitātes nodrošināšanā. Esam gandarīti, ka līdztekus zinātnei un zināšanu radīšanai jaunajā valdības deklarācijā uzsvērta nepieciešamība veidot tādu inovāciju ekosistēmu, kas būtu pieejama kā inovatīvajiem uzņēmējiem, tā arī publiskā sektora zinātniskajām institūcijām. Šāda pieeja sekmēs zināšanu pārnesi no valsts zinātniskajām institūcijām uz industriju, nodrošinot jaunu produktu un augsto tehnoloģiju izstrādi, tādējādi palielinot Latvijas konkurētspēju inovatīvo produktu globālajos tirgos. LU Padome, tāpat kā vairums Latvijas iedzīvotāju, sagaida, ka jaunā valdība spēs izveidot arī tādu Rīcības programmu un valsts budžeta projektu, kas dos iespēju izglītības nozarei sasniegt tai izvirzītos mērķus un nodrošināt Latviju ar inteliģentiem un gudriem

On 08.09.2022. NSP FOTONIKA-LV of University of Latvia submited Horizon Europe Teaming for Exellence ( HORIZON-WIDERA-2022-ACCESS-01-two-stage ) project Stage 2 proposal No.101059672-2 "Photonics and Knowledge Transfer Excellence Centre FOTONIKA-LV".Coordinator:University of Latvia (J. Alnis),Partners: Lund University (Sweden), University of Münster (Germany),Budget:EUR 15 million from European Commission and EUR 15 million from local funds,Duration of the project:6 years. The project aims to develop un sustain the Center of excellence. On 12.12.2022. a letter was obtained from the European Commission that FOTONIKA-LV Teaming Stage 2 project proposal is included in the reserve list. Abstract For Europe to be competitive on a global scale, all actors in the European Research Area (ERA) must be equipped and mobilised, including Widening countries. This project aims to increase the R&I performance of Latvia in Photonics through an upgraded Photonics and Knowledge Transfer

cilvēki, kuri ne tikai paši spēj saskatīt un novērtēt atsevišķus pieminekļus un to nozīmi un saglabātības stāvokli, bet arī izstrādāt priekšlikumus un plānus to turpmākai atjaunošanai un attīstībai, bet īpaši būtu uzsverama šo speciālistu spēja būt par sava veida “misionāriem”, kuru spēkos būtu mainīt sabiedrībā nereti eksistējošos priekšstatus par kultūrvēsturiskā mantojuma nozīmi kopumā, tai skaitā arī piesaistot finansējumu kultūras mantojuma pieminekļu atjaunošanai un uzturēšanai," uzsver A. Kukela. Jaunveidotās studiju programmas mērķisir sagatavot studentus pētnieciskai un profesionālai darbībai kultūrvides mantojuma jomā, veidojot starpnozaru pieejā balstītu kultūrvides mantojuma studiju saturu un veicinot kultūrvides mantojuma kā augstākās izglītības un zinātniskās pētniecības virziena attīstību Latvijā.Studiju programmas pamatā ir četri tematiski moduļi, tostarp “Vides zinātnes”, “Vides zinātnes un kultūrvides mantojums”, “Kultūrvides mantojuma teorija un metodes”, “Humanitārās