Meklēšana

institūtā. Tur ilgu laiku digitalizēju Latviešu folkloras krātuves arhīva materiālus, pēcāk sāku iesaistīties arī institūta Literatūras nodaļas darbā, papildinot latviešu literatūras datubāzi literatura.lv . Laika gaitā arvien vairāk mainījās arī domas par to, ka varētu pievērsties jebkam, tikai ne lituānistikai. Pateicoties burvīgajam lietuviešu valodas un literatūras pasniedzējam asoc. prof. Edmundam Trumpam, sāku arvien vairāk interesēties par kaimiņtautu un tās kultūru. Interesi par Lietuvu veicināja arī iespēja kopā ar kursabiedriem paviesoties Viļņā, Traķos un Kernavē, kā arī tulkošanas darbnīcās sadarboties ar tādiem Lietuvā atzītiem rakstniekiem kā Rimants Kmita un Vlads Brazjūns. Pasniedzēja Edmunda rosināta, apmeklēju arī lietuviešu valodas un kultūras kursus Vītauta Dižā Universitātē, kā arī Viļņas Universitātē. Ja studiju sākumā lietuviski varēju pateikt vien “labas dienas” (kas, starp citu, nav pareizi, jo jāsaka “laba diena”), tad tagad Lietuvā varu brīvi komunicēt gan ar

Atver durvis uz eksakto zinātņu pasauli, stājies pretī izaicinājumiem un atklāj pasaules dabu un tās noslēpumus. Padziļini savas zināšanas matemātikā, fizikā, ķīmijā, ģeogrāfijā, bioloģijā, datorzinātnēs un citās eksaktajās zinātnēs un sāc studijas Latvijas Universitātes (LU) pamatstudiju programmās – dokumentu iesniegšana tuvojas! Ieraugi sevī potenciālu un kļūsti par zinātnes ekspertu, studējot divās LU Bioloģijas fakultātes bakalaura līmeņa studiju programmās: “Bioloģija” un “Biotehnoloģijas un bioinženierija”. Šūnu bioloģija, Mikrobioloģijas pamati, Ģenētikas pamati, Ievads botānikā, zooloģijā un ekoloģijā – šie un citi studiju kursi sagaida ikvienu studentu, kuru dzīves aicinājums aizvedīs līdz studiju programmai “Bioloģija” . Savukārt gan teorētiskās, gan praktiskās zināšanas un prasmes biotehnoloģijas un bioinženierijas jomā, bioloģisko sistēmu dizainā, materiālmācībā, procesu projektēšanā un produktu izstrādē iegūsi studiju programmā “Biotehnoloģijas un bioinženierija

un kritiskās domāšanas prasmes, kas ļaus izpētīt sociālās nevienlīdzības, politiskos procesus, kultūras mijiedarbību un citus sociālos aspektus, bet arī radīs izpratni par sabiedrības problēmām. Lai veicinātu studentu zināšanas, lekcijas un semināri veido balansu starp teoriju un praksi, uzturot saikni ar tā brīža aktualitātēm. Kopā ar Latvijā un ārvalstīs atzītiem sociālo zinātņu pētniekiem un speciālistiem – gan no profesionālās, gan akadēmiskās vides – padziļināti aplūko procesus, kas rada un ietekmē sabiedrības domu. Izvēlies vienu no SZF studiju programmām: Informācijas pārvaldība , Komunikācijas zinātne , Politikas zinātne , Socioloģija , Sociālais darbs , Kultūras un sociālā antropoloģija . Aktuālo informāciju par studiju programmām uzzini vietnē www.gribustudet.lv , ar uzņemšanas kārtību iepazīsties LU mājaslapā . Studē drosmīgi – pievienojies Latvijas Universitātes saimei!

attīstīs analītiskās un kritiskās domāšanas prasmes, kas ļaus izpētīt sociālās nevienlīdzības, politiskos procesus, kultūras mijiedarbību un citus sociālos aspektus, bet arī radīs izpratni par sabiedrības problēmām. Lai veicinātu studentu zināšanas, lekcijas un semināri veido balansu starp teoriju un praksi, uzturot saikni ar tā brīža aktualitātēm. Kopā ar Latvijā un ārvalstīs atzītiem sociālo zinātņu pētniekiem un speciālistiem – gan no profesionālās, gan akadēmiskās vides – padziļināti aplūko procesus, kas rada un ietekmē sabiedrības domu. Izvēlies vienu no SZF studiju programmām: Informācijas pārvaldība , Komunikācijas zinātne , Politikas zinātne , Socioloģija , Sociālais darbs , Kultūras un sociālā antropoloģija . Aktuālo informāciju par studiju programmām uzzini vietnē www.gribustudet.lv , ar uzņemšanas kārtību iepazīsties LU mājaslapā . Studē drosmīgi – pievienojies Latvijas Universitātes saimei!

. līdz 1963. gadam. Tieši H. Sūna ansamblim deva “Danča” vārdu un radīja tā emblēmu, kas kļuva par “Danča” piederības zīmi no paaudzes paaudzē. Harijs Sūna visu savu radošo mūžu veltīja latviešu tautas dejas izpētei un sistematizācijai, viņš radījis ap simts jaundeju. Daudzas no tām vēl aizvien ir iemīļotāko deju lokā, piemēram, “Pie Daugavas”, “Sudmaliņas”, “Audēju deja”, “Piebaldzēni”. Uldis Žagata “Danci” vadīja no 1963. līdz 1968. gadam. Tieši studentu kolektīvs kļuva par jaunā horeogrāfa radošo meklējumu laboratoriju, tas bija pirmais lielais deju ansamblis, kuru viņam uzticēja vadīt. Te tapušas daudzas U. Žagatas horeogrāfijas – gan latviešu skatuviskās dejas cēlā polonēze “Es mācēju danci vest”, gan “Klipu, klapu”, “Vecpilsētas polka”, “Šodien svētki, dejosim”. Pēc tam U. Žagata izveidoja un 21 gadu vadīja Valsts deju ansambli “Daile”, kas kļuva par viņa lielāko un nozīmīgāko daiļrades posmu. “Pūt, vējiņi!“, “Ačikops”, “Jautrās dzirnavas”, “Zeme rība, tautas jāja”, “Pasaciņa

Sniegotajā Jaunpiebalgā, kur pirms 135 gadiem piedzima dižais antīko tekstu tulkotājs, valodnieks un pedagogs Augusts Ģiezens, tieši viņa dzimšanas dienā 15. decembrī norisinājās pasākums Augusta Ģiezena Ziemassvētki Jaunpiebalgā , ko rīkoja Jaunpiebalgas pagasta bibliotēka sadarbībā ar Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes (LU HZF) Klasiskās filoloģijas nodaļu, Hellēnistikas centru un Latīniskā kultūrmantojuma centru. Pasākums noslēdza tulkotāja 135 gadu jubilejai veltīto norišu virkni visa gada garumā . LU HZF Klasiskās filoloģijas nodaļas docētāji, studenti un citi interesenti pirms pasākuma iegriezās Zosēnu pagasta bibliotēkā, kur aplūkoja bibliotēkas sarūpētos materiālus, kas veltīti Augusta Ģiezena jubilejas gadam, kā arī Piebalgas novada Mākslas darbu krātuvē. Ceļš caur Zosēnu pagastu izgaismoja A. Ģiezena dzimto pusi. Īpašs paldies Jaunpiebalgas novadpētniecības muzeja vadītājai Vēsmai Johansonei, kas aizraujoši stāstīja par Jaunpiebalgas vēsturi un

Sniegotajā Jaunpiebalgā, kur pirms 135 gadiem piedzima dižais antīko tekstu tulkotājs, valodnieks un pedagogs Augusts Ģiezens, tieši viņa dzimšanas dienā 15. decembrī norisinājās pasākums Augusta Ģiezena Ziemassvētki Jaunpiebalgā, ko rīkoja Jaunpiebalgas pagasta bibliotēka sadarbībā ar Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes (LU HZF) Klasiskās filoloģijas nodaļu, Hellēnistikas centru un Latīniskā kultūrmantojuma centru. Pasākums noslēdza tulkotāja 135 gadu jubilejai veltīto norišu virkni visa gada garumā. LU HZF Klasiskās filoloģijas nodaļas docētāji, studenti un citi interesenti pirms pasākuma iegriezās Zosēnu pagasta bibliotēkā, kur aplūkoja bibliotēkas sarūpētos materiālus, kas veltīti Augusta Ģiezena jubilejas gadam, kā arī Piebalgas novada Mākslas darbu krātuvē. Ceļš caur Zosēnu pagastu izgaismoja A. Ģiezena dzimto pusi. Īpašs paldies Jaunpiebalgas novadpētniecības muzeja vadītājai Vēsmai Johansonei, kas aizraujoši stāstīja par Jaunpiebalgas vēsturi un ievērojamu

tehnoloģiju jomas skolotāji (40% no kursa); savukārt 2023. gadā – 12 dabaszinātņu, 15 matemātikas un 13 tehnoloģiju jomas skolotāji (44% no kursa). Kopumā šo četru gadu laikā “Mācītspēks” atlasi ir izturējuši 495 interesenti, no kuriem 345 uzsāka studijas, savukārt skolotāja kvalifikāciju pašlaik ieguvuši jau 227 skolotāji. Lielākā daļa no studentiem skolotāja sertifikāta iegūšanai izvēlējušies studēt Latvijas Universitātē. “Mācītspēks” sevī ietver divus mācību posmus. Pirmajā gadā klātienes studijās piektdienās dalībnieki apgūst pedagoģisko psiholoģiju, skolotāja profesionālo darbību un mācību jomas metodiku sevis izvēlētajā augstskolā. Pēc skolotāja kvalifikācijas ieguves (pirmajā gadā) dalībniekiem ir iespēja otrajā gadā papildināt savas zināšanas vienā no piedāvātajām profesionālās kompetences pilnveides programmām Latvijas Universitātē. Visa mācību procesa laikā skolotājiem ir pieejams papildu atbalsts, kurators un mentors, kas nodrošina, piemēram, stundu vērošanu. Nepieciešamības

Pirms 20 gadiem Latvija kopā ar vēl deviņām valstīm pievienojās Eiropas Savienībai (ES). Toreiz tas bija mūsu sapnis par brīvību un jaunām iespējām. Šodien tā ir mūsu realitāte. Mums ir izvēle – sekot tradīcijām vai izzināt jaunus apvāršņus. Mums ir brīvība būt. Lai atzīmētu Latvijas un pārējo Centrā l- un Austrumeiropas valstu dalības ES 20. gadadienu, starptautiskais kultūras un izglītības sadarbības projekts "CAMINO" izsludina studentu foto konkursu “Eiropas iedvesmoti”. Pasaulē par eiropiešiem ir tik daudz stereotipu. Ir pienācis laiks bez klišejām un aizspriedumiem atklāties, kādi esam. Atļauj pasaulei ieraudzīt, kā tu dzīvo, kādas ir tavas vērtības, par ko tu priecājies un pēc kā ilgojies – piedalies starptautiskajā fotokonkursā #InspiredByEurope! Latvijas Universitātes (LU) Kultūras centrs aicina studentus piedalīties starptautiskajā fotokonkursā “Eiropas iedvesmoti” (Inspired by Europe), kas norisināsies desmit Eiropas valstīs no 11. līdz 18. martam starptautiskā

gan pasaules garīgās domas vēstures, gan autora personības kontekstā, sniedzot klausītājiem arī iespēju uzzināt, ar ko manuskripts atšķiras no publicētā teksta, jo dažas domas rakstnieks izvēlējies paturēt pie sevis. Roberts Mūks (1923 – 2006) dzimis Latgalē katoliskā ģimenē. Jaunībā, trimdas gados, viņš mācījies garīgajā seminārā, taču drīz sapratis, ka priesteris no viņa neiznāks, jo baznīcas dogmatika Mūkam nav pieņemama. Tomēr viņa interešu centrā visu mūžu paliek garīgie jautājumi. Mūks ir brīvdomātājs, kas tiecas uz vēsturisko reliģiju sintēzi. Pasākumi Rakstniecības un mūzikas muzejā (Rīgā, Pils laukumā 2) notiek katru trešdienu plkst. 17:30. Lekcijas laikā (no plkst. 17:30 līdz 19:00) bērniem būs iespēja piedalīties izglītojošā muzeja nodarbībā. Ieejas maksa – Ls 1,50; pensionāriem, studentiem un skolēniem – Ls 1 (cenā iekļauts izstāžu apmeklējums); maksa par nodarbību bērniem – Ls 1.