Meklēšana

Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskais apgāds laidis klajā grāmatu studentiem, skolēniem, skolotājiem un visiem dabas mīļotājiem „Sūnu ceļvedis dabas pētniekiem”. Grāmata paredzēta tiem, kas vēlas iepazīt 100 Latvijā biežāk sastopamās sūnu sugas. Grāmatas autores ir LU Bioloģijas fakultātes sūnu pētnieces. Grāmatā var iepazīties ar 100 Latvijā biežāk sastopamajām sūnu sugām. Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes doktorantu un pētnieku grupa Līga Strazdiņa, Ligita Liepiņa, Anna Mežaka un Linda Madžule ceļvedī aprakstījušas sugu morfoloģiju, kā arī uzsvērušas vieglāk pamanāmās pazīmes, lai vislabāk atšķirtu līdzīgās sūnu sugas. Ceļvedī iekļautas sugas, kas atrodamas dažādos biotopos uz kokiem, kritalām, augsnes vai akmens. Visas sūnas apskatāmas autoru uzņemtās krāsainās makrofotogrāfijās. Sugu aprakstus papildina zīmētas shematiskas sūnu lapas (autore Lauma Strazdiņa), kas nereti ir vislabākā pazīme sugas atpazīšanai. To, kura sūna smaržo pēc burkāniem, vai kažocene uz koka

Sākas pieteikšanās izglītības programmā Iespējamā misija, kuras ietvaros mērķtiecīgi un zinoši augstskolu pēdējā kursa studenti, absolventi un jaunie profesionāļi aicināti kļūt par iedvesmojošiem skolotājiem un nākotnes līderiem, kuri īsteno pozitīvas pārmaiņas izglītībā, lai Latvijas nākamie simts gadi būtu gudrības gadi. Iedvesmot nākamajiem simts un augt kopā Tuvojas Latvijas simtgade. Mūsu valsts attīstās un arvien pieaug pieprasījums pēc jaunām prasmēm un zināšanām. Mēs aicinām augstskolu absolventus pieteikties kļūt par skolotājiem jau šodien, lai iedvesmotu skolēnus atklāt dabaszinātnes, vairāk lasīt un patiesi ieinteresētu mācību procesā, jo tieši izglītoti un mācīties griboši jaunieši ir mūsu valsts nākotne. Iespējamās misijas dalībnieki divus gadus strādā par pilna laika skolotājiem un pasniedz savai izglītībai atbilstošus mācību priekšmetus kādā no Latvijas skolām. Līdztekus darbam skolā dalībnieki intensīvi mācās, lai attīstītu savas pedagoģijas zināšanas un līderības

"Kuncendorfs un Osendovskis" aranžējums stīgu orķestrim, mūzika mēmā kino grāvējam "Safety Last", kā arī "Koncerts sieviešu balsīm un orķestrim". Buravicka mūzika atskaņota festivālos "Skaņu mežs", "Dominante", "Survival Kit 5", "Art and Communication", "Arēna", Latvijas Jaunās mūzikas dienās un festivālā "Positivus". Projektu finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds. Ieeja – 2.00 €, skolēniem, studentiem, senioriem – 1.50 €.

palīdzēs saprast, kā astronomiem izdevies izpētīt plašo Visumu. Jā, un skarti arī zinātnes neatbildētie jautājumi, piemēram, noslēpumainā tumšā enerģija un dzīvība ārpus Zemes, kā arī aplūkotas cilvēces izredzes uz ārpuszemes koloniju veidošanu. Grāmatas autors ir populārais astronoms un pedagogs Ilgonis Vilks. Viņš sarakstījis vairākas mācību grāmatas, māca studentus Latvijas Universitātē, popularizē dabaszinātnes, pēta Latvijas astronomijas vēsturi un pilnveido astronomijas terminoloģiju. Brīvajā laikā aizraujas ar fotografēšanu un ceļošanu. Pieejama arī e-grāmata.

No 22. līdz 23. septembrim Valmierā risinājās Latvijas 29. Universiādes sacensības basketbolā, kas jau tradicionāli nes nosaukumu ,,Studentu basketbola trakums 2018’’. Sacensības norisināsies gan vīriešu, gan sieviešu konkurencē. Vīriešiem 5 komandu konkurencē uzvaras laurus kārtējo gadu pēc kārtas plūca LU studeni, savukārt sieviešu grupā starp 4 komandām mūsu basketbolisties ierindojās augstajā 2. vietā. Vīriešu grupā kopā piedalījās 5 augstskolas – Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija (LSPA), Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), Rīgas Stradiņa universitāte (RSU), Latvijas Universitāte (LU) un Vidzemes augstskola (ViA), savukārt sievietēm 4 augstskolas – LSPA, RTU, RSU un LU. Vīriem pirmās dienas spēles tika aizvadītas pret RTU un RSU komandām. Ar rezultātu 86:55 tika pārspēta RTU komanda, savukārt otrā spēle pret RSU komandu noslēdzās ar rezultātu 93:53, līdz ar to pamatoti izvirzot LU vīriešu komandu turnīra līderu godā. Spēlē pret RSU komandu ar lielāko punktu precizitāti izcēlās

Latvijas Universitātes (LU) Zinātnes departamenta, LU Bibliotēkas un Nacionālā atvērtās piekļuves dienesta organizētā starptautiskā semināra “Atvērtā zinātne pētniecības grantu piesaistei” (Open Science for Successful Research Grants) prezentācijas pieejamas ikvienam interesentam. 2018. gada 24.oktobrī, starptautiskās atvērtās piekļuves nedēļas laikā, LU notika seminārs “Atvērtā zinātne pētniecības grantu piesaistei” ( Open Science for Successful Research Grants ), kurā piedalījās Latvijas augstskolu un zinātnisko institūtu pētnieki, pētījumu projektu vadītāji un koordinatori, doktorantūras studenti, zinātniskās darbības atbalsta darbinieki, bibliotēku un informācijas speciālisti. Semināra sākumā Nacionālā atvērtās piekļuves dienesta pārstāve Gita Rozenberga iepazīstināja ar atvērtās zinātnes (Open Science) priekšrocībām un Eiropas Savienības pētniecības un inovācijas atbalsta programmas Apvārsnis 2020 (Horizon 2020) prasībām un iespējām publiskot pētniecības rezultātus

. Riga becomes better balanced, and that may serve as a basis for increasingly studential spirit in Pārdaugava.”Receiving Cicero Award, Rector accentuated that he would like to be remembered as a scientist rather than a developer of the largest academic building in Latvia. ”Our temple acquires its name from the UL motto, our work dedicated to science and fatherland. Our work in Torņakalns is only a road and tool to reach this temple, to augment our students’, Latvian scientists’ and culture’s capacity for growth and development, taking their due place in European space of higher education and science, while enhancing the role of Latvia in evolvement of our science, economy and society,” said I. Muižnieks. Honorary Title of Cicero in category of education and science was bestowed upon Engineering High School of Riga Technical University for its contribution to raising the future engineers and s cientific journal “Enerģija un P asaule” for versatile reflection of energetics issues. Cicero

Jānis Meļņikovs un psiholoģe Olga Kārkliņa. Diskusiju moderēs socioloģe Baiba Bela un brīvprātīgais cietuma kapelāns, Svētā Lūkas atbalsta biedrības vadītājs Mārtiņš Krūklis. Pateicamies cilvēkiem, kuri uzticēja savus dzīvesstāstus un LU Socioloģijas maģistra programmas studentiem, kuri tos pierakstīja. Pateicamies režisoram un aktieriem, kuri transformēja dzīvesstāsta interviju dokumentālā stāstā. Trešais pasākums “ Sabiedrības vērtība. Sociālā iekļaušana” būs janvārī Latvijas Universitātē.

On January 24, 2019, at 17.00, the event "Riga 1941–1944, through the lens of a German officer’s Cinema Camera" will take place at the temporary premises of the Museum of the Occupation of Latvia (Raiņa Boulevard 7). During the event, unique cinematographic materials, found during the Marie Skłodowska Curie Innovative Training Network project “Children Born of War – Past, Present and Future (CHIBOW)” will be premiered. The event will feature a premier of films, taken by German officer Christoph Stribning on an 8 mm camera, in Latvia during World War Two. Oskars Gruziņš, a PhD student at the University of Latvia (LU) and a researcher of the Marie Skłodowska-Curie Innovative Training Network project “Children Born of War – Past, Present and Future (CHIBOW),” discovered these unique materials during his research on children born to local mothers and foreign soldiers in World War Two Latvia. In the summer of 2018 Oskars meet and interviewed Gunter Stribning, the son the officer who

apmeklētājiem būs iespēja iepazīties ar jaunuzcelto ēku, apskatīt jaunās laboratorijas, studiju vidi un ēkas arhitektūras elementus. Ekskursijas notiks gida pavadībā, kuram varēs uzdot papildu jautājumus par Zinātņu māju.Zinātņu mājas kopējā platība pārsniedz 20 tūkstošus kvadrātmetru. Tajā ir iespēja mācīties līdz pat 2000 studentu, kā arī izveidotas darba vietas 450 zinātniskajiem un akadēmiskajiem darbiniekiem.Zinātņu mājas ēka veidota pēc viedās mājas darbības principiem ar augstu energoefektivitāti. Ēkas apkures, ventilācijas, dzesēšanas un apgaismojuma sistēmas ir automatizētas, un to darbību iespējams atsevišķi ieprogrammēt, tādejādi ietaupot resursus. Daļa no ēkas pamata pāļiem ir termopāļi, un tiem ir iespējams pievienot apsildes un dzesēšanas iekārtas zemes siltuma izmantošanai.Ēkas kopējās izbūves un aprīkošanas izmaksas, t.sk., iekārtu un aprīkojuma iegāde zinātnes un studiju vajadzībām ir 36 milj. EUR. Inženiertīklu izbūve (ventilācija, apkure, ūdens, kanalizācija, dzesēšana