Meklēšana

Aicinām jūs 10. jūnijā plkst. 11.00 MS TEAMS uz kultūras tīkla platformas prezentācijas pasākumu ! Šī platforma ir izveidota, lai veicinātu plašāku sadarbību kultūras jomā, apvienojot universitātes, to kultūras organizācijas, amatiermākslas kolektīvus, studentus un akadēmiķus visā Eiropā. Pievienojieties mums tiešsaistē, lai uzzinātu, kā šī mājaslapa var veicināt kultūras projektu sadarbības. Par pasākumu: Tīkla platformas “Universitātes kultūrai” mērķis ir izveidot virtuālu kopīgu telpu, kurā kultūras jomas ieinteresētās personas var izveidot jaunas sadarbības, dalīties resursos un veicināt jaunus un apjomīgus kultūras projektus. Šajā pasākumā tiks demonstrētas ne tikai līdzšinējā projekta CAMINO aktivitātes, bet arī pavisam jaunās platformas iezīmes! Kāpēc jāapmeklē? Atklāšanas iespējas: Uzziniet, kā platforma var palīdzēt atrast potenciālos sadarbības partnerus no visas Eiropas un sazināties ar tiem. Iedvesma un idejas: gūstiet iedvesmu no CAMINO Project pārstāvjiem par

virsotnei šajā sistēmā, elites līgai. Doktorantūras mērķis ir ne tik daudz panākt, ka cilvēks izpilda kādus formālus kritēriju, cik to, lai viņš kļūtu par intelektuālu līderi. Starptautiskā sadarbība. Sekojot mūsu interneta vietnei, redzu, ka netrūkst sadarbības projektu, kas, acīmredzot, saistīti ar to, ka ar līdzīgām tēmām strādājoši cilvēki iepazīstas un nolemj veidot konkrētu projektu. Tas būtu tāds personīgo kontaktu līmenis. Kādas ir idejas un iespējas jau plašākā līmenī? Man gan jāsaka, ka arī “lielā” sadarbība – mums ir apmēram 200 līgumu ar citām augstskolām – ir saistīti ar konkrētiem projektiem. Tie ir nepieciešami kaut tādēļ, lai būtu iespējama studentu apmaiņa vai kopīgu studiju programmu veidošana. Tāpat jāņem vērā, ka, piesaistot Eiropas Savienības finansējumu, nāk tikai par labu, ja mēs, piesakot savu projektu, varam apliecināt, ka sadarbības partneriem ir atbalsts universitātes līmenī. Pavisam jauna sadarbības pieredze mums veidojas Eiropas universitāšu alianses projektā

virsotnei šajā sistēmā, elites līgai. Doktorantūras mērķis ir ne tik daudz panākt, ka cilvēks izpilda kādus formālus kritēriju, cik to, lai viņš kļūtu par intelektuālu līderi. Starptautiskā sadarbība. Sekojot mūsu interneta vietnei, redzu, ka netrūkst sadarbības projektu, kas, acīmredzot, saistīti ar to, ka ar līdzīgām tēmām strādājoši cilvēki iepazīstas un nolemj veidot konkrētu projektu. Tas būtu tāds personīgo kontaktu līmenis. Kādas ir idejas un iespējas jau plašākā līmenī? Man gan jāsaka, ka arī “lielā” sadarbība – mums ir apmēram 200 līgumu ar citām augstskolām – ir saistīti ar konkrētiem projektiem. Tie ir nepieciešami kaut tādēļ, lai būtu iespējama studentu apmaiņa vai kopīgu studiju programmu veidošana. Tāpat jāņem vērā, ka, piesaistot Eiropas Savienības finansējumu, nāk tikai par labu, ja mēs, piesakot savu projektu, varam apliecināt, ka sadarbības partneriem ir atbalsts universitātes līmenī. Pavisam jauna sadarbības pieredze mums veidojas Eiropas universitāšu alianses projektā

, elites līgai. Doktorantūras mērķis ir ne tik daudz panākt, ka cilvēks izpilda kādus formālus kritēriju, cik to, lai viņš kļūtu par intelektuālu līderi. Starptautiskā sadarbība. Sekojot mūsu interneta vietnei, redzu, ka netrūkst sadarbības projektu, kas, acīmredzot, saistīti ar to, ka ar līdzīgām tēmām strādājoši cilvēki iepazīstas un nolemj veidot konkrētu projektu. Tas būtu tāds personīgo kontaktu līmenis. Kādas ir idejas un iespējas jau plašākā līmenī?Man gan jāsaka, ka arī “lielā” sadarbība – mums ir apmēram 200 līgumu ar citām augstskolām – ir saistīti ar konkrētiem projektiem. Tie ir nepieciešami kaut tādēļ, lai būtu iespējama studentu apmaiņa vai kopīgu studiju programmu veidošana. Tāpat jāņem vērā, ka, piesaistot Eiropas Savienības finansējumu, nāk tikai par labu, ja mēs, piesakot savu projektu, varam apliecināt, ka sadarbības partneriem ir atbalsts universitātes līmenī. Pavisam jauna sadarbības pieredze mums veidojas Eiropas universitāšu alianses projektā FORTHEM. Tā uzdevums ir

by institutional cooperation and mobility between the University of Latvia and three Norwegian universities’ Nr. EEZ/NFI/S/2015/019. Tā rezultātā pētniecības projekta sadarbības partnera prof. Prof. Jens Pahnke laboratorijā Oslo Universitātē Norvēģijā stažējās seši Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes studenti, divi doktoranti Jolanta Upīte un Vladimirs Piļipenko, viena pēcdoktorantūras pētniece Ulrika Beitnere. Kā arī mobilitātes programmas ietvaros sadarbības partneri prof. Jens Pahnke apmeklēja vadošā pētniece prof. Baiba Jansone. Pētniecības projekta zinātnisko datu publicitāte tiks veikta arī Latvijas Farmokoloģijas biedrības pavasara sēdē, šī gada 10. maijā, kā arī citos šī gada zinātniskos pasākumos. 2017. gada sākumā tālākas sadarbības attīstīšanai prof. Jens Pahnke (Oslo Universitāte) un prof. Baiba Jansone (Latvijas Universitāte, Medicīnas fakultāte) ir iesnieguši kopēju projektu ERA-NET NEURON 2017 ‘ Synaptic Function and Dysfunction in Brain Diseases’ uzsaukumā

on humans. The project had a budget of 1,134,098 Lats, of which 957,774 Lats were covered by the EU funds. Note This article describes only a small part of the innovative projects, where the UL researchers are involved. You can learn more about these and many other studies on the UL web site under "Projects", where links to projects’ home pages and regular reports on the progress of projects and results are provided. Translated by students of the professional study programme Translator of the University of Latvia.

izglītoties ārvalstīs. No 1936. gada maijam līdz 1937. gada augustam studējis Berlīnē, pēc tam no 1937. gada septembra līdz 1938. gada Vīnē studējis Tēlotājmākslas akadēmijā un ieguvis diplomu aktierspēlē. Pēc akadēmijas absolvēšanas izveidojis veiksmīgu aktiera un žurnālista karjeru. Darbojies Vīnes Burgteātrī un Vīnes kamerteātrī. Tā kā K. Hāgenam pašam nav bērnu, tad viņš nolēmis naudu novēlēt Latvijas studentiem, lai viņiem pavērtos iespējas studēt Vācijā. K.Hāgens vēstulēs rakstījis, ka viņš Latviju uzskatījis par savu dzimteni. 1999. gada 25. martā visu savas dzīves iegūto mantu testamentā Kurts Hāgens novēl LU ar mērķi atbalstīt apdāvinātus studentus studijām pieredzes apmaiņā augstskolās Vācijā. 2008. gadā 6. oktobrī biedrību un nodibinājumu reģistrā Latvijā reģistrēts nodibinājums „Kurt Hagen – Stiftung bei der Universitaet Riga/Lettland Fonds”. 2010. gada aprīlī LU nodod līdzekļu uzraudzīšanu LU fondam (2,4 miljonus eiro). Vairāk par K. Hāgena dzīvesgājumu: www.hagens.lv

pušu un aspektu izzinošu, viedokļu līderi (žurnālistu), kas spēj ietekmēt dažādus sabiedrībai nozīmīgus procesus ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē, un iedvesmot citus uz pozitīvu rīcību, savu sapņu realizēšanu un izdzīvošanu. Kāpēc tu ieteiktu citiem studentiem pieteikties stipendijai? Es drošvien studentiem jautātu - kāpēc gan nepieteikties? Tā ir lieliska iespēja parādīt savu unikalitāti, izcelt sasniegumus, celt pašapziņu, tikt novērtētam, atbalstītam un piešķirt papildus motivāciju - kļūt par savas jomas profesionāli. Kādu grāmatu (-as) tu ieteiktu izlasīt citiem stipendiātiem? Dženas Sinsero ''Tu esi sasodīti lielisks!'' Kādu kinofilmu (-as) tu ieteiktu noskatīties citiem stipendiātiem? ''All the President's Men''. Kāds ir tavs dzīves sauklis? Nepārtraukti tiekties uz savu sapņu izdzīvošanu jebkurā dzīves posmā!

Mobilitātes periods: 2021./2022. a.g. rudens semestris Piedalīties Erasmus+ studiju mobilitātē sanāca pavisam nejauši. Ieraudzīju e-pastā ziņu no Latvijas Universitātes un izlēmu pieteikties, jo kāpēc gan nepamēģināt! Pieteicos, saņēmu apstiprinājumu un kopš tā brīža ne mirkli neesmu šaubījusies par savu izvēli piedalīties šajā programmā. Gan Latvijas Universitātes, gan Örebro universitātes darbiniekiem varu teikt tikai atzinīgus vārdus, jo komunikācija un problēmu risināšana abās augstskolās ir augstākajā līmenī. Visu mobilitātes laiku gan no savas, gan no uzņemošās augstskolas saņēmu ziņas par izmaiņām mācību procesā saistībā ar COVID-19 vīrusa straujo izplatību. Arī atbildes uz sev interesējošiem jautājumiem saņēmu tajā pašā dienā, kas mani diezgan patīkami pārsteidza. Manuprāt, man ļoti paveicās, ka Zviedrijā nevienam nesagādā problēmas sazināties angļu valodā, jau pirmajā dienā, kad centos noorientēties ārvalstu universitātes campusā visi profesori un studenti, ko satiku

Par autoriem Berga Rovena ir Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes politikas zinātnes bakalaura studiju programmas 3. kursa studente, bet vidējo izglītību ieguvusi Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā humanitārā un sociālā virziena programmā, padziļināti apgūstot latviešu valodu, literatūru, vēsturi un politiku. Studiju laikā Rovena ir bijusi praktikante arī Pārresoru koordinācijas centrā, palīdzot “Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.–2027. gadam” izstrādē, bijusi brīvprātīgais palīgs dažādu konferenču, kā arī simpoziju organizēšanā, aktīva studējošo interešu pārstāve pašpārvaldē, kā arī profesionāli darbojusies starptautiskās politikas jomā. Akadēmiskās intereses iekļauj tādas tēmas kā publiskā diplomātija, Baltijas valstu savstarpējā sadarbība un krīzes komunikācija. Celmiņš Kristaps ir Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes politikas zinātnes bakalaura studiju programmas 2. kursa students, vidējo izglītību ieguvis Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā humanitārā un