Meklēšana

Studiju kursa mērķis ir padziļināt studentu izpratni par latviešu valodas stilistikas un valodas kultūras teorētiskajiem un praktiskajiem jautājumiem, latviešu valodas funkcionālo paveidu un stilu dažādību mutvārdu runā un rakstītos tekstos, kā arī tekstpratības un tekstveides aspektiem. Studiju kursa uzdevumi: 1) iepazīstināt ar stilistikas kā valodniecības apakšnozares svarīgākajiem uzdevumiem, veidot izpratni par latviešu valodas funkcionālo paveidu un stilu sistēmu un to savstarpējo mijiedarbību, 2) analizēt stilistiskās parādības dažādos valodas līmeņos, noteikt stilistisko līdzekļu atbilstību teksta žanram un saziņas mērķim; 3) veidot izpratni par latviešu terminoloģijas attīstības un terminrades jautājumiem; 4) pilnveidot prasmi veidot dažādu žanru tekstus; 5) motivēt studentus bagātināt savu latviešu valodu un pievērst uzmanību latviešu valodas lietojuma kvalitātei turpmākajā profesionālajā (tulka vai tulkotāja) darbībā. Kurss tiek īstenots latviešu valodā.

Kursa mērķis ir apkopot un sniegt maģistrantūras studentiem pārskatu par galvenajiem jēdzieniem un metodēm varbūtību teorijā un statistikā. Tiks atkārtoti varbūtību aprēķināšanas pamati, sākot no klasiskās varbūtību aprēķināšanas paņēmiena, beidzot ar aksiomātiskajiem varbūtību teorijas pamatiem. Tiks sniegts visaptverošs atkārtojums dažādās metemātiskās statistikas metodēs: aprakstošās statistikas, statistikie novērtējumi, ticamības intervāli, hipotēžu pārbaude, korelāciju un regresiju analīze. Praktisko datu analīzē tiks lietota programma R. Studentiem tiks arī piedāvātas advancētākas tēmas patstāvīgam darbam un prezentāciju sagatavei. Uzdevumi: apgūt varbūtību teorijas pamatjēdzienus kā varbūtību mērs, varūtību telpa, gadījuma lielums un tā raksturlielumi; iepazīties ar galvenajām matemāiskās staitistikas problēmām un metodēm to risināšanai; apgūt programmas R pamatus simulāciju veikšanai un datu analīzei. Kurss tiks docēts latviešu un angļu valodās.

Kursa mērķis ir sniegt studentiem zināšanas par postpadomju valstu politiku reliģiskās dzīves attīstību ietekmējošos jautājumos un garīgo kustību ietekmi politisko ideoloģiju veidošanās procesā, to interakciju ar pilsonisko sabiedrību postpadomju telpā. Kursa saturā ir sekojoši būtiski komponenti – 1) juridiskais (reliģisko organizāciju dzīvi regulējošā likumdošana, reliģisko brīvību garantijas un ierobežojumi); 2) politiskais (reliģisko organizāciju attiecības ar politisko varu, reliģiskie aspekti politisko kustību ideoloģijā un darbībā); 3) socioloģiskais (reliģiskās dzīves dinamika, iedzīvotāju reliģiozitātes rādītāji, jaunu reliģisku kustību rašanās postpadomju telpā un to starptautiskā izplatība). Studenti tiek iepazīstināti ar pētījumiem un akadēmisko literatūru par kursa tematiku, diskutē par konkrētiem problēmjautājumiem un veic patstāvīgus pētījumus par atsevišķiem ar kursa tematiku saistītiem jautājumiem, prezentējot to rezultātus auditorijā. Kurss tiek docēts angļu valodā.

Datormodelēšanas rīki tiek pielietoti, aprakstot vienkāršas vai sarežģītas parādības no dažādām fizikas un citu dabaszinātņu nozarēm. Neskatoties uz savu daudzveidību, šo rīku darbplūsma bieži iekļauj sevī standarta uzdevumus, kurus atrisina skaitliski. Šī kursa mērķis ir sniegt studentiem zināšanas un iemaņas, kuras ir nepieciešamas darbam skaitļošanas fizikas jomā. Kursa uzdevums ir iepazīstināt studentus(es) ar standarta skaitlisko metožu klāstu, kas ietver interpolāciju, skaitlisko integrēšanu un diferencēšanu, lineāru vienādojumu sistēmas risināšanas metodēm un diskrētu Furjē transformāciju. Kursā tiek iztirzāta arī metožu precizitāte, attiecīgo algoritmu sarežģītība un citi apsvērumi, kuri palīdz ar konkrētas pieejas izvēli, veidojot savas skaitliskās modelēšanas programmas. Kursa ietvaros notiek gan lekcijas, gan praktiskie darbi datorklasē. Studiju kurss tiek īstenots latviešu un angļu valodās.

Kurss ir paredzēts studentu kā nākošo juristu profesionālās darbības pamats ģimenes tiesību jomā. Studiju kursa MĒRĶIS ir zināšanu, prasmju un kompetenču kopums konkrētajā tiesību nozarē. Studiju kursa UZDEVUMS ir apgūt ģimenes tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu pielietojumu, īpašu uzmanību veltot Latvijas Republikas Civillikumam, jaunākās tendences un atziņas ģimenes tiesību jomā, praksē aktuālos problēmjautājumus, prakses un teorijas pretstatījumu. Kursa ietvaros studentiem dota iespēja izzināt normatīvos aktus, kas attiecas uz ģimenes tiesībām; attīstīt prasmi saskatīt ģimenes tiesības kopsakarā ar tādiem kursiem kā mantojuma, saistību, lietu, romiešu tiesības; pētīt ģimenes tiesības skarošo institūtu vēsturisko attīstību; izpētīt Latvijai saistošos normatīvos aktus ģimenes tiesību jomā; apgūt juridisko problēmu (kāzusu) atrisināšanas prasmes; iepazīt zvērinātu notāru un tiesu praksi ģimenes tiesību jomā.

• sniegt zināšanas par gaismas dabu un parādībām, kā arī tās izmantošanu dažādās optiskās ierīcēs;
• iepazīstināt studentus ar praktiskiem eksperimentiem, kas demonstrē gaismas dabu;
• veicināt studentu izpratni par gaismas izmantošanu dabā un tehnikā.

Kurss ir paredzēts pirmo praktisku iemaņu iegūšanai kvantu programmēšanas jomā. Kursa laikā mēs apskatīsim kvantu skaitļošanas pamatus, kas ir nepieciešami kvantu ķēžu veidošanai. Mēs apskatīsim iespējas veidot kvantu ķēdes rakstot programmas, kuras var palaist uz kvantu simulātoriem vai reālajām kvantu ierīcēm. Kursa laikā mēs rakstīsim kvantu programmas, kas realizē labi zināmus kvantu algoritmus, tādus kā Grovera Meklēšana un Šora algoritms. Kursa mērķis: Attīstīt studentu spēju pārveidot kvantu skaitļošanas uzdevumus par programmām kvantu datoriem un kvantu simulātoriem. Kursa uzdevumi: Studentiem jāapgūst kvantu skaitļošanas un kvantu programmēšanas pamati, jāiegūst praktiskā pieredze ar kvantu skaitļošanas uzdevumu risināšanu caur kvantu programmu rakstīšanu. Kursa beigās jāiegūst priekšstats par atšķirību un līdzību starp klasisko programmēšanu un kvantu programmēšanu. Docēšanas valodas: latviešu, angļu.

Kursa mērķis – raksturot informācijas centru un dienestu tipus, informacionālā darba formas, darba organizāciju un darbinieku profesionālās zināšanas un iemaņas, kas ir nepieciešamas, lai apmierinātu gan sabiedrības kopumā, gan konkrēta informācijas lietotāja informācijas vajadzības, un tādējādi parādītu šo iestāžu vietu un nozīmi informacionālās darbības jomā. Kursa uzdevumi - ar lekciju, praktisko nodarbību, mācību ekskursiju un semināru palīdzību apgūt informācijas centru tipus, to piedāvātos pakalpojumus un produktus, novērtēt pakalpojumu un produktu kvalitāti. Lekcijās studenti iegūst izpratni par informācijas centru tipiem, to pakalpojumiem un produktiem; semināros un praktiskajās nodarbībās studenti pēta un analizē dažādus informācijas dienestus un centrus, novērtē un salīdzina to pakalpojumus un produktus, veido centru analītiskus apskatus. Kursa mācību ekskursiju laikā tiek apmeklēti dažāda tipa informācijas centri Latvijā. Kursa pasniegšanas valoda - latviešu.

Kursa mērķis – raksturot informācijas centru un dienestu tipus, informacionālā darba formas, darba organizāciju un darbinieku profesionālās zināšanas un iemaņas, kas ir nepieciešamas, lai apmierinātu gan sabiedrības kopumā, gan konkrēta informācijas lietotāja informācijas vajadzības, un tādējādi parādītu šo iestāžu vietu un nozīmi informacionālās darbības jomā. Kursa uzdevumi - ar lekciju, praktisko nodarbību, mācību ekskursiju un semināru palīdzību apgūt informācijas centru tipus, to piedāvātos pakalpojumus un produktus, novērtēt pakalpojumu un produktu kvalitāti. Lekcijās studenti iegūst izpratni par informācijas centru tipiem, to pakalpojumiem un produktiem; semināros un praktiskajās nodarbībās studenti pēta un analizē dažādus informācijas dienestus un centrus, novērtē un salīdzina to pakalpojumus un produktus, veido centru analītiskus apskatus. Kursa mācību ekskursiju laikā tiek apmeklēti dažāda tipa informācijas centri Latvijā. Kursa pasniegšanas valoda - latviešu.

Kursa mērķis ir attīstīt studentu literatūrzinātnisko komptenci saistībā ar latviešu literatūras pētīšanu “citādo” grupu diskursā. Studiju kursā tiks anlizētas „citādā” grupas: etniskās minoritātes, marginālās sociālās grupas, reliģiskas grupas, seksuālo minoritāšu grupas. Kursā analizēts, kā dažādos vēsturisko laikos literatūrā par „citādajiem” tiek veidoti noturīgi streotipi un kā literatūra cenšas tos pārvarēt un veidot ieklaujošo sabiedrību. Uzdevumi: 1. pilnveidot izpratni un zināšanas par latviešu literatūru 19.–21.gadsimtā; 2. pilnveidot literāra teksta analīzes prasmi, skatot daiļdarbus “citādā” aspektā; 3. apgūt jaunas literatūrteorijas nostādnes un izmantot tās literārā teksta analīzē; 4. pilnveidot studentu starppersonisko un sistēmisko kompetenci, patstāvīgi lietojot zināšanas praksē, diskutējot grupā, izvērtējot, salīdzinot un radoši izmantojot apgūtās analītiskās teksta interpretēšanas prasmes, patstāvīgi veicot pētniecisku darbu. Kursa īstenošanas valoda ir