Meklēšana

Kurss iepazīstina studentus ar polinomiem un uz tiem balstītām metodēm. Kursā tiek izklāstīti polinomu pētīšanas un lietošanas vispārīgie principi, tiek apskatīti interpolācijas un aproksimācijas uzdevumu risinājumi ar polinomiem, kā arī ortogonālie, simetriskie, multilineārie un citi speciālie viena un vairāku argumentu polinomi un to lietojumi.

Maģistra darba izpildei paredzētas 640 patstāvīgā darba stundas (20 kredītpunkti). Maģistra darba izstrādes laikā students demonstrē spēju veikt patstāvīgu pētījumu, prasmi patstāvīgi pielietot teoriju, metodes un specializētas problēmu risināšanas prasmes, lai veiktu pētniecisku darbību, kas dod ieguldījumu profesionālajās un akadēmiskajās zināšanās un praksē.

Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar organizāciju funkcionēšanas nosacījumu teorētisku analīzi, kas ļautu labāk izprast reālo organizāciju darbības problēmu cēloņus un dotu izpratni par piemērotākajiem un izplatītākajiem šo problēmu risināšanas ceļiem. Kursa praktiskie uzdevumi papildina teorētisko materiālu un izskaidro organizāciju funcionēšanu publiskajā sektorā.

Kursa mērķis ir sniegt ieskatu digitālās saglabāšanas jautājumos. Kursa uzdevums - ar lekciju un praktisko nodarbību palīdzību nodrošināt studentiem iespēju apgūt digitālās saglabāšanas konceptus, principus un metodes, kā arī iegūt zināšanas par metadatiem, pieejamajiem arhivēšanas rīkiem un risinājumiem. Kursa docēšanas valoda – latviešu valoda.

Kursa mērķis ir veidot studentu izpratni par klimata pārmaiņu pārvaldības (KPP) - siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšana un adaptācija (pielāgošanās) klimata pārmaiņām - daudzveidīgo un komplementāro sistēmu, kursa saturā ietverot KPP teorētiskās nostādnes, principus un pārvaldības instrumentus un to praktisko ieviešanu un darbību. KPP tiek analizēta sistēmanalīzes un rīcību programmēšanas perspektīvā un pamatojoties uz vides pārvaldības vispārīgo instrumentu konkretizāciju un to pielietošanu KPP sektorā. Studiju kursa uzdevumi: raksturot KPP kā kompleksu pārvaldības ciklu un analizēt šajā ciklā izmantojamās pārvaldības pieejas un instrumentus un iesaistītās mērķgrupas; raksturot KPP dažādos līmeņos - globālā (ANO) politika, Eiropas Savienības (ES) politika, nacionālais līmenis, pašvaldības; iepazīstināt ar šajos līmeņos izstrādātajiem klimata politikas dokumentiem un to savstarpējo vertikālo integrāciju; analizēt aktuālo starptautisko un Latvijas nacionālo pētījumu

Kursa mērķis ir veidot studentu izpratni par klimata pārmaiņu pārvaldības (KPP) - siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšana un adaptācija (pielāgošanās) klimata pārmaiņām - daudzveidīgo un komplementāro sistēmu, kursa saturā ietverot KPP teorētiskās nostādnes, principus un pārvaldības instrumentus un to praktisko ieviešanu un darbību. KPP tiek analizēta sistēmanalīzes un rīcību programmēšanas perspektīvā un pamatojoties uz vides pārvaldības vispārīgo instrumentu konkretizāciju un to pielietošanu KPP sektorā. Studiju kursa uzdevumi: raksturot KPP kā kompleksu pārvaldības ciklu un analizēt šajā ciklā izmantojamās pārvaldības pieejas un instrumentus un iesaistītās mērķgrupas; raksturot KPP dažādos līmeņos - globālā (ANO) politika, Eiropas Savienības (ES) politika, nacionālais līmenis, pašvaldības; iepazīstināt ar šajos līmeņos izstrādātajiem klimata politikas dokumentiem un to savstarpējo vertikālo integrāciju; analizēt aktuālo starptautisko un Latvijas nacionālo pētījumu

University of Latvia congratulates students, lecturers and the staff with the 98th anniversary of Latvia!

Sveicam fakultātes darbiniekus, studentus un visu LU saimi, Lieldienas sagaidot!

Aptauja par studentu emocionālo labsajūtu (2023) Aptauja "Darba tirgū aktuālās kompetences un prasmes. Studentu vērtējums" (2023) Starptautiska aptauja par studentu un absolventu darba meklēšanas pieredzi (2022) Aptauja par studentu emocionālo labsajūtu (2022) Starptautiska aptauja par studentu un absolventu darba meklēšanas pieredzi (2021) Aptauja par studentu emocionālo labsajūtu (2021) Pētījuma ziņojums "Latvijas Universitātes studentu karjeras izjūta” (2021) Pētījuma ziņojums "Studentu nodarbinātība uzņēmumos un komunikācija darba atlases procesā" (2017) Pētījums par studentu pieredzi darba un prakses meklēšanā (2015)

”. Pēcdoktorante sadarbojās ar Valsts pētījumu programmas “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai” projektu "Ilgtspējīgas un saliedētas Latvijas sabiedrības attīstība: risinājumi demogrāfijas un migrācijas izaicinājumiem " (DemoMig) un piedalījās projekta reģionālo ideju darbnīcu noslēguma pasākumā . 2020. gada 1. aprīlis – 30. jūnijs Tiešsaistes uzstāšanās 14. starptautiskajā Zinātniskajā konferencē “Society, Integration, Education-SIE2020”, kas norisinājās Rēzeknē 2020. gada 22. maijā. Pēcdoktorante uzstājās ar 2 referātiem: “The geography of international students in Latvia’s higher education: prerogative or “second chance”” (Līdzautori: Līga Daniela Robate, Zaiga Krisjane, Girts Burgmanis) ( journals.ru.lv/index.php/SIE/article/view/5043 ) “The expected demographic influences on the provision of education services in the neighbourhoods of Riga” (Līdzautori: Juris Paiders, Aleksandrs Dahs un Māris Bērziņš) ( journals.rta.lv