Meklēšana

2019. gada 4.novembrī Latvijas Universitātē Tolerances seminārs par godu starptautiskajai Tolerances dienai. To organizē Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) vēstniecība Latvijā sadarbībā ar LU Akadēmisko bibliotēku. Pasākumu atklāja LU prorektore humanitāro un izglītības zinātņu jomā profesore Ina Druviete. Viņa skaidroja, ka iecietība ir pamats sadarbībai, attīstībai un nākotnei. Latvijas Universitāte gatavo studentus starptautiskajai sadarbībai un nodrošina ar informāciju, kas noderētu studientiem viņu gaitās jebkur pasaulē. Latvijas Universitāte arī gatavo Āzijas studiju ekspertus un īpaša interese ir novērota par arābu valodu un tās kultūru. Prorektore izteica atzinību LU Akadēmiskajai bibliotēkai par darbu starpkultūru dialoga jomā mūsdienu globalizācijas apstākļos. Apvienoto Arābu Emirātu vēstniece Latvijā V.E. Hanana Al Alīli informēja pasākuma viesus, ka Apvienotajos Arābu Emirātos 2019.gads pasludināts par tolerances gadu, lai veicinātu tādas vērtības kā toleranci, dialogu

, sekmējot labklājības izaugsmi gan nozarē, gan valstī kopumā. Jebkura pedagoģiskā darbība norit savstarpējā pilnveidošanās, attīstības un mācīšanās procesā, kurā mācībspēki un treneri nodrošina arī studentiem – sportistiem iespējas, praksi, izpratni par sevi, attīstot savu mācīšanos. Patstāvīgās studijās kā pētošās mācīšanās procesā studenti – sportisti iegūst ne tikai jaunas zināšanas un prasmes, ko izmantos savā nākotnes profesionālajā karjerā, bet veicina savu personisko izaugsmi un pilnveidošanos, ko var sekmīgi izmantot savas esošās sportiskās karjeras pilnveidošanā. Latvijas Universitāte ir viena no pirmajām augstskolām Baltijā, kas augsta līmeņa sportistiem piedāvā iespēju iegūt augstāko izglītību apvienojot to ar sportista karjeru, tādējādi nodrošinot nākotnes perspektīvu Latvijas labākajiem atlētiem. Universitātes loma ir īpaša Latvijas sportā, jo nodrošina pārejas posmu no jaunatnes sporta uz profesionālo sportu, tādējādi atbalstot jaunos sportistus turpināt sasniegt sava

Ciemoties Latvijas Universitātes galvenajā ēkā Raiņa bulvārī 19 virtuāli un aplūkot vestibilu, Lielo Aulu, Mazo Aulu, Studentu karceri un jumta platformu iespējams šeit. Latvijas Universitātes (LU) galvenās ēkas jumta platformas vēsture sākas 19. gadsimta otrajā pusē, kad tā tika uzbūvēta ģeodēzistu vajadzībām. Uz platformas tika precīzi noteiktas koordinātas Rīgas nullpunktam, kuru var apskatīt arī šodien. 20. gs. 30. gados jumta platforma pieredzēja pārmaiņas, kad LU astronomi un LU Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes studenti veica astronomiskos pētījumus, izmantojot teleskopus. Līdz 2008. gadam jumta platforma bija no koka, bet tad to nomainīja ar metāla platformu, kas padara apmeklējumu zinātniekiem un interesentiem drošāku. 20. gs. otrajā pusē jumta platformas pielietojums turpināja mainīties – pēc Otrā pasaules kara 20. gs. 60. gados uz jumta platformas sāka strādāt meteorologi, kas sāka mērīt laikapstākļus no LU galvenās ēkas jumta. Šodien platforma ir kļuvusi

Pirmās stipendijas tika piešķirtas 1929. gadā, pateicoties Latvijas Universitātes (LU) dižmecenāta un būvuzņēmēja Kristapa Morberga (1844–1928) testamentārajam novēlējumam – astoņiem namīpašumiem, no kuru nestajiem augļiem radīts stipendiju fonds. Padomju laikos atbalsts tika pārtraukts, bet no 2001. gada stipendiju fonds tika atjaunots. Šobrīd atbalstu var iegūt talantīgākie visu studiju jomu LU pamatstudiju studenti. Artūrs Mazarēvičs studē LU Ķīmijas fakultātes bakalaura studiju programmas "Ķīmija" 3. kursā. Artūrs 2017./2018. akadēmiskajā gadā saņēma M.M.V. Petkevičs piemiņas stipendiju. Viņš ik pa laikam nodarbojas ar basketbolu, ikdienā strādā Organiskās sintēzes institūtā. Kopumā Artūrs ir aizrautīgs, pašpārliecināts un patstāvīgs, neatlaidīgs jaunietis. Iepazīsti Artūru! Kas ir Tavs lielākais talants un nozīmīgākie sasniegumi līdz šim? Mans vislielākais talants ir tas, ka vienmēr spēju atrast ātru risinājumu problēmsituācijās. Nozīmīgākais sasniegums ir bijusi

aizrauj sociālā vēsture, šajā nozarē top mans bakalaura darbs, un taps visi nākamie lielie darbi. Jau pirms studijām zināju, ka tieši K. Morberga stipendija būs tā, uz kuru pretendēšu, jo būt par latviešu izcilākā izglītības mecenāta stipendijas ieguvēju ir viens no lielākajiem pagodinājumiem, kādu LU man kā studentam var dāvāt. Man ir patiess prieks, ka esmu pagodināts ar šo stipendiju. Stipendija ir neatsverama palīdzība visiem jauniem, mērķtiecīgiem un aktīviem studentiem, kuri savās nozarēs jau šodien veidojas par nākotnes līderiem. Tā nav tikai finansiāla palīdzība, bet arī morāls iedrošinājums neapstāties vēlmē pēc izcilības.” 2012. gadā Guntis aizstāvējis bakalaura darbu par tēmu "Bezalkohola biedrības „Ziemeļblāzma” darbība (1904-1944)" un 2014. gadā maģistra darbu par tēmu "Atturības biedrības Vidzemes guberņā (1889-1914)".

gan labām, gan ne tik labām atbild ar smaidu, Līdera dotums, spēj pierunāt un ieinteresēt cilvēkus uz darbiem par kuriem viņi paši nemaz neizdomājas. Šis gads ir bijis notikumiem bagāts, jo ERASMUS programmas ietvaros strādāju laboratorijā Koimbras Universitātē Portugālē, kas deva ieskatu zinātnes pasaulē un, protams, lielu pieredzi, zināšanas un neaizmirstamus brīžus. Nesen atgriezos no Bukarestes Rumānijā, kur Latvijas Farmācijas studentu asociācija piedalījās Eiropas Farmācijas studentu asociācijas rīkotajā projektā „Quatrino”. Tā bija neaizmirstama pieredze, un atkal savā ziņā jauns izaicinājums. Vārdos nav aprakstāms, ko izjutu, kad uzzināju, ka esmu ieguvusi stipendiju. Vēlos pateikt lielu, lielu paldies par doto iespēju! Zinu, ka nākotnē būšu izcila farmaceite un uz to arī tiekšos.” 2012. gadā Evija aizstāvējusi maģistra darbu par tēmu "Propargilgrupu saturošu dihidropiridīnu atvasinājumu pētījumi uz izolētiem mitohodrijiem un primārajām šūnām".

Studē: Rīgas Tehniskā universitāte, Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultāte, ķīmijas tehnoloģija, doktorantūra Korporācija: „Staburadze”. Hobiji: Sports, galda spēles, grāmatu lasīšana. Raksturo: Daudzveidīga. Moto: Uz rezultātu vērsta darbība. Armīna Rūša piemiņas stipendiāte Aiga Ivdre(bij.Pabērza) par sevi stāsta: „Cik vien sevi atceros, eju skolā. No ķipara gaitām Zentenes pamatskolā un kārtīgas mācību slodzes Tukuma Raiņa ģimnāzijā līdz pat augsto gudrību smelšanai RTU pēdējam maģistrantūras kursam. Šajā akadēmiskajā gadā lūkojos ar cerību izmēģināt spēkus zinātnes lauciņā un pabeigt mācības. Piedalos dažādās ārpusskolas aktivitātēs: studiju sākumā darbojos studentu pašpārvaldē, bet nevarēju apvienot ar aktīvajiem pirmajiem semestriem studentu korporācijā „Staburadzē”. Tagad pie jautājuma, kurš man semestris korporācijā, vienmēr apmulstu, jo vairāk neskaitu. Šķiet, tur esmu jau ļoti ilgu laiku, darbojos tik tālāk. Vēl iesaistos dažādās aktivitātēs Rīgas

jautājumiem Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā, starptautiskās studentu apmaiņas veicināšanu Erasmus programmās un starptautiskiem ekonomikas un finanšu jautājumiem Finanšu ministrijā. Šobrīd Madara vada Starptautiskās sadarbības un Eiropas Savienības politikas nodaļu Kultūras ministrijā. Madarai ir bijis liels gods saņemt K.Morberga stipendiju vairākkārtīgi – stipendija viņai piešķirta jau trīs reizes. Šo gadu laikā Morberga stipendija Madarai devusi iespēju veltīt vairāk laika studijām un starptautiskās pieredzes iegūšanai. Madara pārstāvējusi Latviju un LU gan nozīmīgās konferencēs, gan piedaloties starptautiskos pētniecības projektos. Stipendiāte ir ļoti pateicīga mecenātam K.Morbergam, latviešu uzņēmējam, kurš dzīvē visu sasniedzis, pateicoties savai mērķtiecībai, talantam un ieguldītajam darbam, un novēlējis lielu daļu savu īpašumu LU izcilu studentu atbalstam. „Kristaps Morbergs vienmēr apzinājies, ka zināšanas ir un būs Latvijas sabiedrības lielākā vērtība. Vislielākais

Stipendiju "Ceļamaize" (1450 eiro) ieguvis 2008./2009.ak.gadā, studējot LU Sociālo zinātņu fakultātes bakalaura programmā. Dāvi Brauču no Siguldas raksturo neatlaidīgs darbs izvirzītā mērķa sasniegšanai un nerimstoša sabiedriskā dziņa. Sabiedriski aktīvs siguldietis, Siguldas Valsts ģimnāzijas absolvents. Jau skolas laikā pastiprināti interesējies par medijiem – izstrādājis reklāmas auditorijas pētījumu Siguldā „Jauniešu un pusaudžu attieksme pret mediju reklāmu un reklāmas ietekmi uz viņiem”. Ar šo darbu uzvarot LU Sociālo Zinātņu fakultātes (SZF) zinātniski pētniecisko darbu konkursā, Dāvis izcīnīja iespēju studēt SZF Komunikācijas zinātni budžeta grupā. Pētot stipendiju iespējas LU mājaslapā, pieteicās stipendijai „Ceļamaize”. Stipendija atvieglo Dāvja finansiālo eksistenci, tādā veidā dodot iespējas labāk apgūt studiju kursus un līdz ar to attīstīt karjeras iespējas nākotnē, kā arī rada iespēju veltīt vairāk laika sabiedriskajam darbam SZF Studentu pašpārvaldē. Liels ieguvums ir

2022. gada 20. maijā Latvijas Universitātes Jauno tehnoloģiju un inovāciju dienā pulcēsies Latvijas lielākās universitātes zinātnieki un pētnieki, iepazīstinot ar jaunākajiem atklājumiem un sasniegumiem. Jauno tehnoloģiju un inovāciju diena norisināsies jau ceturto reizi. Šoreiz tiks atzīmēta arī kā noslēdzošais projekta “Latvijas Universitātes inovāciju granti studentiem ” pasākums. Šoreiz vadmotīvs ir “Zinātne bez robežām”, kas simboliski atspoguļo zinātnes universitātes vērtības un mērķus. Zinātni un tehnoloģiju attīstību neierobežo ne laiks, ne telpa – tās stāv pāri ģeogrāfiskām, nozaru un prāta robežām. Zinātnei nav ierobežojumu nedz vertikālā, nedz horizontālā attīstībā, sasniegumi ir atkarīgi tikai no drosmes un atvērtības. Atklāšanas nozīmīgākais brīdis būs Pasaules kartes projekcijas prezentēšana ar atzīmētiem punktiem, kuros savu nospiedumu atstājuši LU absolventi un zinātnieki. Pasākuma apmeklētājiem būs iespēja iepazīties ar aizvadītā gada sasniegumiem inovācijās