Lēcu izvēles kārtošana jeb lens sorting

Lēcu izvēles kārtošana jeb lens sorting

Metodes mērķis ir attīstīt izpratni par akomodācijas atslābināšanu un saspringumu, kā arī spēju to apzināti kontrolēt, tas ir, atslābināt un sasprindzināt. Pacients sākotnēji iemācas just akomodācijas saspringuma izmaiņas un pēcāk arī spēj to apzināti kontrolēt un izmantot fokusācijā. Visbiežāk to izmanto redzes terapijas pirmajos soļos, kad tiek trenētas monokulārās akomodācijas spējas.

Nepieciešamais aprīkojums.

Neizslīpētas briļļu lēcas (var izmantot lēcas no proves kastes), burtu kartes un oklūders vienas acs aizklāšanai. Kartes veidotas lietošanai tuvumā ar dažāda izmēra optotipiem, var izmantot arī kartes ar vārdiem vai tekstu – atbilstošu redzes asumam no 0,25 līdz 0,66 (0.7) decimālajās vienībās. Var izmantot jebkuru drukātu tekstu atbilstošu noteiktam redzes asumam.

Treniņā izmantoto lēcu stiprums ir atkarīgs gan no pacienta vecuma, gan akomodācijas stāvokļa. Izmantotās „-” lēcas nedrīkst pārsniegt ½ no pacienta akomodācijas amplitūdas. Piemēram, ja 20 gadus veca pacienta akomodācijas amplitūda ir 10 D, tad maksimālā „-” lēca, ko izmantojam trenējot akomodācijas saspringumu ir -5.00 D.

Procedūra:

Treniņus veic ar katru aci atsevišķi. Vienu aci aizsedzot, pacientu lūdz lasīt vecumam atbilstošu burtu karti vai attiecīgi uzdevumam sagatavotu drukātu tekstu. 20 gadu vecumā, tam būtu jāatbilst redzes asumam 0,66 decimālajās vienībās, jaunākiem pacientiem teksts var būt atbilstošs zemākam redzes asumam, ja nepieciešams. Vidēja stipruma „-” lēcu, ( -3,00 līdz -5.00 D), pieliek atklātajai acij un lūdz pacientu iegūt skaidru attēlu, nofokusēt mērķi. Kad tas ir izdevies, „-” lēcu nomaina ar maza stipruma „+” lēcu (+1,00 līdz +1,50) un atkal lūdz pacientu iegūt skaidru attēlu. Atkārtojot šo lēcu maiņu vairākas reizes, pacientu aicina aprakstīt izjūtas, fokusējot attēlu caur „-” un „+” lēcām. Ar papildus jautājumiem var palīdzēt aprakstīt izjusto. Caur kuru no lēcām attēls šķiet mazāks vai lielāks? Kura lēca rada piepūli/sasprindzinājumu? Vai lēca liek skatīties tālāk vai tuvāk? 

Kad pacients jau konsekventi uztver, ka burti kļūst mazāki un tālāki caur „-” lēcu, bet lielāki un tuvāki caur „+” lēcu, jāturpina iesāktais, lai panāktu spēju akomodāciju just kinestētiski. Ir svarīgi panākt, lai pacients izjūt akomodācijas saspringumu un atslābumu, sasaista to ar skatīšanos tuvāk / tālāk, lielāku vai mazāku redzes piepūli un slodzi. Ja neizdodas nofokusēt attēlu caur kādu no lēcām, pacientam tas jāiemācas, izmantojot iegūtās prasmes apzināti panākt akomodācijas saspringumu vai atslābināšanu caur iepazītajām slodzes sajūtām.

Kad iemaņas akomodāciju izjust ir iegūtas, pacients ir gatavs procedūras galvenajai daļai – lēcu „šķirošanai un kārtošanai”.

Optometrists pacienta priekšā novieto 6-8 pēc izskata vienādas, bet pēc stipruma atšķirīgas lēcas. Pacienta uzdevums ir tās sakārtot noteiktā secībā pēc stipruma. Stiprākās lēcas – tās, kuras prasa sasprindzināt akomodāciju, vājākās – liek arvien vairāk atslābināt to. Sāk ar lēcām, kuras atšķiras ar lielāku soli, piem., +2.50, +1.50, -1.00, -2.00, -3.00 un -4.00D. Kad veiksmīgi tiek galā ar šī stipruma lēcām, tad uzdevumu padara grūtāku un dioptriju soli samazina uz arvien mazāku, līdz pacients spēj izšķirt akomodācijas slodzi līdz pat 0.50D solim.

Uzsākot terapiju, pacients ar akomodācijas nepietiekamību nespēs precīzi veikt uzdevumu ar „-” lēcām vai ekscesa gadījumā - „+” lēcām. Tādā gadījumā var izvēlēties lēcas, ar kurām pacienta akomodācija tiek galā, vai palielināt optotipu izmēru, tas ir, izmantot burtu kartes atbilstoši zemākam redzes asumam. Piemēram, ja akomodācijas ekscesa gadījumā, nav iespējams nofokusēt caur „+” lēcu, uzdevumu var turpināt tikai ar „-” lēcām, lai tāpat iemācītos sajust slodzi. Kad pēc slodzes treniņiem ir jūtams uzlabojums akomodācijas darbībā, pakāpeniski uzdevumos pievieno „+” lēcas.

Akomodācijas kūtruma gadījumā, kad nespēj safokusēt ne caur „+”, ne „-” lēcām, jāizmanto zemāka redzes asuma burtu kartes, ar kurām uzdevums ir izpildāms. Novērojot akomodācijas darbības uzlabojumus, kartes pakāpeniski nomaina līdz sasniedz vecumam atbilstošu.

Ja akomodācijas spēja ir atjaunota vai jau sākotnēji uzdevums šķiet pārlieku vienkāršs, treniņam pievieno laika faktoru vai samazina lēcu soli līdz 0.25D.

Šī terapijas metode ir sevi attaisnojusi un uzskatāma par pabeigtu, kad pacients veiksmīgi, ar abām acīm vienādi spēj visas 8 lēcas (ar 0.5D soli) sakārtot pareizā secībā pēc akomodācijas noslogojuma izjūtas.